Pārdomas pēc uzvaras

Visi zina,
ka Latvijas tenisistu izlase pārliecinoši pieveikusi Monako un iekļuvusi
Deivisa kausa izcīņas Eiroāfrikas pirmajā grupā, kurā nākamgad pretiniekos
varam sagaidīt ļoti spēcīgas komandas, Šveici un Horvātiju ieskaitot. Visi cer,
ka tīkamā uzvaru sērija mūsu komandu nav iemidzinājusi pašpārliecinātībā. Bet
vai tā ir?

Veiksmes
pamats                                                              
Latvijai
Deivisa kausa izcīņā šis bija ceturtais panākums pēc kārtas. Visas uzvaras
gūtas samērā pārliecinoši, ne reizi vēl izšķiroša nav bijusi pēdējā, piektā
spēle. Būtiska nianse – trijās no četrām cīņām pretinieki savainojumu dēļ nav
varējuši pabeigt spēles labākajā sastāvā. Šajā ziņā mums fortūna bijusi
labvēlīga. Latvija šogad pieveikusi Bulgāriju, Somiju un Monako (pērn DĀR), tālab
nākamajā sezonā varēs spēlēt Eiroāfrikas pirmajā grupā.

Tajā kopā
ar Latviju cīnīsies 10 Eiropas komandas – Itālija, Horvātija, Nīderlande,
Šveice, Slovākija, Baltkrievija, Polija, Gruzija un Maķedonija. Pretinieku
varēja būt vēl vairāk, taču daudzas Eiropas komandas play-off cīņās
pieveica citu reģionu valstu izlases un iekļuva Pasaules grupā (Serbija,
Austrija, Izraēla, Rumānija).  Izraēlas
tikšana spēcīgāko grupā ir unikāla, jo vienspēlēs komandai nav neviena
tenisista ATP reitinga labāko simtniekā, tomēr komanda spēja uzvarēt Čīli ar
Fernando Gonzalesu un Nikolasu Masū ierindā.

Latvija
savā laukumā Lielupes hallē pavisam noteikti var līdzīgi cīnīties pat ar
favorītiem, taču izbraukumā viss atkarīgs no veiksmes un mājinieku izvēlētā
laukuma seguma. Teiksim, māla laukumos pret Itāliju mums ir krietni mazāk
izredžu nekā pretiniekiem, taču Lielupē var būt otrādi.

"Jāsāk
lēnām noturēties pirmajā grupā, lai gan pirms izlozes vēl negribu neko
prognozēt,"  teica mūsu izlases
kapteinis Ģirts Dzelde. "Progresēt vajadzētu visiem, arī dubultspēles
jāuzlabo, bet vairākas komandas noteikti ir uzvaramas."

Iespējas
ir kaut vai tāpēc vien, ka mums ir viena no jaunākajām komandām visā Deivisa
kausa izcīņā – izlases līderim ir tikai 19 gadu, otrajam numuram – 22, abiem
pārējiem puišiem – 24 un 19  gadi.
Daudzsološa perspektīva…

Ceturtais
nav lieks

Panākumu
atslēga Deivisa kausa izcīņā bieži vien ir komanda kopumā, ne kāda atsevišķa
spēlētāja meistarība. To nupat lieliski apliecināja Šveice. Pret Čehiju spēlēja
arī pasaules reitinga līderis Rodžers Federers, bet pat viņa divas uzvaras
vienspēlēs nespēja garantēt panākumu kopumā. Dubultspēlē pārāki bija čehi
(atspēlēja mačbumbu!), un tieši viņi nākamgad cīnīsies Pasaules grupā, savukārt
Šveice būs kopā ar Latviju.

Mums ir
jauna, perspektīva un saliedēta komanda, taču nākotnē vajadzētu tomēr
izlīdzināt plaisu starp līderiem un pārējiem spēlētājiem. Ja gadās kāda
veselības liksta līderim, tad liela atbildība gulstas uz pārējo pleciem. Pēdējā
dienā Lielupē patīkami pārsteidza Kārlis Lejnieks, divos setos uzvarot Monako
līderi Benžamēnu Balerē. Protams, cīņas kopējais iznākums jau bija izšķirts,
bet tik un tā – Monako noteikti gribēja gūt goda punktu, savukārt Kārlis –
apliecināt savu piederību izlasei.

"Tā
noteikti bija viena no labākajām spēlēm manā karjerā," tūlīt pēc turnīra
atzina Lejnieks. Ernesta Gulbja vienaudzis arī tagad trenējas Nikija Piliča
akadēmijā Minhenē, kur ar viņu strādā Martins Rutners.

Kārlis
pēdējo mēnešu laikā pilnveidojies, kļuvis asāks, stratēģiski domā, turklāt
tūdaļ sāksies sezona viņam daudz parocīgākajos ātrā seguma laukumos telpās.
"Es jau iepriekš esmu sacījis, ka arī Kārli var izmēģināt
dubultspēlē," spriež izlases kapteinis. "Viņam ir labs potenciāls,
bet pagaidām pietrūkst ātruma, šajā ziņā Deniss Pavlovs ir labāks. Pret
Balerē  Lejnieks nospēlēja ļoti labi, bet
vai viņš varēs noturēties, ja 10 reizes pēc kārtas spēcīgi sitīs virsū? Ideāli,
ja mums būtu savi spēlētāji vienspēlēm un savi dubultspēlēm."

Ģirts
Dzelde lūdzis arī Andi Jušku profesionālajos turnīros piedalīties dubultspēles,
jo pirmajā grupā tam būšot vēl lielāka nozīme. Daudziem pavisam negaidīti
Monako  komanda tieši dubultspēlē
parādīja ļoti labu sniegumu, un Ernests Gulbis kopā ar Denisu Pavlovu tikai
smagā četru setu cīņā trijās stundās spēja uzvarēt pretiniekus. "Spēle
bija nervoza, ar ļoti garām izspēlēm, turklāt es vēl dubultspēlē nejūtos tik
droši pie tīkla," atzīst Ernests Gulbis. Pēc izpratnes mūsu lielākais
dubultspēļu profesionālis ir Deniss Pavlovs, taču šoreiz viņam pietrūka asuma,
triecot bumbas pie tīkla.

Mānīgais
vieglums

Viss ir
labs, kas labi beidzas, kaut bez šaubām neiztika arī šoreiz. Pavisam droši un
pārliecinoši savu spēli aizvadīja tikai Ernests Gulbis, kaut viņam pret Žanu
Renē Lisnāru nācās izspēlēt tikai pirmo setu (6:1) un vēl vienu nepilnu
geimu otrajā. Pretiniekam muguras savainojums (skriemeļu disku trūce)
liedza maču turpināt.

Ernestam
ne īpaši labi veicās treniņos pirms Deivisa kausa, taču jau pirmajā spēlē viņš
pierādīja, kāpēc pasaules reitingā ir tik augstu. Prasme koncentrēties un
saņemties īstajā brīdī, turklāt vēl lieliska tehnika un spēles pavediena
prognozēšana. Pats tenisists saka: "Esmu guvis pieredzi un iemācījies, ka
katrā līdzīgā cīņā ir dažas izšķirīgas izspēles, kas arī nosaka iznākumu. Tās
ir jānospēlē maksimāli labi, jo citādi tu esi zaudējis vai nu setā vai arī visā
mačā."

Vēl ne tik
pārliecinošs Gulbis ir dubultspēlēs, jo pēdējā laikā lielajos turnīros viss
pakārtots vienspēlēm. "Pretiniekam servējot, dubultspēlē parasti palieku
uz gala līnijas, jo tur jūtos drošāk, pie tīkla vēl neesmu tik ass,"
atzīst Ernests. "Mēs jau Anglijas tūrē uzspēlējām dubultspēli ar Ivanu
Ļubiciču, bet tas vairāk bija iesildīšanās pēc, turklāt Vimbldonā man nācās vienas
dubultspēles dēļ gaidīt trīs dienas." Skaidrs, ka pagaidām Ernesta
prioritāte ir daudz prestižākās vienspēlēs, bet Deivisa kausā viņš vienmēr
gatavs palīdzēt komandai arī tandēmā.

Līdzsvars
Juškam

Divas
dažādas dienas, divas spēles un divi dažādi iespaidi. Pirmajā dienā Andis Juška
trijos setos pārspēja Monako līderi Benžamēnu Balerē, toties svētdien mocījās
pret rezervistu Gijomu Kuijāru. Spēcīgas un precīzas serves, taču reizēm arī
bērnišķīgas kļūdas it kā vienkāršās situācijās. Par laimi, Andis labāk nospēlēja
tieši tik nozīmīgo pirmo spēli, komandai gūstot otro uzvaru. Svētdien viņš sāka
vareni, jau pirmajos divos geimos septiņas netveramas serves, bet tad
pēkšņi zaudēts pirmais sets. "Es šodien vispār slikti redzēju bumbu, jo
naktī biju aizmirsis izņemt lēcas, tādēļ 
visu laiku grauza acis," taisnojas sportists. "Pats arī
nospēlēju nestabili, sākumā nespēju sakoncentrēties, bet pēc otrā seta gan bija
skaidrs, ka uzvarēšu."

Andis var
nospēlēt ļoti labi, bet dažkārt pieļaut nepiedodami daudz kļūdu. "Serves
viņam labas, bet pats nenoteikts," rezumē Ģirts Dzelde. "Servē,
servē, bet, ja pēkšņi tā serve vairs neiet, ko tad? Andim it kā nav mērenības,
nav vidusceļa, svarīgi psiholoģiski kļūt noturīgākam."

Par laimi,
tieši Deivisa kausa izcīņā Juška ir aizvadījis vairākas ļoti labas spēles, un
viņam kapteiņa padoms minūti ilgajā atpūtā ir ļoti noderīgs. Cita lieta
individuālie turnīri, kuros ar visu jātiek galā pašam, spēles laikā treneris
nevar palīdzēt.

Partneris
Ņikita Svačko

Latvijas
labākais tenisists Ernests Gulbis paplašinājis savu komandu un sācis
sadarboties arī ar neseno spēlētāju vairākkārtējo Latvijas čempionu Ņikitu
Švačko, kurš šopavasar ieguva bakalaura grādu (starp citu, latviešu mācību
grupā) Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā.
Tieši Ņikita bija tas, kurš 17 gadu vecumā no Latvijas tenisa troņa nobīdīja
ilggadējo čempionu Andri Fiļimonovu.

Par
nepilniem četriem gadiem vecākais Ņikita arī ir spēlējis Latvijas komandā
Deivisa kausa izcīņā un trešajā grupā 
2003. gadā pat aizvadījis divas nozīmīgas vienspēles Jūrmalā pret
kiprieti toreizējo pasaules junioru ranga līderi Markosu Bagdati un gruzīnu
Irakliju Labadzi.

Ņikita
Švačko bija kopā ar Ernestu Gulbi Amerikas tūrē, un arī oktobrī šis tandēms
paliks nemainīgs. "Ņikita ar savu klātbūtni man devis papildu psiholoģisko
pārliecību," stāsta Ernests. "Viņš mani var iesildīt pirms mača,
normāli pasist pretī un vēl palīdzēt fiziskajā sagatavotībā. Ja viss jādara
vienam, vienmēr gribas kaut kā izvairīties, jo nav tik interesanti. Ņikita mani
piespiež, abi darām kopā, un tas ir daudz labāk."

Ņikita
uzteic mūsu līdera spēju saņemties arī Deivisa kausa izcīņā, jo treniņos pirms
cīņas tiešām neesot gājis viegli, turklāt divi Monako tenisisti taču atzīstami
spēlējuši ATP turnīros: "Ernesta spēle ir pilnveidojusies, viņš kļuvis
krietni vīrišķīgāks un vairs necenšas ātri, ar vienu sitienu gūt punktus. Māka
izturēt ir svarīga. Tagad ar savu spēli viņš piespiež kļūdīties pretiniekus.
Pret Ernestu spēlēt ir grūti, – viņš visu redz, domā līdzi un vada spēli. Viņam
vajadzīga tikai veiksme un veselība."

Būtiska ir
abu puišu labā psiholoģiskā saderība, jo Ernestam gadu starpība ar treneri
Nikiju Piliču tomēr ir pārāk liela. 
"Mača laikā arī svarīgi, lai kāds savējais būtu tribīnēs,"
skaidro Ņikita Svačko. "Lai arī padomus vairs nevar dot, svarīgs ir pat
acu kontakts un apziņa, ka neesi viens…"

Gulbis
turpinās sadarbību ar Nikiju Piliču: "Pēc US Open mēs ar Nikiju
apsēdāmies un izrunājāmies, kā sadarboties tālāk. Kopā esam vairākus gadus no
dienas dienā, tādēļ arī viens no otra mazliet noguruši. Mūsu sadarbība gan
nebeigsies, pēc Deivisa kausa atkal došos trenēties uz Minheni, savukārt uz
turnīriem līdz gada beigām braukšu kopā ar Ņikitu. Ar Piliču sadarbību
turpināsim jaunajā sezonā, nav jau tā, ka mēs šķirtos. Dažkārt apstākļu maiņa
palīdz."

Māris
RĪMENIS, LTV Sports

Latvija –
Monako 5:0

Ernests
Gulbis – Žans Renē Lisnārs  6:1 un
atteikums

Andis
Juška – Benžamēns Balerē   6:4, 6:4, 7:5

Ernests
Gulbis/Deniss Pavlovs – Benžamēns Balerē/Gijoms Kuijārs 3:6, 7:5, 6:3, 7:5

Kārlis
Lejnieks – Benžamēns Balerē 7:6 (4), 6:2

Andis
Juška – Gijoms Kuijārs 4:6, 6:3, 6:2