Olimpisko uguni iedegs Sarajevā
Nedēļas nogalē Belgradā notiks Eiropas jaunatnes olimpiādes svinīgā atklāšanas ceremonijā. Dalībnieku vidū ir arī vairāk nekā pussimts Latvijas atlētu.
Viss kā īstajās olimpiskajās spēlēs. Lāpas aizdegšana, sacensību vērienīga atklāšanas un noslēguma ceremonija. Sportistu dzīvošana olimpiskajā ciematā. Tas viss sagaida arī Latvijas izlases dalībniekus, kuri rīt lido uz Belgradu.
Tramplīns nākotnei
Tā jau ir ceturtā reize, kad Serbijā ierodas olimpiskā uguns. Pirmo reizi tas notika lāpas ceļā uz Berlīni, kurā notika 1936. gada spēles. Otro reizi serbu atlēti un viņu atbalstītāji piedalījās 1972. gada vasaras olimpisko spēļu lāpas nešanā ceļā uz Minheni. Trešo reizi lāpas ceļš veda cauri visai valstij, lai sasniegtu galamērķi – 1984. gada ziemas spēļu galvaspilsētu Sarajevu.
Ideja rīkot Eiropas jaunatnes olimpiādi pieder Žakam Rogem. Pirmo reizi vērienīgais pasākums notika 1991. gadā, un toreiz viņš bija Eiropas Olimpiskās komitejas prezidents, tagad – Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents. Sacensību vēsture sākta rakstīt Briselē, kur jaunie atlēti mērojās spēkiem deviņos sporta veidos. Jaunatnes olimpiskajām spēlēm ir tikpat gadu, cik daudziem šīgada sacensību dalībniekiem. Konkurējot ar saviem vienaudžiem, viņi gūst nepārvērtējamu pieredzi, iepazīst jaunus draugus, iespējams, iegūst arī jaunus ideālus.
Aizvadītajos gados 442 atlēti vispirms startējuši jaunatnes olimpiādē un pēc tam arī olimpiskajās spēlēs. Visvairāk abās sacensībās piedalījušies Krievijas, Spānijas, Lielbritānijas un Dienvidslāvijas atlētu. Lielākā pārstāvniecība bijusi peldēšanā, vieglatlētikā, džudo un vingrošanā. Vasaras olimpiskajās spēlēs trīs reizes startējuši vairāki Eiropas jaunatnes olimpiādes dalībnieki: Latvijas skrējēja Jeļena Prokopčuka, kā arī dānis Jakobs Kristensens, portugālis Žozē Konto, krieviete Ļubova Saškova, slovēnis Peters Mankočs. 37 sportisti izcīnījuši medaļas gan jaunatnes forumā, gan olimpiskajās spēlēs. Lielākais veiksminieks bijis Nīderlandes peldētājs, kurš Sidnejas olimpiādē ieguva divas zelta un vienu bronzas medaļu. Olimpisko čempionu vidū arī beļģu tenisiste Justīne Henina, dāņu handbolists Luiss Norgards, rumāņu mākslas vingrotāja Loredana Boboka un zviedru vieglatlēte Karolina Klufta.
„Eiropas jaunatnes olimpiāde ir kā tramplīns ceļā uz lielajām olimpiskajām spēlēm," saka Latvijas delegācijas vadītājs Belgradā Juris Titovs. „Te sportistiem pirmo reizi ir iespēja izbaudīt olimpisko gaisotni. Nevienam nav noslēpums, ka pat pieaugušie atlēti, pirmoreiz nonākot pasaules lielākā sporta foruma atmosfērā, mirkli apmulst. Jauniešiem ir līdzīgi. Sacīkšu laikā dzīvojot plecu pie pleca ar citu sporta veidu pārstāvjiem, manuprāt, atbilstības nasta viņiem arī ir lielāka."
Turpmāk arī pasaulē
Nesen Starptautiskā Olimpiskā komiteja nolēma 2010. gadā rīkot pasaules jaunatnes olimpiskās spēles. Par šāda foruma nepieciešamību ideha jau virmojusi gadus desmit. „1998. gadā bija pirmais mēģinājums organizēt Maskavā pasaules jauniešu spēles. Pēc tam visas aktivitātes it kā noklusa," turpina Juris Titovs. „Toties Eiropā sacensību popularitāte un nozīmība trīskāršojusies. Lai iegūtu tiesības piedalīties Vecā kontinenta olimpiādē, katra sporta veida pārstāvjiem jāiziet cauri ļoti stingriem atlases kritērijiem. Kad notiks pasaules forums, normas būs tikpat nozīmīgas."
Astoņos no vienpadsmit
Šoreiz Belgradā sacensības risināsies vienpadsmit sporta veidos. Latvijas atlēti izies uz starta astoņās sacensībās. Visplašāk pārstāvēta vieglatlētika. Vienīgajās sporta spēlēs, kurās startēs mūsējie, būs zēnu basketbola komanda. 1991.-1992. gadā dzimušo sportistu izlases vēl pārstāvēs Bulgāriju, Igauniju, Maķedoniju, Izraēlu, Lietuvu, Serbiju un Spāniju.
Vēl reizi ieskatoties Eiropas jaunatnes olimpiādu vēsturē, pārliecināmies, ka līdz šim visvairāk panākumu guvuši Latvijas vieglatlēti. Džudisti mājās vienmēr atgriezušies ar godalgām. Arī riteņbraucēji tradicionāli bijuši spēcīgi. „Tas gan ir sporta veids, kurā nereti rezultātus prognozēt ir tas pats kā vinnēt loterijā," par mūsējo iespējām spriež Titovs. „Riteņbraucēji ir spēcīgi puikas, iepriekšējā olimpiādē arī izcīnīja medaļas. Šogad arī ir iemesls cerēt uz labiem rezultātiem."
Izlases sastāvi tika veidoti, ņemot vērā konkrēta sporta veida federāciju ieteikumus. Daudzām no tām atlases kritēriji bija Latvijas jaunatnes olimpiādes rezultāti. Tā, piemēram, rīkojās riteņbraucēji un džudisti. Tiesa, pēdējiem bija vēl divas atlases sacensības. Savukārt vieglatlētikā federācija noteica līdzdalības normas.
Pieci sporta veidi – vieglatlētika, riteņbraukšana, peldēšana, džudo un vingrošana – paliek nemainīgi ikvienā olimpiādē, pārējos sporta veidus izvēlas sacensību rīkotāji. Tos, kuros paši cer gūt vērā ņemamus panākumus. Kādreiz programmā bijusi arī burāšana, badmintons un kanoe airēšana. Kādreiz rīkotāji piedāvāja četrus komandu sporta veidus, un katra valsts tos izvēlējās prioritārā secībā. Pēc tam organizētāji sprieda, kurām izlasēm ļaut startēt, kurām – ne. Sākot ar 2009. gadu, trijos sporta veidos varēs izvēlēties, kādas meiteņu vai zēnu komandas pieteikt. Jau tagad noteikti zināms, ka Latvijai būs komandas basketbolā, handbolā un volejbolā.
Skatieties Eurosport!
Šogad pirmo reizi vērienīgajam sporta pasākumam uzmanību pievērsis arī Eurosport. Interesenti varēs vērot sacensību atklāšanas un noslēguma svinīgās ceremonijas. Katru vakaru paredzēts sacīkšu kopsavilkums. Toties basketbolā paredzēts translēt abas pusfināla, kā arī fināla spēles, bet volejbolā un handbolā būs iespēja redzēt finālus. Tas vien apliecina, cik nopietnas un nozīmīgas ir šīs sacensības.
Cīņā arī Latvija
Arī mūsu valsts pretendēja Rīgā rīkot 2011. gada Eiropas jaunatnes vasaras olimpiādi. Tagad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, sacīkstes rīkot gribētāju ir arvien vairāk. Pretendentu vidū bija arī Turcija, Nīderlande, Itālija. Vinnēja Turcija. Viesnīcas, sporta arēnas Rīgā ir kompakti, toties nav olimpiskā ciemata. Pārējiem pretendentiem bija vai nu studentu pilsētiņa vai sociālie nami, kurus sacensību laikā nodotu sportistu rīcībā. Taču, nav šaubu, Latvija vismaz vēl reizi pretendēs rīkot jaunatnes olimpiādi.
Māra JURŠEVICA
