Vēl solis līdz pasaules elites grupai

Federācijas kausa izcīņas pasaules II grupas mačā Latvijas sieviešu tenisa izlase savā laukumā uzvarēja Slovākiju ar rezultātu 4:0 un jau aprīlī cīnīsies par iekļūšanu pasaules elites grupā — labāko astoņniekā! Izcils panākums mūsdienu sieviešu tenisā, un to paveikusi mūsu pašu jauno spēlētāju paaudze. Latvijai ir divas pasaules elites spēlētājas, izlasei arī jauns kapteinis Adrians Žguns, un šādā sastāvā komanda var daudz ko paveikt. Ne tikai paveikt, bet arī šokēt tenisa pasauli, kā trāpīgi izskanēja jau pirmajā oficiālajā preses konferencē pirms spēlēm pret Slovākiju. Pirmais darbiņš padarīts, nu jārāpjas augšā kalna pašā virsotnē.

Februāra otrajā nedēļā Latvijā bija stipri jūtama lielā tenisa elpa, it īpaši galvaspilsētā. Latvijas izlase koptreniņus sāka jau pirmdienā, un papildus ik dienu līdz pat turnīram brīvdienās notika arī dažādi publicitātes pasākumi.

Vairākkārtējas tikšanās ar žurnālistiem, tāpat arī ar līdzjutējiem, oficiālais izlozes pasākums Rīgas domē, neformālais vakars ar pretinieču izlases dalībniecēm. Daudz un labprāt mūsu līderes runāja ar mediju pārstāvjiem, un nebija nekādu dižo ierobežojumu treniņu procesā. Kā lai te nesalīdzina ar futbola valstsvienības spēlēm un strikto kārtību — kad, kur un ar ko varēs runāt žurnālisti. Tenisā katram spēlētājam laukumā jācīnās vienam un jātiek galā ar vēl lielāku stresu, bet tas nenozīmē norobežošanos no visa un visiem vairākas dienas pirms mača.

Cepuri nost par šādu attieksmi! Turklāt mūsu tenisistes pieder pie pasaules elites un ar viņām grib runāt teju vai visi izdevumi un raidorganizācijas.

Saldais ēdiens — sacensība pret Slovākiju nedēļas nogalē Arēnā Rīga. Starp citu, vēl nekad Federācijas kausa izcīņā Latvija nebija aizvadījusi maču mājās — līdz šim vienmēr viss noticis citviet, sabraukuma tūrēs ar vairāku komandu piedalīšanos vai arī kā nesen pret Krieviju, kad play-off maču nācās spēlēt viņu laukumā Hantimansijskā.

Bija redzama liela līdzjutēju interese. Sestdien jau pusstundu pirms mača sākuma pie arēnas izveidojās plaša skatītāju drūzma. Vēlāk arī iekšā atmosfēra lieliska, lielākoties visas vietas bija skatītāju aizpildītas. Arēnā Rīga teniss tika spēlēts tikai otro reizi, bet šoreiz Federācijas kausa mačs sievietēm pēc savas nozīmības un arī publikas intereses jāvērtē daudz augstāk par savulaik Deivisa kausa Eiropas— Āfrikas II grupā redzēto Latvijas—Somijas dueli. Toreiz faktiski bija tikai viens patiesi augsta līmeņa spēlētājs — Ernests Gulbis —, tagad abu izlašu sastāvos četras tenisistes no pirmā pasaules simtnieka, turklāt abas mūsu līderes Anastasija Sevastova un Aļona Ostapenko ir patiesi ekstra klases spēlētājas. Slovākijas sastāvā varēja teorētiski būt pat četras spēlētājas no pasaules labāko simtnieka, taču slimības dēļ turnīru tomēr nācās izlaist viņu līderei Dominikai Cibuļkovai, un arī Magdalena Ribārikova vēl nebija atguvusi agrāko formu. Jau pirmajā turnīra dienā problēmas arī talantīgajai Viktorijai Kužmovai (milzu tulznas uz kreisās plaukstas), bet viņu sekmīgi aizstāja Rebeka Šramkova, kura turklāt iepriekšējā savstarpējā spēlē bija vinnējusi mūsu Ostapenko. Lai kā arī būtu, Slovākija ir pasaules klases komanda, šajā līmenī spēlē jau piekto gadu pēc kārtas un 2002. gadā pat izcīnījusi Federācijas kausu. Dažādi blakusapstākļi aizmirstas, bet rezultāts paliek. Tas ir mums labvēlīgs — Latvija uzvarējusi Slovākiju un tuvojas pasaules elites grupai: tikai viena uzvarēta turnīra tiesu no tās…

VĒSTURE JĀPĀRRAKSTA

Vēsturiski Latvija līdz šim spēlēja augstāko sabiedrībā visai sen — 1993. un 1994. gadā, kad turnīra formāts vēl bija pavisam cits. Toreiz vienkopus Frankfurtē pie Mainas vienu nedēļu kopā sabrauca 32 pasaules labākās komandas un pēc vienmīnusa sistēmas tika noteiktas uzvarētājas. 1993. gadā Latvija pirmajā kārtā pieveica Beļģiju ar 2:1, kamēr Vācija ar slaveno Štefiju Grāfu jau pirmajā kārtā zaudēja Austrālijai. Astotdaļfinālā Latvija gan piekāpās Nīderlandei 0:3, taču labāko sešpadsmitnieks pasaulē bija sasniegts. Izlasē togad Daigas Juškas vadībā spēlēja Larisa Savčenko-Neilande, Agnese Blumberga un Una Bušēvica. Pēc gada Latvija jau pirmajā kārtā zaudēja Austrālijai, pēc tam turnīra sistēma tika mainīta un tik augstu Latvija vēl ilgi nebija kāpusi. Tas izdevās pērn, kad izbraukuma play-off spēlē par iekļūšanu pasaules II grupā (9.—16. vieta pasaulē) izdevās pārspēt Krieviju. Ar uzvaru pret Slovākiju Latvija savu statusu vēlreiz apliecināja, un nākamais solis jau ir turnīrs par iekļūšanu TOP8. Tā ir augstākā tenisa sabiedrība, kas noskaidro Federācijas kausa ieguvēju. Lai to izdarītu, pēc līdzšinējā formāta jāuzvar trijos atsevišķos mačos — ceturtdaļfinālā, pusfinālā un finālā. Iespējams, tuvākajā nākotnē tiks mainīta spēļu sistēma (gluži kā tas jau noticis Deivisa kausa izcīņā vīriešu komandām), bet līdzšinējā formula jau divus gadu desmitus ir šāda.

ATGRIEŠANĀS DZIMTENĒ

Abas Latvijas līderes nebija dzimtenē spēlējušas ļoti sen — katra teju desmit gadus. Līdz ar to līdzjutējiem tā ir pavisam ekskluzīva iespēja vērot savas favorītes klātienē. Viena lieta redzēt spēlētājas TV ekrānos lielajos mačos, pavisam cita — skatīt šāda līmeņa tenisistes dzīvē. Daudzus noteikti pārsteidza ātrums, turklāt tas attiecas uz visu — spēlētāju pārvietošanos laukumā, bumbas lidojumu un arī domas ātrumu. Klātienē ātrums ir iespaidīgs un televīzijas ekrānos to tā nevar izjust, arī pirmā formula tālrādē nemaz tik ātra nešķiet… Ja visu to redz klātienē, uzreiz ir skaidrs, kāpēc labākajām tenisā maksā tādu naudu un ar ko viņas atšķiras no pārējām — ierindas tenisistēm. Tenisu pasaulē māk spēlēt miljoni, ļoti labi to dara vairāki simti, bet izcili pieprot tikai daži desmiti. Mūsu līderes Sevastova un Ostapenko ir šo izcilnieku vidū. Katra ar savu spēles stilu, savu raksturu un ambīcijām, bet šoreiz vienotā komandā — Latvijas izlasē.

Gan Sevastova, gan Ostapenko pirms mačiem uzsvēra, ka pārstāvēt savu valsti tomēr ir pavisam citādāk, nekā spēlēt individuālajos turnīros, tā ir īpaša atmosfēra un arī atbildība. “Es vienmēr šādos mačos, kad spēlēju par savu valsti, sākumā esmu vairāk sanervozējusies, ir grūti tikt galā ar emocijām, taču tās ir lieliskas sajūtas, turklāt savu līdzjutēju atbalsts var ļoti palīdzēt,” — īsi pirms turnīra sacīja Sevastova un viņai piebalsoja arī pārējās. Ostapenko uzskata, ka šī lielā atbildība viņai pat nāk par labu un palīdz labāk koncentrēties spēlei, tā bijis ne reizi vien iepriekš. Starp citu, abas mūsu līderes apsolījušas Latvijā spēlēt arī vasarā — jūlija nogalē Lielupes tenisa centrā notiks profesionālais WTA 250 turnīrs Baltic Open. Būtībā rīkošanas tiesības pieder Krievijai, bet turnīrs no Maskavas ir pārcēlies uz Latviju. Jādomā, tas ir liels ieguvums tenisa līdzjutējiem, jo tāda mēroga sarīkojums tenisā pie mums vēl nav bijis un kopējās organizatoriskās izmaksas tiek lēstas ap četriem miljoniem ASV dolāru, pārsvarā izdevumus sedz Krievijas puse. Toties mēs savās mājās varam skatīt augsta līmeņa individuālo turnīru un arī Latvijas vārds izskan tenisa pasaulē.

DIVAS LĪDERES, BET VIENOTA KOMANDA

Ikvienā pasaules klases izlasē ir savas līderes, tas ir saprotams. Visas tenisistes nebūs vienādi labas nekad — galvenais, lai būtu vienota komanda un katra nevilktu deķīti uz savu pusi. Latvijai ir divas izteiktas līderes arī šajā komandā, bet tāpat viņām bez pārējo atbalsta, bez citu sparingošanas treniņos un atbalsta laukuma malā būtu grūtāk. Jā, Diāna Marcinkeviča, Daniela Vismane un Patrīcija Špaka nav visas kopā tik daudz sasniegušas tenisā kā katra no abām mūsu līderēm, taču arī viņas ir vajadzīgas un noderīgas komandā gan treniņos, gan spēlēs. Var gadīties arī, piemēram, kādas veselības likstas — sports ir sports. Vēl jāņem vērā, cik pašām tenisistēm viņu attīstībā dod šāda nedēļa kopā ar pasaules zvaigznēm, jo viņu ikdienas treniņu un sacensību režīmā tādu personību blakus nav. Visu var lieliski redzēt un lietderīgo ņemt vērā, var pajautāt padomu, var kaut treniņā pabumbot pretim mūsu līderēm. Galu galā arī apjaust, ka zvaigznes arī tādi paši cilvēki vien ir, tātad teorētiski ikvienam ir dota iespēja…

Jau pēc pirmās turnīra dienas Latvija bija vadībā ar 2:0, taču vismaz pirmā uzvara Ostapenko nenāca viegli. Gāja kā pa celmiem, izglābšanās pirmajā setā, otrajā pretēji notikumi un tikai trešajā Aļonas pārsvars bija acīmredzams. Atkal izpaudās viņas cīnītājas raksturs, taču kļūdu bija daudz, īpaši servēs. “Ļoti patīkami spēlēt mājās, sacensībās to nebiju darījusi deviņus gadus. Bija nervozi, bet prieks, ka izdevās viņu salauzt, izšķirošie brīži bija trešā seta sākumā,” sacīja Ostapenko. Sevastovas uzvara it kā pārliecinoša, taču līdzīgs pirmais sets un tikai galotnē izdevās gūt uzvaru. Pēc tam otrajā setā pretiniece palika uz nulles. “Nebija jau perfekti, tas vispār nav iespējams, ikvienai spēlētājai ir kļūdas, bez tām nevar iztikt. Pirmais sets bija ļoti emocionāls, otro jau izbaudīju, tas jau bija ļoti labs, un esmu priecīga, ka viss tik ātri beidzās,” — pēc pirmā mača rezumēja Sevastova. Kvalitatīvs teniss Sevastovas izpildījumā otrajā setā, Nastja spēlējās ar pretinieci kā kaķis ar peli un daudzi skatītāji pat nožēloja, ka šī izrāde tik ātri beidzās. Otrajā dienā tieši Sevastova izcīnīja izšķirošo punktu Latvijai un izdarīja to gana pārliecinoši. “Laba pieredze mums visām, lielisks pasākums Arēnā Rīga, daudz skatītāju, daudz mediju pārstāvju. Bija liels psiholoģiskais spiediens, bet izturējām. Aprīlī es arī plānoju spēlēt, man jau tik un tā savā dzimšanas dienā — 13. aprīlī — jābūt Latvijā uz jaunās tenisa halles atklāšanu dzimtajā Liepājā.”

VĪRS VIETĀ

Jaunais izlases kapteinis Adrians Žguns (37) jau no pirmās dienas kopā ar komandu centās radīt lielisku mikroklimatu, kas ir viens no galvenajiem nosacījumiem veiksmīgai spēlei. Tenisā kapteinis šādos mačos ir kas vairāk par vienkāršu treneri — arī psihologs, draugs, padomdevējs, izpalīgs ikdienā. Kapteiņa galvenais pienākums būtībā ir panākt, lai izlases spēlētājas tieši oficiālajā mačā parāda labāko sniegumu un izcīna komandai uzvaru, un par to jārūpējas jau visas nedēļas garumā, ne tikai spēļu laikā. Ko, piemēram, kapteinis var vienā atpūtas minūtē iemācīt pasaules klases spēlētajai? Neko, taču svarīgākais ir atrast īstos vārdus, īsto pamudinājumu. Vienu spēlētāju vajag nomierināt, citu uzmundrināt un sapurināt, ar kādu ir jāpajoko, citai atkal labāk nekā lieki neteikt. Ir daudz dažādu pieeju, un Žguns jau pirmajā dienā savējo definēja tā: “Es mēģinu visas spēlētājas vērtēt līdzīgi, nedalīt savu attieksmi, lai ir vienota komanda. Ja viena spēlē, pārejām jāatbalsta partnere laukuma malā; ja vinnē — visa komanda ir kopā, ja zaudē, tāpat kopā. Ar talantu var triumfēt atsevišķās spēlēs, ja gribam šokēt tenisa pasauli, vajadzīga komanda!”

Pats Žguns savulaik bija spēlējis Deivisa kausa izcīņā Latvijas izlasē, bijis profesionāls tenisists, taču ne pārāk ilgi. Dzimis un uzaudzis Liepājā, viņa pirmais treneris gluži kā Sevastovai bija Edgars Ernestsons. Pēc vidusskolas pārcēlies uz dzīvi ASV, tad pabeidzis Ārkanzasas universitāti. Studiju laikā spēlējis tenisu tikai augstskolu līmenī. Pat pēc augstskolas absolvēšanas 2006. gadā vēl dažus gadus vairāk trenējis citus, nekā spēlējis pats. Profesionālajā tenisa apritē iegājis diezgan vēlu, faktiski tikai 27 gadu vecumā, bet aizcīnījies ATP pasaules rangā līdz pat 431. vietai 2009. gadā. Tolaik Adrianam bija jau 28 gadi un pamazām aktīvās tenisista gaitas tika nomainītas pret trenera darbu. ASV tolaik šajā amatā strādāja viņa vecākā māsa Andžela.

Varbūt vajadzējis mēģināt spēlēt vēl dažus gadus, to Adrians atklāti atzīst šodien, varējis būt mazliet pacietīgāks. Savulaik līdzīgi spēlējis pret tunisieti Maleku Jaziri, viņš ļoti ilgi kūlies pa pasaules otro un trešo simtnieku reitingā, bet nu 35 gadu vecumā Jaziri ir stabili labāko simtniekā. Ak jā, Adrians Žguns Future turnīrā ASV 2005. gadā vasarā ar 6:3, 6:3 pārliecinoši apspēlēja DĀR milzi Kevinu Andersonu. Tolaik gan pretiniekam bija 19 gadi un viņš sāka ceļu profesionālajā sportā, tagad Andersons pieder pie pasaules elites un ir 5. vietā ATP reitingā.

Adrians Žguns izlases kapteiņa amatā šoziem nomainīja Andi Jušku, kurš nu uzsācis jaunu projektu tenisā, veidojot savu akadēmiju. Žguna izvēle nebija nejauša, jo viņš jau līdz šim bija sastrādājies ar mūsu abām līderēm, apmeklējis viņu spēles, tāpat kopā dažkārt bijuši arī treniņu procesā. Sākumā par treneri strādājis Floridā, pēdējos divus gadus pavadījis Ņujorkā. Interesanti, ka Adrians savulaik sacījis Sevastovai, ka viņa nevarēs ilgi bez tenisa, tāpat agri vai vēlu atgriezīsies laukumā. Un tā arī notika. Sevastova pārvarēja krīzi, izārstēja savainojumus un atgriezās tenisā vēl spēcīgāka nekā iepriekš.

Žguns pēc iekrātās darba pieredzes Amerikā uz laiku atgriezās Latvijas tenisā un arī pielika roku komandas uzvarā. Protams, izlases kapteinis tenisā nav tāds pilnvērtīgs ikdienas maizes darbs kā daudzos citos veidos, taču tikpat svarīgs īstajā brīdī, maču nedēļā un arī pirms tam — komandas komplektācijā.

Pēc pirmās dienas Ostapenko un Sevastovas uzvarām Arēnā Rīga Adrians jau smaidīja un vairākkārt jokojās preses konferencē. Atvieglojums pašam, kaut arī sākums bija ļoti saspringts, bet Žguns centies to neizrādīt, galvenais bijis palīdzēt Aļonai atrast spēles pavedienu pirmajā dienā. Komandas kapteinis pēc mača savas izjūtas formulēja šādi: “Pašam debija, bet īpaši nervozi nejutos, vismaz to neizrādīju un izbaudīju šo nedēļu. Paldies meitenēm, tie bija kolosāli svētki Latvijas tenisam, un tagad visi varam smaidīt! Ejam uz priekšu un gaidām nākamās pretinieces.”

Nākamās spēles Latvijas sieviešu valstsvienībai 20. un 21. aprīlī.

Adrians ŽGUNS

Latvijas izlases kapteinis Federācijas kausa izcīņā

Dzimis: 1981. gada 1. decembrī Liepājā

Izglītība: absolvējis Liepājas J. Čakstes 10. vidusskolu (1999. g.), studijas Ārkanzasas universitātē (2002.—2006. g.)

Pirmais treneris: Edgars Ernestsons, vēlāk — Aivars Rozentāls

Karjera: ATP reitingā rekords — 431.vieta, vairākkārtējs Latvijas jaunatnes un pieaugušo meistarsacīkšu laureāts tenisā, debija Latvijas izlasē Deivisa kausā 2004. gadā, atgriešanās 2009. gadā. Strādājis par tenisa treneri ASV (2006.—2008. g.), 2008. gada septembrī atgriezies profesionālajā tenisā. Pēc karjeras beigām (2011. g.) tenisa treneris Floridā un Ņujorkā. Kopš 2019. gada Federācijas kausa izlases kapteinis tenisā

LATVIJAS IZLASES SASTĀVS SPĒLĒ PRET SLOVĀKIJU

1. Anastasija Sevastova, dz. 1990. gada 13. aprīlī, 12. vieta WTA vienspēļu reitingā

2. Aļona Ostapenko, dz. 1997. gada 8. jūnijā, 22. vieta WTA vienspēļu reitingā

3. Diāna Marcinkeviča, dz. 1992. gada 3. augustā 279. vieta WTA vienspēļu reitingā

4. Daniela Vismane, dz. 2000. gada 10. augustā 645. vieta WTA

5. Patrīcija Špaka, dz. 2002. gada 29. augustā WTA punktu nav, 297. vieta junioru ITF reitingā

Federācijas kausa izcīņa tenisā sievietēm. Pasaules II grupa. Latvija — Slovākija 4 pret 0

Aļona Ostapenko — Rebeka Šramkova 7:5 6:7 6:1

Anastasija Sevastova — Anna Karolīna Šmīdlova 6:4 6:0

Anastasija Sevastova — Rebeka Šramkova 6:3 6:2

Ostapenko/Marcinkeviča — Šmīdlova/Mihalkova 6:2 6:3