Orientēšanās laikmets
Kaut arī orientieristi skrien un slēpo visu gadu, orientēšanās sports saistās ar vasaru, kad ne tikai profesionālie sportisti, mūža orientieristi un jauni censoņi metas mežā un dūkstī, bet to dara arī daudzi pilsētnieki, kas čakli apmeklē Magnētu, Meridiānu vai Azimutu, proti, kādu no 40 orientēšanās seriāliem. Žurnāls Sports ieskatījās Orientēšanās federācijas mājaslapā www.lof.lv un atklāja, ka daždien Latvijā vienlaikus notiek pat septiņas orientēšanās sacensības. Un tomēr — iespējams, šīs intervijas nebūtu, ja ne Stipro skrējiens, kur orientieristi ieguva 5 no 6 galvenajām balvām, pie kam sievu godalgotajā trijniekā bija mūsu žurnāla nesena varone — medicīnas doktore, zobārste, trīs perspektīvu orientieristu māmiņa Ieva Mauliņa.
Nolēmām noskaidrot, kāpēc orientieristi mēdz uzvarēt izturības sacensībās, krosos, distanču slēpošanas čempionātos un maratonskrējienos, un piezvanīt Latvijas Orientēšanās federācijas prezidentam, uzņēmējam, riska kapitālistam Viesturam Tamužam, kurš šajā amatā ir jau otro gadu. Viesturs klausuli pacēla, bet klausulē bija dzirdama skrējēja elpa — federācijas prezidents tieši šajā brīdī piedalījās rogaininga sacensībās.
Sports:Kas tas rogainings tāds ir?
V. T.:Rogainings ir komandu sacensības orientēšanās izvēlē. Parasti notiek 24 stundas. Šodien kopā ar dēlu skrienam tikai 12.
Sports:Un cik jūs šodien noskriesiet?
V. T.:Kādus 75.
Sports:Kilometrus? Un skriesiet arī naktī?
V. T.:Nu ja.
Šajā brīdī saruna pārtrūka, jo Orientēšanās federācijas prezidents no lauku ceļa nogriezās briksnī, bet žurnāla Sports redakcija saskatījās — runājām ar federācijas prezidentu, kas vada savu organizāciju no tās iekšienes. Nu labi, nolēmām — federācijas prezidents tāds spēka zars. Bet izrādījās, ka šajā brīdī rogaininga dažādās komandās bez prezidenta skrien vēl pieci no deviņiem valdes locekļiem. Iedomājieties hokeja komandu, kur uz ledus vienā maiņā uzslido hokeja federācijas valde, bet prezidents stāv vārtos.
Vizītkarte. Viesturs Tamužs, orientēšanās sportā kopš 14 gadu vecuma, šobrīd sacenšas V50 (piecdesmit gadu un vecāki vīri) grupā gan Latvijas kausa izcīņas sacensībās, gan pasaules veterānu čempionātā. Vairākkārt minēts Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos, darbaholiķis, labi orientējas ne tikai ar karti un kompasu, bet arī organizāciju veidošanā un vadīšanā, kā arī sabiedrisko procesu norisēs. Piedalās izdzīvošanas sacensībās, orientējas ne tikai skriešus, bet arī uz slēpēm un ar velosipēdu. Priecājas, ka ar orientēšanās sportu aizrāvusies viņa kuplā ģimene, un, piemēram, šī gada sacensībām Kāpa, Viesturs ir rezervējis trīspadsmitvietīgu māju, kurā visiem tās iemītniekiem būs Tamužu uzvārds.
Sports:Žurnālam Sports orientēšanās sports nav svešs, mēs pazīstam gan Edgaru Bertuku, gan Mārtiņu Sirmo, gan Latvijas orientēšanās leģendāros līderus pēdējos 50 gadus. Un tomēr — lasu, kā Diena sūkstās par to, ka valsts prēmijas par 13. vietu pasaules čempionātā netiek miljonāriem hokejistiem, pie kam to dara šādiem vārdiem: „Sporta veidu ir ļoti daudz, un, ieskatoties prēmējamo sarakstā, tad jau atkal ir jāiepleš acis — kur viņi makšķerējuši vai kurā mežā skrējuši…” Šķiet, Diena par orientēšanās sportu nav augstās domās.
V. T.:Vai atceries — savulaik orientēšanās sports vairākkārt bija populārākais sporta veids valstī, līdz Sporta gada balvas organizatori šādu nomināciju izņēma no apbalvojamo saraksta. Balsotāji ir sava sporta entuziasti — tikai mūsējie skrien pa mežu, bet hokeja līdzjutēji — sporto pie televizora ar glāzi rokā. Šņabi dzert nenozīmē rogainingu skriet, tam vajag stipru veselību.
LATVIJAS ORIENTĒŠANĀS FEDERĀCIJA UN ORIENTIERISTI LATVIJĀ
Sports:Orientēšanās ir Latvijas izglītības programmā, tādēļ varētu teikt, ka katrs skolēns kādreiz ir turējis rokā orientēšanās karti. Cik orientieristu reāli Latvijā ir?
V. T.:Precīza orientieristu reģistra izveide ir viens no federācijas tuvākajiem uzdevumiem. Orientieristu datubāzē ir apmēram 3500 dažāda vecuma dalībnieku, kuri sevi uzskata par sportistiem, kuri piedalās Latvijas kausa sacensībās. Turklāt kādi 10 tūkstoši ir tādu, kas sava prieka pēc skrien kādās tautas sacensībās. Viens no mūsu sporta veida lozungiem skan: Katru dienu visā Latvijā! Tas labi raksturo situāciju ar iespēju piedalīties orientēšanās sacensībās. Lielākajās sacensībās Rīgas kausi un Kāpa piedalās līdz pusotram tūkstotim dalībnieku, parasti arī teju 20 dažādu valstu orientieristi.
Sports:Kā federācija pārrauga šo saimniecību?
V. T.:Latvijas Orientēšanās federācija (LOF) ir valstī vienīgā organizācija, kas apvieno visus Latvijas orientieristus un to intereses. LOF uzdevumi ir ārkārtīgi daudzveidīgi — sākot ar jauno orientieristu treniņu iespēju nodrošināšanu un beidzot ar Latvijas izlases sekmīgu startu nodrošināšanu pasaules sacensībās. Protams, ļoti daudz laika un pūļu aizņem neredzamais darbs — sadarbība ar valsti, citu valstu federācijām, organizācijas finanšu pārraudzība.
Sports:Kur Jūs novietotu Latviju orientēšanās pasaules kartē? Vai ir pamats uzskatīt, ka esam šī sporta veida lielvalsts vai tomēr esam meklējami starp vidusmēra valstīm?
V. T.:Starptautiskajā Orientēšanās federācijā ir apvienojušās 79 valstis, līderi ir skandināvi, šveicieši, franči, angļi un krievi. Šajā konkurencē Latvija ir apmēram desmitā. Mūsu ambīcijas ir būt starp sešām atpazīstamākajām un meistarīgākajām valstīm pasaulē. Bet orientēšanās renesanse ir visā Baltijā.
Sports:Kādas ir Latvijas Orientēšanās federācijas attiecības ar valsti un citu sporta veidu federācijām? Vai ir tikai savstarpēja cīņa par valsts finansējuma sadali, vai notiek kaut kāda sadarbība?
V. T.:Latvijā ir 88 atzītas sporta veidu federācijas, un mūs visus vieno pārliecība par sporta pozitīvo lomu gan katra indivīda, gan sabiedrības dzīvē, tādēļ Latvijas Sporta federāciju padomē jūtamies kā entuziasma pārņemti domubiedri. Diemžēl valsts piešķirtais finansējums uz visu šo sporta saimniecību ir neliels, tādēļ dažkārt iznāk arī savā starpā pacīnīties. Orientēšanās federācija vienmēr ir bijusi viena no aktīvākajām savu interešu paudējām, un es ceru, ka tiekam uzskatīti par racionālu un konstruktīvu partneri gan no citu federāciju, gan valsts institūciju puses. Bet vislabākā sadarbība mums iznāk ar mūsu dabiskajiem sabiedrotajiem no citiem izturības sporta veidiem, piemēram, kopā ar biatlonistiem un distanču slēpotājiem plānojam veidot sporta internātskolu Madonā — izcils apvidus un labas orientēšanās kartes, Smecersila bāze un slēpošanas iespējas, mērķtiecīga un profesionāla pašvaldība.
Orientēšanās sports ir ļoti daudzpusīgs — orientēties var gan skriešus, gan slēpojot, braucot ar velosipēdu, automobili vai motociklu.
Sports:Visvairāk ir dzirdēts par skrienošo orientieristu panākumiem, taču ir arī citi orientēšanās veidi — kādi tie ir un cik nopietni ar tiem nodarbojas sportisti Latvijā un pasaulē?
V. T.:Dažādu jaunu orientēšanās sporta paveidu rašanās ātrums ir pārsteidzošs. Uzskaitīšu populārākos no tiem: orientēšanās skrējiens mežā, orientēšanās sprints pilsētā, orientēšanās uz slēpēm, veloorientēšanās, rogainings (6, 12 vai 24 stundu izvēles orientēšanās), taku orientēšanās, telpu orientēšanās, visdažādākās piedzīvojumu sacensības, autofotoorientēšanās un vēl vismaz 10 dažādi orientēšanās sacensību veidi. Daži no šiem paveidiem ir savā attīstības sākumā, daļa piemirsti, bet liela daļa ir ļoti nopietni sporta veidi. Tā, piemēram, ar taku orientēšanos nodarbojas vairāk nekā 40 valstīs, un esam lepni, ka pagājušā gada pasaules čempionātā mūsu sportisti izcīnīja bronzas medaļas komandu sacensībās, bet Guntars Mankus kļuva par pasaules čempionu individuāli.
Sports:Cik daudz un kādas orientēšanās sacensības notiek Latvijā?
V. T.:Orientieristi gada laikā izcīna 10 čempionu medaļu komplektus dažādās sacensībās, piemēram, vidējā distancē, garajā distancē, sprintā, nakts čempionātā, velo un ziemas orientēšanās. Lielākais sacensību seriāls ir Latvijas kauss, kur sezonas laikā notiek 18 sacensības.
Sports:Kāpēc šis masveidīgais sporta veids nav guvis lielāku atpazīstamību? Tiesa, pēdējo gadu laikā ziņas par orientēšanos arvien biežāk izskan publiskajā telpā.
V. T.:Galvenā orientēšanās sporta popularitātes problēma ir ierobežotās līdzijušanas iespējas. Sportista darbības mežā pagaidām nav ne viegli izsekojamas, ne arī viegli saprotamas, tādēļ mūsu sporta veidam nav raksturīgi dīvāna līdzjutēji. Vienīgie, kas aktīvi seko sacensībām un rezultātiem, ir paši orientieristi, bet plašu popularitāti, ko atnes TV pārraides, mēs vēl nebaudām.
Sports:Pasaules čempionāta laikā pie datora kā mazā televizora sēž ne tikai orientieristi.
V. T.:Vēlos pieminēt kādu ārkārtīgi ambiciozu projektu, ko tieši pašlaik uzsāk LOF. Saprotot, ka lielākie šķēršļi mūsu sporta veida popularitātei pašlaik ir vēl vājā izsekojamība, saprotamība un skatāmība, esam iesnieguši Erasmus+ programmas ietvaros lūgumu atbalstīt projektu, ar kuru ceram revolucionāri pārveidot orientēšanās sporta līdzijušanas iespējas. Apvienojot detalizētu orientēšanās sporta analīzi, kas varētu radīt stingrus algoritmus, ar modernajām izsekošanas iespējām, mēs vēlamies radīt tādas vizualizācijas iespējas, kas ļautu mūsu sporta veidu padarīt aizraujošu katram skatītājam gan pie TV ekrāniem, gan datoros, gan sacensību arēnā. Kā piemēru minēšu jau tagad interneta lietotājam pieejamās iespējas ceļot neklātienē pa pasaules lielpilsētām. Līdzīgi principi tiks izveidoti jaunajā sistēmā — katrs skatītājs varēs iejusties sportista virtuālajā realitātē, tajā pašā laikā kontrolējot visu sacensību gaitu. Ja izdotos radīt patiešām aizraujošu līdzijušanas šovu TV skatītājiem, tad līdz olimpiskajām spēlēm, kā saka, ir tikai viens solis.
Sports:Mums gan šķiet, ka orientēšanās sporta atpazīstamību Latvijā cēlis Edgars Bertuks, kurš 2012. un 2013. gadā izcīnīja trīs pasaules čempionāta medaļas, t. sk. kļuva par pasaules čempionu vidējā distancē. Vai tuvākajā laikā varam vēl gaidīt pasaules čempionātu medaļas?
V. T.:Mūsu sporta veida pašapziņai Edgara Bertuka zelta un bronzas medaļām bija nenovērtējama vērtība. Jau pieminētais Guntars Mankus (pirms tam — arī pasaules čempions rogainingā un godalgotu vietu ieguvējs prestižākajās pasaules izdzīvošanas sacensībās) ar savu zelta medaļu taku orientēšanās PČ 2014. gadā arī lika par Latviju runāt visai starptautiskajai orientieristu sabiedrībai. Mazliet amizants fakts, ka abi Igaunijas izlases līderi, pasaules elites sportisti — Lauri un Timo Sildi brīvi runā latviski, viņu mamma Sarmīte bija ilggadēja Latvijas un PSRS izlases dalībniece.
Būtisks ir arī orientēšanās masveidības pieaugums — arvien vairāk cilvēku sevi saista ar šo sporta veidu, līdz ar to arī masu mediji atsaucās uz pieprasījumu un pa laikam masu medijos parādās kāda ziņa par mums.
Lai sasniegtu augstus rezultātus orientēšanās skrējiena disciplīnā, LOF par Latvijas izlases galveno treneri uz četriem gadiem nolīgusi somu speciālistu Jari Ikehaimonenu. Jari ir strādājis kā galvenais treneris ar Dānijas, Japānas un Somijas orientieristiem, viņš ir vairāku pasaules čempionu (arī Edgara Bertuka) treneris. Jari vadībā pašlaik būvējam sportistu un treneru piramīdas sistēmu, kuras pamatā ir esošā mūsu sporta veida masveidība, bet pašā spicē sešas meitenes un puiši, kuri visi būs gatavi izcīnīt medaļas pasaules čempionātos. Nenoliedzam — mūsu mērķis ir zelta medaļas 2017. un 2018. gada pasaules čempionātos, turklāt Latvijas valsts simtās jubilejas gadā pasaules čempionāts notiks Rīgā un Siguldā.
Sports:Cik profesionālu orientieristu Latvijā vispār ir? Kā viņi trenējas un gatavojas sacensībām?
V. T.:Somijas Orientēšanās federācijas gada budžets ir apmēram 2 000 000 EUR, tas ir tikpat, cik Latvija atvēl visām 88 sporta federācijām kopā. Tādēļ tādu īstu profesionāļu mums ir ļoti maz, un bieži vien Latvijas orientēšanās profesionāļi savu iztikšanu pelna, dzīvojot Somijā vai Zviedrijā, pārstāvot šo valstu klubus. Pašlaik Latvijā noteikti nav vairāk par 7—8 sportistiem, kuri tiešām trenējas profesionāli, tas ir, divi treniņi dienā, vismaz 600 intensīvas skriešanas stundu gadā, īpaša diēta un režīms. Orientieristam būtiski ir trenēties dažādos apvidos, piemēram, kalnos, dažādu autoru zīmētās kartēs. Ar šādu dzīves ritmu cilvēks nevar darīt vēl citus darbus, tādēļ arī tiek dēvēts par profesionālu sportistu. Dažkārt esmu sastapies ar viedokli, ka orientēšanās ir tāds amatieru līmeņa sports arī pasaules mērogā. Vēlos izmantot izdevību un paskaidrot, ka funkcionālo spēju ziņā orientieristi ir līdzvērtīgi un dažkārt pārspēj citu sporta veidu sportistus. Gan Edgars Bertuks, gan daži citi pasaules vadošie orientieristi ir ar panākumiem piedalījušies Pasaules kausa izcīņas posmos krosā. Domāju, ka, vērtējot funkcionālās spējas un treniņu apjomu, ar Latvijas orientieristiem var sacensties daži biatlonisti un vieglatlēti.
Sports:Vai ar orientēšanos ir iespējams nopelnīt (kā sportistam un sacensību organizatoram)?
V. T.:Orientēšanās nav ne golfs, ne teniss. Mūsu atlēti nevar pilnībā paļauties uz to, ka varētu savu dzīvi nodrošināt tikai ar sportošanu. Tomēr pasaulē ir vairāki orientieristi, kuri ir pārvērtuši savus sasniegumus zināmā zīmolā un līdz ar to nodrošina ienākumus no reklāmām (Minna Kaupi, Tjerī Zoržu). Arī pasaules 2012. gada populārākais orientierists Edgars Bertuks ir izcīnījis savu vietu šajā Olimpā, un viņam ir vairāki ilglaicīgi atbalstītāji.
Sports:Ja orientēšanās nav ļoti populāra un ar to ir sarežģīti nopelnīt iztikai, kas varētu pamudināt vecākus savus bērnus sūtīt uz orientēšanās treniņiem, nevis, piemēram, futbola vai hokeja nodarbībām?
V. T.:Vecāki parasti vēlas, lai viņu bērni ir veseli un harmoniski, un šajā ziņā retais sporta veids var līdzināties mūsējam. Ja runā par augstu sasniegumu sportu, Latvijas apstākļos vieglāk ir iedomāties pasaules čempionu orientieristu, nevis futbolistu vai hokejistu. Divi mani dēli ir samērā augsta līmeņa orientieristi, un man kā tēvam un nu jau arī vectēvam, kura mazdēli sper pirmos soļus ar karti rokā, patīk gan tas, ka mūsu sporta veids ir ārkārtīgi daudzpusīgi attīstošs, gan ļoti veselīgs, gan ļoti neagresīvs. Un vēl kāds apstāklis — gandrīz 50 gados, kopš Latvijai ir sava orientēšanās izlase, tajā visi dalībnieki bijuši ar augstāko izglītību vai studenti. Magnētā profesoru skaits parasti pārsniedz to skaitu mazākā augstskolā. Tas ir veselīgs sporta veids, kas neticami labi attīsta kognitīvās spējas, gribasspēku (orientierists lielu daļu distances vada vienatnē). Mani kolēģi klubā Mona apgalvo, ka sporta veids audzinot topošos programmētājus. Un tiešām — senioru grupās IT speciālistu ir neticami daudz.
Sports:Kur ir iespējams sākt nodarboties ar orientēšanos bērniem un pieaugušajiem?
V. T.:Latvijā ir astoņas sporta skolas, kurās var trenēties orientēšanās sportā, un daudzi pulciņi, klubi un interešu centri. Es ieteiktu sākt ar mūsu mājaslapu www.lof.lv , atrast savai dzīvesvietai tuvāko seriālu, ierasties tur uz pirmo treniņu un apvaicāties šo sacensību rīkotājiem par iespējām trenēties. Vēlos iedrošināt tos, kuri dosies uz mežu pirmo reizi. Neuztraucieties par īpašu tērpu vai apaviem — pirmajā reizē derēs jebkurš ērts apģērbs, otrkārt, nekautrējieties — pēc tam, kad pēc īsas instruktāžas būsiet mežā, neviens jums nepievērsīs īpašu uzmanību. Un visbeidzot nebaidieties — neesmu dzirdējis, ka kāds iesācējs ir tā apmaldījies, ka nav atrasts. Samaldīties gadās pat izciliem sportistiem, bet mājās vienmēr tikuši visi.
Pasaules čempionāts rogainingā 2017. gadā Rēzeknē, pasaules čempionāts orientēšanās skrējienā — 2018. gadā Rīgā un Siguldā, pasaules čempionāts taku orientēšanās — 2018. gadā Rīgā un Līgatnē, pasaules čempionāts veterāniem (tiek uzskatīts par vienu no pasaules masveidīgākajām sacensībām ar 5—7 tūkstošiem dalībnieku — 2019. gadā Rīgā.
Sports:Jūs esat izteicies, ka pasaules čempionāta sarīkošanai būšot nepieciešams miljons eiro. Ko tas nozīmē rīkot Pasaules čempionātu orientēšanās sportā un kādēļ tik lielas prognozējamās izmaksas?
V. T.:Mēs uzskatām Starptautiskās Orientēšanās federācijas lēmumu uzticēt mums rīkot pasaules čempionātu par ļoti lielu pagodinājumu. Vēl jo priecīgāki esam par to, ka šīs sacensības notiks mūsu valsts simtgadē un tās būs nozīmīgākās sporta sacensības Latvijā 2018. gadā. Patiesībā šādu sacensību budžets viena miljona apmērā ir samērā pieticīga aplēse, pirms diviem gadiem pasaules čempionāts Somijā bija ar divreiz lielāku budžetu. Nedaudz jocīgi, ka lielākās izmaksu pozīcijas nav saistītas tieši ar sacensību organizēšanu, bet gan ar it kā netiešām lietām. Piemēram, mums jānodrošina TV tiešraides visā pasaulē, un lētākais risinājums tur būtu ap 400 000 EUR, bet mēs noteikti neizvēlēsimies vienkāršākos un lētākos variantus. Mūsu ambīcijas ir noorganizēt izcilāko pasaules čempionātu.
Sports:Saprotams, ka tik liela pasākuma organizēšanai nepieciešami pieredzējuši speciālisti. Vai Latvijā ir cilvēki, kas būs spējīgi pasaules čempionātu sarīkot?
V. T.:Ne mirkli nešaubāmies par orientēšanās speciālistiem — mums ir izcili, pasaules līmeņa karšu zīmētāji, distanču plānotāji utt., kas jau ir piedalījušies pasaules sacensību rīkošanā Skandināvijā. Latvieši ir izcili pasākumu rīkotāji organizatoriskā ziņā. Nedaudz esam satraukti par tehniskajiem risinājumiem, galvenokārt jau pieminētajā tiešraides sakarā. Bet vēl jau līdz tam ir trīs pasaules čempionāti, kuros mācīties, arī pats vadīšu mūsu valsts delegāciju augusta sākumā pasaules čempionātā Skotijā, tur ceru gan just līdzi mūsējiem, gan piedalīties līdzjutēju sacensībās, gan novērtēt organizatoru veiksmes un neveiksmes.
Sports:Vai 2018. gadā Latvijas izlases līderis un lielākā cerība uz medaļām joprojām būs Edgars Bertuks, vai ir arī kādi jaunie sportisti, kas pēc trīs gadiem būs spējīgi startēt pasaules labāko līmenī?
V. T.:Edgara sportiskā forma un motivācija ir ļoti augstā līmenī. Ar ilgstošām veselības problēmām ir ticis galā otrs mūsu titulētākais sportists — divkārtējais Eiropas vicečempions Mārtiņš Sirmais. Gan puišu, gan meiteņu sastāvā ir vairāki jauni sportisti, kuriem ir ļoti spožas perspektīvas. LOF finansē regulāras izlases sportistu treniņnometnes gan Latvijā, gan ārvalstīs un, cik iespējams, palīdz risināt atlētu vajadzības. Jāatzīst gan, ka pašlaik esam ļoti tālu no tā, lai varētu teikt, ka LOF var droši atbalstīt atlētus materiāli.
Sports:Saprotams, ka viens no lielākajiem šķēršļiem orientēšanās popularitātei Latvijā un pasaulē ir fakts, ka tas nav olimpiskais sporta veids. Kas tiek darīts, lai orientēšanās sports iekļautos olimpiskajā saimē, un vai šajā jomā vispār ir kaut kāds progress?
V. T.:Ilgus gadus Starptautiskā Orientēšanās federācija apzināti nesadarbojās ar Starptautisko Olimpisko komiteju un tikai pavīpsnāja par milzīgajiem olimpiādes rīkošanas izdevumiem, piemēram, Atēnās vai Sočos un par graustiem, kas paliek pēc šīm dzīrēm. Tiesa, šobrīd mūsu federācijas līderis skots Braiens Portiass ir sācis mērķtiecīgu virzību uz slēpošanas orientēšanās sporta iekļaušanu Ziemas olimpiskajās spēlēs.
Sports:Vai bez gaidāmā Pasaules čempionāta un Pasaules Veterānu čempionāta LOF ir arī citas prioritātes nākamo gadu darbībai?
V. T.: Mūsu ambīcijas ir ietvertas LOF vīzijā — 2020. gadā orientēšanās sports būs nozīmīgākais tautas sporta veids Latvijā. Un šajā kontekstā tiek īstenotas gan jau pieminētās, gan vēl ļoti daudzas specifiskas programmas un darbības.
Sports:Pateicos par interviju! Vēlu veiksmi orientieristiem! Šķiet, ka šogad uz Skotiju — uz pasaules čempionātu — nāksies doties arī žurnālam Sports. Ceru, ka mums būs unikāla iespēja intervēt pasaules čempionu latviešu valodā.
Sportušajā sarunā pārstāvēja
Osvalds KĻAVIŅŠ
