Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Uz Olimpu no kartupeļu vagas

Ja kādā novadā golfu spēlēt griboši ļaudis sāk interesēties, kas nepieciešams, lai izveidotu savu laukumu, vienmēr pa rokai ir visvienkāršākā atbilde — vajag vismaz 60 hektāru zemes un dažus miljonus latu. Taču ir vēl cita iespēja —sākt ar mazumiņu un izveidot pļavu golfa laukumu, ko vēlāk izkopt arvien spēcīgāku. Tieši šādu ceļu veiksmīgi gājis Vilnis Baltiņš, kura lolotajā Usmas golfa laukumā šovasar sacentīsies Latvijas olimpiādes dalībnieki, piepildot vēl vienu Latvijas Olimpiskās komitejas Goda prezidenta sapni.

Sarunā ar Sportu Baltiņš golfu labprāt salīdzina ar riteņbraukšanu — ne jau katrs divriteņa īpašnieks to iegādājas, lai startētu Tour de France. Vienkārši vajag pietiekami daudz naudas, lai nopirktu braucamo, un pēc tam var piedalīties daudzos un dažādos pasākumos, kur pasaules klases rezultāti nepavisam nav galvenais mērķis. Līdzīgi arī golfā kā demokrātiskā sporta veidā galvenais ir nodrošināt minimumu, lai varētu spēlēt un pilnveidoties.

RITENIS TĀLAM CEĻAM

Usmas golfa laukuma tapšanas pamats bija Baltiņa pirmais mērķis sakopt savas dzimtas zemi. Tā kā debija kartupeļu audzēšanā bijušajam pasaules čempionam smaiļošanā izvērtās ar lielu mīnusa zīmi, saimniekam vajadzēja izdomāt ko citu. Sekoja nākamā doma — izveidot laukumu, kur spēlēt golfu. Spēlēt, nevis radīt komerciālu golfa laukumu ar mērķi pelnīt naudu. Baltiņš atceras, ka pirmo golfa grīnu ar grābeklīti veidojis pats savām rokām, un pašlaik tas kalpo ne sliktāk, iespējams, pat labāk nekā vēlāk ar profesionāļu padomu un tehniku veidotie.

Lai vienkārši ierīkotu trīs bedrītes un varētu spēlēt, nav vajadzīga liela nauda, pietiek ar mehānisko rokas pļaujmašīnu. Tas nemaksā gandrīz neko, pēc savas pieredzes saka Baltiņš. „Galvenais lai cilvēki golfā var nopirkt šo riteni un iemācās ar to braukt,” attīstības ceļu ar riteņbraukšanas piemēru iezīmē pļavu golfa kustības garīgais tēvs. Viņš ir pārliecināts, ka ar klasiskajiem pasaules līmeņa Pierīgas laukumiem vien būs par maz, lai padarītu golfu par tautas sporta veidu, turklāt pļavu golfs ir tuvāks pasaulē populārajai koncepcijai, ka paši spēlētāji ir laukuma īpašnieki. Tāda lietu kārtība pašlaik nav nevienā lielajā Latvijas golfa laukumā.

NEVIS MILJONĀRI, BET MILJONIEM SPĒLĒTĀJU

Savulaik pašrocīgi Baltijas šajā krastā ieviešot golfa bacili, Baltiņš, pirmkārt, vēlējies atbrīvot pēcpadomju sabiedrību no kompleksiem, kā arī integrēt Latviju pasaulē, kur golfs ir universāla saprašanās valoda desmitiem miljoniem cilvēku gan Eiropā un Āzijā, gan Amerikā, Okeānijā un Āfrikā. Turklāt kā nodarbe golfs ir ļoti piemērots masu sportam, savu pārliecību arvien ar neizsīkstošu enerģiju sludina Baltiņš. Tiesa, masu mediji Latvijā golfu sākotnēji ar pompu pieteica kā elitāru nodarbi, piesaucot miljonārus un miljardierus, nevis dzīvus ikdienas cilvēkus, kas pasaulē golfa laukumos sastopami miljoniem. Vēl tika pieminētas profesionāļu cīņas par miljoniem dolāru lielām naudas balvām, un senā spēle sabiedrības apziņā lielākoties kļuva par sinonīmu vecāku onkuļu pastaigām un bagātnieku izklaidei, kas daudzus no spēles atbaidīja.

„Vajadzēja salauzt priekšstatu, ka golfs nozīmē miljoniem lielus tēriņus, un pļavu golfs te bija pašā reizē, lai cik skeptiski varbūt to vērtēja lielajos laukumos spēlējošie,” sacīja Baltiņš, uzsverot, ka labs piemērs un tradīcijas ir golfa izplatības auglīgākā sēkla.

Pļavu golfa sākums nebija straujš, bet kustība nu izvērsusies plašumā, un Baltiņš nešaubās, ka attīstīsies arī turpmāk, jo katrs jauns laukums ir vilinošs paraugs kaimiņiem. Ja nebūtu pļavu golfa piemēra, diez vai Latvijā rastos tāds golfa laukums kā Reiņa trase Krimuldā, kas attīstījies par kvalitatīvu un vispusīgu laukumu gluži tāpat kā Usmā. Zināmu pretrunu Baltiņš saskata starp pļavu golfu un lielajiem Latvijas golfa laukumiem, kas uzcelti par naudu no Rietumiem, bet pagaidām vēl nepulcē tik daudz spēlētāju kā netālajā Zviedrijā vai Somijā. Taču sens sakāmvārds vēsta, ka golfā neviens nav lielāks par pašu spēli, un, to apzinoties, visi var rast kopīgu valodu.

LATVISKA KATEGORIJA

Pieaugot kopējam pļavu golfa vietu skaitam, pa kādam laukumam gadu gaitā ir gājis arī mazumā, taču te Baltiņš norāda uz būtisku likumsakarību. Pastāv un turpina attīstīties laukumi, kas ir domubiedru un spēlēt gribošu cilvēku darba rezultāts, savukārt vilšanos piedzīvoja tie, kas vairāk vai mazāk rēķinājās ar iespēju nopelnīt. Golfa laukums Latvijā nudien nav bizness, un pļavu golfa laukums vēl jo mazāk — šāda apgalvojuma patiesumu apstiprinātu pat visizsmalcinātākais melu detektors. Taču spēles attīstība kopumā ir strauja, ja patur prātā, ka golfs Latvijā ir tikai savā otrajā gadu desmitā.

Golfam Usmā drīz būs 20 gadu, un Baltiņš pamazām laukumu tik ļoti izkopis, ka klasiskā pļavu golfa spēlētāji to vairs negrib pieskaitīt pie pļavu laukumiem. Ja nebūtu ieguldīti divi gadu desmiti darba, olimpiādes sacensības Usmā nevarētu sarīkot, atzīst laukuma saimnieks, taču piebilst, ka sākt var pavisam lēti, un vairāk līdzekļu vajag vēlāk, kad gribas arvien uzlabot laukuma kvalitāti. Pirmā bedrīte Usmā izveidota kartupeļu dobes vietā, un laukums sākotnēji pļauts ar roku stumjamu mehānisko pļaujmašīnu, nevis smalku mūsdienu tehniku.

„Golfa laukums — tas ir mans darbs 20 gadu garumā. Varbūt vecumdienās sēdēšu ratiņos un ar prieku uz to skatīšos,” tālās nākotnes vīziju uzbur Baltiņš.

Zāliena kvalitāte un varbūt vēl bedrīšu platība ir praktiski vienīgais, kas mēdz atšķirt pļavu golfu no klasiska laukuma. Pļavu golfs turklāt ir visai latvisks apzīmējums, jo golfa dzimtenē Skotijā ir neticami daudz dažāda lieluma un kvalitātes golfa spēles vietu, taču nevienam nenāk prātā tos dalīt dažādās kategorijās. Vienkārši vieta, kur spēlē golfu, ir golfa laukums, un viss.

SIMTGADĪGA SAKŅU SISTĒMA

Iekļaušana olimpisko spēļu programmā golfam ir milzu lēciens kvalitatīvā attīstībā un sporta veidam nopietns ieguvums arī Latvijā, jo kļūšana par olimpiādes sastāvdaļu palīdzēs daudz labāk izzināt un apjaust senās spēles pamatus, nešaubās Baltiņš. Viņš sagaida, ka Latvijas olimpiāde padarīs golfu tuvāku un saprotamāku novados, kur pašlaik par to nav skaidras nojausmas. Olimpiādes komandu komplektētāju — un Rīga nepavisam nav izņēmums — jautājumi par golfa sacensībām apliecināja, ka vēl ir iespēja ļoti daudziem stāstīt un rādīt, kas patiesībā īsti ir golfs. Tādēļ Usmā svarīgāka par augstiem rezultātiem šovasar būs golfa izplešanās un iesakņošanās tuvu un tālu, uzsver Baltiņš, kurš uz olimpiādi gaida ierodamies daudz pļavu golfa spēlētāju. Augsti rezultāti — tā ir cita opera, kas šoreiz jānodala nost, viņš piebilst.

Lielus panākumus golfā kā augstu sasniegumu sportā Baltiņš Latvijai tik drīz neprognozē, jo piramīdu uz smailes stabili nenovietot. Vajadzīgi tūkstošiem spēlētāju, no kuriem golfā savus sportiskos mērķus tiektos piepildīt simtiem bērnu, un viņu vidū vēl jāatrod tie talanti, kas būs gatavi no ļoti daudz kā atteikties, tiecoties uz virsotnēm. Arī kvalificētu treneru bērnu golfā vēl pietrūkst.

Protams, ir Latvijā sporta veidi, kas panākumus guvuši daudz straujāk, taču tie pasaulē sevi pieteikuši nesen, tādēļ visi startā bija daudzmaz līdzīgās pozīcijās, vērtē Baltiņš. Golfs pastāv simtiem gadu un ir pārņēmis visu pasauli, liekot rēķināties ar miljoniem konkurentu, bet Latvijā spēlētāji, kas sevi pilntiesīgi var uzskatīt par sportistiem golferiem, ir uz pirkstiem saskaitāmi. Ar bērniem un jauniešiem visnotaļ nopietnā līmenī darbojas Rīgas Golfa skolā, bet citur daudz kas ir vecāku ziņā, jo treniņi lielākoties notiek sezonāli. Baltiņš sagaida, ka interese par golfu jauniešiem proporcionāli pieaugs, kad būs pietiekami daudz jauno spēlētāju, kas sporta veidam radīs nopietnu informatīvo fonu un mudinās sarosīties sekotājus.

TRENIŅIEM ATVĒRTS

Savs jauno golferu pulciņš ir arī Usmas pusē. Saimnieka kaimiņpuikam ar draugiem atvēlēta pat vieta sava klubiņa iekārtošanai, un, kas zina, varbūt kādā no nākamajām olimpiādēm sevi skaļi varēs pieteikt Baltiņa jaunie novadnieki. Baltiņš smej, ka viņa laukumā nūju rokā ir paņēmuši un golfu iepazinuši simtiem cilvēku, no kuriem viens otrs pēc tam nonācis no spēles atkarīgo kategorijā. Dažs labs sākumā neuzskata golfu par nopietnu spēli, bet, paņemot rokā nūju, nekam citam sirdī drīz vien vairs vietas nepaliek.

Gandarījums Baltiņam ir ne tikai par iekopto laukumu, jo piepildījies viens no dzīves mērķiem — te notiks Latvijas olimpiāde ar golfu sacensību programmā. Golfa laukums gadu gaitā ir stipri mainījies, ļaujot saimniekam teikt, ka no nekā ir radīta vieta, kur varēs uzņemt valsts mēroga sacensības. Turklāt Latvijas olimpiāde nebūs Ugāles pusē šogad vienīgās sacensības — jau sena tradīcija ir aizvadīt divus Latvijas pļavu čempionāta posmus, kas spēlētājus no daudziem novadiem pulcēs augusta beigās.

Gatavojoties sacensībām, golferi labprāt laukumu izstudē jau laikus, un Baltiņš mudina Latvijas olimpiādi neuzskatīt par izņēmumu. Usmā spēlētāji būs laipni gaidīti, lai iepazītu un novērtētu ilgu gadu darba rezultātu, jo sacensību dienās tam var pietrūkt laika, — deviņu bedrīšu laukums olimpiādē būs noslogots no saullēkta līdz vēlai krēslas stundai, apliecinot vēl vienu īstenotu veiksmes stāstu.