Kad pumpurs sprāgst

Kad pumpurs sprāgst, viss tālāk notiek ļoti ātri. Ieva Maļuka pērn 14 gadu vecumā, debitējot Eiropas U-18 čempionātā peldēšanā, izcīnīja 33. vietu. Šovasar kontinenta junioru meistarsacīkstēs Helsinkos, joprojām būdama jaunākā finālsacensību dalībniece, Ieva 100 metru distancē brīvajā stilā izcīnīja augsto piekto vietu, turklāt kārtējo reizi labojot Latvijas rekordu.

Ieva šogad Latvijas rekordu dažādās distancēs labojusi vienpadsmit reizes (pērn vēl rekordu nebija). Jūlija beigās viņa bija Latvijas rekordiste četrās distancēs, jaunāko — 200 metru kompleksajā peldējumā sasniedzot Ziemeļvalstu jaunatnes čempionātā, kurš risinājās Ķīpsalas peldbaseinā.

VISPIRMS MAMMA, OLIMPISKĀ VICEČEMPIONE

Ikvienam, kurš kaut nedaudz pārzina Latvijas sporta vēsturi, pirmais jautājums Ievai ir par mātes — olimpiskās vicečempiones modernajā pieccīņā Jeļenas Maļukas (Rubļevskas) — lomu viņas sporta karjerā. Ieva smej (to viņa dara bieži) un stāsta, ka mamma viņu trīs gadu vecumā vispirms aizvedusi uz daiļlēkšanu un tikai sešus gadus vēlāk uz peldēšanu.

Mamma, kas pēc meitas piedzimšanas ātri atgriezās lielajā sportā un nepilnu pusotru gadu vēlāk kļuva par olimpisko vicečempioni, Ievu vienmēr ņēmusi līdzi uz treniņnometnēm, vēlāk arī uz sacensībām. Par savu vietu sportā Ieva tad vēl neesot domājusi, mamma viņai pirmām kārtām bijusi mamma, ar kuru gribējies būt kopā pēc iespējas vairāk.

Trīs gadu vecumā mamma Ievu aizveda uz daiļlēkšanu. Tas bijis domāts koordinācijas attīstībai. Lēkusi arī no desmit metru torņa, kaut gan bailes no augstuma bijušas toreiz un esot vēl tagad. Jau astoņu gadu vecumā Jeļena gribēja sūtīt meitu uz peldēšanu, bet trenere Jūlija Kuzmina vēl lika paaugties. Pati meitene bija priecīga, ka pēc gada tomēr sāka trenēties peldēšanā. “Kas nekaiš, ne jāsitas (reizēm ļoti sāpīgi) pret ūdeni, ne tornī jākāpj, peldi tik!” smej Ieva.

Ievai patīk ūdens. Patīk tā brīvības sajūta, kurā katrs īriens nes uz priekšu. Ūdenī tu jūties viegls, it kā citā pasaulē. Pirmie panākumi nelika sevi ilgi gaidīt, un uzvaras, labi rezultāti Ievai liekas pašsaprotami. Ieva atzīstas, ka satraukumu pirms starta jūt vienmēr. Bail arī no spēcīgas konkurences, bet tieši tas dzen uz priekšu, dod spītu nepiekāpties, ar pilnu atdevi strādāt treniņos.

Ieva arī treniņos cenšas būt pirmā. Kad meitenes arvien tālāk paliek aiz muguras, Ieva labprāt spēkojas ar zēniem. Ikdienā ārpus peldbaseina Ieva īpaši nepeldas, jo atklātā ūdenī esot bail… no zivīm, varot iekost.

Latvijas labāko sacensībās sīvākā cīņa iznāk ar Gabrielu Ņikitinu, kura ir deviņus gadus vecāka un joprojām progresē. Ieva ļoti ciena savu sāncensī, tāpat kā visas savas pretinieces.

VIEGLAIS KRAULS

Ieva peld visos peldēšanas veidos, taču tuvākais ir krauls jeb brīvais stils. Ieva smej, ka tas esot visvieglākais: “Kustini tik rokas un kājas, elpo, un viss notiek!” Vislabāk patīk peldēt 100 metrus brīvajā, kas reizē esot arī grūtākā distance, jo ne uz mirkli nedrīkst atslābt, viens baseina garums turp, otrs — atpakaļ. Vai vienā elpas vilcienā. Šajā distancē Ieva Latvijas rekordu labojusi vairākkārt.

Ieva peld arī garākas distances, pat 800 metru, taču atzīst, ka sprints esot daudz tuvāks. Par iespējām sasniegt labus rezultātus Latvijā Ieva nesūdzas, apstākļi nemaz neesot tik slikti, pirmkārt ļoti jāgrib, daudz jātrenējas, tad arī rezultāti būšot. Tiem kļūstot augstvērtīgākiem, jau var cerēt uz atbalstu. Ieva tagad ir nākamo olimpisko spēļu kandidātu sarakstā un saņem LOK atbalstu. Labi sasniegumi ļauj cerēt uz iekļūšanu LOV sastāvā, kas atvieglotu pilnvērtīgu gatavošanos, jo pagaidām ir liels vecāku materiālais atbalsts.

Par savu jaunāko Latvijas rekordu 200 metru kompleksajā peldējumā Ieva ir nedaudz izbrīnīta, jo Ziemeļvalstu čempionātam īpaši negatavojās. Treneres plāns bijis nedaudz atpūsties, lai pēc tam ar pilnu spēku gatavotos Eiropas meistarsacīkstēm pieaugušajiem, kas notiks augusta sākumā.

Ieva neuzskata, ka peld ideāli, vienmēr būšot ko uzlabot. Vispirms tā ir tehnika, ātruma izturība, vispārējā fiziskā sagatavotība. Ieva vēl aug, un ir disciplīnas, kurām viņa, treneres vārdiem runājot, ir par sīku. Laiks briedinās, jo pagaidām Ieva vēl pirms atbildīgiem startiem pārāk uztraucas, un tikai pieredze, labi rezultāti dos pārliecību par saviem spēkiem.

Rudenī Teikas vidusskolā Ieva mācīsies devītajā klasē. Nav viegli apvienot mācības ar treniņiem, kas reizēm ir pirms stundām, taču par sekmēm īpaši neesot jāsatraucas, patīkot matemātika, sporta stundas. Klasesbiedri pirms Ievas rekordu birumu ēras neesot viņu par lielu sportisti uzskatījuši, jo skolā sportistu esot daudz. Ieva teic, ka labi vien esot, jo pagaidām par baigo slavenību sevi neuzskatot.

Ieva apzinās, ka vēl ļoti daudz darba jāiegulda, lai viņas rezultāti iegūtu starptautisku skanējumu. Viņa arī saprot, ka visu nevar iegūt vienā mirklī, tāpēc koncentrējas uz tuvākajiem mērķiem. Tagad svarīgs būs starts Eiropas meistarsacīkstēs, kur galvenokārt jāiegūst pieredze, jāmācās no pasaules labākajām peldētājām, reizē cīnoties par iespējami labāku rezultātu, Latvijas rekordiem. Savukārt decembrī risināsies pasaules čempionāts īsajā ūdenī — 25 m baseinā.

Ievai ļoti nozīmīgas būs Jaunatnes olimpiskās spēles, kas oktobrī notiks Buenosairesā Argentīnā. Tas varētu būt labs pakāpiens uz lielajām spēlēm 2020. gadā Tokijā. Izcīnīt vietu Latvijas olimpiskajā komandā nebūs viegli. Parasti no mūsu valsts tiesības startēt olimpiskajās spēlēs iegūst pa vienam katra dzimuma pārstāvim. Lai situāciju vienkāršotu, Ieva centīsies izpildīt A normatīvu, kas vēl ir pienācīgā attālumā (100 metros brīvajā stilā trūkst pāris sekunžu). Tas nodrošinātu automātisku līdzdalību olimpiskajās spēlēs. Pēc tā arī jācenšas. Mamma olimpiskajās spēlēs startēja četras reizes, turklāt izcīnīja sudraba medaļu, kāpēc lai meita nevarētu?

NĀRIŅAS TALANTS

Sporta skolas Rīdzene trenereJūlija KUZMINA:

“Ievu pamanīju, kad viņa vēl trenējās daiļlēkšanā. Redzēju, kā viņa turējās ūdeni, īsti peldēt vēl nemācēdama. Viņai ir ļoti laba ūdens izjūta, ūdens viņu burtiski nes, nāriņas talants. Cenšamies progresēt pakāpeniski, neko īpaši neforsējot. Redzot viņas vēlmi peldēt, domāju, ka Ieva mūsu sportā būs ilgi, sasniedzot augstus rezultātus arī pieaugušo konkurencē. Un ne tikai brīvajā stilā, kas viņai šobrīd padodas vislabāk. Nāks pieredze, attīstīsies arī citas peldēšanas disciplīnas.

Priecē, ka Ieva arvien vairāk sāk domāt par veselīgu uzturu, pareizu ēšanu un savā reizē hamburgers ir izņēmums, nevis ikdiena. Jo augstākas klases sportists, jo visam jābūt pareizākam, sabalansētākam. Ievai daudz palīdz arī mammas atbalsts un pieredze.

Ieva pagaidām nav sevišķi liela augumā, taču daba viņai devusi garas rokas, platus plecus, kas peldēšanā nav mazsvarīgi. Pasaules pieredze rāda, ka auguma centimetri nav galvenais labu rezultātu sasniegšanā, nobriedīs, un tas tikai veicinās rezultātu izaugsmi.

Man patīk Ievas attieksme treniņos. Viņa vienmēr cenšas būt pirmā, pat, pievelkoties pie stieņa, nebaidās no puišu konkurences. Nekad darba nevairās.

AR LIELĀKĀM IESPĒJĀM

Ievas mamma, Atēnu olimpisko spēļu vicečempione modernajā pieccīņā, četrkārtējā olimpiete Jeļena MAĻUKA (RUBĻEVSKA):

“To, ka Ieva nodarbosies ar sportu, zināju, jau viņai piedzimstot. Es visām mammām iesaku savus bērnus sūtīt uz sporta nodarbībām. It sevišķi uz peldēšanu, kas ļoti vispusīgi attīsta bērna organismu. Nav obligāti jākļūst par profesionālu sportistu, bet bērnam jābūt fiziski attīstītam, koordinētam, ar labu veselību, konkurētspējīgam. Tas tālākajā dzīvē ļoti noderēs.

Daiļlēkšanu kā pirmo sporta veidu izvēlējos nejauši. Ieva bija man līdzi uz peldēšanas treniņu Daugavas sporta namā, un pēkšņi es viņu pamanīju uz trīs metru tramplīna. Uzkāpu un meitai teicu: “Ja reiz te esi, tad jālec lejā!” Ieva nevarēja saņemties, un es pirmo reizi viņai… palīdzēju. Ar to pietika, lai viņa gribētu lēkt vēl un vēl. Trenējāmies daiļlēkšanā, un es redzēju, cik ļoti viņai patīk ūdens. Daudz vairāk nekā man, un likās loģiski, ka turpināsim trenēties ūdenī. Tā kā daiļlēkšana pie mums šobrīd ir vien hobija līmenī, nolēmām pāriet uz peldēšanu. Pirmā trenere atteicās ņemt tik mazu bērnu, arī tagadējā trenere Jūlija Kuzmina vispirms man atteica, bet nākamajā gadā Ievu tomēr visai negribīgi paņēma uz vasaras nometni (meitai tad bija deviņi gadi), bet jau rudenī man teica, ka Ievu nevienam neatdošot.

Kā sportiste, nevis mīloša māte redzu, ka Ievai ir neticami laba ūdens izjūta, ūdenī viņa var uzturēties kaut desmit stundas no vietas. Man tā nebija un peldēšanā nemaz tik labi neveicās. Viņa ir ļoti neatlaidīga, kas reizēm robežojas ar stūrgalvību (Auns taču!), bet, ko viņa iedomājusies, to panāks. Ja reiz viņa sev kādu mērķi izvirzījusi, tad neapstāsies ne pie kādiem šķēršļiem! Domāju, ka viņas neatlaidība ir reizes desmit lielāka nekā manējā.

Turklāt viņa ir ļoti pozitīva, vienmēr smaida un savas bēdas cenšas paturēt pie sevis. Labāk izraudāsies dušā nekā citiem redzot. Tagad pat Eiropas meistarsacīkstēs viņa šņukst un saka, ka trenere sakliegusi, jo pieļāvusi kļūdu — pieskārusies finišam ar galvu, nevis ar roku. Mierinu, cik varu, bet zinu, ka Ievai tas tikai uzdzen spītu un nākamreiz viņa tādu negadījumu nepieļaus.

Vai es Ievu varētu iedomāties kā moderno pieccīņnieci? Jā, zinu, ka viņu gados trīs varētu sagatavot par top sportisti šajā grūtajā sporta veidā. Bet par to šobrīd nedomājam, jo manā uztverē pieccīņa Latvijā pašlaik ir dziļā bedrē. Federācija nedomā par jaunatnes attīstību, bet labāk piesaista sportistus no citas valsts. Tas nākotnei neko labu nesola, un Ievu es negribētu dāvināt tādai federācijai. Tad labāk sūtītu uz vieglatlētiku, jo domāju, ka arī tur, tāpat kā daudzos citos sporta veidos, viņa varētu gūt panākumus.

Ieva vēl aug, un es nezinu, kā viņa attīstīsies fizioloģiski, tāpēc par viņas nākotni peldēšanā šobrīd negribu daudz prātot. Jāstrādā, un laiks rādīs. Jebkurā gadījumā gribētu, lai sportā viņa mani pārspēj, jo viņas talants un raksturs ir daudz pārāks par manējo.”

Ieva MAĻUKA

Peldētāja, Rīgas Teikas vidusskolas 9. klases skolniece

Dzimusi: 2003. gada 3. aprīlī Rīgā

Augums, svars: 169 cm, 55 kg

Sporta gaitas: no deviņu gadu vecuma trenējas peldēšanā sporta skolā Rīdzene, pirms tam no triju gadu vecuma — daiļlēkšanā

Trenere: Jūlija Kuzmina

Lielākie sasniegumi: 5. vieta EČ U-18 100 m brīvajā stilā, četrkārtēja Latvijas rekordiste, daudzkārtēja Latvijas čempione visās vecuma grupās, 5.vieta Eiropas U-18 meistarsacīkstēs

Vaļasprieki: atpūta, miegs