Šahs 70 hektāros

Pirmo reizi
Latvijas golfa čempionātā Māra Puisīte uzvarēja trīspadsmit gadu vecumā, otro
reizi – šovasar, būdama jau Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas izlaiduma klases
skolniece. Šāgada oktobrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nolēma, ka pēc
sešām vasarām golfā atkal tiks izcīnītas olimpiskās medaļas. Iespējams, tas
ietekmēs vairāku Latvijas jauniešu likteņus.

Pēc debijas 1900.
gadā Parīzē un piedalīšanās Sentluisas spēlēs (1904.) golfa vilnis turpināja
celties augšup un velties uz priekšu neatkarīgi no olimpiskās kustības, līdzi
aizraujot šobrīd jau vismaz 60 miljonus aktīvu spēlētāju 118 valstīs. SOK
lēmums Kopenhāgenas sesijā, sākot ar 2016. gada spēlēm Riodežaneiro uzņemt
golfu atpakaļ olimpiskajā saimē, bija vairāk nekā loģisks.

Karaliskais ganu
sports

Mūspusē pirmās
golfa vēsmas ieplūda reizē ar Atmodu un dzelzs priekškara krišanu. Pirms
divdesmit gadiem tika nodibināta Latvijas Golfa federācija (LGF), deviņdesmito
gadu otrajā pusē pabeigta pirmā klasiskā golfa laukuma Viesturi izveide.
Tagad aptuveni 700 Latvijas golferu rīcībā ir arī golfa klubi OZO un Saliena
ar pilna izmēra (18 bedrīšu) laukumiem, kā arī astoņi nestandarta jeb pļavu
golfa laukumi.

Lai gan ap golfu
virmo noslēgtas elitāras un bagātu ļaužu sabiedrības mīts, miljonu desmitos
mērāmais spēlētāju skaits to apgāž pilnībā. Jā, golfs ir spēle, kurā stingri
jāievēro gadsimtos izveidota etiķete, bet tas nebūt nav dārgākais sporta veids.
Turklāt golfs ļoti rūpējas par savu spēku atjaunināšanu. Arī Latvijā.

"Līdz divpadsmit
gadu vecumam bērni vecāku pavadībā var spēlēt bez maksas," stāsta LGF
ģenerālsekretāre Santa Puče. "Latvijas junioru izlase visos laukumos
trenējas par velti." Kopš 2002. gada OZO darbojas Rīgas Golfa
skola, junioru programmas īsteno arī Viesturos un Salienā.
"Šogad sākam tajās iesaistīt arī pļavu golfa laukumus," turpina Santa
Puče. "Galu galā aitu ganībās Skotijā pirms 250 gadiem šī spēle arī
dzima." Attīstīt jauniešu golfu Latvijā gan metodiski, gan gluži praktiski
palīdz Sentendrjūsas Antīkais un Karaliskais golfa klubs (R&A), kurš
šajā sporta veidā Eiropā un vēl puspasaulē ir jumta organizācija.

Jauno lidojums

Tā nu Latvijas
golfa sabiedrības seniori var priecāties, ka jaunie ir ne tikai izaudzināti un
droši pārņem varu, bet arī jau kļūst pamanāmi starptautiskā apritē. Jo sevišķi
dāmu konkurencē. Šobrīd pasaules junioru golfa tūres rangā dalītu pirmo vietu
ieņem Māra Puisīte, trešajā pozīcijā atrodas viņas vecākā māsa Krista. Savukārt
Laura Jansone, kas no juniores gadiem nesen atvadījusies, atrodas Eiropas dāmu
amatieru ranga 212. vietā.

"Golfs ir ļoti
segmentēts," norāda LGF valdes loceklis un runas vīrs Gundars Galkins,
tūlīt piebilstot, ka olimpiskajās spēlēs visticamāk piedalīsies pa 60 kungiem
un dāmām, kuru atlasē noteicoša būs vieta pasaules profesionālo spēlētāju
rangā, kurā Latvija vēl ne reizi nav bijusi pārstāvēta. Tiesa, 54. pozīcijā
šajā reitingā patlaban atrodas latviskas izcelsmes ASV golfere Natālija Gulbe,
kura diezin vai būtu ieinteresēta mainīt pavalstniecību.

Bet līdz spēlēm Rio
vēl ir tālu. Tādēļ jo uzmundrinošāks šķiet fakts, ka pērnruden, debitējot
pasaules amatieru komandu čempionātā Latvijas dāmu izlase (māsas Puisītes un
Laura Jansone), būdama viena no visjaunākajām, 48 valstu konkurencē izcīnīja
29. vietu. Mūsu kungi šajos čempionātos, kas notiek pāra gados, ar
pieticīgākiem rezultātiem piedalās jau kopš 1994. gada. Bet arī viņu debesīs
pacēlušies daži jauni ērgļi. Kārlis Broders šovasar par Latvijas čempionu kļuva
jau trešo reizi, ar šo uzvaru atzīmējot savu deviņpadsmito dzimšanas dienu.
Pagājušajā nedēļā, izcīnot astoto vietu vairāk nekā simts dalībnieku
konkurencē, viņš debitēja Britu universitāšu līgā.

Daži seni
noteikumi

Aiznākamajās spēlēs
olimpiskās medaļas izcīnīs sitienu jeb individuālajā golfa spēlē, kurā uzvar
tas, kurš laukumu veic ar mazāko sitienu skaitu. Kopš 1858. gada (cik cienīgi
tas skan!) pilnvērtīga spēle var risināties tikai 18 bedrīšu laukumā. Ar
jēdzienu bedrīte golfā saprot laukuma daļu no izsitiena vietas līdz
mērķim – bedrītei. Šis attālums var būt dažāds, un to raksturo PAR
indekss, kas nosaka, ar cik sitieniem optimāli iespējams bumbiņu dabūt bedrītē.

Ja mērķis nav tālāk
par 220 m, tad šādai bedrītei lielākoties PAR ir 3, tātad tā
aizsniedzama ar trim sitieniem. Ja attālums svārstās starp 220 un 420 m, tad – PAR
4, ja līdz mērķim vēl tālāk, – PAR 5. Parasti laukumos dominē PAR 5 bedrītes.
Bet tas neizslēdz iespēju, ka arī tik sarežģītā mērķī var trāpīt ar vienu
sitienu. Katrā klubā goda vietā ir šādu meistaru saraksts.

OZO un Salienas laukumiem ir PAR 72,
Viesturos, kur, lai veiktu pilnu spēli, deviņu bedrīšu laukums jāiziet
divas reizes, – PAR 70. Starp citu, Salienā ir arī otrs – deviņu
bedrīšu laukums.

Lai golferu dzīve
nebūtu pārlieku garlaicīga, piemēram, OZO laukumā, kas ir arī nacionālā
sporta bāze, mākslīgi izveidoti 16 dīķi un 50 smilšu šķēršļi jeb golfa valodā –
bunkuri. 2002.
gadā šī kādreiz pamestā teritorija Ķīšezera krastā atzīta par labāko ainavu
arhitektūras projektu Latvijā.

Bet šajā projektā
tāpat kā jebkurā citā golfa laukumā un dabā vispār ik brīdi viss mainās.
Visietekmīgāk jau vējš, kurš ļoti būtiski var mainīt mazās bumbiņas
trajektoriju lidojumā, kas bieži ir tālāks par simts metriem. Tāpēc uzskata, ka
90 procenti golfa spēles norit galvā. Par hrestomātisku kļuvusi kāda Rīgas
Golfa skolas audzēkņa atziņa – tas ir šahs 70 hektāros!

Studentu
iespējas

Nav brīnums, ka
mūsu jauno talantu četrotne nāk no skolām, kas izceļas ar izglītības kvalitāti.
Laura Jansone absolvējusi Āgenskalna Valsts ģimnāziju, Krista Puisīte un Kārlis
Broders – Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, kuras izlaiduma klasē mācās arī Māra
Puisīte. Visi trīs absolventi ar golfa stipendijām jau studē ārzemēs. Jansone,
kura pērn ASV studentu sacensībās uzvarēja Atlantic Sun konferences
čempionātā, mācās Austrumtenesijas universitātē. Broders šoruden sāka
matemātikas studijas Lāfboro universitātē Anglijā. Savukārt Krista Puisīte
kļuvusi par Teksasas valsts universitātes studenti. Var visai droši apgalvot,
ka nākamgad viņai pievienosies māsa.

Kad šovasar Māra
Puisīte Britu junioru (U-18) čempionātā British Open Girls aizcīnījās
līdz ceturtdaļfinālam (iekļuva labāko astotniekā), viņai savas iespējas
piedāvāja četras augstskolas. Būtībā Māra jau vienojusies ar Teksasas universitāti
un priecājas, ka drīz būs gandrīz kā bērnībā, kad visas vasaras ar māsu tika
pavadītas divatā Viesturu golfa laukumā.

Māsu sporta karjerā
galvenie vaininieki ir vecāki, kas abi joprojām ir aizrautīgi golfa spēlētāji.
Tiesa gan, Māra sešus gadus cītīgi aizrāvusies ar hip-hop dejām, abas bijušas
karsējmeitenes basketbola un volejbola komandām. Bet tagad pašām veidojas savs
līdzjutēju pulks.

Sarežģītā
vienkāršība

To, ka golfs
patiešām ir aizraujoša spēle, Māra aptvērusi divpadsmit gadu vecumā. Iemesls
vienkāršs – arvien biežāk izdevies uzvarēt pieaugušās tantes un onkuļus un arī
piedalīties sacensībās ārzemēs!

"Ir
pārsteidzoši, ka tik mazu bumbiņu no tik liela attāluma var tik tuvu piesist
bedrītei!" pēc desmit golfā pavadītiem gadiem spēles burvību raksturo
Māra. "Gribas šo sajūtu izbaudīt vēl un vēl. Ka vari kļūt arvien
precīzāka."

Tas dzen uz
treniņiem, kuros tiek pilnveidots gan sitienu tālums, gan precizitāte. Turklāt
iespējami atšķirīgākos laika apstākļos un vidē. Tas rada šo mistisko izjūtu,
kas palīdz laukumā darīt mazus brīnumus. "Vajadzīga pieredze, kas ļauj
sevi saturēt rokās, nenobīties no pretinieka, nenoraut sitienus," turpina
Māra, kurai svešas nav arī jogas nodarbības. "Kļūmīgā stāvoklī jāsaglabā
miers, lai savu situāciju nesabojātu vēl vairāk. Sacensībās starp sitieniem
jāmāk aizmirst par golfu. Viena spēle ilgst gandrīz piecas stundas. Nedrīkst
tās visas ar vienādu intensitāti domāt par gofu. Maksimāli koncentrējies tikai
sitiena minūtē, pēc tam divas ej, atpūties, skaties, kā citi spēlē, un tad
atkal 45 sekundes, kurā visas domas tavam nākamajam sitienam. Bet pārgatavoties
arī nedrīkst," nopūšas Māra. "Gadās turnīri, kuros dienā 18 bedrīšu
laukums jāiziet divas reizes. Sanāk spēlēt no gaismas līdz tumsai. Turklāt, lai
izietu vienu laukumu, jāveic vismaz desmit kilometri."

Vajadzīga izturība,
arī nopietna fiziskā sagatavotība, jo pareizā sitienā tiek iesaistītas ļoti
daudzas muskuļu grupas, turklāt tās darbojas asimetriski. Otra ķermeņa puse
jātrenē kaut vai tādēļ vien, lai nepaliktu šķībs. Vasarā praktiski katra diena
tiek pavadīta golfa laukumā. Māsas epizodiski trenējušās arī DĀR speciālista
Kvintina van der Berga vadībā gan Deivida Līdbettera golfa akadēmijā Spānijā,
gan tepat Latvijā.

Mērķis māsām

"Golfā ir
miljons dažādu sitienu," uz nepieciešamību katru brīvu brīdi veltīt
treniņiem norāda Māra. Tajā pašā laikā viņa matemātikas novirziena ģimnāzijā ir
otra labākā skolniece klasē, kuras vidējā atzīme pārsniedz 8,5.

No aizvadītās
vasaras sasniegumiem Māra joprojām ar prieku atceras British Open
Girls turnīru. Vispirms sitienu golfa spēlē viņa iekļuva 64 labāko skaitā,
kas kvalificējās izslēgšanas spēlēm, kurās līdere spēlē pret 64. vietas
ieguvēju utt. Māra aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam jeb labāko astotniekam.
"Es tiku tālāk nekā māsa iepriekšējā gadā!" viņa palepojas.

Pagaidām Māras
mērķis ir kopā ar māsu pēc studijām ASV kļūt par profesionālām golfa
spēlētājām. Šajā ziņā labs un pazīstams piemērs jau ir – Natālija Gulbe, kas
profesionālajā golfā arī ienāca no studentu sporta. Nākotnes plānus māsas tagad
vairāk apspriež ar skype palīdzību. Vienīgā nelaime – Krista nereti
zvana pēc treniņa, kad Rīgā vēl ir tikai piektā rīta stunda.

Bet decembra sākumā
Māra brauks ciemos pie Kristas, lai mazliet patrenētos un pirms Ziemassvētkiem
abas piedalītos turnīrā Floridā. Un kā ar golfa spēlēšanu 2016. gada
olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro?

"Mēģināsim un
gan jau tiksim," drošā balsī nosaka Māra Puisīte.

Dainis CAUNE

Māra Puisīte

golfere, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolniece

Dzimusi: 1992. gada 6. janvārī

Izglītība: mācās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. a klasē

Sportā: ar golfu nodarbojas kopš astoņu gadu vecuma,
trenējusies hip-hop dejās, tenisā

Sasniegumi: šogad uzvaras U-18 sacensībās Īslandē,
Latvijas čempionātā, iekļūšana British Open Girls (U-18) ceturtdaļfinālā

Aizraušanās: dejas