Mūžīgās jaunības profesija
Pirms diviem gadiem ventspilnieki Anželiku Šilbergu izvirzīja pilsētas gada sporta balvai, bet šoziem viņa ir nominēta Gada sporta skolotāja titulam. Tas ne brīdi nepārsteidz, jo —kad tiekamies Ventspils 2. pamatskolā, kur enerģiskā pasniedzēja strādā vairāk nekā 20 gadus, viņa kavējas pēc stundām, lai skolēni varētu uzspēlēt iemīļoto florbolu. „Šeit — skolā — strādājot, tu visu laiku uzlādējies,” panākumu atslēgu atklāj Šilberga.
Telefona klausulē Šilbergas spīvā balss atstāj iespaidu, ka būs darīšana ar disciplinētu un nopietnu sievieti, kurai nepatīk gari runāt. Tomēr iznāk gluži kā Igo dziesmā — bet dzīvē viss ir savādāk. Sarunas dienā Šilberga ir atvērta un rozā treniņtērpā sagaida jau pie skolas durvīm. Dodamies uz 4. stāvu, kur atrodas sporta zāle. Tur pilns ar ņipriem sārtvaidžiem džinsos un florbola nūjām rokās. Mazās sporta zāles galā ir aptuveni 2×2 m liels kambarītis. Ar gaišu logu un datoru viducī — viss aizkrauts ar basketbola bumbām, nūjām, riņķiem, pašdarinātiem porolona kubiem tā, ka hronometram nav kur nokrist. Tāds nu izskatās Šilbergas kabinets.
SKOLĒNI VELK LĪDZI
„Man jau liekas, ka svarīgākais ir pašas piemērs,” sarunu iesāk skolotāja Anželika Šilberga, atklājot recepti, kā viņai izdodas motivēt skolēnus, par ko Šilbergu slavē skolas direktors. Skolotāja stundā ir aktīva un darbojas audzēkņiem līdzi — lec, rāda vingrinājumus, spēlē spēles un rotaļājas ar bērniem. „Tā kā Ventspilī sporta dzīve ir notikumiem bagāta, ar bērniem skrienam kopā sacensībās, nūjojam un slēpojam. Ja bērni redz, ka cilvēks gados to var izdarīt, viņiem mazliet sametas kauns un viņi velk pasniedzējam līdzi.”
Kolkā dzimusī Šilberga pati mācījusies Rojas vidusskolā, kas tolaik sportā bijusi slavena. Trenējusies vieglatlētikā pie trenera Salmīša, braukājusi uz sacensībām. „Tā man tas sports iet līdzi — visu laiku nometnes, treniņi un basketbola sacensības. Mums bija ļoti labas sporta stundas, es redzēju tajās pamatu,” tā Šilberga guvusi motivāciju kļūt par sporta skolotāju. „Patiesībā es jau kopš 1. klases zināju, ka būšu skolotāja. Mājās rindā sēdināju lelles, dalīju lapiņas un kontroldarbus viņām rakstīju.”
MEKLĒT INTERESANTO
Skolotāja Šilberga izpelnījusies atzinību par modernu metodiku. Idejas neesot nemaz tālu jāmeklē: „Mēs Ventspilī regulāri ejam cits citam hospitēt stundas. Pilsētā ir astoņas skolas, un katrā skolā ir kaut kas citādāks,” Šilberga akcentē novērojumos gūtās zināšanas. „Pie mums arī bieži brauc ciemiņi — internetā, Google, var sameklēt interesantus sporta stundu plānus. Latvijā maz ko var atrast, bet ārzemniekiem ir it kā pazīstamas metodes, bet tomēr kaut kas citādāks. Braucu gan uz kursiem Rīgā, kur LSPA studenti rāda kaut ko jaunu un interesantu, gan uz Igauniju, kur starptautiskā seminārā — tikai sporta skolotājiem — zviedri, itālieši un somi demonstrēja pavisam citu metodiku rotaļām. Piemēram, mums te nebija nekādas skaidrības par bērnu vieglatlētiku, viņi parādīja, kā skolēnus motivēt skriet. Proti, ja ir jānoskrien pieci apļi, viņiem, ieraugot stadionu, rokas nolaižas. Tādēļ skrejceliņa malā vajag nolikt bļodu ar bumbiņām. Bērniem dod uzdevumu, kurš piecu minūšu laikā trenerim atnesīs vairāk bumbiņu. Tad viņi pilnīgi aizmirst, ka ir jāskrien, koncentrējas tikai uz bumbiņām un nes tās.”
Skolotāja pati izdomājusi savu variantu — jāskrien līdz metamajam kauliņam, jāsadodas rokās un divatā jāveic kāds vingrinājums tik reižu, cik uzkritis uz kauliņa. Un tad skrien un met nākamo. „Viņi pat nepamana, ka 12 reizes apskrien apkārt zālei,” skaidro Šilberga. „Skandināvi orientēti uz to, ka bērniem ir jāskrien, sirds jāattīsta, jāiegūst attiecīgajam vecumam atbilstošā kondīcija — veiklība, lokanība.” Šilbergas sporta stundās bieži viesi ir BK Ventspils basketbolisti, tāpat, lai nodemonstrētu savas jaunākās zināšanas un vingrinājumus, nākot talkā futbola treneri un citi speciālisti. Starp citu, viņas vienīgais dēls, 21 gadu vecais Klāvs, spēlē basketbolu Ventspils Augstskolā.
JA MUMS KURZEMĒ VEICAS…
Šilberga ar roku rāda uz palodzi, kas apkrauta ar pašdarinātiem mīkstiem metamajiem kauliņiem: „Lūk, mans brīvais laiks,” smaida skolotāja. „Nopirkām jaunu dīvānu, tā es tiku pie vecā gultas matrača. Griezām, līmējām, kopējām. Veikalā līdzīgi kluči maksā pārāk dārgi.”
Skolā Šilbergai stundas sākas agrā rītā un beidzas pēcpusdienā. Ir bērni, kuri vēl pēc stundām vēlas kaut ko padarīt, bet 17.30 jau jābūt aerobikas treniņos, kuros Šilberga arī pati sevi fiziski nodarbina visvairāk. „Ģimenes dzīve sanāk tā pastarpināti — kaut kad.”
Pirms desmit gadiem kāda speciāliste atvedusi uz Ventspili frisbiju. Vēlāk Šilberga braukusi uz frisbija kursiem Zviedrijā. „Tā nav kontakta spēle. Kad nāk spēlēt citu sporta veidu pārstāvji, skatāmies, lai nav kontakta cīņas.” Šilbergas uzvārds konkursa pieteikumā locīts arī tautas bumbas sakarā. „Tautas bumba jau visiem patīk. Tā attīsta bērniem dažādas fiziskās īpašības. Ja mums Kurzemē labi veicas, braucam spēlēt arī uz Jelgavu.”
Šilbergas sporta stundu dienas kārtībā ir arī aerobika, un skolēni stundās dejo. Skolotāja atceras, ka reiz kāds žurnālists skolas puišus tincinājis — kam tā aerobika viņiem vajadzīga? Uz ko puikas trāpīgi atcirtuši: „Kas tie par zēniem, kuri māk tikai kratīties un nemāk normāli kustēties!?”
Pa kuru laiku visu iespējams apgūt? „Kādreiz, kad dzīvoju laukos, Ineta Ķirse vadīja raidījumus par sportu, un viņi tur vingroja. Man patika, un es mājās viena pati sāku. Vācu visādus materiālus — audio, video —, arī draugi sūtīja no ārzemēm.”
SKOLOTĀJA AR DURACELL BATERIJĀM
„Man vīrs vienmēr saka — izņem savas Duracell baterijas. Ja cilvēks ir sportists, tad enerģija nāk pati par sevi. Jo es vairāk daru, jo vairāk varu izdarīt. Nekādus enerģētiskos dzērienus un nekādus vitamīnus nelietoju,” smejas Šilberga. „Skolā strādājot, tu visu laiku uzlādējies. Par spīti visiem mīnusiem, ko sabiedrībā sludina, šī ir viena lieliska profesija — mūžīgā jaunība! Strādājot ar bērniem, tev ir jābūt aktierim, žiperīgam; ar pusaudžiem — tev ir jābūt vienā līmenī ar viņiem un jāzina, kas ir plaukstdators; bet no vidusskolēniem jau ir jāmācās.”
Anželika Šilberga — skolotāja ar rītdienu…
Anželika ŠILBERGA
Dzimusi: 1968. gada 18. februārī Kolkā
Augums, svars: 175 cm, 67 kg
Izglītība: LSPA, bakalaura grāds sporta zinātnē
Sportā: kopš 11 gadu vecuma, trenējusies vieglatlētikā
Sporta veidi: nūjošana, skriešana
Ģimenes stāvoklis: precējusies, ir dēls
Vaļasprieki: aerobika
Mūzika: jautra, žiperīga
Filma: romantiska
Grāmata: ar asu sižetu
