Piecdesmitgadīgs gēns modināšanai

Pateicoties Ernesta Gulbja, Aļonas Ostapenko un vēl citu mūsējo panākumiem, Latvijā arvien populārāks kļūst teniss, lai gan nevarētu teikt, ka jaunieši uz to mestos ar tādu pašu skubu kā, piemēram, uz florbolu. Toties badmintonu spēlējis, šķiet, vairākums. Tiesa, lielākoties par to interese rodas vien piknikos. Patiesībā badmintons ir sens, nopietns un kopš 1992. gada arī olimpisks sporta veids.

„Lai sporta veids kļūtu populārs, tam jābūt atpazīstamam,” skaidro Latvijas Badmintona federācijas prezidents Mareks Gruškevics. „Atpazīstamību nodrošina diži starptautiski sasniegumi, kurus spēj gūt izcils sportists. Tad rodas sekotāji. Gulbis spēlē pasaules elitē, un daudzi vecāki domā — re, laidīšu savu bērnu tenisā, jo tur var gūt tādus panākumus! Štrombergs brauc BMX, augsti rezultāti — varbūt tad arī mans bērns var?!

Badmintonā šobrīd nav skaļu uzvārdu un skaļu panākumu starptautiskajās arēnās, kas ļautu Latvijas vidusmēra iedzīvotājam teikt — o, badmintonā kaut kas notiek, vajadzētu meklēt kādu treniņgrupu! Patiesībā vidusmēra latvietis nemaz nezina, ka tāda iespēja ir, ka cilvēki nopietni trenējas badmintonā un ka notiek sacensības.

Lielākam treniņgrupu skaitam trūkst treneru. Piemēram, Valmierā klubs meklēja badmintona treneri, bet viņa darba samaksa no valsts puses ir ļoti minimāla — jaunam cilvēkam nākt uz Valmieru no Rīgas ir ļoti neizdevīgi —, viņš nevarēs par tādu naudu uzturēt ģimeni. Tā ir sociāli ekonomiska problēma. Ja būtu labāka samaksa, arī treneri atrastos.”

— IZM taču sola palielināt pedagogu, tostarp arī treneru, algas…

— Treneri tiek tarificēti kā pedagoģiskie darbinieki. Ja trenerus pievieno matemātiski lielajai skolotāju masai, tad var iedomāties, cik liela budžeta investīcija ir vajadzīga, lai skolotājiem paaugstinātu algu kaut vai par 10 eiro. Tie ir desmitiem miljonu eiro…

— Bet kā ar finansējumu pašam sporta veidam?

— Tas ir niecīgs. Finansējums būtībā ir priekšnoteikums sporta veida attīstībai. Badmintona laukumu var uzlīmēt uz jebkuras grīdas. Tomēr, lai profesionāli trenētos, nepieciešams speciāls segums un arī tīkls, šajā pasākumā jāinvestē no pieciem līdz septiņiem tūkstošiem eiro. Arī bumbiņas, ko esam pieraduši saukt par volāniem, spalvām jeb mušiņām, nav lētas. Tāpēc treniņos bieži vien lieto vienkāršākas — plastmasas — bumbiņas, kas ievieš korekcijas spēles manierē. Bet jaunieši nevar atļauties ar spalvu bumbiņām spēlēt.

Daudzas idejas neattīstās līdzekļu trūkuma dēļ. Varbūt vecāki vēlas, lai bērns spēlētu badmintonu, bet nav maksātspējīgi, lai nodrošinātu treniņu procesus, dalību turnīros. Būtu jānāk talkā gan valstij IZM personā, gan arī Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), jo badmintons ir olimpiskais sporta veids. Apsveicami, ka LOK ļoti daudz palīdz olimpiskajiem sporta veidiem. Ir iespējams saņemt medicīnisko atbalstu, konsultācijas. Bet šis atbalsts ir tieši proporcionāls panākumiem. Vispirms jāaudzina starptautiski pamanāmi līderi.

Viss valsts finansējums 2000 eiro administratīvās kapacitātes stiprināšanai tiek novirzīts sporta veidam — federācijai nav štata vietu, telpu, ofisu, ģenerālsekretāra, sekretāra. Visa šī niecīgā naudiņa maksimāli aiziet sporta veidam.

— Kur īsti dzīvo Latvijas badmintons?

Par līdera godu savā starpā mačojas Rīgas un Siguldas badmintona klubi, attiecīgi treneru Arņa Šefera un Aināra Gurecka audzēkņi. Ir treniņgrupas arī Siguldas, Valmieras un Talsu sporta skolās, vairākos klubos Rīgā, arī divu augstskolu — RTU un LLU sporta klubos. Badmintonu tur cieņā arī Salaspilī, Inčukalnā, Allažos, Baložos, Cēsīs, Valkā, Ventspilī, Jēkabpilī, tas sāk attīstīties arī manā dzimtajā Liepājā.

Uzskatu, ka tur, kur ir olimpiskie centri, jāatbalsta arī badmintons. Ar LOK prezidentu Aldonu Vrubļevski esam pārrunājuši, ka pakāpeniski olimpiskajos centros vajadzētu parādīties badmintona aprīkojumam.

— Cik sportistu Latvijā spēlē badmintonu?

— Aktīvo spēlētāju ir aptuveni 400. Vistuvāk olimpiskajām spēlēm bijām 2000. gadā pirms Sidnejas, kad mums bija spēcīgs pāris vīriešu dubultspēlēs. Tagad mums ir ļoti labas meitenes, kuras var spēlēt un krāt punktus gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs. Šobrīd valdē laužam šķēpus par to, kur likt akcentus — uz dubultspēlēm vai vienspēlēm.

Mums ir Monika Radovska un Ieva Pope, kuras vairāk spēlē ārzemēs — šobrīd viņas reitingā ir visaugstāk. Ir Kristīne Šefere, Jekaterina Romanova un Olita Radovska. Viņas ir tās, kuras var kandidēt dalībai Rio spēlēs. Atliek tikai savākt budžetu — 20 000 un apstiprināt izlases treneri — ir viens kandidāts no Nīderlandes. Federācijai jāiespringst, lai nodrošinātu meiteņu dalību attiecīgajos turnīros, kas norisinās tepat Eiropā.

Spēcīgākie spēlētāji ir Austrumos — Ķīnā, Korejā, Malaizijā. Savukārt Eiropā to ļoti labi prot spēlēt Dānijā. Konkurence ir milzīga. Pasaules reitingā ir ap 4000 spēlētāju.

— Ar ko izceļas badmintona līderi?

— Badmintons ir ļoti prasīgs sporta veids. Nepieciešama milzīga izturība, asa reakcija, liels ātrums un laba vispārējā fiziskā sagatavotība. Tomēr tas ir arī ļoti demokrātisks. Tam nav dzimuma robežu — sievietes var sacensties ar vīriešiem. Jauns spēlēt ar vecu.

— Un vecākiem savas atvases uz badmintonu jāved jau no bērnudārza?!

— Spēlēt var sākt arī vēlāk. Bet, protams, jo agrāk, jo labāk. Meistarības virsotnes parasti sasniedz pēc 25 gadiem. Badmintons ir ļoti dinamiska sporta spēle, kurā bumbiņa lido ātrāk nekā tenisā — pārsniegti pat maģiskie 450 km/h! Tas prasa ne tikai spēles tehniku, bet arī taktikas izpratni, bez fiziskajiem dotumiem jāattīsta arī intuīcija. Tas viss prasa laiku, kas mērāms gados.

— Tāds ātrums jau izklausās pēc mīta!

— Latvijā mīts ir arī tas, ka vairums badmintonu uzskata par brīvdabas spēli. Patiesībā tas absolūti nav derīgs spēlēšanai ārā. Badmintons ir iekštelpu spēle, jo vējš fantastiski traucē. Ko mēs bērnībā darījām — mušiņā salikām akmentiņus, plastilīnu, lai bumbiņa būtu smagāka, lai varētu spēlēt arī vējainā laikā. Tā pasaule ir nonākusi līdz spīdmintonam — badmintona paveidam ar smagāku bumbiņu.

— Daudzie maratoni skriešanu Latvijā pārvērtuši masu sportā. Vai arī badmintonam ir iespēja pretendēt uz šādu statusu?

— Iespējas ir, tikai jābūt cilvēkam, kurš kāpj virsotnē un pārējos velk līdzi. Starp citu, Latvijas badmintonā dzīve nemaz nav garlaicīga. Kopš septembra, kad sākas mūsu sezona, vai katru nedēļu ir kāds turnīrs.

— Tikai šogad sākāt vadīt federāciju. Kādi ir prezidenta aktuālie uzdevumi?

— Vispirms meklēt finansējumu — katram valdes loceklim jāmeklē kāds uzņēmums, kas varētu būt mecenāts. Katru gadu federācijai piesaistīt ap 10 000 eiro būtu labs sniegums. Jau tagad jāsaka liels paldies Jonex, kas nodarbojas ar inventāra tirdzniecību un Latvijā rīko starptautisku turnīru. Derētu organizēt vēl kādu. Mērķis ir atjaunot Baltijas kausa izcīņu. Lietuvieši un igauņi badmintonā tikuši tālāk par mums, un tādas sacensības būtu laba skola. Kaut gan tieši latvieši septiņdesmitajos gados Padomju Savienībā bija vieni no pirmajiem, kas sāka spēlēt badmintonu. Tas nozīmē, ka kaut kur DNS mums ir badmintona gēns, kuru varētu izmantot. Federācijai šogad būs 50 gadu jubileja. Lemjam, kā to atzīmēt.

Jāuzlabo komunikācija starp sportistiem un federāciju — sociālie tīkli ir galīgi neizmantots resurss, veiksmīgs veids, kā komunicēt ar jauniešiem.

BADMINTONS. SENS, OLIMPISKS, PASAULĒ VISĀTRĀKAIS

* Zīmējumi, kuros attēlota badmintonam līdzīga spēle, atrasti uz 3000 gadu seniem māla podiem Ķīnā.

* Badmintons savu nosaukumu ieguvis no Bjūfortas hercoga lauku rezidences nosaukuma Badminton House Gločesteršīrā.

* Starptautiskā Badmintona federācija (IBF), kas dibināta 1934. gadā, vieno 153 valstu sportistus.

* Vīriešu pasaules komandu čempionātā (Thomas Cup), kas tiek rīkots kopš 1948. gada, uzvarējušas tikai trīs valstis — Malaizija, Indonēzija un Ķīna.

* Sieviešu pasaules komandu čempionātā (Uber Cup) triumfējusi Ķīna, Indonēzija un Japāna, kā arī trīs reizes ASV.

* Eiropā īpaši populārs badmintons ir Anglijā, Dānijā un Zviedrijā.

* Kā demonstrējuma sports badmintons bija iekļauts 1972. un 1988. gada olimpisko spēļu programmā. Kopš 1992. gada badmintonā izcīna olimpiskās medaļas, tagad — piecus medaļu komplektus — dāmu un kungu vienspēlēs, dubultspēlēs un jauktajās dubultspēlēs.

* Labākās badmintona bumbiņas, kuras sver no 4,74 līdz 5,50 gramiem, izgatavo no 16 zoss kreisā spārna spalvām.

* Sitiena brīdī bumbiņas ātrums var pārsniegt 400 km/h, šogad reģistrēts rekords – 493 km/h! Badmintons ir ātrākais rakešu sporta veids.

* Vienas trīs setu spēles laikā, kas ilgst 45 minūtes, spēlētājs izdara aptuveni 400 sitienus, no kuriem vairāk nekā trešdaļu — ar pilnu spēku.

Vairāk par badmintonu:

www.badminton.lv

Mareks GRUŠKEVICS

Latvijas Badmintona federācijas prezidents, finansists

Dzimis: 1978. gada 29. septembrī Aizputē

Izglītība: Liepājas 5. vidusskola, Rīgas Tehniskā augstskola (bakalaura grāds ekonomikā), Rīgas Juridiskā augstskola (maģistra grāds finansēs un tiesībās)

Sportā: trenējies skeitbordā, startējis autosacīkstēs

Darba gaitas: no 1999. g. IzM Ekonomikas nodaļas vadītājs, no 2000. g. IzM Izglītības politikas departamenta direktora vietnieks, direktors, no 2006. g. IzM Valsts sekretārs, no 2012. g. privātuzņēmējs

Ģimenes stāvoklis: precējies, ir dēls

Vaļasprieki: pirts tradīciju kopšana, badmintons, teniss, futbols, F-1

Autori: Anastasija Tatarenko