Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Uz asfalta atstātā āda

Kalvis Eisaks ir pirmais un vienīgais Latvijas sportists, kam Eiropas U23 čempionātā riteņbraukšanā šosejā izdevies izcīnīt zelta medaļu. Tas notika 2004. gadā Igaunijas pilsētā Otepē. Līdz tam augstākais sasniegums bija Romāna Vainšteina vicečempiona tituls šajā disciplīnā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, bet Sidnejas olimpisko spēļu gadā Francijā Romāns kļuva par pasaules čempionu grupas braucienā. Kāda būs Eisaka atbildes runa?

Ritenī kārts šūpulis

Tas nu bija skaidrs, ka Monreālas olimpisko spēļu dalībnieka Aivara Eisaka ģimenē visi trīs dēli kļūs par riteņbraucējiem, jo tēvs riteņbraukšanas klubā Marss strādāja par velomehāniķi, maizi pelnot vēl divos citos robos, bet brāļu onkulis Jānis Krišlauks bija populārs un panākumiem bagāts treneris. Uz Marsu trenēties brāļi aizgāja reizē. Kalvim toreiz bija 12 gadu, vecākajam – Ingum par diviem vairāk, bet pastarītim Gustam par diviem mazāk. Atšķirībā no pārējiem brāļiem Kalvis jau bija iekrājis pamatīgu stāžu, trenējoties un sacenšoties BMX pat visaugstākajā starptautiskajā līmenī.

 

 

Ar BMX Kalvis sāka septiņu gadu vecumā, šim sporta veidam veltot veselus piecus gadus. Šīs lietas iniciators bija tēvs, kas kļuva arī par treneri. Mazajam zeperim bija laba reakcija, ātrums un kārtīgs krampis. Vienpadsmit gadu vecumā Kalvis Nīderlandē kļuva par pasaules vicečempionu savā vecuma grupā, bet gadu vēlāk no Zviedrijas pārveda Eiropas čempionāta sudrabu un bronzu.

"Man pašam tas bija liels pārsteigums un labs stimuls turpmākajam, bet, godīgi sakot, vairāk vilka braukšana ar lielo riteni šosejā," atceras Kalvis. "Nevarēju vien sagaidīt šosejnieka sākuma vecumu, kas ir 12 gadi. Tad arī kopā ar Ingu un mazo Gustu aizgājām uz pirmo treniņu pie onkuļa Jāņa."   

Piecu nebūs

Aivars Eisaks ir piecu bērnu tēvs. Viņam ir arī divas sportiski aktīvas meitas, bet neriteņbraucējas, kas dāvājušas divus mazbērnus. Pavisam opim Eisakam jau trīs, bet būs vairāk, jo vēl jau nav pieteikušies Kalvja brāļi… Uz jautājumu, vai demogrāfiskā jautājuma risināšanā viņā ies tēva pēdās, Kalvis atbildēt vēl nevarēja, jo ar Sandru par ģimenes kuplumu vēl neesot runājuši. Visticamāk, ka tēva rekords netikšot pārspēts. Vispirms uz kājām jādabū deviņus mēnešus vecā Patrīsija. Abi taču vēl jauni, kāzām gan gatavojoties.

Tagad Rietumu bankas – Rīga komandā ir divi jaunie tēvi, kas audzina meitas. Kalvja paraugam sekojis Aleksejs Saramotins. Programmēt ģimenes potenciālo kuplumu ir sarežģīti, vismaz tagad, kad Kalvis  astoņus mēnešus gadā ir projām no pavarda – treniņnometnē vai sacensībās pasaules malu malās.

Kolektīvā kā bankā

"Komanda Rietumu banka sāka veidoties pirms pieciem gadiem un jau nākamajā sezonā tās sastāvā uzņēma arī mani," ar savu darbavietu iespazīstina Kalvis. "Sākumā, kad tās saimniekiem sportam paredzētā rocība vēl nebija tik liela, dalībnieku bija mazāk, taču laika ritumā komanda auga gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Kolektīvā iejusties nebija grūti.

To pašu tagad var teikt par papildinājumu no Igaunijas un Krievijas, pērn sastāvā bija arī baltkrievs Kirijenka un vairāki šveicieši, kuri gan zem Rīgas karoga startēja tikai sacensībās, kas risinājās Vakareiropā. Komandā valda draudzīga un lietišķa atmosfēra. Katrs zina savu vietu un pienākumus.

Panākumi tiek gūti, pielietojot pareizu cīņas taktiku, diezgan bieži to arī dažādojot. Mums ir gan finišētāji, gan kalnos braucēji, gan labi gregari. Lielākoties visu izšķir saliedētība. Tas ir pieredzējušā trenera Vitālija Smirnova nopelns un stratēģija."

Ārā no bedres

Kāpēc pagājušais bija tukšais gads? To nevarēja  saprast  ne pats sportists, ne dakteri.  Pēc visai veiksmīgā pavasara Maskavas daudzdienās, Kalvis kļuva apātisks un gaudenāks par gaudenu. "Bija pat brīdis, kad grasījos riteņbraukšanai teikt  ardievas, jo neredzēju ceļu, kā izkļūt no šīs situācijas, " atzīstas sportists. "Mani pārņēma miegainība. Braucu sacensībās, bet nejutu kaifu. Udevumus, kas man tika doti komandas interesēs, centos izpildīt, bet pašiniciatīvai brauciena gaitā nebiju gatavs.

Vēl kādās sacensībās Nīderlandē iekļuvu masveida kritienā un lauzu roku. Ilgāku laiku nebiju braucējs. Tikai pērn novembrī, kad Slovākijā sākām gatavošanos jaunajai sezonai, veselība atgriezās. Šopavasar atguvu sportisko formu, un rezultāti strauji uzlabojās.

Tas man nebija vienīgais kritiens. Karjeras laikā tādu nav trūcis – nobrāzumi, sasitumi, zilumi, uz asfalta atstāta āda. Kā jau riteņbraukšanā."

Labās un sliktās ārzemes

"Katru pavasari dodamies uz koptreniņiem Francijā, 100 km attālumā no Bordo īrējam māju. Vide treniņiem labvēlīga, taču apkaime garlaicīga. Franči man nepatīk, šķiet tādi uzpūtīgi, svešvalodas nesaprot vai ignorē," prāto Kalvis. "Daudz labāk jūtos Itālijā. Tur mūs sava kluba apartamentos izmitina Pjotrs Ugrjumovs. Itālijā esmu iemācījies gatavot makaronu ēdienus. Norvēģija saista ar pirmatnējo dabu un varenajām klintīm. Un tomēr – nekur nav tik labi kā mājās, kur mani tagad gaida divas meitenes.

Neesmu aktīvas atpūtas cienītājs, man tāds mierīgs raksturs. Gluži kā tēvam. Māsas radiem ir lauku mājas Sīkragā un Zvejniekciemā. Tur arī šogad līgojām un jāņojām. Mums ar Sandru ir doma uzbūvēt kādu vasaras māju laukos. Tagad mitinamies īrētā dzīvoklī Jelgavas ielā. Man ir tikai 24 gadi, īsts riteņbraucēja vecums. Gribētos iegūt vēl kādu augstu titulu. Tad varētu cerēt uz iekļūšanu ProTour apritē. Kāpēc gan nepasapņot?"

Gatis ĶĪSIS

Kalvis Eisaks

Riteņbraucējs

Dzimis           1983. gada 7. martā Rīgā

BMX   no 1990. līdz 1994. gadam

Klasiskajā riteņbraukšanā           kopš 1994. gada

Pirmais treneris      BMX – tēvs Aivars Eisaks, šosejā – Jānis Krišlauks, pēc tam MSĢ – Jānis Veide, tagad

Vitālijs Smirnovs (Rietumu banka-Rīga)

Augums 183 cm, svars 71 kg

Izglītība         Natālijas Draudziņas ģimnāzija, MSĢ absolvents

Ģimenes stāvoklis             draudzene Sandra, meita Patrīsija

Lielākie panākumi  Eiropas U23 čempions grupas braucienā šosejā 2004. gadā Otepē, daudzu starptautisku vienas dienas un daudzdienu braucienu uzvarētājs un  laureāts Eiropas Ziemeļvalstīs, Krievijā, Beļģijā, Itālijā, Latvijas jauniešu un junioru čempions šosejas solo distancēs un kritērijā, valsts jauniešu čempions treka sprintā un pāru braucienā

Vaļasprieks  Atpūsties kopā ar ģimeni brīvā dabā, gatavot ēst