Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Medaļnieku klubs

Ar
tradicionālajām  Latvijas šķēpmetēju
kluba rīkotajām sacensībām beigusies notikumiem un medaļām bagātā šķēpraižu
sezona. Atgādināsim, ka pasaules meistarsacīkstēs ceturto vietu izcīnīja Vadims
Vasiļevskis, kas šogad laboja arī Latvijas rekordu, otro reizi raidot šķēpu
pāri 90 metru atzīmei – 90,73 m. Vadims kļuva arī par Universiādes čempionu
(Ainārs Kovals – trešais). Par Eiropas U-20 vicečempioni kļuva Sinta Ozoliņa,
U-23 konkurencē Kārlis Alainis otrais, Madara Palameika trešā. Pasaules U-18
jauniešu cīņās Edgaram Rūtiņam bronza, Eiropas jaunatnes olimpiādē – zelts.
Kopskaits iespaidīgs – septiņas medaļas!

Nieka
tiesa līdz Latvijas rekordam pietrūka Lindai Brīvulei, Zelta līgas finālā
Ērikam Ragam piektā vieta.Tas ir
sportistu un treneru nopelns. Bet nenovērtējams ir arī šķēpmetēju kluba
prezidentes Vallijas Draugas ieguldījums.
– Kad un kā radās šķēpmetēju klubs?

Deviņdesmito gadu sākums nebija spožs mūsu šķēpraižiem. Daudzi beidza startēt,
sieviešu vidū nebija pat nevienas, kas lāgā mestu tos pašus nieka piecdesmit.
Jutu, ka kaut kas ir jādara. Domubiedru grupa – Jānis Lūsis, Valentīns
Mazzālītis, Valentīna Eiduka, Andris Staģis un citi – 1994.gadā izšķīrāmies par
šķēpmetēju kluba dibināšanu. Pamata nebija nekāda – ne savu telpu, ne galdu.

Sākām ar
vienkāršāko – treneru un to vietu apzināšanu, kur vēl nodarbojās ar
vieglatlētiku.

Viens ir
apzināt, cits mēģināt visu atjaunot un pilnveidot. Paldies tā laika
Vieglatlētikas savienības prezidentam Arnim Lagzdiņam, kas mūs saprata un
atbalstīja. Klubs sāka darboties.

Rīkojām
seminārus, iespēju robežās palīdzējām ar inventāru, sniedzām speciālistu
konsultācijas, rīkojām sacensības.

– Un ātri plūcāt augļus?

– Tā vis neteiktu. Bet pamati bija ielikti, un stadionā jau skraidīja
mazais Vasiļevskis, Kožarenoka, murjāņieši. Ar ventspilnieku Māra Grīvas un
Ulda Boitmaņa pūlēm šķēps atkal lidoja Ventspilī.

Jaunu elpu ieguvām, kad izstrādājām šķēpmešanas attīstības programu, kas
attīstās katru gadu. Tas nozīmēja arī valsts finansiālu atbalstu. Daudz
strādājam ar pilsētu pašvaldībām – Smiltenes, Jūrmalas, Kuldīgas, Kandavas.
Iespēju robežās palīdz visi.

Tagad pat (saruna notika gada noslēguma sacensībās) piezvana skolotājs no
Zasas un saka, ka viņam esot divi puiši, kas gribot mest kā Vasiļevskis – vai
drīkstot startēt? Protams, jo vairāk tāpēc, ka vienam no viņiem izrādījies
pamatīgs ķēriens, un viņš, bez īpašas tehnikas metot, izcīnījis sesto vietu.

Tas priecē.

– Bet bieži atskan
žēlabas, ka Rīgā gandrīz nav kur mest – viens vienīgs novecojis stadions…

– Negribu neko solīt, bet ceru, ka vezums ir izkustējies. Pašreiz gan
izglītības ministrijā, gan LOK runājam par Rīgas tehniskās koledžas stadiona
pārbūvi un pielāgošanu šķēpmešanas vajadzībām. Nauda projektēšanai jau ir, vēl
tāds nieks kā pārbūvēt. Tā būtu ideāla vieta gan treniņiem, gan nelielām
sacensībām, jo atrodas gandrīz centrā (netālu no tirdzniecības centra Domina).

Runājot par sacensībām, ceram, ka nākamgad ar citu vērienu notiks olimpisko
čempionu Ineses Jaunzenes un Jāņa Lūša kausu izcīņa. Savu atbalstu solījusi
Rīgas dome. Ceram Rīgā sagaidīt vairākus pasaules klases sportistus gan
vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Jāpiestrādā pie reklāmas – rīdzinieki ir
pelnījuši vaigā redzēt Vasiļevska, Kovala un Raga sāncenšus.

– Cik treneru un speciālistu
ir šķēpmešanas klubā?

– Klubs ir sabiedriska organizācija. Metodiskajā centrā centīgi darbojas
Jānis Lūsis, Valentīna Eiduka, Juris Vaivods, Ināra Aperāne, Leolita Bļodniece,
Jānis Zirnis un Inese Voitkeviča, ir daudz sabiedrisko palīgu. Štata darbinieki
strādā nesavtīgi, jo viņiem maksāt varam tikai 90 latus.

– Sezona beigusies, kad
atkal redzēsim vaigā mūsu šķēpraižus?

– Sākas nākamā olimpiskā gada pamatu likšana. Iespēju robežās trenēsimies
Rīgā, savās pilsētās. Labākie brauks uz treniņnometnēm ārpus Latvijas. Ir
sportisti, kas labprāt piedalās arī ziemas sacensībās, piemēram, Ainārs Kovals,
kas izcīnījis pat medaļas Eiropas ziemas sacensībās. Tā ka februāra beigās,
marta sākumā šķēpi atkal lidos.

Zinu, ka daudzi no mūsu šķēpmetējiem gaida olimpisko medaļu – tāpat kā
Atēnās. Tas būtu labs
šķēpmetēju kluba darba atalgojums.

Juris
BĒRZIŅŠ-SOMS