Olimpiskais randiņš
Šīs nedēļas nogalē Artūrs
Matisons un Edžus Treimanis cīnās BMX Pasaules kausa izcīņas priekšpēdējā posmā
Soltleiksitijā, bet pirms tam Pekinā krita intrigas priekškars, un zem riteņiem
pirmo reizi švīkstēja olimpiskā trase.
Ierodoties uz iepriekšējo PK
superkrosu, kas vienlaikus bija arī olimpiskās BMX trases atklāšanas svētki,
pirmais jautājums bija, vai mūsu izlases galvenajam trenerim, dalībniekam un
arhitektam vienā personā Ivo Lakučam tik tiešām izdevies Ventspilī uzbūvēt Pekinas
arēnas kopiju?
"Konfigurācija tiešām ir
gandrīz tāda pati," atzīst Ivo. "Ventspilī pirmā virāža ir Pekinas
kopija – uz to pašu pusi, tikpat stāva un tikpat plata. Otrā taisne, kas mums
beidzas ar 9,7 m garu lēcienu pāri dāmu virāžai, ir ar būtisku atšķirību. Es
neesmu uzminējis iepriekšējo tramplīnu augstumu, un pirms pēdējā lidojuma ir
vēl divi lēcieni, no kuriem otrais ir vissarežģītākais – šīs sērijas atslēga.
Tā nosēdiens ir lēzens, tāpēc grūti dabūt paātrinājumu. Jātrāpa ļoti precīzi,
lai nākamais – desmitmetrīgais lidojums pāri virāžai vairs nebūtu sarežģīts.
Trešā taisne ir tehniskāka,
nekā es biju iedomājies. Tajā vispār nav kur mīties, viena vienīga nemitīgu
lēcienu sērija, kas beidzas ar virāžu. Ventspilī mums tajā būs vēl daži
tramplīni jāiestumj iekšā. Finiša taisnē nekādu problēmu vairs nav."
Olimpiskajā trasē starta
estakāde ir divreiz lielāka nekā Ventspilī – astoņus metrus augsta. Lakučs
uzskata, ka tas vairāk ir tikai vizuāls efekts: "Pirmā taisne ir
vienkārša. Ventspilī līdz pirmajai virāžai mēs sasniedzam gandrīz tādu pašu
ātrumu minoties. Pekinā to dod starta estakādes stāvums, tas ļauj pirmajā
virāžā ieiet ar ātrumu 60 km/h."
Kopumā trenerim olimpiskā trase
patikusi: "Tā ļaus parādīt BMX skaistumu, liks saprast, ka tas ir drusku
traks sporta veids – riteņbraukšanas un motokrosa krustojums. Pirms gada, sākot
būvēt pirmās šādas superkrosa trases, pirmās taisnes tika veidotas nepareizi.
Tam, kas tajās uzreiz nespēja izrauties pirmais, vairs nebija gandrīz nekādu
izredžu veiksmīgi turpināt cīņu. Bija vai nu jākrīt un jālauž kakls, vai arī
jābrauc malā. Pekinas trasē tā nav. Pirmajā taisnē visi var vilkt, cik jaudas,
vietas pietiek."
Īpaši Lakučs akcentē trases
sarežģītību: "Neviens to nespēja veikt bez kļūdām, amerikāņu līderi
Pasaules kausa īpašnieku Doniju Robinsonu ieskaitot. Turklāt viņš bija
izredzētais – trases testētājs, pēc kura norādījumiem divas nedēļas pirms
sacensībām tika pielabota un galīgi pabeigta trases konfigurācija. Vēl pēc
kvalifikācijas sacensībām, kurās gandrīz neviens nespēja pārlekt lielo divnieku
– kamielīti, to uztaisīja mazāku un vienkāršāku."
Olimpiskais randiņš no mūsējiem
vissekmīgākais bija Artūram Matisonam, kurš ceturtdaļfinālā tikās vienā
braucienā ar Edžu Treimani. Daudz netrūka, ka cīņu turpinātu abi.
"Treimanis jau turējās ceturtajā pozīcijā," atceras Ivo Lakučs.
"Bet viņam patraucēja pagājušā gada superkrosu otrais numurs čehs Prokops,
kas bija pārāk lēns, un lielajā lēcienā Edžus ielidoja viņam sānos, paliekot pirmais
aiz strīpas."
Pusfinālā, kurā vērtē trīs
braucienus, Matisons uzvarēja, aiz sevis atstājot Robinsonu. Vienīgā
finālbrauciena pašā sākumā Artūra kāju sarāva krampji, un viņš trasi nevarēja
pabeigt, paliekot astotajā vietā. Uzvarēja Donijs Robinsons.
Lai arī Ivo Lakučs salauza
riteni un Māris Štrombergs guva savainojumu, UCI BMX nāciju vērtējumā Latvija
joprojām ir piektā. Tā ir pēdējā vieta, kas startam olimpiskajās spēlēs ļauj
pieteikt trīs sportistus. Par dažiem punktiem mums pietuvojušies francūži,
sestie ir argentīnieši.
Dainis CAUNE
Garākais. Artūrs
Matisons olimpiskās trases garākajā (10,5 m), bet ne grūtākajā lēcienā
Foto: Ivo Lakučs
Gandrīz kā Ventspilī. Edžus
Treimanis (pa labi), kurš jau pirmajā gadā, cīnoties elitē, ieguvis stabilu
vietu Latvijas izlasē, tūlīt dosies Pekinas trasē
Foto: Ivo Lakučs
Augstums. Starta
estakāde ir astoņus metrus augsta
Foto: Ivo Lakučs
Zīme. Iespējams,
ka pēc 362 dienām Māris Štrombergs, Artūrs Matisons, Ivo Lakučs un Edžus
Treimanis tiksies šajā pašā vietā
