Sevis pierādīšanas cena
Šajās karstajās
dienās sporta sacensību tuvumā dežurējošās ātrās palīdzības automašīnas nav
tikai dekorācija vai obligātas prasības ievērošana. Tikko notikušajā Latvijas
pusmaratona čempionātā 11 sacensību dalībniekiem tika sniegta neatliekamā
medicīniskā palīdzība. Pazīstamais sporta ārsts Pāvels Mustafins pats
piezvanīja uz redakciju un dalījās savās pārdomās par fiziskām nodarbībām
ekstremālos apstākļos.
Dakteris vispirms uzsver, ka nedrīkstam aizmirst par
klimatiskajiem apstākļiem, kuros dzīvojam – Latvijā šāds karstums un gaisa
mitrums ir izņēmums, nevis norma. Starti izturības sporta veidos –
gargabalskrējieni, riteņbraukšana – ļoti ietekmē cilvēku fizioloģiskās
funkcijas. Sekas var būt dramatiskas – pat nāve. Paldies Dievam, pagaidām nekas
tāds nav noticis. Pāvels min klasisko piemēru, kad sengrieķu karavīrs, ziņojot
par uzvaru pēc pirmās maratona distances, finišā nokrita bez dzīvības, nemaz
nerunājot par Somijā nule notikušo čempionātu saunā sēdēšanā, kur dalībnieks no
Krievijas nomira, bet soms smagā stāvoklī atrodas slimnīcā.
Pāvels saprot, ka sacensības plānotas labu laiku
iepriekš un ne visi organizatori gatavi veikt grozījumus, taču jāatceras, ka šādā
karstumā pats nelabvēlīgākais laiks fiziskām aktivitātēm ir no plkst. 12 līdz 16,
tāpēc sacensības vajadzētu sākt vai nu no rīta, vai vēlā pēcpusdienā.
Mēs priecājamies par lielo dalībnieku pulku, bet jāatceras,
ka lielais vairums no viņiem ir amatieri, kuriem šādas distances arī
vislabvēlīgākajā laikā prasa atdot visus spēkus. Dakteris atceras kādu savu
pacientu, kurš pēc izmisīga skrējiena gandrīz līdz nemaņai un saules dūriena pēc
tam bija spiests ārstēties vairākus mēnešus.
Tas attiecas ne tikai uz amatieriem, arī mūsu slavenā
maratoniste Jeļena Prokopčuka pirms diviem gadiem atteicās skriet olimpiskajās
spēlēs Pekinā, jo zināja, ka šādos apstākļos viņa būtu tālu no savām patiesajām
spējām un labums nebūtu ne valstij, ne pašai.
Mums, nosacīti ziemeļniekiem, ir sava fizioloģija,
sava temperatūras regulācija, un ekstrēmā karstumā mums nav cerību sacensties
ar dienvidu valstu sportistiem.
Katram jāpadomā, vai sevis apliecināšana šādos
apstākļos ir attaisnojama, jo mums nepiemērotie klimatiskie apstākļi uzliek
milzu slodzi sirds asinsvadu sistēmai, visam ķermenim. It sevišķi tas attiecas
uz pietiekami netrenētiem organismiem.
Ja tomēr ir neizturama vēlēšanās piedalīties
sacensībās, tad jāievēro piesardzība, nedrīkst dzīties pēc maksimāli augstiem
rezultātiem, jādzer daudz ūdens, trases malā jānoliek savējie ar auksta ūdens
pudelēm, lai varētu atvēsināt ķermeni un novērst atūdeņošanos. Labi, ja
sacensību trases malā ir ūdens dušas, kā tas tikko bija Kuldīgā.
Kā zināms, siltais laiks, tāpat kā sacensības, vēl
turpināsies. Veselais saprāts prasa, lai organizatori veiktu grozījumus
sacensību laikos, bet paši sportisti (it sevišķi amatieri) rūpīgi analizētu savas
vēlmes un iespējas, kā arī par sekām.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
