Lietū, vējā, bet laimīgi
Nemīlīgais svētdienas
rīts droši vien nobaidīja vairākus simtus velosporta entuziastu, tāpēc
17.Vienības brauciena starta protokolos bija iekļauts par 114 dalībniekiem mazāk
nekā pērn, kad Siguldas apkaimes ceļos devās 2300 šī sēdošā sporta veida piekritēju. Kurnētāji palika mājās, bet tie,
kas ieradās, nebijās ne no paša velna, jo riteņbraukšana notiek jebkuros laika
apstākļos.
Sporta klases 117
braucēju vidū šoreiz nebija komandas Rietumu
banka vadošā sešnieka, kas tobrīd vēl startēja Slovākijas daudzdienu
velobraucienā, tāpēc favorīta gods tika piedēvēts Francijas pilsētas Pommes
amatieru komandas dalībniekam Gatim Smukulim, kuram vajadzētu pieveikt baņķieru
otrā virknējuma pārstāvjus un citu klubu censoņus. Savukārt MTB klasē
priekšrocības bija pieredzējušākiem sportistiem, kas šosezon jau cīnījušies
Eiropas meistarsacīkstēs un citos starptautiskajos turnīros. Faktiski arī šajā
konkurencē vadošie piederīgi sporta klasei. Abās šajās nominācijās notika
bezkompromisa cīņa, par draudzīgiem apkampieniem distancē nedomājot. Rīkotāju
ikgadējais mudinājums Tautas klases dalībniekiem nelīst no ādas ārā, lai tiktu
pie uzvaras, dzirdīgas ausis tā arī nesasniedza, jo Jānis taču nebūs mierā, ja
Pēteris viņam finišā pabrauks garām. Turklāt ilggadējie tautklasnieki jau sen
fiksē sasniegtos rezultātus un analizē paveikto. Atšķirībā no MTB un Sporta
klases šajā nominācijā uzvarētājiem vecuma grupās kausi nebija paredzēti.
Pirmsstarta sarunas
Pie Veloservisa tehniskās apkopes autobusa
veidojas rindas, jo katrs pirms starta vēlējās pārbaudīt braucamrīka gatavību
sacensībai. Mehāniķiem Igoram Milovanovam un Valērijam Lukjanovam bija darba
pilnas rokas. Milovanovs: „Atbraucām
jau vairākas stundas pirms pirmā starta. Nīkām, jo Sporta klases un MTB
pārstāvjiem mūsu pakalpojumus nevajadzēja. Un tad nāca tautklasnieki. Viņiem
gan nācās palīdzēt. Nekas traks jau nebija – lūdza piepumpēt riepas,
pieregulēt. Kopā ar Valēriju izlīdzējām pusotram simtam klientu."
Sānielas starta
vietas apkaimē pieblīvētas ar autotransportu. Šķiet, ka todien Siguldā mašīnu
bija vairāk nekā ļaužu. Tiem motorizētajiem, kas ieradās vēlāk, nebija lāga kur
piestāt. Sastopu vienu no daudzajām ekipāžām. Uldis Stepans startam Tautas
klasē jau gatavs. Meitiņai Sintijai, kas tērpta ūdensnecaurlaidīgās drēbēs, uz
riteņa bagāžnieka iekārtots speciāls sēdeklis. Tātad kaut kas līdzīgs
minitandēmam. Uldis: „Brauksim
tikai sava prieka pēc, jo mums abiem tas ļoti patīk." Turpat netālu pārģērbjas
pasaules junioru astoņdesmito gadu čempions Dainis Grantiņš, kurš pēc ilgāka
pārtraukuma nolēmis atgriezties tautas riteņbraukšanā: „Kad pirms gada agrāk uzaudzētā būda jau sāka
spiest, nolēmu sākt aktīvu dzīvesveidu, sēdos atkal ritenim pie ruļļiem. Nometu
20 kilogramu
liekā svara, komanda Fuji Team man
iedeva labu inventāru, un šogad esmu jau veicis trīs SEB MTB maratona posmus."
Grantiņam svētdien pievienojās arī viņa astoņdesmito gadu cīņu biedri no lielo
čempionu saimes – Dainis Liepiņš un Armands Freimanis.
No Liepājas
ieradusies arī riteņbraukšanas senāku gadu lielmeistare Gaļina Aleksandrova: „Jūtos labi, vien jālūko, ko vilkt mugurā.
Ceru, ka polietilēna apmetnim elektroniskās rezultātu fiksēšanas ierīces numuru
cauri varēs saskatīt." Vien Latvijas junioru izlases treneris Ernests Pūce
jutās apbēdināts: „Braucienam
biju nopietni gatavojies, bet sacensību priekšvakarā mani pieveica drudzis."
Pēc slapjā finiša
Ainārs Ķiksis: "Varat
apsveikt mūsu ģimeni ar meitiņas Leldes piedzimšanu pirms pāris dienām. Tas
mums ar dzīvesbiedri Ievu ir šī gada lielākais notikums. Šo braucienu veltīju
savai pirmdzimtajai."
Tandēma bārdaino
velnu Inta Celmarauga un Gundara Lauvas ekipāža katru gadu maina vizuālo tēlu: „Mums tas bija kārtējais plezīra brauciens,
nevis cīņa par augstu vietu galaprotokolā. Tagad jānoskalo dubļi un jāgatavojas
loterijai."
Sporta veterāni Uldis
Zigmunds Griezītis (71 g.) un Ādolfs Cābulis (82 g.) šoreiz visu vēroja no
malas. „Vēl puišelis būdams,
piedalījos 1939. gada Vienības braucienā. Būtu startējis arī tagad, ja
sacensību rīkotāji izņemtu no maršruta to lielo kalnu. Tad dalībnieku Tautas
klasē būtu krietni vairāk."
Heronims Lapkovskis
(79 g.), šī brauciena vecākais dalībnieks: „Jau tagad aicinu uz Ilūkstes tautas braucienu, kas notiks pēc 11
mēnešiem. Siguldā nobraucu savām spējām atbilstoši un esmu apmierināts."
Lielie un mazie kausi
Pēc finiša sacensību
dalībnieki varēja baudīt Herkulesa
putru ar Pūres zapti un labvēļu dāvāto gāzūdeni. Vienīgā neērtība – negribējās
sēdēt slapjajā zālājā, gaidot loterijas rezultātus. Tas gan attiecās tikai uz
tautklasniekiem, jo speciālbalvas par trasē paveikto bija paredzētas kalniešiem
un šosejniekiem sporta klasē. Arī mazie kausi uzvarētājiem katrā vecuma grupā.
Lielo kausu par
viskuplāk pārstāvēto skolu šajās sacensībās nopelnīja Valmieras bērnu nams (24
dalībnieki). Balvu adresātiem apsolīja nogādāt Latvijas Izglītības un zinātnes
ministre Baiba Rivža, kura apbalvoja labākos arī citās nominācijās. Lielais
kauss viskuplāk pārstāvētajai ģimenei. To saņēma Ceru dinastijas 33 (!)
sportotāji. Lielais kauss arī šo sacensību kuplākajam kolektīvam – Hansabankai.
Gatis ĶĪSIS
