Sapnis par olimpiskajiem apļiem
Kā no Riebiņiem aizsoļot līdz olimpiskajai
Londonai? Šādu uzdevumu mēģina risināt jauka blonda meitene, kura mērķtiecīgi
ceļas uz rīta treniņu pulksten sešos, tad dodas uz augstskolu, bet vakarā trenējas
otrreiz. Vienīgi sestdienās un svētdienās Anitai Kažemākai notiek tikai viens
treniņš.
Tikko trīs valstssacīkstēs
Tukumā mūsu sportiste pārliecinoši uzvarēja junioru konkurencē un labprāt
piekrita izstāstīt par savām gaitām soļošanā.
– Vai Tukumā patīk soļot?
– Jā, kaut trase
šoreiz bija visai grūta – daudz kalniņu, pagriezienu, tomēr visur patīkama
atmosfēra, daudz skatītāju. Tas uzmundrina. Paldies Modrim Liepiņam, kurš ar
saviem palīgiem bija padomājis par visu.
Tukumā startēju jau
kādu ceturto reizi, biju arī uzvarējusi.
– Sezona tikpat kā galā – vai esi apmierināta?
– Ne gluži – labāk
gribēju nostartēt Eiropas junioru sacensībās, bet mazliet sanervozēja daudzie
aizrādījumi par stilu. Parasti ar netīru soļošanu neizceļos, bet šoreiz tiesnešiem
kaut kas nepatika – labi, ka vispār nenoņēma. Soļošana ir grūti prognozējams
sporta veids, jo tiesāšana var būt arī subjektīva, nepatīk, piemēram, augstu
pacelti elkoņi, un rodas optisks māns, ka reizēm skrienu. Citam nepatīk kaut
kas cits, katrā ziņā visiem tiesnešiem nekad neizpatiksi.
Vēl jau soļošu, bet Valmieras
maratonā skriešu – jau pērn skrēju, tas man ir tāds kā hobijs, jo skrienu
prieka pēc.
– Kā tu nonāci soļošanā, jo Riebiņu pagastā
diez vai soļošana ir populārākā disciplīna?
– Sākumā skrēju, bet
diez ko neizcēlos. Reiz, kad rajona mačos vajadzēja soļotājas, sporta skolotāja
Mārīte Pokšāne mani ielika komandā. Sākumā, kā jau nu mācēju, soļoju pa beigām,
bet pamazām gāja arvien labāk. Kad nokļuvu Murjāņos pie trenera Aivara
Rumbenieka, sapratu, ka soļošana ir mana disciplīna.
– Vai visi izprot tavu aizraušanos ar tādu
visai neierastu disciplīnu kā soļošana?
– Draudzenes brīnās,
būtu labāk skrējusi – tur vismaz ir komercmači, bet soļot?… Es to nedaru
naudas dēļ. Turklāt, ja reiz esmu ko sākusi, tad gribu to arī līdz galam
novest.
– Kādi ir tavi mērķi soļošanā?
– Ja reiz smagi
strādāju, tad arī mērķi slēpt negribu – olimpiskās spēles. Nesaku, ka man
jāiekļūst trijniekā, desmitniekā, bet piedalīties gribu.
– Kā zināms, olimpiskajās spēlēs sievietēm ir
tikai viena disciplīna – 20 km, bet tu vēl ne reizi neesi tik daudz soļojusi.
Nebaidies?
– Kas tur ko
baidīties? Treniņos jau esmu soļojusi. Visam jānāk pakāpeniski. Kaut arī esmu vēl
tikai juniore, nākamgad jau iešu pie sievām, tad arī redzēsim.
– Mums konkurence ir stipra – progresē Agnese
Pastare, savu pēdējo vārdu vēl nav teikusi valsts rekordiste Jolanta Dukure.
Lai brauktu vairākas, visām jāizpilda A norma…
– Protams, jo Agnesei
tas noteikti ir pa spēkai. Ja Jolanta gribēs un trenēsies (šo gadu viņa
izlaida), tad arī viņa var. Tāds raksturs. Nu, startēsim trijatā (smejas)…
– Soļošana, maigi skot, ir visai smaga
vieglatlētikas disciplīna. Milzīgais darba apjoms tevi nebaida?
– Kas ir viegli? Man
patīk sportiskā atmosfēra, cilvēki, kas ir sportā. Gandarījums ir tad, kad
soļo, kad tevi atbalsta (arī sponsori), tic. Patīk, ka ārzemēs izskan arī
Latvijas vārds. Tad grūtības aizmirstas. Par beigšanu vēl nedomāju.
– Pie kā tev visvairāk jāpiedomā?
– Ka visiem – pie
izturības. Pēc dabas esmu gargabalniece, ja reiz varu noskriet maratonu. Par
tehniku jau teicu – tai jābūt tādai, lai neviens nevar piesieties. Jāsoļo ar
ticību veiksmei. Pie tā arī strādāju. Vienīgi gribētos, lai atbalsts būtu
lielāks. Re, kā lietuvieši soļo, viņiem ir sporta klubi, liels dalībnieku
skaits. Nedomāju, ka viņiem dzīve ir daudz vieglāka, vienīgi viņi vairāk sadala
sporta disciplīnas, kurās var ko vairāk panākt. Soļošanā mēs gana esam
sasnieguši, kāpēc tad es nevarētu? Ja ļoti gribu…
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
Anita Kažemāka
soļotāja
Dzimusi: 1990. gada 30. maijā Preiļos
Izglītība: mācījusies Riebiņu vidusskolā, Krimuldas vidusskolā, beigusi
Murjāņu Sporta ģimnāziju, mācās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā
Lielākie panākumi: 8. vieta Eiropas kausu izcīņā, 9. vieta
Eiropas U-20 meistarsacīkstēs
Treneri: Mārīte Poškāne, Aivars Rumbenieks
Vaļasprieks: skriešana
