Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Maģistre krustcelēs

Olimpiete 400 m barjerskrējēja
Ieva Zunda kā pirmā Latvijas pārstāve kļuvusi par Olimpiskās solidaritātes
studiju programmas absolventi un ieguvusi starptautiskā maģistra grādu sporta
organizāciju menedžmentā, kuru izsniedz Puatjē universitāte Francijā.

 

Ieva grādu ieguva Šveices pilsētā Lozannā. Viņa apguva stratēģisko
menedžmentu sporta pārvaldībā, kā arī sporta mārketingā un cilvēkresursu
menedžmentā.

Pieņemot apsveikumus, Ieva smaida un saka, ka ir pateicīga starptautiskajam
fondam par iespēju apgūt tik daudz jauna. Ieva atzīst, ka maģistra darba tēma Vieglatlētikas sporta bāzu attīstība Rīgā
šobrīd ir tīri teorētiska. Taču viņa uzsver, ka, uzklausot sportistu un sporta
darbinieku ieteikumus, kā arī izpētot, kādas ir sporta bāzes Tallinā, Stokholmā,
Bernē un Briselē, jāsecina, ka mēs atpaliekam. Pirmkārt, Rīgā nav modernas
ziemas sporta manēžas. Ja Tallinā tādas ir trīs (turklāt uzceltas pēdējos 15
gados), tad Rīgā ir tikai sešdesmitajos gados celtā manēža Rīga, Maskavas ielā, kura neatbilst mūsdienu vieglatlētikas
noteikumiem. Daugavas stadionam vajadzīga pamatīga rekonstrukcija. Iespējams,
ka stāvoklis uzlabosies tad, kad Pārdaugavā tiks pabeigts Arkādijas stadions. Tas
būs piemērots treniņiem, bet ne lielām starptautiskām sacensībām.

Savā darbā Ieva norādījusi, ka lielu olimpisko centru varētu veidot
Daugavas stadiona teritorijā, kur būtu vieta gan galvenajam stadionam, gan
pilna izmēra treniņu stadionam, tāpat arī ziemas manēžai, sporta hallei un
palīgtelpām. Naudas līdzekļus Ieva nav aplūkojusi, tāpēc šī skaistā sapņa finansējums
būtu jānodrošina tiem, kuriem rūp vieglatlētikas un sporta attīstība mūsu
galvaspilsētā. Kā zināms, tad Daugavas stadiona vezums jau kuro gadu nekust ne
no vietas.

Runājot par sporta gaitām, Ieva ir krustcelēs, jo skriet gribas – šogad
pasaules čempionātā Berlīnē viņa pirmo reizi iekļuva pusfinālā, kā arī guva
labus panākumus citās starptautiskajās sacensībās. Ieva atceras, ka reiz jau
beigusi sporta gaitas, bet atsākusi tad, kad Olimpiskajā centra bija izveidota
jauna ziemas manēža. Tagad tās nav, un Ieva prāto, varbūt ieturēt pauzi un sākt
reizē ar kādas jaunas vieglatlētu bāzes uzcelšanu Rīgā, varbūt tomēr skriet
līdz tai… Jaunajai maģistrei ir par ko padomāt, jo arī jauniegūtās zināšanas
labākos laikos varētu noderēt.

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS