Olimpiskais Arājs
Pirmsolimpisko startu
burzmā pamaz dzirdēts par mūsu sprinteri Ronaldu Arāju, kas jau četrus gadus
mācās ASV. Daudziem par pārsteigumu, Ronalds pavasarī Amerikā 200 m
noskrēja olimpiskās B normas laikā – 20,75 un gatavojas Pekinai.Ronaldu sastapu Valmierā, Prezidenta balvu izcīņā. Puisis
startēja 100 m, bet skrējiens (tāpat kā rezultāts) bija ļoti rezervēts. – Ātrāk šodien
nevarēji? – Nebija prāta darbs skriet, jo mans muskuļa plīsums
tomēr bija nopietnāks, nekā es domāju. LOV ārsti saka – plīsums bija jāšuj, bet
to atklājām par vēlu. Tagad jādara viss, lai kāja sadzītu. – Tāpēc līdz
olimpiskajām spēlēm vairs nestartēsi? – Nē, un arī trenēšos piemērotā režīmā. Nedrīkstu pārāk
nopūlēties, un tad jau viss būs kārtībā. – Tavu treneri
uzreiz var pamanīt – āda ļoti tumša. Speciāli uzaicinājāt? – Jā, viņš uz īsu laiciņu piekrita atbraukt. Ar treneri Endrū Tainsu man ļoti paveicās. Pie viņa nokļuvu,
varētu teikt, nejauši un pirmo reizi tā pa īstam sāku saprast sprinta būtību.
Ļoti daudz kas atkarīgs no domāšanas, no koncentrēšanās. Liekas, ka jāskrien
tikai desmit sekundes, bet daudz ko nosaka tas, kas tev galvā. Endrū pats bija lielisks sprinteris – 100 metrus skrēja 10,01
un 200 – 20,17 sekundēs. Mēs ļoti labi saprotamies, un es viņu uztveru arī kā
draugu.
– Vai viņš
piekrīt uzskatam, ka melnādainiem sprintā ir priekšrocības?
– Jā, anatomiskās īpašības ir nedaudz piemērotākas
sprintam. Turklāt viņi nelauza galvu par pašnovērtējumu un grib būt ātrākie,
labākie.
Starp citu, Endrjū man jau pavasarī prognozēja, ka izskriešu
olimpisko normu gan 100, gan 200 metros. Simtā neizdevās, vienreiz vējš bija par
lielu, pēc tam savainoju kāju.
– Vai esi
runājis ar viņu par savu spēju robežu?
– Kas to var precīzi pateikt? Viņš saka – pareizi
domājot, jau tagad varu noskriet simtiņu 10,1 un divsimt 20,3 sekundēs.
Protams, ja veselība būs kārtībā.
– Vai viņam
patīk Latvijā?
– Domāju, ka patīk. Daba interesanta. Viņu pārsteidz
vecāku un bērnu attiecības, kas pie mums ir daudz sirsnīgākas nekā tajā pusē.
– Viņš nevarētu
pakonsultēt mūsu sprinterus?
– Ja kāds gribētu un būtu ieinteresēts, tad varētu
parunāt, jo mums jau īstu sprinta treneru nav. Cik zinu, tad mūsu Savienība
tādu domu nenoraida, arī Endrū būtu ar mieru. Vienīgi par daudz ko jāvienojas,
arī par finansiālo pamatu, jo labam trenerim arī labi jāmaksā.
– Kāds ir viņa
novēlējums tev olimpiādē?
– Skriet un domāt. Gribētu tikt pusfinālā, kas šobrīd
būtu lieliski.
Ronalds Arājs
Vieglatlēts, sprinteris
Dzimis 1987. gada 29. novembrī Tukumā
Augums, svars 1,82 m, 81 kg
Pirmais treneris Maigonis Pūliņš, tagad Endrū Tainss
(Bahamu salas)
Izglītība mācās Teksasas universitātē (ASV)
Lielākie panākumi trīskārtējs Latvijas čempions 100 m,
200 m, 4×100 m stafetē
13. vieta pasaules U-18 čempionātā Pekinā – 100 m – 10,54
Izpildījis olimpisko normu 200 m – 20,75
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
