32 gados Latvijas tronī
Latvijas Basketbola līgas
čempionāts pirms trijām nedēļām beidzās ar Barons
triumfu septītajā spēlē pret VEF. Finālsērija
paliks pašmāju basketbola vēsturē ar divu gados ļoti jaunu treneru – Edgara
Tetera un Nikolaja Mazura – divcīņu. Uzvarēja Teteris un Barons.
Latvijas čempionu godā Barons atgriezās
pēc vienas sezonas pārtraukuma – iepriekšējais tituls tika gūts 2008. gada
pavasarī, kad komanda izcīnīja arī FIBA Eiropas kausu. Toreiz Baronus ceļā pēc trofejām vadīja Kārlis
Muižnieks, asistējot Mārtiņam Zībartam un Edgaram Teterim. Šoreiz galvenais Barona stūresvīrs bija 32 gadus vecais VEF basketbola skolas audzēknis Teteris.
„Pirmais čempionu tituls
kā profesionāla kluba trenerim – to noteikti neaizmirsīšu visu mūžu," žurnālam Sports dienu pēc atgriešanās no
atvaļinājuma Turcijā atzīst Barona galvenais
treneris Edgars Teteris. „Šīs izjūtas un atmiņas par piedzīvoto man vairs neviens
nekad neatņems!"
– Ja basketbolistiem
sezona beigusies, viņi var nodoties ilgstošam atvaļinājumam, bet kā ar
treneriem?
– Nestrādāju tikai Baronā, esmu
arī Ķeizarmeža puišu treneris, un
laiks ilgākai atpūtai nav paredzēts, jo sākas jau treniņnometnes. Nav šaubu, ka
arī darbs ar Baronu šovasar sāksies
daudz agrāk par augustu. Drīzumā kluba vadība pieņems lēmumus par komandas
uzdevumiem un mērķiem jaunajā sezonā. Ceru palikt kluba galvenā trenera amatā
arī turpmāk.
Latvijas zelta
kaldināšana
– Latvijas Basketbola
līgas zelta medaļu liktenis tika izšķirts tikai septītajā spēlē. Kā šajā
periodā darbojās treneru korpuss?
– Dažu dienu laikā starp kārtējām finālspēlēm nav iespējams veikt globālas pārmaiņas
komandas sniegumā. Iespējams mainīt tikai nianses. Pie jaunu risinājumu
meklēšanas ar divkāršu spēku ķērāmies tieši pēc zaudētiem mačiem. Pēc katras
spēles, protams, skatījāmies maču videoierakstus, analizējām notiekošo,
pieļautās kļūdas. Piemēram, VEF finālsērijas
laikā daudz lielāku uzsvaru sāka likt uz zonas aizsardzību. Iepriekš sezonā
šāda taktika tika izmantota ļoti maz. Grozījumi skāra arī darbību uzbrukumā. Septiņas
finālspēles bija smags pārbaudījums ne tikai basketbolistiem.
– Baronā kopā ar tevi strādāja Mārtiņš Zībarts un Edmunds Valeiko.
Bet VEF galvenais treneris Nikolajs
Mazurs vismaz spēles laikā konsultējās tikai ar Artūru Šēnhofu.
– Es pat teiktu, ka Barona spēli
veidoja četri treneri, jo Uvi Helmani droši var saukt par spēlējošo treneri. Esmu
pārliecināts, ka Latvijā pašlaik nav labāka spēļu videoanalītiķa par Mārtiņu
Zībartu, kurš lieliski veic sāncenšu komandas un spēlētāju individuālo analīzi.
– Daudz tika runāts par Barona neatkāpšanos lēmumam spēlēt savā
mājas zālē – Daugavas sporta namā.
Cik īsti specifiska ir Daugava?
– Lēmums
par septītās spēles norisi Daugavas sporta
namā izraisīja neizpratni līdzjutējos un VEF
nometnes pārstāvjos, taču tā bija pareizā izvēle! Ja gandrīz visas sezonas
garumā tieši šajā sporta zālē esam trenējušies, pa šiem groziem izmetuši
tūkstošiem metienu, tad būtu neprāts pēkšņi spēlēt kaut kur citur. Nešaubīgi,
ka Daugavas grozi ir daudz
specifiskāki un grūtāk piešaujami nekā
olimpiskajā centrā vai Arēnā Rīga. Nedrīkst
atteikties no cīņā iegūtajām priekšrocībām!
– Barona jamaikiešu leģionārs Vejinmi Efedžuku tika atzīts par
izslēgšanas turnīra vērtīgāko spēlētāju. Cik daudz darba tika ieguldīts 23 gadus
vecā basketbolista tapšanā par līderi?
– Sezonas sākumā Efedžuku bija grūti adaptēties Eiropas basketbolā, pierast
pie notiekošā svešā valstī, svešas kultūras cilvēku pulkā. Bieži vien arī
pietrūka maksimālās koncentrācijas mačos pret salīdzinoši vājākiem pretiniekiem.
Lai arī jamaikietis bija viens no galvenajiem Barona zelta medaļu kaldinātājiem, tomēr esmu pārliecināts, ka
Vejinmi vēl neizmantoja visu savas meistarības potenciālu. Efedžuku ir
lieliskas fiziskās dotības, kuras viņš papildinās ar pieredzi, ar taktisko
izpratni. Ja basketbolists laukumā aizvada vairāk par 30 minūtēm, saspēle tiek
virzīta caur viņu, tad tā ir ļoti vērtīga skola. MVP trofeja ir pilnīgi
pelnīta! Efedžuku ir visas iespējas spēlēt ļoti augstā līmeņa klubā.
– Latvijas izlases galvenais
treneris Ainars Bagatskis kandidātu pulkā no jūsējiem nominējis vienīgi Rinaldu
Sirsniņu un Ivaru Timermani. Vai piekrīti šādai izvēlei?
– Ja Aigars Vītols un Uvis Helmanis iederētos trenera Bagatska koncepcijā,
tad nebūtu svarīgas nesen aizvadītās garās sezonas sekas, jo šie basketbolisti
noteiktu varētu palīdzēt. Tajā pašā laikā lieliski saprotu Bagatski, kurš mēģina
īstenot izlasē paaudžu maiņu, kā arī Vītolu un Helmani – viņiem laikam tomēr
vasarā nepieciešama atpūta.
Ar saknēm VEF
– Katra basketbolista
veidošanā savu roku pieliek ne mazums treneru un speciālistu. Kāds bijis tavs
ceļš uz profesionālo karjeru?
– Klasisks. Uz skolu atnāca VEF basketbola skolas treneri un aicināja uz
nodarbībām. Kopā ar klasesbiedriem arī aizgājām. Interesanti, ka no pirmās
dienas bijām kopā ar Oskaru Kalniņu, ar kuru kopā arī spēlējām LainERS rindās. Vefiņā sāku pie treneres Anitas Jandāles, tad mūsu grupu pārņēma
Jānis Rimbenieks. Pēc tam jau trenējos Aivara Brigmaņa vadībā. Katrs no šiem
treneriem ir atstājis savu iespaidu uz manu basketbola izpratni, spēles
manieri. Savukārt par pirmo padomdevēju, uzsākot trenera darbu ar bērniem, man
kļuva pieredzējušākais kolēģis Juglas sporta
skolā Inārs Vāvere. Pēc pāriešanas uz Ķeizarmežu
man padomu nekad neatteica ne Guntis Endzels, ne Vents Kārkliņš.
Īstās mācību stundas vēl bija priekšā. To es sapratu tikai pēc kļūšanas par
Barona galvenā trenera Kārļa
Muižnieka asistentu. Tas bija pavisam cits līmenis, jo savulaik profesionālās
karjeras laikā basketbols bija citādāks, turklāt tā arī neizmēģināju spēkus
kādā ārzemju klubā. Sezona Muižnieka vadībā, kad Barons triumfēja gan Eiropā, gan Latvijā, bija neatsverama un ļoti
vērtīga manā trenera karjerā.
– Basketbolista karjeru
ilgu laiku apvienoji ar trenera gaitām jauniešu basketbolā. Kad tika izsapņots tavs
sapnis par basketbola virsotnēm spēlētāja formā?
– Tas bija laikā, kad no LainERS pārgāju
uz Rojas komandu. Aigars Melderis man toreiz mēģināja palīdzēt ar līguma
meklējumiem ārzemēs, taču neviena no iespējām netika īstenota līdz galam. Toreiz
vēl starptautiskais spēlētāju tirgus nebija tik plašs, un pie labiem līgumiem
varēja tikt vienīgi valstsvienību basketbolisti. Nekas cits neatlika, kā palikt
Latvijā, kļūstot par pusprofesionālu spēlētāju – paralēli basketbolam turpināju
nodarboties ar bērnu trenēšanu.
Pamazām kļuvu par spēlējošo treneri, bet pirmais piedāvājums kļūt par LBL
komandas galvenā trenera asistentu nāca no Ķeizarmeža
vadītāja Aivara Tropa. Tomēr kluba Barons
prezidenta Ivo Zonnes piedāvājums nelika šaubīties par izvēli. Protams,
izvēlējos Barona piedāvājumu. Paldies
Zonnes kungam par man doto iespēju!
– Kurš īsti bija
līdzvainīgs taviem pirmajiem mēģinājumiem trenera karjerā?
– Spēlētāja karjeras laikā deviņdesmito gadu vidū un beigās nepārstāvēju ne
BK Ventspils, ne Valda Valtera
veidotos Rīgas klubus, tādēļ man netika nodrošināta pilnvērtīga profesionāļa
alga, vajadzēja domāt par piepelnīšanos. Tas aizsākās jau laikos, kad vēl
spēlēju VEF rindās pie trenera
Rimbenieka. Reiz biju palīdzējis Matīsam Vārnam, kurš tad arī mani ieteica
darbam Juglā.
Barons sadzīvo ar puikām
– Kā tevī sadzīvo valsts
spēcīgākā kluba un jaunatnes komandas treneris?
– Gan Barons, gan Ķeizarmeža puikas nosaka to, ka mana
dzīve ir basketbols! Šīs divas komandas noteikti viena otrai netraucē, jo arī Ķeizarmežs taču kļuva par Jaunatnes
līgas čempioniem. 14 gadus vecos puišus nekādi vairs nevar nosaukt par bērniem,
arī viņiem basketbolā arvien vairāk kļūst nozīmīgas tās lietas, par kurām
rūpējas treneris profesionālā basketbolā. Bērnu basketbolā pastāv tikai spēle
viens pret vienu, bet pamazām puišiem nākas apgūt arī taktiskās gudrības. Līdz
ar to Ķeizarmeža puikas ir tikai
ieguvēji, jo viņi no manis saņem informāciju par visu jaunāko basketbolā. Darbs
ar tik atšķirīgām komandām mani pasargā no ieslīgšanas rutīnā, jo šo komandu
dzīve un notikumi ir tik dažādi.
– Profesionāla kluba
galvenais mērķis ir čempionu tituls, bet cik svarīgi šie panākumi ir bērnu
komandām?
– Jauniešiem šie panākumi vairo pārliecību par saviem spēkiem, nodrošina
papildu motivāciju darbam treniņos. Ja nu kāds puika 14 gados pēc pāris
čempionu tituliem iedomājas, ka basketbolā viss ir sasniegts, tad nākamās zelta
medaļas varētu kļūt par problēmu. Šādi gadījumi noteikti ir izņēmums, taču
treneriem noteikti šādām izpausmēm jāpievērš liela uzmanība. Vienmēr puišiem
esmu atgādinājis, ka čempionu titulus ir daudz grūtāk nosargāt, nekā izcīnīt
pirmo reizi. Prieks, ka Ķeizarmežs to
ir paveicis otro gadu pēc kārtas.
Eirolīgā inteliģentāk un
interesantāk
– Salīdzini – Eirolīga un
Nacionālās Basketbola asociācijas finālspēles…
– Man daudz labāk patīk Eiropas spēcīgāko klubu spēle, kas ir inteliģentāka
un interesantāka par NBA spēlētāju demonstrēto. Eiropā daudz vairāk basketbols
tiek balstīts uz komandas saspēli, taktisko pusi. Atvaļinājuma laikā Turcijā
bija iespēja noskatīties Lakers – Celtics ceturto finālspēli. Nevarētu
teikt, ka NBA basketbols ir primitīvs, jo neizpaliek arī dažādas sadarbības,
taču darbība laukumā tomēr ir daudz vienkāršāka. Tā tiek balstīta uz līderiem
un individuālo meistarību. Tieši tādēļ sezonas laikā labprāt skatos Eirolīgu un
ULEB kausu, kur arī ir ne mazums ļoti labu klubu un spēlētāju. Kādu sīku
niansi, kura noderētu darbā ar Baronu, var
atrast pat jaunatnes basketbolā.
– Vai ir kāda īpaša
autoritāte treneru pulkā, kura darbībai centies sekot līdzi?
– Ar lielu interesi sekoju Spānijas čempionātam. Iespējams, nebūšu
oriģināls, atzīstot, ka sekoju līdzi tieši Etores Mesinas darbībai. Šosezon pie
Madrides Real stūres gan viņam
neizdevās sasniegt lielus panākumus. Par Eiropas spēcīgāko klubu pašreiz varētu
nosaukt Barcelona, kuru trenē tikai
37 gadus vecais Ksavjērs Paskuāls. Šādās komandās trenera galvenais uzdevums ir
salikt kopā zvaigznes, izveidojot vienotu vienību.
– Barons izcīnījis čempionu titulu. Vai jūties pieņemts pašmāju
treneru saimē?
– Lielajā basketbolā ienācu kā Barona
otrais treneris, taču arī tad nesastapos ar augstprātīgu attieksmi no
vecākiem un pieredzējušākiem kolēģiem, kuri sasnieguši daudz vairāk par mani.
Izmantoju iespēju mācīties no Igora Miglinieka, Gundara Vētras, Kārļa
Muižnieka, Ainara Bagatska, kuri pēdējos gados ir apliecinājuši savu vietu ne
tikai pašmāju basketbolā. Ļoti ceru, ka Latvijas čempiona tituls ar Baronu nav pēdējais manā karjerā!
– Gandrīz katrs
basketbolists vismaz reiz ir sapņojis par NBA, bet uz ko tiecas treneri?
– Treneris nekad nedrīkst apstāties pie sasniegtā, jo izaugsmei jābūt ar
katru spēli. Ja treneris darbam atdod visu, tad rezultāts un izaugsme
neizpaliek. Par ko varētu sapņot treneris Eiropā? Par Eirolīgas kluba vadīšanu!
– Varbūt tā varētu būt
kopīga izaugsme ar Baronu?
– Tas nav tikai un vienīgi trenera uzdevums, bet gan kluba vadības īstenotā
attīstības politika, mērķi. Jaunatnes basketbolā treneris par mērķi var
izvirzīt vienas komandas uzvaru no jaunākās līdz pat vecākajai grupai, bet
profesionālā basketbolā spēlētāju mainība ir neizbēgama. Nav iespējams ar
visiem basketbolistiem parakstīt līgumu uz desmit gadiem un kopīgi no pašmāju
čempionāta izaugt līdz pat Eiropas grandam.
Florbols un bīčs
– Vēl pavisam nesen bija
laiki, kad pašam vajadzēja treniņos aizstāt savainotos basketbolistus. Kādām fiziskām
aktivitātēm atliek laiks šobrīd?
– Basketbols manā dzīvē aizņem tik daudz laika, ka pašam basketbola
spēlēšana vairs neizraisa nepieciešamās emocijas. Kad vēl biju otrais treneris Baronā, atradu iespēju pārstāvēt Ķeizarmeža otro komandu Amatieru
basketbola līgā, bet šosezon basketbolu pats vairs nespēlēju. Lai sava spēle
neriebtos pašam sev, tomēr ir nepieciešami regulāri treniņi. Tas vairs nav
iespējams, bet sezonas laikā ar draugiem reizi nedēļā centos spēlēt florbolu. Savukārt
vasarā spēlēju pludmales volejbolu.
– Cik zinu, tad pēc
atgriešanās no atvaļinājuma tevi neredzēsim pludmales volejbolā, jo atkal
basketbols!
– Jau 13. jūnijā dosimies (intervija notika dienu pirms tam – R. B.) uz nedēļu ilgu nometni Čempionu vasara. Šo projektu 10 – 15
gadus veciem puišiem īstenojam kopā ar Uvi Helmani, bērnus iepazīstinām ar savu
skatījumu uz basketbolu – gan psiholoģiskajā jomā, gan tehniskajā un taktiskajā
ziņā. Otrais no šiem pasākumiem ar Aldara
minerālūdens, Adidas un Latvijas
Jaunatnes basketbola līgas vadītājas Anitras Eiklones atbalstu notiks no 15.
līdz 22. augustam
Rīgā, Ķeizarmežā.
Renārs BUIVIDS
Latvijas Basketbola līgas
finālsērija
Edgara Tetera spilgtākās
atmiņas dažos teikumos
7. maijs. Barons – VEF 82:90
Barons savu pusfināla sēriju
bija pabeidzis daudz ātrāk, mums trūka spēļu prakses – bija pazudis cīņasspars,
spēles garša. Ne tikai spēlētājiem, bet arī man pašam bija pārāk liels
uztraukums, kuru tā arī pilnībā neizdevās pārvarēt. Iespējams, ka tāpēc arī
zaudējām…
11. maijs. VEF – Barons 70:73
Mēs jau bijām iejutušies finālsērijas gaisotnē. Bijām zaudējuši savu mājas
spēli, tādēļ vairs nebija, kur atkāpties. Barons
aizvadīja labu un pārliecinošu spēli, taču pieļāvām situāciju, kā VEF pēdējās sekundēs vēl varēja
izglābties.
15. maijs. Barons – VEF 82:75
Trešajā spēlē Barons demonstrēja
visai nestabilu sniegumu, un tikai mača beigās izdevās iegūt izšķirošo
pārsvaru. Tas bija ļoti svarīgs panākums, jo sērijā izvirzījāmies vadībā ar
2:1.
18. maijs. VEF – Barons 82:79
Šī spēle olimpiskajā sporta centrā Rīga
mums ne īpaši izdevās, jo zaudējām cīņā par atlēkušajām bumbām. Lai arī
spēlējām slikti, it īpaši aizsardzībā, taču pirmajā puslaikā izdevās neatlaist VEF pārāk tālu. Otrajā puslaikā VEF ieguva lielāku pārsvaru, taču,
pateicoties labam darbam aizsardzībā, tikām pie pēdējo sekunžu iespējas ar
trīspunktnieku glābt maču. Diemžēl ne Ivars Timermanis, ne Rinalds Sirsniņš
netrāpīja. Ja būtu pagarinājums, tad arī būtu iespēja uzvarēt un sērijā panākt,
domājams, izšķirošo pārsvaru 3:1. Tad šī sērija varēja beigties arī ātrāk!
21. maijs. Barons – VEF 81:77
Sērijas otrā spēle paliks atmiņā ar Mārtiņa Skirmanta traumu, bet no šā
mača atcerēšos Rinalda Sirsniņa savainojumu. Tas bija milzīgs robs mūsu
sastāvā. Neraugoties uz šo problēmu, pēdējā ceturtdaļā komanda bez vadošā
saspēles vadītāja tomēr uzvarēja. Uzreiz atmiņā ataust ļoti svarīgais Aigara
Vītola iemestais trīspunktnieks.
24. maijs. VEF – Barons 85:74
Šajā sērijā no spēlētāju traumām vairāk cieta Barons. Pirmajā puslaikā ātri ieguvām lielu pārsvaru, bija arī
iespēja salauzt VEF un uzvarēt visā
mačā kopumā. Iespējams, ka pozitīvā rezultāta starpība nedaudz iemidzināja, jau
pirms lielā pārtraukuma zaudējām lielo pārsvaru. Trešajā ceturtdaļā sāncenši
spēlēja agresīvāk, apgrūtinot mūsu saspēli. Edijs Šlesers labi iesāka šo spēli,
taču kopumā tomēr ne viss mums izdevās tā, kā iecerēts. VEF uzvarēja.
28. maijs. Barons – VEF 78:71
Pēdējā spēle atmiņā paliks ar fantastisku atmosfēru Daugavas sporta namā, sakāpinātām emocijām un kapāšanos par katru bumbu. Mača gaitā iegūto pārsvaru neizdevās
nosargāt, un viss tika izšķirts pēdējās minūtēs. Ne bez veiksmes palīdzības
izdevās uzvarēt tieši mums! Nešaubīgi, ka Sirsniņam un Skirmantam varētu
piešķirt vēl pa medaļai, par to, ka, par spīti traumām, viņi izgāja laukumā.
Edgars TETERIS
Barons galvenais treneris
Dzimis: 1978. gada 18. aprīlī
Augums, svars: 189 cm, 100 kg
Pirmais treneris: Anita Jandāle (VEF BS)
Karjera: no septiņiem gadiem līdz
pat absolventam VEF basketbola skolā; VEF
(1995.-1998), LainERS (1998.-2001.), Zemessargs/Roja (2001./2002.), Zemessargs/Klondaika (2002./2003.), Klondaika (2003./2004.), Falco (2004./2005.), Ķeizarmežs (2005.-2007.); Amatieru
basketbola līgā – VIA-Rīga (2007./2008.)
un Ķeizarmežs II (2008./2009.)
Spēlētāja panākumi: 2001. gada Latvijas
Basketbola līgas rezultatīvākais spēlētājs; vairākkārtējas LBL mazā fināla dalībnieks;
Valda Valtera vadītās, Kaspara Kambalas un Sanda Valtera pārstāvētās Latvijas U-18
izlases dalībnieks 1996. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā; Adidas Streetball pasaules čempionāta
dalībnieks
Trenera panākumi: Barons/LMT galvenā trenera asistents – 2008. gada FIBA Eiropas kauss
un Latvijas Basketbola līgas čempiona tituls; 2009. gada LBL vicečempions; Barons galvenais treneris – 2010. gada
Latvijas čempions; Ķeizarmeža 1996.
gadā dzimušo un jaunāko zēnu komandas galvenais treneris – 2009. un 2010. gada
Latvijas Jaunatnes basketbola līgas čempions
Izglītība: Rīgas Teikas vidusskolas
absolvents; LSPA
Ģimene: Sieva Sigita, dēls
Kristiāns (1 gads un 8 mēneši)
Hobiji: pludmales volejbols un
florbols, literatūra
