Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Teksasas students neko nenožēlo

Amerikā studentu sacensības vieglatlētikā
atklātos stadionos sākas marta sākumā dienvidu štatos, jo citur laika apstākļi
vēl nav tik piemēroti. Sanantonio 400 metru barjerskrējienā uzvarēja
smiltenis Gatis Spunde, pēc tam Ostinā finišēja otrais. Par studijām Teksasas
universitātē, par mērķiem un saviem lēmumiem šodien žurnālā stāsta Latvijas
izlases līderis šajā disciplīnā.
„Neesmu vienīgais
sportists, kuram radās doma par došanos uz Ameriku. Mācoties Murjāņu sporta
ģimnācijā, nespēju iedomāties, kā pēc tās absolvēšanas varētu apvienot
kvalitatīvus treniņus un studijas Latvijā. Ceļš, ko iet daudzi mūsu valsts
atlēti, ir Sporta pedagoģijas akadēmija, kas nebūt nav slikta skola. Bet es
sapratu, ka vēlos mācīties kaut ko citu. Turklāt treniņu apostākļi nebija paši
labākie, īpaši ziemā, jo treniņbāzu problēmas Latvijā neradīja vidi augstu
rezultātu sasniegšanai. Esmu lasījis, ka šobrīd mūsu valstī vērojama izaugsme
šajā jomā.Zināju, ka Amerikas
izglītības sistēma sakārtota tā, ka iespējams savienot mācības ar pilnvērtīgiem
treniņiem. Turklāt, ja tavi rezultāti ieinteresējuši augstskolas sporta kluba
trenerus, vari pretendēt uz stipendiju, tas nozīmē – mācības par velti.
Sazinājos ar Viktoru Lāci, kurš absolvēja universitāti ASV. Tā kā tieši
universitātē Nepraskā studēja daži latvieši, nolēmu tomēr doties tieši turp,
lai arī bija citas iespējas."Iepatikās, skatoties televīzijas pārraidesLai nonāktu līdz
Ziemeļamerikas augstskolām ar sporta palīdzību, jāsasniedz cienījami rezultāti,
zinot, cik augstu tai pusē kotējas vieglatlētika. Vai smiltenietim šis sporta
veids cieņā jau kopš puikas gadiem?„Man patika skriet,
spēlēt futbolu un basketbolu, kur varēju izlādēt savu enerģiju. Vieglatlētika
iekrita sirdī jau bērnībā. Skatījos televīzijas sporta pārraides. Vienmēr jutu
vēlmi kādreiz pats skriet tik augstas klases sacensībās. Sports vienmēr
spēlējis nozīmīgu lomu manā dzīvē, bet tā nu sanāca, ka tieši vieglatlētikai
devu priekšroku. Kad mācījos Smiltenes ģimnnāzijā, līdz 8. klasei nebija
iespēja darboties šajā sporta veidā. Bet tas uz dzīvi mazpilsētā pārcēlās
Guntars Markss, un viņš kļuva par manu vieglatlētikas treneri. Sāku kā
sprinteris un tāllēcējs.

Ieskatoties
vizītkartē, redzam, ka pēc pamatskolas beigšanas Gatis izvēlējies ceļu uz
Murjāņu sporta ģimnāziju. Divu gadu laikā sasniegt rezultātus, kas apmiernātu
murjāniešu trenerus?

„Kad ierados Murjāņu
sporta ģimnāzijā, nebiju pat Latvijas jauniešu izlases kandidāts. Izmēģināju
spēkus arī desmitcīņā, bet beigu beigās kopā ar treneri sapratām, ka 400 metru
barjerskrējiens ir piemērotākais manām fiziskajām īpašībām. Pirmo reizi mūžā
skrienot šo distanci, sasniedzu 53,7 sekundes, kas deva pārliecību gan man, gan
trenerim, ka tas būs man sveids. Gadu no gada uzlaboju rezultātus un izcīnīju
vietu nacionālajā izlasē. Kad absolvēju skolu, paspēju kļūt par Latvijas un
Baltijas čempionu 400
metru barjerās."

Šī disciplīna tiek
uzskatīta par vienu no grūtākajām. Taču Gatim varbūt tā neliekas?

„Tiešām ir šāds
viedoklis, bet man liekas, ka 400 metru gludais un 800 m skrējiens
ir daudz grūtāki. Skrienot barjeras, jākoncentrējas katrai barjerai, soļi starp
tām un tehniskais izpildījums ir ļoti svarīgs. Tā ka distancē nav laika domāt par
nogurumu. Skrienot bez barjerām, nav jākoncetrējas iepriekš minētajam, tāpēc
distances beigu daļā var vairāk just nogurumu."

Svarīgākā ir pareiza izvēle

Ne vienā vien sporta
veidā, arī vieglatlētikā virkne treneru uzskata, ka sportists, aizbraucot
studēt ASV, zaudē sportisko formu, rezultāti pasliktinās. Ko par to domā Gatis?

„Atsevišķos gadījumos
šim apgalvojumam varu piekrist. Viss atkarīgs no augstskolas un trenera, kuru
sportists izvēlas, braucot uz Ameriku. Te ausgstkolu sportam un sportistiem
tiek pievērsta liela uzmanība, te ir tūkstošiem skolu. Pareizas studiju vietas
izvēle ir ļoti svarīga. Pirms braukšanas noteikti vajag pārliecināties par
skolas prestižu un treneru profesionalitāti. Amerikā var atrast ļoti augstas
klases trenerus, bet ir arī daudzi, kuru profesionalitāti var apšaubīt. Es sāku
studijas Nepraskas universitātē, bet pēc trijiem semestriem pārgāju uz Teksasas
štata universitāti, kur mācos šobrīd.

Jau pirmajā semestrī
Nebraskā dabūju traumu, un tās ārstēšana prasīja ilgu laiku. Arī pēc tam
rezultāti īpaši labāki nepalika, vien iedzīvojos jaunās traumās. Trenējoties
Nebraskā, neredzēju vairs iespēju sportā progresēt. Pāriešana uz Teksasu bija
ļoti veiksmīgs lēmums. Studēju starptautisko biznesu ar novirzienu ekonomikā.
Ceru to absolvēt nākamgad. Ir dažas idejas, ko darīšu pēc tam. Katrā ziņā,
aizbraucot uz Ameriku, sportistiem paveras daudz jaunu iespēju, kuras būtu
grūti sasniegt Latvijā."

Labākie rezultāti vēl būs

Latviešu
barjerskrējējam pavasaris viņā okeāna krastā sācies daudzsološi. Tiesa,
nozīmīgākās sacensības Amerikas studentiem vēl tikai būs, taču arī tagad
paveiktais dod cerības nākamajiem mačiem.

„Sacensībās
Sanantonio, kurās uzvarēju, lielākoties piedalījās studentu no dienvidu štatu
augstskolām. Ostinā, kur paliku otrais, sacīkstes bija plašākas, ar vairāk
komandu līdzdalību. Šoreiz dažas kļūdas distances sākumā neļāva uzvarēt. Taču
neesmu īpaši apbēdināts, jo šos mačus pavasara sākumā vairāk cenšamies izmantot
treniņu nolūkos. Galvenajos startos ceru sasniegt daudz augstvērtīgākus
rezultātus. Svarīgākās sacīkstes būs maija sākumā ar konferences mačiem, kas
beigsies ar studentu nacionālo čempionātu jūnija sākumā.

Aizbraucot no Latvijas,
man mērķis bija skaidrs: turpināt trenēties un sasniegt vērā ņemamus
rezultātus, tajā pašā laikā iegūstot labu izglītību, par kuru es maksāju ar
savu darbu treniņos un sacensībās."

Ne viens vien mūsu
valsts students viņpus okeānam paralēli mācībām un treniņiem kaut kur
piestrādāja, lai tiktu pie kabatas naudas. Gatis nebija izņēmums.

„Mācoties Nebraskā,
es strādāju trenažieru zālē. Bet šajā gadā Teksasā pilnībā koncentrējos
treniņiem un mācībām, lai arī pilnvērtīgāk varētu atgūties pēc treniņu slodzēm.
Cenšos iztikt no stipendijas. Es spēju visai ātri sarast ar jauniem dzīves
apstākļiem, lai gan pirmie mēneši Amerikā nebija viegli, turklāt pilnībā
nepārvaldīju angļu valodu. Taču esmu mērķtiecīgs cilvēksun vienmēr cenšos
sasniegt maksimāli iespējamo. Šogad treniņos esmu ieguldījis daudz darba, redzu
progresu, izdevies izvairīties no savainojumiem. Ir iemesls cerēt uz labiem
rezultātiem šajā sezonā."

Vienmēr būs ceļš uz mājām

Nav jau tā, ka Gatis
katru dienu no rīta līdz melnai tumsai to vien dara kā trenējas un mācās. Ja
akurāti saplāno savu laiku, var paspēt arī kaut ko citu.

„Labprāt kādreiz
uzspēlēju boulingu vai biljardu. Dažreiz kopā ar komandas biedriem spēlējam
pokeru, taču tas sezonas laikā sanāk arvien retāk. Man svarīgi, ka līdzās ar
pozitīvi cilvēki un apziņa, ka mani vistuvākie ir laimīgi."

Daudzi Gata
vienaudži, kuru sirdslieta ir sportošana, nonākuši dilemmas priekšā: ko darīt
turpmāk? Pēc skolas beigšanas pilnībā pievērsties studijām dzimtenē, meklēt
iespējas citur, kur varētu vienlaikus arī augstvērtīgi trenēties? Ir vērts
uzklausīt Gata viedokli, lai gan lēmums katram pašam, protams, jāpieņem.

„Katrā ziņā es
nenožēloju savu lēmumu, aizbraucot uz Ameriku. Jaunajiem sportistiem, kuri vēl
nevar izlemt, ko darīt, varu vien teikt: ktram cilvēkam dzīvē ir dotas
iespējas, vien vajag mācēt tās izmantot. Jādzīvo tā, lai vēlāk nekas nav
jānožēlo. Ja sportistam ir iespēja mācīties un trenēties citur, iesaku to
izmantot. Ja arī aizbraucot sapratīsi, ka tas tev nav piemērots, zini, ka
vienmēr būs ceļš atpakaļ uz mājām."

Vizītkarte

Gatis Spunde

vieglatlēts

Dzimis           1984. gada 20.
novembrī Smiltenē

Augums, svars        1,87
m, 74 kg

Izglītība         Smiltenes
ģimnāzijas 9. klases, Murjāņu sporta ģimnāzija, Nebraskas universitāte (1,5
gads), Teksasas štata universitāte

Sportā           kopš pamatskolas,
kad sāka trenēties basketbolā, pēc tam vieglatlētikā

Pirmais treneris      Guntars
Markss Smiltenē

Pašreizējie treneri  Gaļina
Buharina Amerikā, Uldis Kurzemnieks Latvijā

Sasniegumi  14. vieta Eiropas U-23
čempionātā (2005. g.), 2. vieta Eiropas kausu izcīņas sacensībās (2004. g.), 1.
vieta Baltijas čempionātā (2005. g.), divkārtējs Latvijas čempions 400 m/b
(2004. un 2005. g.) un 4×400 m stafetē (2003. un 2004. g.), godalgoto vietu
ieguvējs studentu sacensībās ASV

Vaļasprieki   aktīva atpūta ar draugiem, grāmatu lasīšana

Māra JURŠEVICA