No Turaidas serpentīna līdz putras katlam.
Tāds bija SEB kalnu riteņu
maratona seriāla otrā posma braucēju galamērķis, pirms tam līkumojot kārtīgās
kalnu trasēs Krimuldas pagasta mežu takās un smiltājos, ceļiniekos
pierakstoties gandrīz 1600 braucējiem. Ne gluži rekordskaitlis, salīdzinot ar
seriāla ievadposmu (1800 dalībnieku), jo
vienlaikus notika arī Rīgas lielākais skrējiens, kas, iespējams, savās rindās
pārvilināja arī prāvu pulku pedalētāju.
Vispirms
divu apļu (69,4 km) distancē aizspurdza divi simti sportklasnieku. Tad lejā,
Turaidas kalna piekājē starta placī uz kādu laiku iestājās miers, jo līdz
tautklasnieku tā dēvētajam garajam braucienam bija atlikusi pusotra stunda, un
vairāk nekā tūkstotis cilvēku izklīda kur nu kurais, lai sāktu iesildīšanos.
Daudzi par gatavošanās vietu izvēlējās Turaidas serpentīnu, kas kopš pagājušā
rudens skaisti un kvalitatīvi nobruģēts. Vēl pērn šim līkloču ceļam bija
dabiskais segums, par ko SEB kalnu divriteņu maratona dalībnieki sajūsmā
nebija. Tagad tika dota civilizēta iespēja braukt augšup pa šo serpentīnu.
Pārsteidza vēl tīņu vecumu nesasniegušie, kas, ieslēguši mazo pārnesumu, vēsā
mierā ducināja līdz kalna virsotnei. Tā tas bija treniņā. Bet, kā būs 34 km
distancē (pusmaratonā), kad ceļā līdz šī serpentīna apakšējai daļai kaulos jau
būs iekrājies nogurums, pat neraugoties uz veldzi, ko deva divu nelielu
ūdensšķēršļu forsēšana. Kamēr elites klases un Tautas klases braucēji bija
distancē, Turaidas kalna augšdaļā sākās cita rosība, jo kārta bija bērnu sacensību
rīkošanai speciāli sakārtotā aplī.
Kā
jau bija paredzēts, elites grupas spēcīgākie finišēja pēc divām stundām un
pāris minūtēm. Viņus serpentīna galā uzveda divi enduro braucēji ar saviem
skaļi rūcošajiem motocikliem . Šāds eskorts tika pārliecinošajam uzvarētājam
Aleksejam Saramotinam un pāris minūšu vēlāk finišējušajiem Normundam Lasim, Normundam Zviedrim un
Kasparam Austam. Atkal Rietumu bankas –
Rīga braucēju pilnīgs triumfs – četras vietas pirmajā sešniekā un atkal
pārliecinoša uzvara komandu cīņā.
„
Uzvarēt šoreiz bija ļoti grūti, „ pēc finiša atzinās Aleksejs Saramotins. „
Vienubrīd rokas gandrīz nolaidās, uz panākumu vairs necerēju, bet tomēr izdevās
atgūt otro elpu un finišā iegūt pat divarpus minūšu pārsvaru pret tuvākajiem
konkurentiem. Prieks, ka izdevās saglabāt līdera dzelteno velokrekliņu."
Vienīgais
neriteņbraucējs pirmajā sešniekā pamanījās Latvijas biatlona izlases bijušais
dalībnieks Raivis Zīmelis: „Ar piekto vietu finišā esmu ļoti apmierināts. Līdz
šim divas reizes esmu finišējis septītais, beidzot izdevās iebraukt sešniekā.
Tagad jāizvirza augstāki mērķi un jācenšas pacīnīties ar Rietumu bankas – Rīga līderiem."
Sacensību
galvenais ārsts Ivars Skadmanis: „ Mediķiem šoreiz nebija daudz darba. Daži
nobrāzumi, sasitumi, kāds sirmāks kungs uz brīdi atslēdzās, bet atguvās un
turpināja ceļu. Kur nu bez kritieniem, tādi gadās katrās sacensībās."
Tautklasnieku
finišs bija visilgstošākais. Mazāk trenētie Turaidas kalna serpentīna virsotni
sasniedza , stumjot riteni pie rokas, jo vairs "nebija iekšā". Toties pēc
finiša iebaudot armijnieku virtuvē gatavoto putru, iemalkojot Montavit minerālo ūdeni, spēki drīz vien
atgriezās un varēja gaidīt, ko lēmis laimes rats.
Gatis
ĶĪSIS
Tāds bija SEB kalnu riteņu
maratona seriāla otrā posma braucēju galamērķis, pirms tam līkumojot kārtīgās
kalnu trasēs Krimuldas pagasta mežu takās un smiltājos, ceļiniekos
pierakstoties gandrīz 1600 braucējiem. Ne gluži rekordskaitlis, salīdzinot ar
seriāla ievadposmu (1800 dalībnieku), jo
vienlaikus notika arī Rīgas lielākais skrējiens, kas, iespējams, savās rindās
pārvilināja arī prāvu pulku pedalētāju.
