Latgales raksturs Osakā
Vārdi vējā nav kaisīti. Pasaules meistarsacīkšu sākums vieglatlētikā mums pagāja septiņcīņas zīmē. Bija aizraujoši, un mūsu jaunā (tikai 19 gadi) daudzcīņniece, rēzekniete Aiga Grabuste izpildīja savu mājās doto solījumu un laboja ne tikai vienu rekordu.
Čempionei pie rokas
Izcīnītā cienījamā 17. vieta šoreiz nav tik būtiska. Vairāk jāuzteic meitenes lielā apņēmība un
rakstura stingrība. Aiga uz pasaules cīņam tika pēdējā brīdi pēc iegūtā Eiropas
junioru čempiones titula. Daudzcīņnieki zina, ka nepilna mēneša laikā starts
divas reizes tik grūtā un sarežģītā disciplīnā ir uz neprāta robežas. Arī Aigas
trenere Ludmila Olijare Rīgā bija domīga, vai būs labs rezultāts. Taču iespēju jau šogad izpildīt olimpisko A normu (6000 punkti, nevis 6050, kā domāja pati
daudzcīņniece) garām laist negribējās.
Rezultāts zināms –
6019 punkts, pieci personiskie rekordi atsevišķos veidos un sestais kopsummā! Tas
ir arī Latvijas junioru rekords.
Ne man vairs stāstīt par
atsevišķām disciplīnām trakajā
karstumā – brīžiem
plus 37 grādi, kurus vēl
nepatīkamākus darīja lielais gaisa mitrums, kas sporta tērpu
burtiski lipināja pie sakarsušās miesas. Lai runā fotogrāfijas, kas izsekoja Aigas
gaitām Osakas Nagoji stadionā.
Pēc pēdējās disciplīnas – 800 metriem – kļuva skaidrs, ka
veidojas sportiste ar raksturu, jo distances beigu posmā meitene reizēm teju
ļima un tomēr atrada spēku finišēt ar tik vajadzīgo personisko rekordu, kas
deva lielisko punktu kopsummu. Tas ir otrs
labākais rezultāts Latvijas sporta vēsturē.
Simboliski, ka tradicionālajā goda apļa skrējienā tieši Aiga (tam
arī vajag dūšu!) paķēra aiz rokas pasaules čempioni, zviedrieti Karolīnu Kluftu
un tā roku rokā pateicās saviem līdzi jutējiem. Kas var liegt to reiz darīt uz
goda pjedestāla?
Rāmā garā
Vērojot sektorā mūsu vesera metēju Igoru Sokolovu, nezinātājs
nepateiktu, ka 33 gadu vecais sportists pirmais pārstāv mūsu valsti šajā
disciplīnā. Pēc starta protokoliem Igora vieta bija pašā ranga lejasgalā. Taču
sacensības parādīja, ka daudzi ir atbildības sloga mākti un ne tuvu netika līdz
saviem rezultātiem.
Lai arī Igors nedaudz atpalika no Latvijas rekorda, tomēr ar
73,92 metru tālu raidījumu ieguva 14. vietu. Rāmi un nesteidzīgi pēc starta
Igors teica, ka varēja būt arī labāk – pietrūka pāris metienu (Latvijā viņš
vienmēr tiek finālā un labākos rezultātus parasti sasniedz pēdējos
mēģinājumos). Šoreiz līdz labāko divpadsmitniekam veserim vajadzēja lidot
nepilnu pusotru metru tālāk. Bet mūsu rekordists nesatraucas: līdz olimpiskajam
gadam un normai vēl laika diezgan. Igoru, īstenu amatieri, nekas nesteidzinot –
sports viņam ir prieka avots.
Šaurais aplis
Nedaudz vairāk tika gaidīts no lodes grūdēja, divdesmitmetrinieka
Māra Urtāna. Taču pirms neilga laika iegūtais pasaules universiādes
vicečempiona tituls šoreiz prasīja pārāk ilgu uzturēšanos karstajā Āzijas
klimatā, jo no Bangkokas Māra (arī šķēpa metēju Vadima Vasiļevska un Aināra
Kovala) ceļš veda uz Japānu.
Nedaudz zaudējis tik vajadzīgos svara kilogramus, kā arī trenera
palikšanu mājās pirms pēdējās treniņnometnes Japānā, Māris mazliet sasteigti
sāka sacensības un pirmajos divos mēģinājumos viegli skāra apļa apmali (tiesa,
par to pēc viņa trenera Gunta Gailīša video ieraksta noskatīšanās varētu
strīdēties). Visa atbildība gūlās uz pēdējā mēģinājuma. Slogs šoreiz bija
pasmags pat tādam raženam vīram. Kāroto
20 metru vietā nācās samierināties ar 19,17 m un īsti negribēto 25.
vietu. Māris tomēr pamazām iegrozās labāko sabiedrībā (arī tagad tas ir soli
augstāk nekā pērn Eiropas čempionātā Gēteborgā) un olimpiskajā gadā paša spēkos
ir netaisnības labot.
Stasis atgriežas
Pēc divu dienu sacensībām bez mūsu sportistu līdzdalības trešdien
ar satraukumu gaidījām 110 metru barjerskrējēja Staņislava Olijara startu pēc divu mēnešu
pārtraukuma (traumas sekas). Lai arī cik ārēji mierīgs būtu Stasis, nav joka
lieta labāko sabiedrībā iziet pēc tādas pauzes.
Pirmo barjeru – priekšsacīkstes -viņš veica lieliski. Uzvarēja
savā priekšskrējienā un ar piekto labāko rezultātu (13,39 sek) ceturtdien
turpināja cīņas pusfinālā. Pēc finiša puiša sejā beidzot varēja redzēt smaidu,
jo atgriezās gan pareizais ritms, gan ātrums. Cerams, ka arī vieta pasaules elitē.
