Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pirms un pēc Lielupes

Šajās dienās mūsu tenisa izlase Lielupē cīnās ar Monako
par iekļūšanu Deivisa kausa izcīņas I grupā. Ernesta Gulbja spožie panākumi un
pārējo puišu progress līdzjutējus rosina pamatoti cerēt uz panākumu arī šajā
turnīrā. Tiesa, komandu cīņās gadās dažādi brīnumi… Ja tomēr, viss beigsies,
kā ceram, mūs gaida aizrajoši notikumi.

Savs laukums un
bilance

Pēc lieliskās
spēles Ņujorkā, iekļūstot US Open astotdaļfinālā, Ernests Gulbis mājās
atgriezās tieši divas nedēļas pirms cīņas ar Monako. Pirmajās dienās
aklimatizācija un neliela atpūta, vien viegli treniņi, taču pēc tam visi
izlases puiši kapteiņa Ģirta Dzeldes un trenera Māra Rozentāla vadībā nopietni
strādāja Valsts tenisa centra Lielupe slēgtajā hallē. Mūsējie
izvēlējušies spēlēt telpās uz ļoti ātrā paklāja seguma, kas varētu dot
priekšrocības agresīvajam Ernesta Gulbja un Anda Juškas spēles stilam. Arī
Monako tenisisti visu nedēļu iemēģināja Lielupes laukumus, taču viņu izredzes
būtu labākas māla jeb tenisita kortos.

Latvijas izlases
kapteinis sastāvā iekļāvis tos pašus četrus tenisistus, kas jūlijā Tamperē
izcīnīja uzvaru pret spēcīgo Somiju – Ernestu Gulbi, Andi Jušku, Denisu Pavlovu
un Kārli Lejnieku. "Atlasi nosaka tie paši kritēriji, kas  līdz šim, un tas ir ATP reitings," saka
izlases kapteinis Ģirts Dzelde. "Nedomāju, ka šajā sistēmā vajadzētu kaut
ko mainīt." Šogad īpaši veiksmīga sezona Deivisa kausa izcīņas spēlēs ir
Ernestam Gulbim. Uzvaras visās trijās vienspēlēs ar kopējo setu attiecību 9:1,
dubultspēlēs kopā ar Denisu Pavlovu divās cīņās nav zaudēts ne sets, turklāt
gūta pārliecinoša uzvara arī pret somiem Jarko Nieminenu un Tomasu Ketolu.

Labās, sliktās
atmiņas

"Principā jau
nekas nav mainījies, es ar vislielāko prieku braucu uz Deivisa kausa izcīņas
spēlēm, lai arī šoreiz tās nedaudz pabojās manu grafiku," pēc atgriešanās
no Amerikas sacīja Ernests Gulbis. "Varēju braukt uz Āzijas turnīriem,
nopelnīt vēl reitinga punktus, jo biju diezgan labā formā, taču izlasei nevar
atteikt. Mums ir labas izredzes Lielupē uzvarēt Monako un tikt pirmajā grupā.
Tad jau nākamgad pacīnīsimies pret spēcīgākām komandām."  Progresējuši arī pārējie Latvijas  tenisisti – Andis Juška pasaules rangā jau tuvojas
labāko otrajam simtam, savus reitinga rekordus tieši šovasar sasnieguši arī Deniss
Pavlovs un Kārlis Lejnieks.

Andis Juška augusta
beigās mēģināja pārvarēt US Open kvalifikāciju – pirmajā kārtā
pārliecinoša uzvara pret francūzi Entoniju Dupuī, bet otrajā dramatiskā spēlē
zaudēts japānim Go Soedam 6:4, 3:6 un 5:7. 
"Pirmā spēle tiešām bija ļoti veiksmīga, bet otrajā vairs tik labi
negāja," atceras Andis. "Man bija visas iespējas uzvarēt, bet pats
nospēlēju slikti. Trešajā setā pašam serve – 5:4 un 30:15, taču divreiz, pēc
serves uzbrūkot no labās puses, lielajā vējā trāpīju pa raketes rāmi un bumbas
izlidoja autā. Arī pēdējā izspēlē bumba trāpīja tīkla augšmalai, paripoja un
atkrita atpakaļ." Pēc Amerikas Juška vēl spēlējis Diseldorfas Challenger
turnīrā un arī komandu mačos, forma neesot slikta. "Nezinu, kāda būs
izloze, bet man pašam tīkamāk piektdien būtu aizvadīt uzreiz pirmo nevis otro
spēli."

Monako kārtis

Pavasarī savās
mājās Lielupes hallē mūsējie pārspēja Bulgāriju ar 4:1, savukārt vasarā
izbraukumā Somiju ar 3:2. Monako izlasei abi pretinieki bija relatīvi nedaudz
vājāki, tāpēc divas uzvaras viesos gūtas vēl pārliecinošāk – pret Alžīriju 5:0,
pret Ungāriju 4:1. Monako šīs abas spēles aizvadīja māla laukumos, jo arī viņu
pretiniekiem šāds segums bija tīkamāks.

Monako ir stabila
un gana spēcīga komanda, lai arī viņu abi labākie spēlētāji tagad ieņem vietas
ATP trešā simta beigās un ceturtā simta sākumā. Žans Renē Lisnārs pirms četriem
gadiem pasaulē bija 84. vietā, un tas vien apliecina, ka viņa karjerā bijušas
arī visai spilgtas uzvaras. Savulaik Lisnārs pārspējis pat Rišāru Gaskuē,
Sebastjanu Gronžonu un Polu Anrī Metjū (visi Francija), tāpat čehu Tomašu
Berdihu, vācieti Filipu Kolšreiberu un citus atzītus meistarus.  Juniora gados Lisnārs bija pasaulē labāko
sešpadsmitniekā. Arī Benžamēns Balerē junioros bija ticis līdz 19. vietai. Par
laimi Monako tenisistu lielākie panākumi jau aiz muguras, bet citi jaunie
talanti augstāk par ATP reitinga otro tūkstoti vēl nav tikuši.

Savstarpējā spēlē
seguma izvēlei var būt liela nozīme, tieši tādēļ Latvijas izredzes ir krietni
vien labākas. Ja nebūs nekādu veselības likstu, Ernestam Gulbim un Andim Juškam
ir krietni vairāk ieroču – gan varenas serves, gan arī spēcīgāki sitieni no
gala līnijas. Tomēr Ģirts Dzelde atgādina, ka arī pieredzējušais Žans Renē
Lisnārs ir diezgan ass, to mūsu kapteinim apliecinājuši vairāki krievu un
ukraiņu tenisisti. Joki  nebūs, kaut
pamatota pārliecība par saviem spēkiem mūsējiem šoreiz ir labākas zāles nekā
nedrošība. Jābūt pārliecinātiem, bet arī ne pašpārliecinātiem.

Psiholoģijas
stīga

Deivisa kausa
izcīņā var notikt dažādi pārsteigumi un nejaušības, tādēļ pat divi spēcīgi
tenisisti vienmēr vēl negarantē uzvaru. Viena melnā diena un pretinieku veiksme
var krietni mazināt cerības, taču nejauši tomēr nevar zaudēt. Kopējai uzvarai
nepieciešamas uzvaras trijās cīņās un parasti ļoti izšķiroša ir sestdienas
dubultspēle. Tamperē sevi lieliski šajā ampluā apliecināja ne tikai Ernests
Gulbis, bet arī Deniss Pavlovs – uzvara trijos setos vien bija ko vērta! Varbūt
arī pašā sākumā Deniss jutās nedaudz nedrošāk, toties vēlāk izšķirošajās
izspēlēs viņš darbojās teicami, turklāt mūsu abiem tenisistiem ir arī lieliska
sapratne laukumā un ārpus tā. Pēc dubultspēles Tamperē Ernests īpaši uzteica
Denisa sniegumu un spēju saņemties svarīgākajās epizodēs. Šāds dubultspēļu
variants būtu visreālākais, jo ļautu Andim Juškam pietaupīt spēkus vienspēlēm.

Pēdējā sacensību
dienā vispirms laukumā jādodas abu komandu līderiem un pēcāk savā starpā
sacenšas otrie numuri. Ja cīņas iznākums vēl nebūs izšķirts, Anda spēlei
svētdien būs milzu nozīme. Latvijas tenisa fani gan pamatoti cer uz panākumiem
jau pirmajās trijās spēlēs, taču šādam iznākumam nevar noskaņot pašus
tenisistus. Jāgatavojas katrai spēlei, citādi kāds negaidīts zaudējums var tā
sabojāt nervus, ka psiholoģiskais pārsvars jau būs viesu pusē.

Uzmanības fokusa
šķautnes

Interese par maču
ir liela un Latvijas tenisa savienībai Lielupes hallē nācies ievietot maksimāli
ietilpīgas tribīnes, lai kaut cik apmierinātu līdzjutēju pieprasījumu. Tuvākajā
nākotnē paredzēta grandioza tenisa centra rekonstrukcija un pēc tās mums atkal
būs Eiropas mēroga tenisa komplekss.

Daudzi tagad grib
redzēt Ernestu Gulbi spēlējam klātienē. Viņš tagad ir kļuvis gluži vai par
visas Latvijas sporta elku un iespējamo nākotnes zvaigzni. Masu mediji arī jūt
šo noskaņojumu un medī sportistu ar pēdu dzinēja suņa neatlaidību. Ernests gan
tik reti ir mājās, ka šī uzmanība vairāk traucē nekā palīdz, jo daudzi salona
izdevumi laikam tomēr nespēj iedomāties sportista  ikdienu un redz tikai medaļas spožo pusi. Bet
līdz lielajām uzvarām var nonākt tikai ar milzīgu darbu un pacietību, turklāt
vispirms psiholoģiski jātiek pāri neizbēgamajiem zaudējumiem ATP turnīros.
Sākumā neviens nav pasargāts no neveiksmēm, un svarīgākais ir pašam nenolaist
rokas.

"Protams, esmu
ieguvis krietnu pārliecību pēc šī turnīra, jo līdz šim nebiju uzvarējis nevienu
no pasaules TOP 10 tenisistiem," 
preses konferencē pēc pēdējās spēles US Open pret Karlosu Moiju
atzina Ernests. "Robredo pasaules reitingā ir astotais, labi, Moija ir
nedaudz zemāk, bet viņš toties agrāk bijis arī pirmais pasaulē. Man nebija
nekāda psiholoģiskā spiediena, es vienkārši gāju laukumā un mēģināju parādīt
savu labāko sniegumu. Protams, arī reitinga punkti man nākuši klāt un tagad
ceru uzreiz iekļūt ATP pamatturnīros, esmu gatavs cīnīties." 

Pēc Deivisa kausa
izcīņas oktobrī Ernestam paredzēti  pieci
turnīri – vispirms iesildīšanās 125 000 eiro vērtajā  Challenger Beļģijas pilsētā Monsā, tad
lielais ATP turnīrs Maskavā, pēcāk ATP Masters Series Madridē, tad ATP
turnīrs Sanktpēterburgā un vēl ATP Masters Series Parīzē.

Pirmās līgas
piedāvājums

Kas mūsu izlasi
sagaida nākamgad. Pirmkārt, vispirms jāuzvar Monako un tad Latvija būs
iekļuvusi Eiropas – Āfrikas zonas pirmajā grupā, kur šogad spēlēja desmit
komandas. Augstāk ir tikai Pasaules grupa, kurā par Deivisa kausu cīnās 16
spēcīgākās komandas no visiem kontinentiem. Eiropas – Āfrikas pirmajā grupā
komandām jāaizvada divas vai trīs cīņas sezonā, turklāt pirmās kārtas
sacensības notiek jau februārī, otrās kā parasti jūlijā un trešās – septembra
nogalē.

Dažas spēcīgākās
izlases pirmajā kārtā februārī parasti ir brīvas, toties pārējās komandas
(visticamāk arī Latvija) aizvadīs savstarpējās spēles. Uzvarētāji varēs būt
droši par palikšanu pirmajā līgā un jūlijā jau cīnīsies par iekļūšanu play-off
turnīrā pārejai uz Pasaules grupu. Zaudētājiem ir iespēja uzvarēt otrajā kārtā
un tādējādi nosargāt palikšanu pirmajā līgā, pretējā gadījumā septembrī
jāaizvada izšķirošā spēle – uzvarētāji paliek, zaudētāji izkrīt uz Eiropas
-Āfrikas zonas II grupu.

Play-off spēlēs par iekļūšanu Pasaules grupā piedalās
16 komandas, kas izveido astoņus spēļu pārus. Tajās cīnās gan labākās
Eiropas-Āfrikas zonas I grupas, gan Amerikas un arī Āzijas/Okeānijas izlases,
tāpat arī astoņas zaudētājas Pasaules grupas pirmajā kārtā. Izloze nosaka
astoņus spēļu pārus – uzvarētāji nākamgad var spēlēt Pasaules grupā,
zaudētājiem attiecīgi turpmāk jācīnās sava reģiona spēcīgākajās līgās.

Eventuālais
zvaigžņu lietus

Vilinājums iekļūt
pirmajā līgā ir ļoti liels, jo tajā spēlē daudzas  spēcīgas komandas ar izcilām zvaigznēm. Šajā
nedēļas nogalē vien play -off  spēlēs par iekļūšanu Pasaules grupā
aizvadīs  Serbija un Austrālija, Čehija
un  Šveice, Lielbritānija un Horvātija,
Austrija un Brazīlija, Peru un Baltkrievija, Izraēla un Čīle, Japāna un
Rumānija, Slovākija un Koreja.

Zaudējušās Eiropas
komandas nākamgad cīnīsies pirmajā grupā un, mums tajā nonākot, jebkurā
gadījumā būs iespējams redzēt vairākas izcilas vienības. Čehija savās mājās
šonedēļ spēlē pret Šveici, abu komandu sastāvos ir arī pasaules zvaigznes
Tomašs Berdihs un Rodžers Federers. 
Lielbritānijas – Horvātijas mačā Vimbldonas centrālajā arēnā spēlēs gan
Endijs Marejs un Tims Henmans, gan arī Ivans Ļubičičs. Serbi savā laukumā
tiksies ar Austrāliju (Novāks Džokovičs pret Leitonu Hjūitu) un, ja mājinieki
zaudēs, arī viņiem nākamgad būs jāspēlē pirmajā grupā. Paši serbi gan nepieļauj
neveiksmi, un jau augustā visas biļetes gandrīz 20 tūkstošu skatītāju lielajā
Belgradas arēnā bija izpārdotas! Lūk, ko serbiem nozīmē viena spoža mūsdienu
tenisa zvaigzne – Novāks Džokovičs!

Pirms 13 gadiem
Latvijai jau reiz bija iespēja iekļūt Eiropas-Āfrikas zonas I grupā, toreiz
izšķirošajā spēlē (arī septembrī Lielupē) Latvija zaudēja Marokai ar 1:4.  Rezultāts bija izšķirts jau pēc otrās dienas,
jo Marokas izlasē spēlēja ļoti talantīgie un spēcīgie pasaules pirmā simtnieka
spēlētāji Jonass El Ainoī un Hišams Arazi. Latviju 1994. gadā pārstāvēja
tagadējais izlases kapteinis Ģirts Dzelde, Andris Fiļimonovs un Armands
Štrombahs.

Laiki mainās un
izšķirošajā spēlē jau Latvijas tenisisti ir favorītu lomā, tādēļ šāda iespēja
būtu jāizmanto. Pagaidām vēl mūsu valstī nenotiek augstākās raudzes
individuālie profesionāļu turnīri, toties tagad ir cerības lielākās zvaigznes
ieraudzīt komandu sastāvos Deivisa kausa izcīņā. Nesolu uzreiz Rodžera Federera
ierašanos Latvijā, taču katrā no potenciālo pretinieku komandām ir viens vai
divi izcili pasaules klases tenisisti.

Māris RĪMENIS, LTV Sports 

 

Latvija

Debija Deivisa
kausa izcīņā – 1993. gadā, kopējā bilance – 26 uzvaras, 14 zaudējumi,
individuāli – Andrim Fiļimonovam 46 spēlēs 32 uzvaras, 14 zaudējumi

Komanda

Ernests Gulbis.
Dzimis 1988. gada 30. augustā, 190 cm – 82 
kg, 59. ATP reitingā

Andis Juška. Dzimis
1985. gada 22 .maijā, 192 cm – 77 kg, 266. ATP reitingā

Deniss Pavlovs.
Dzimis 1983. gada 15. aprīlī, 185 cm- 78 kg, 443. ATP reitingā

Kārlis Lejnieks.
Dzimis 1988. gada 16. martā,195 cm – 82 kg, 915. ATP reitingā

Kapteinis Ģirts
Dzelde, treneris Māris Rozentāls                                                                                                  

Monako

Debija Deivisa
kausa izcīņā – 1929. gadā, kopējā bilance – 58 uzvaras, 70 zaudējumi.

Komanda

Benžamēns Balerē.
Dzimis 1983. gada 15. janvārī  298. ATP
reitingā

Žans Renē Lisnārs.
Dzimis 1979. gada 25. septembrī, 341. ATP reitingā

Tomass Druē. Dzimis
1983. gada 17. maijā, 1382. ATP reitingā

Gijoms Kuijārs.
Dzimis 1975. gada 10. decembrī

Kapteinis Emanuels
Esnē