Starts un tā mācība
Tradicionālais SEB kalnu divriteņu maratonu seriāls sākās ne tikai ar dalībnieku rekordskaitu (pirmajā posmā — 2439), bet arī ar pārsteigumu — pirmajā posmā Cēsis—Sigulda uzvarēja divdesmit gadus vecais Alpha-Baltic pārstāvis Matīss Preimanis.
Ar Matīsu tiekos pēc SEB otrā posma Siguldā, un viņš nemaz neizskatās priecīgs. Savā klasē finišējis tikai septītais, tomēr kopvērtējumā pēc diviem posmiem ieņem otro vietu aiz Rietumu-Delfin pārstāvja Andra Vosekalna. Pirmo jautājumu Matīsam Preimanim diktē notikumu loģika.
— Uzvara pirmajā posmā bija nejaušība?
— Nē, jo šogad esmu labi sagatavojies un ceru uz panākumiem. Pērn sezonas sākums man ievilkās, jo 6. aprīlī sacensībās Beļģijā lauzu atslēgas kaulu un tā īsti uz riteņa uzsēdos tikai maija beigās, kad SEB MTB velomaratons jau bija sācies. Šai sezonai man bija iespējams sagatavoties daudz labāk.
Pirmā posma sākumā centos turēties vadošajā grupā, kas arī bija pa spēkam. Izdevās veiksmīgi izbraukt arī trases dubļaino posmu, kas bija 10—15 kilometrus pirms finiša Valmierā. Jutu, ka varu, un pamazām tuvojos līderim Indulim Bekmanim. Īsi pirms finiša kalnā viņu apdzinu, un uzvarēju ar divu sekunžu atrāvienu.
— Tu sacensībās pagaidām esi vienīgais Alpha-Baltic pārstāvis. Ir grūti cīnīties ar pretinieku komandām, it sevišķi ar Rietumu-Delfin vienību, kurā startē vismaz pieci seši labi braucēji?
— Protams, ka nav viegli, jo tu vari paļauties tikai uz saviem spēkiem. Visu laiku ļoti jādomā par savas braukšanas taktiku — kuru apsteigt, ar kuru turēties kopā. Pirmajā posmā man nedaudz palīdzēja igaunis Kaspars Austa, kurš pārstāv Trek-Philips komandu. Ar viņu kādu laiku braucām kopā.
Otrajā posmā bija jūtams, ka Rietumu-Delfin komandai dots stingrs norādījums svešos priekšgalā nelaist. Šaurākajās trases vietās par to varēja labi pārliecināties.
— Grūda malā?
— Tik traki ne, taču ar elkoni savu reizi dabūju, bet tas šai riteņbraukšanas disciplīnai piederas. Ja tev blakus vai priekšā brauc trīs četri vienas komandas braucēji, tad viņiem ir daudz iespēju ar dažādiem līdzekļiem nolikt konkurentu pie vietas.
Ceru, ka nākamajos posmos nebūšu vienīgais savā komandā (braucēji mums ir), tad varēsim pacīnīties.
— Kalnu divriteņu maratons tev ir vistīkamākā riteņbraukšanas disciplīna?
— Tā gluži nevarētu teikt, jo vislabāk man patīk olimpiskais MTB kross, kas kļūst arvien populārāks. Tajā daudzas reizes riņķo pa vienu īsu apli, kurā ir daudzi nobraucieni un akmeņaini segumi. Dažkārt pat ritenis jānes plecos. Parasti sacensības ilgst vienu vai pusotras stundas. MTB maratonos ir arī šosejas posmi, kad var atvilkt elpu, bet krosā atpūtas nav, smagi jāstrādā visu laiku. Ļoti svarīgs ir starts, jo šaurajā distancē tikt kādam garām ir sarežģīti. Sacensības notiek aptuveni 5—6 km aplī, un tām ir ļoti daudz skatītāju.
— Vai velosipēdi atšķiras?
— Nedaudz. Pamatā ir tas pats MTB divritenis. Riepas, protams, ar izteiktiem protektoriem. Trasē līdzenu posmu praktiski nav, lielo priekšējo zobratu daudzi nemaz neliek virsū.
Pagaidām šī disciplīna Latvijā nav pārāk populāra, tomēr lielākajos mačos cenšamies startēt. Jūnija sākumā Maskavā notiks Eiropas meistarsacīkstes. Pērn Slovākijā paliku 37. vietā (no aptuveni 90 sportistiem), šogad gribu tikt augstāk.
— Kas vajadzīgs, lai iekļūtu pasaules vadošo sportistu vidū?
— Vispirms, līdzekļi, lai piedalītos daudzajos atlases posmos un varētu savākt nepieciešamos punktus dalībai olimpiskajās spēlēs. Kamēr nebūs pietiekami daudz naudiņas šīm dzirnavām, mēs par eliti varam tikai sapņot.
— Ko tavā dzīvē nozīmē riteņbraukšana?
— Sportiskā ziņā visu. Turklāt pēc dabas esmu individuālists, un man patīk paļauties uz saviem spēkiem. Trenējos sešas reizes nedēļā, arī ziemā, kilometru bagāža jākrāj cauru gadu.
Ziemā cenšos uzlabot arī vispārējo fizisko sagatavotību. Daru visu, kaut gan daži veidi — it īpaši peldēšana — man neiet pie sirds. Zinu, ka lielāka uzmanība jāpievērš vingrošanai, jo velomaratonos un it sevišķi krosos jābūt labai koordinācijai.
— Cik ilgi redzi sevi riteņbraukšanā?
— Kamēr studēšu, tikmēr noteikti. Patīk man tā velopadarīšana, jo prasa nemitīgu reakciju, prasmi domāt vismaz gājienu uz priekšu, ceļ adrenalīnu ikdienai.
Matīss PREIMANIS
Students, riteņbraucējs
Dzimis: 1991. gada 6. septembrī Cēsīs
Augums, svars: 183 cm, 74 kg
Izglītība: mācījies Līgatnes vidusskolā, Rīgas 84. vidusskolā, absolvējis Rīgas Jāņa Poruka vidusskolu, studē Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnbūves fakultātē
Sporta gaitas: trenējies florbolā, kopš 2004. gada nodarbojas ar riteņbraukšanu
Lielākiesasniegumi: Latvijas čempions velokrosā (2011. g.), 23. vieta Eiropas čempionātā junioriem (2009. g.), uzvara SEB velomaratona 1. posmā (2012. g.)
Treneri: pirmais treneris Mečislavs Bartuševics, vēlāk — Vitālijs Smirnovs, pašlaik konsultē Jānis Veide
Ģimenes stāvoklis: neprecējies, ir draudzene
Vaļasprieks: pokers, autolietas
