Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Viena nedēļa, seši starti

Augusta sākumā Latvija pirmo reizi uzņems pasaules čempionātu orientēšanās sportā, kas pulcēs gan visus spēcīgākos orientieristus, gan arī simtiem šā sporta veida entuziastu un skatītāju. Čempionāts ieies vēsturē kā pēdējais tradicionālajā formātā, iekļaujot pilnīgi visas orientēšanās sporta distances. Sākot ar 2019. gadu, meža un sprinta čempionāti risināsies atsevišķi katrs ik pēc diviem gadiem. Bet Latvijā startēs pasaules labākie sportisti, no kuriem daudzi nedēļas laikā veiks pat sešas dažādas distances.
Ar to, kā notiek tik grandiozas sacensības, Sporta lasītājus iepazīstina Latvijas izlases dalībniece, vairākkārtēja Latvijas un Baltijas čempione Sandra Grosberga.
4. AUGUSTS. SPRINTA KVALIFIKĀCIJA (KRONVALDA PARKS) UN FINĀLS (VECRĪGA)
Skatītāju arēna: kvalifikācijai — pie Rīgas Kongresu nama, finālam — Rātslaukumā
Sprints ir salīdzinoši jauna orientēšanās sporta distance — pasaules čempionāta programmā tā pirmoreiz tika iekļauta 2001. gadā. Galvenā atšķirība no citām distancēm ir tā, ka sprints vienmēr norisinās pilsētvidē, tādēļ sportistam jābūt ne tikai labam orientieristam, bet arī skrējējam, jo ātrums ir daudz lielāks nekā mežā, taču distance krietni īsāka. Tās garums parasti ir aptuveni 3 km sievietēm un 4 km vīriešiem, ko var veikt 13—15 minūtēs.
Pasaules čempionātā kvalifikācijas sacensības un fināls norisinās vienā dienā, kvalifikācija — rīta pusē, fināls — pēcpusdienā. Kvalifikācijas sacensībās visi dalībnieki sadalīti trijās grupās, no kurām 15 labākie katrā grupā iegūst iespēju startēt finālā. Gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē dalībnieku skaits sprintā parasti pārsniedz 100. Tas nozīmē, ka finālam kvalificējas mazāk par pusi.
Pasaules čempionātā visās distancēs ir dalībnieku skaita ierobežojums — sprintam katra valsts var pieteikt, maksimums, trīs sievietes un trīs vīriešus. Izņēmums ir iepriekšējā gada pasaules čempioni, kuri iegūst savu personisko starta vietu, tad valsts var pieteikt četrus viena dzimuma sportistus.
Sprintā gandrīz vienmēr ir aizliegts skriet ar apaviem, kuriem ir radzes un ar kādiem lielākoties skrien pa mežu. Parasti pietiek ar skriešanas kurpēm, kādas nopērkamas jebkurā sporta veikalā, jo segums pārsvarā ir asfalts. Ja tomēr distance vairāk ved pa parkiem vai takām, tad ieteicams izvēlēties apavus ar protektoru, jo tiem ir labāka saķere, īpaši lietainā laikā. Orientierists sprinta distancē dodas šortos un īso roku krekliņā, kuri darināti no īpaši plāna un viegla materiāla, kas neuzkrāj daudz mitruma.
GALVENIE RĪKI
Gandrīz jebkurā distancē pats galvenais ir kompass, atzīmēšanās sistēma, leģendu turētājs un, protams, orientēšanās karte.
Kompass. Tas palīdz kartē noteikt ziemeļus un skrienot noturēt virzienu. Kartē ir iezīmētas ziemeļu līnijas, kuras jāvērš tādā pašā virzienā, kādā konkrētajā brīdī rāda kompass.
Atzīmēšanās sistēma. Orientēšanās sportā tās parasti ir idents vai emits. Latvijā gandrīz vienmēr tiek izmantota ident sistēma. Katrā kontrolpunktā atrodas speciāla atzīmēšanās stacija (neliela kārbiņa), kurā jāievieto dažus centimetrus garš plastmasas čips, kuru nēsā uz pirksta, un jāgaida, kad idents nopīkst, jo tikai tad ir fiksēta atzīme. Šis mirklis ir īss, parasti viena vai divas sekundes, tas atkarīgs no tā, cik veca vai jauna modeļa identa sistēma tiek izmantota. Pati jaunākā versija jau ļauj atzīmēties, punktam nemaz nepieskaroties. Pietiek identu pietuvināt atzīmēšanās stacijai aptuveni 30—50 centimetru attālumā, un tas jau piefiksē atzīmi. Šādu sistēmu plaši lieto sprintā, jo tā ļauj orientieristam neapstāties punktā, bet atzīmēties skrienot.
Leģendu turētājs. Kontrolpunktu leģendas ir papildu informācija par atsevišķa objekta, uz kura novietots kontrolpunkts, precīzu atrašanās vietu un izskatu dabā, tās attēlo kontrolpunkta novietojumu uz objekta un kontrolpunkta numuru. Katrai orientēšanās sacensību distancei leģendas parasti ir pieejamas gan uz kartes, gan arī atsevišķi, jo kartes leģendas, parasti skrienot tiek aizlocītas ciet. Atsevišķās leģendas iespējams ievietot speciālā plastmasas leģendu turētājā, kuru var uzlikt uz rokas, nedaudz virs plaukstas. Leģendu turētājs nav nepieciešams stafetes sacensībās, jo šajā disciplīnā leģendas ir pieejamas tikai uz kartes.
Karte. Orientēšanās karti dalībnieks saņem starta brīdī, tāpēc nav iespējams iepriekš izplānot savu ceļu. Karte mēdz būt dažāda izmēra — parasti A4 vai A3, dažādos orientēšanās sporta paveidos iespējama arī A2 izmēra karte.
5. AUGUSTS. SPRINTA STAFETE (ĀGENSKALNS)
Skatītāju arēna: pie Bellevue Park Hotel Riga Uzvaras parkā
Sprinta stafete ir pati jaunākā orientēšanās sporta distance — pirmās pasaules čempionāta medaļas tajā tika izcīnītas 2014. gadā. Sprinta stafetē komandā startē divi vīrieši un divas sievietes, kuri stafeti veic noteiktā secībā. Pirmajā etapā startē sieviete, otrajā un trešajā — vīrieši, bet noslēdzošo posmu atkal veic sieviete. Katram dalībniekam jāveic aptuveni tāda paša garuma distance kā sprintā, un viens dalībnieks distancē parasti pavada aptuveni 15 minūtes. Stafeti no individuālās distances atšķir divas lietas.
Pirmkārt, pirmajā etapā visi dalībnieki startē kopā un stafetes maiņu nodod, pieskaroties sava komandas biedra rokai. Uzvar tā komanda, kura pirmā šķērso finiša līniju un ir pareizā secībā atzīmējusies visos kontrolpunktos. Otrkārt, masu starta dēļ pastāv liela iespēja, ka kāds dalībnieks varētu sekot citam, tādēļ tiek izmantota izkliedes sistēma — vienā posmā ir iespējami vairāki distanču varianti, kuros atšķiras kontrolpunkti vai to apmeklēšanas secība. Stafetē vienas komandas dalībnieki parasti neveic vienu un to pašu distanci, jo katram ir citi izkliedes kontrolpunkti. Arī sprinta stafetei pasaules čempionātā ir ierobežojumi — katra valsts var pieteikt tikai vienu komandu. Čempionātā Latvijā dalību sprinta stafetē pieteikušas 34 valstu komandas.
7. AUGUSTS. VIDĒJĀ DISTANCE (SIGULDA)
Skatītāju arēna: Laurenču distanču slēpošanas trase
1991. gada pasaules čempionāta programmā tika iekļauta īsā distance, kurā uzvarētājs parasti finišēja aptuveni pēc 25 minūtēm, taču jau 2003. gadā šo distanci nomainīja vidējā. Uzvarētājam atkarībā no apvidus šajā distancē parasti jāpavada 30—35 minūtes, vīriešiem tie ir aptuveni 5—6,5 km, bet sievietēm — 4—5 km. Šajā distancē būtiska ir orientēšanās tehnika un spēja skriet ļoti precīzi. Vidējā distancē ir salīdzinoši daudz kontrolpunktu (aptuveni 20), kas nozīmē ļoti intensīvu orientēšanos visas distances garumā.
Pasaules čempionātā vidējā distancē arī ir ierobežots dalībnieku skaits, jo nav kvalifikācijas. Maksimālais sportistu skaits gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē no vienas valsts ir trīs, minimālais — viens. Tas tiek aprēķināts pēc īpaša koeficienta, ko iegūst no pēdējo divu pasaules čempionātu rezultātiem, tomēr organizatoru valstij vienmēr pienākas maksimālais vietu skaits, kā šogad tas ir Latvijai.
Mežā orientieristi parasti dodas pavisam citā apģērbā nekā sprintā. Mugurā tiek vilkts neilona krekls, kas nosedz plecus, kājās — garās vai pusgarās neilona bikses, nereti arī zeķes līdz ceļgalam vai kājsargi, kuri aizsargā apakšstilbus no savainojumiem. Atšķirībā no sprinta mežā parasti izmanto speciālus skriešanas apavus, kuri veidoti no gumijas zoles ar radzēm. Šādi apavi nodrošina īpaši labu saķeri un ir piemēroti kalnainos vai akmeņainos apvidos. Līdzenos un labi skrienamos, piemēram, priežu mežos, iespējams izmantot apavus ar parasto protektoru.
9. AUGUSTS. STAFETE (TURAIDA)
Skatītāju arēna: Turaidas muzejrezervāts
Stafete ir viena no oriģinālajām pasaules čempionāta distancēm, un medaļas tajā tiek sadalītas jau kopš čempionāta pirmsākumiem 1966. gadā. Sākotnēji tā bija četru etapu stafete, bet kopš 2003. gada komandā startē trīs sportisti gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē. Stafetē viens posms līdzinās vidējai distancei, jo parasti ir aptuveni tikpat garš vai pat garāks, taču nav tik sarežģīts. Arī meža stafetē pirmajā posmā visi startē kopā un tiek pielietota izkliede.
11. AUGUSTS. GARĀ DISTANCE (TURAIDA)
Skatītāju arēna: Turaidas muzejrezervāts
Garā distance ir otra oriģinālā pasaules čempionāta distance, kuru sākotnēji sauca par individuālo, pēc tam par klasisko, bet no 2003. gada — par garo distanci. Tā prasa ļoti labu fizisko sagatavotību un izturību, jo vīriešiem parasti jāveic 15—19, sievietēm — 9—12 kilometri. Garajā distancē nozīmīga ir ceļu variantu izvēle, jo parasti jāveic liels attālums no punkta uz punktu (līdz pat trīs kilometriem), un bieži vien taisnākais ceļš nav ātrākais. Tāpat kā vidējā distancē, arī garajā ir ierobežots dalībnieku skaits un pasaules čempionātā katrai valstij tas atkarīgs no iepriekšējo divu čempionātu rezultātiem.
Aktuālā informācija www.woc2018.lv

LATVIJAS SPORTISTU LABĀKIE REZULTĀTI PASAULES ČEMPIONĀTOS
Vidējā distancē: 1. vietā Edgars Bertuks (2012. g.), 9. vietā Aija Skrastiņa (2009. g.) un Inga Dambe (2012. g.)
Garajā distancē: 3. vietā Edgars Bertuks (2012., 2013. g.) un Alīda Ābola (1989. g.), 9. vietā Aija Skrastiņa
Sprintā: 5. vietā Mārtiņš Sirmais (2007. g.), 15. vietā Aija Skrastiņa (2011. g.)
Stafetē: 4. vietā Mārtiņš Sirmais, Jānis Krūmiņš, Edgars Bertuks (2009. g.), 5. vietā Inga Dambe, Laura Vīķe, Sandra Grosberga (2017. g.)
Sprinta stafetē: 12. vietā Inga Dambe, Artūrs Pauliņš, Andris Kivlenieks, Sandra Grosberga (2017. g.)

LATVIJAS IZLASE 2018. GADA PASAULES ČEMPIONĀTĀ
(Vīriešu stafetes komandas sastāvs vēl tiks precizēts)
Sprintā
Sandra Grosberga
Līga Valdmane
Irita Puķīte
Artūrs Pauliņš
Andris Jubelis
Rūdolfs Zērnis
Sprinta stafetē
Sandra Grosberga
Inga Dambe
Artūrs Pauliņš
Andris Jubelis
Vidējā distancē
Sandra Grosberga
Inga Dambe
Laura Vīķe
Artūrs Pauliņš
Edgars Bertuks
Rūdolfs Zērnis
Stafetē
Sandra Grosberga
Inga Dambe
Laura Vīķe
Artūrs Pauliņš
Andris Jubelis
Rūdolfs Zērnis
Edgars Bertuks
Garajā distancē
Sandra Grosberga
Inga Dambe
Laura Vīķe
Artūrs Pauliņš
Andris Jubelis
Edgars Bertuks

Autori: Sandra Grosberga