PATSTĀVĪGO TRENIŅU ORGANIZĒŠANA ŠAUŠANĀ
Raivo DEKLAVS,
Starptautiskās klases sporta meistars
Šaušanas sports Latvijā ir tradīcijām bagāts. Mums bija un ir daudz augstas klases sportistu. Taču PSRS sabrukuma rezultātā šaušana piedzīvoja smagu lejupslīdi. Šaušanas sportu pameta daudzi augstas klases sportisti un treneri.
Pēdējos gados ir vērojama augšupeja. Sporta skolām izdodas piesaistīt līdzekļus šaušanas inventāra iegādei. Šaušanas federācijā parādījušies jauni, uzņēmīgi un enerģiski cilvēki. Latvijas šāvēji izcīna uzvaras un godalgotas vietas starptautiskās sacensībās. Pēdējos divos gados Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) šaušanas izlase veiksmīgi startē CISM (Counsil Internationale de Sport Militaire) Pasaules čempionātos šaušanā militārpersonām.
Lai mūsu labākie augstas klases šāvēji starptautiskajās sacensībās startētu ar vēl lielākiem panākumiem un atjaunotu Latvijas šāvēju slavu, pietrūkst treniņu procesa kvalitātes. Problēma ir tā, ka lielākā daļa mūsu šāvēju ir spiesti trenēties patstāvīgi. Arī treniņiem atlicināmais laiks ir nepietiekams, jo ir jāpelna iztika vai jāmācās augstskolā.
Kā plānot patstāvīgos treniņus?
Treniņu process, arī patstāvīgais, sākas ar plānošanu. Ir labi, ja vismaz plānošanas procesā var pakonsultēties ar treneri. Ideāli, ja treneris sagatavo treniņu plānu ilgākam laika posmam. Ja tādas iespējas nav, tas jādara pašam. Skarbā realitāte ir tāda, ka darbā vai mācībās noslogotie sportisti nevar paredzēt, kas būs jādara, piemēram, pēc nedēļas, tāpēc ilgtermiņa treniņu plānu sastādīšana nav iespējama, bet ir lietas, kuras jāņem vērā, plānojot savus treniņus.
Tuvākās sacensības. Īstermiņa plānošanā tas ir galvenais atskaites punkts. Jāņem vērā sacensību laiks, rangs un vieta, jo arī nokļūšana uz tām ir jāplāno.
Sacensību programma ir nākamais svarīgākais punkts. Ir sacensības, kurās izpilda tikai vingrinājumus ar pneimatisko šauteni; ir tādas, kurās izpilda kādu atsevišķu vingrinājumu ar mazkalibra šauteni; un ir tādas, kurās izpilda pilnu programmu. Igaunijā, piemēram, ir sacensības, kurās gan sievietes, gan vīrieši kopējā konkurencē izpilda vingrinājumu MŠ-3×40. Tas viss ir jāņem vērā, gatavojoties katrām konkrētajām sacensībām. Ir gadījumi, ka sportistam iespēja trenēties rodas tikai dienu pirms sacensībām, un tad tiek pieļauta kļūda, – ar domu „piešaut" šauteni tiek veikts treniņš šaušanā no „guļus" stāvokļa. Sacensībās jāizpilda vingrinājums MŠ-3×20 vai MŠ-3×40, – tātad – no trim stāvokļiem. Šajā gadījumā netiek ņemts vērā tas, ka ar sliktu sagatavotību, šaujot „stāvus" vai „no ceļa", var zaudēt daudz vairāk punktu nekā „guļus". Tātad, – šo vienīgo treniņu vajag veikt tieši „stāvus" vai arī „no ceļa".
Līdz sacensībām atlikušais laiks/treniņu skaits. Reāli jāizvērtē savas iespējas, – kurās dienās un cik ilgi ir iespējams trenēties.
Savas pašreizējās sagatavotības vājās vietas. Patstāvīgi un neregulāri trenējoties, tādas noteikti būs. Visticamāk, tā būs šaušana „stāvus" un „no ceļa", jo tas ir sarežģītāk un līdz ar to prasa lielāku treniņu apjomu. Tātad – lielākā daļa treniņu jāvelta tieši šiem veidiem. Protams, sportistiem, kuriem lielāki panākumi ir šaušanā „guļus" un kuriem ir izredzes pacīnīties par augstām vietām, tomēr jāpievērš uzmanība tieši šim šaušanas stāvoklim.
Kā trenēties?
Pašlaik pasaulē plaši izmanto SCATT, NOPTEL vai RICA šaušanas trenažierus. Diemžēl Latvijā tādu trenažieru ir maz, arī trūkst zināšanu par to, kā šo trenažieri efektīvi izmantot. Kā trenēties, ja nav pieejams šis trenažieris?
Sarežģītākais variants ir treniņi mājās (ne šautuvē). Tas nozīmē, – trenēties jebkurā brīvajā laikā mājās, – istabā, virtuvē vai jebkurā piemērotā vietā. Protams, ir ļoti labi, ja ir pašam sava personīgā šautene. Nav svarīgi, vai tā ir mazkalibra šautene vai pneimatiskā, jo treniņu principi ir līdzīgi. Sliktākajā gadījumā var izmantot jebkuru citu pneimatisko šauteni (piemēram, FEINWERKBAU 300), kuru pašlaik neizmanto klubs vai sporta skola, vai arī šaušanai ar patronu (live firing) neizmantojamu mazkalibra šauteni.
Treniņi no šaušanas stāvokļa „stāvus", jo šis ir vissvarīgākais šaušanas stāvoklis…
Sākumā, – vingrinājumi stabilitātes attīstīšanai un nostiprināšanai. Ir vairāki šo vingrinājumu veidi. Pirmajos četros veidos nav nepieciešama munīcija, un nav arī jāveic šāviena imitācija (dry firing).
1. vingrinājums
Nepieciešama tikai šautene un šaušanas cimds. Šāvējs ieņem sev pierasto šaušanas stāvokli (bez šaušanas apģērba) un šādā stāvoklī stāv ar šauteni 10 minūtes – pret vienkrāsainu sienu vai pret „ekrānu". Nav nepieciešams mērķis vai kāds cits orientieris. Šajā laikā šāvējam nav jāpievērš uzmanība tēmēšanai, ieroča noturēšanai, elpošanai un mēlītes nospiešanai. Pēc 10 minūtēm ir nepieciešama 10 minūšu atpūta. Atpūtas laikā ir pēc iespējas jāatpūtina pirms tam noslogotās muskuļu grupas. Šādu ciklu atkārto četras reizes. Dienas treniņš līdz ar to ir beidzies.
Šajā treniņā tiek trenēta „muskuļu atmiņa".
2. vingrinājums
Tāds pats vingrinājums kā pirmais, – bez šaušanas apģērba, bet ar tēmēšanu „punktā" („punkts" – uz sienas vai papīra lapas uzzīmēta mērķa imitācija).
Tiek trenēta muskuļu darbības koordinācija.
3. vingrinājums
Ar tēmēšanu „punktā", šaušanas apģērbā, izņemot šaušanas jaku. Šaušanas jaka mazliet traucē ķermeņa dabiskajam stāvoklim, tāpēc bez jakas ir vieglāk atrast šo dabisko stāvokli. Šādā veidā bieži trenējas pasaules rekordists šaušanā ar pneimatisko šauteni Tomass Farniks (Austrija).
4. vingrinājums
Ar tēmēšanu „punktā", šaušanas apģērbā, izņemot šaušanas zābakus. Bez šaušanas zābakiem ļoti labi var just sistēmas „šāvējs – ierocis" horizontālās kustības, jo tās pārsvarā ir saistītas ar pēdas locītavas kustībām.
Šādi treniņi jāveic vismaz divreiz nedēļā, tad pirms sacensībām pietiks pat ar vienu vai diviem treniņiem ar munīcijas izmantošanu.
Visi šie treniņi ir pārbaudīti praksē, un tie tiešām palīdz gatavoties sacensībām. Protams, lai trenētos šādā veidā, ir jābūt ļoti lielai iekšējai motivācijai, jo šie vingrinājumi ir tiešām monotoni un nogurdinoši. Jāievēro arī šo treniņu secība, jo, tikai apgūstot un nostiprinot vienkāršākas iemaņas, var sekmīgi apgūt nākamās – sarežģītākas. Svarīgi, lai šīs nākamās iemaņas būtu līdzīgas iepriekš apgūtajām, – sarežģītākas, bet ne būtiski atšķirīgas.
Nākamajā rakstā, – jau sarežģītāki vingrinājumi ieroča noturēšanas un pirksta (trigger finger) darbības attīstīšanai.
Informācijas avoti
Saiva L. Ložu šaušanas pamati. Rīga: LSPA, 2006.
http://www.osrh.hr/streljastvo/cism_results.asp.
http://www.saufed.lv/rezultati/rezultati_cism.09.2008.pdf.
http://www.scatt.com/articles.htm#Mod.
http://www.shooting-ua.com/books/book_197.htm.
http://www.shooting-ua.com/books/book_199.htm.
