Pa solītim, pa solītim vien
Teicami vasaras sezonu
sācis mūsu vesera metējs Igors Sokolovs. Jau divas reizes labots Latvijas
rekords un līdz kārtējai robžzīmei – 75 metriem — vairs atlikuši 12 centimetri.
– Ar ko tev, Igor, šī
sezona atšķiras no iepriekšējām?
– Nekādu būtiski izmaiņu nav, bet rezultāti jau aug dažādu, it kā sīkumu
dēļ -piemēram, klāt nākušas dažas nianses mešanas tehnikā, mazliet pieaudzis
svars, vairāk laika varu atlicināt treniņiem.
– Par svaru – vērojot
tevi sektorā, liekas, tu esi viens no staltākiem…
– Vesera mešana jau nav lodes grūšana, kur vajag svaru krietni virs simts.
Man tagad ir 106 kg un tas pie mana auguma ( ap 1,87, m) ir diezgan tuvu
optimālajam, vairāk par 110 tā kā nevajadzētu., tad zustu ātrums, kas vesera
mešanā ir viens no būtiskākajiem rādītājiem.
– Tu esi izpildījis gan olimpisko B- 74,35 m,
gan pasaules normatīvu – 74 metri.Domāju, ka pilnīga amatiera statusam tas ir
diezgan pārsteidzoši…
– Nezinu, ar ko treniņprocesā tie kritēriji atšķiras – trenējos es 2,5 līdz
3 stundas sešas reizes nedēļā. Skaidrs, ka pie pilnas darbas dienas ( ilgus
gadus strādāju par galvenā inženiera vietnieku Daugavas stadionā) mazāk laika
atliek atpūtai. Varbūt amatieros es būtu pasaules čempions.
– Ja runājam par pasaules
čempionātu, vai ar kvalifikācijas normu pietiks?
– Nezinu, brauciens uz Japānu ir dārgs prieks – vai mūsu Vieglatlētikas
Savienība to pavilks, bet par olimpiskajām spēlēm gan domāju.
– Jā, olimpisko spēļu
moto jau esot – galvenais ir
piedalīties, bet ar 74 metriem jau ir tā kā pamaz…
– Saprotu, bet sezona jau tiko kā sākusies, domāju, ka metrus divus, trīs
varu pielikt jau šogad un tad vēl gads.
– Aicina 80 metru
robežlīnija?
– Kāpēc gan ne, vai citādi vērts pūlēties? ( sarunā iesaistās arī Igora
treneris Jānis Kolidzejs, kas diezgan strikti nosaka, ka Latvijas rekords šogad
vēl dabūs trūkties un astoņdesmit metru robeža nemaz tik nesasniedzama nav).
– Ko vesera mešanā nozīmē
gadu skaits pāri trīsdesmit (Igoram tagad ir Jēzus vecums – 33) ?
– Par to daudz galvu nelaužu – prakse rāda, ka veseri var mest vēl
četrdesmit gados – nav jau mākslas vingrošana. Galvenais jau trenēties un griba
progresēt.
– Latvijas vieglatlētikas
statistika rāda tādu unikālu faktu, ka tu no 1991. līdz 2000. gadam praktiski
nestartēji. Kas tev lika atgriezties?
– Jā, pēc panākumiem jaunatnes sacensībās biju metis sportam mieru –
mācības, darbs, likās, ka lielo sportu esmu pametis,bet, kad redzēju, ka
neviens to veseri Latvijā nemet, nolēmu atsākt. Tā jau septīto gadu. Par
beigšanu arī neko daudz nedomāju. Laiks rādīs, jo kamēr rezultāti aug…
– Kādi ir tuvākie starti?
– Šo sestdien un svētdien ir Rīgas meistarsacīkstes, tad tuvojas Eiropas
kausa izcīņa, tad vēl… maču netrūkst. Kaut pieturētos laiks, apstākļi un
veselība, tad rekordkarodziņu bīdīsim tālāk – pa solītim, pa solītim vien.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
Teicami vasaras sezonu
sācis mūsu vesera metējs Igors Sokolovs. Jau divas reizes labots Latvijas
rekords un līdz kārtējai robžzīmei – 75 metriem — vairs atlikuši 12 centimetri.
