Alekseja Višņakova straujais starts

Pēdējā
laikā Latvijas futbola valstsvienībā norit pakāpeniska paaudžu maiņa. Izlases
galvenais treneris Aleksandrs Starkovs arvien vairāk uzticas jaunajiem
futbolistiem, kuri pērn attaisnoja trenera uzticību. Viena no mūsu futbola
jaunā viļņa cerībām ir Skonto pussargs Aleksejs Višņakovs, kurš tikko
nosvinēja savu 24. dzimšanas dienu.

Višņakova
futbola dzīves ceļa sākums bija visai neparasts – viņš sāka nopietni trenēties
tikai 12 gadu vecumā, kas, pēc daudzu treneru domām, ir jau par vēlu. Pirmās
spēles gudrības Aleksejs apguva pie trenera Vladimira Beļajeva, bet drīz vien
nonāca Jāņa Dreimaņa uzraudzībā. Jau pēc pāris gadiem Višņakovs saņēma
uzaicinājumu uz Latvijas jauniešu izlasi, kur izgāja visu vecumu pakāpes, bet
17 gadu vecumā Aleksejs debitēja Skonto pieaugušajā komandā Latvijas
virslīgas čempionātā. "Pirms futbola īsu brīdi nodarbojos ar tenisu, taču tas
man īsti negāja pie sirds. Futbolu spēlēju tikai sētā, bet draugi ieteica
pamēģināt pa īstam. Laikam jau futbols diezgan labi padevās, jo man bieži
vaicāja, kurā komandā spēlēju. Kad sāku trenēties futbola skolā, sākumā bija
grūti – treneri izsauca vecākus, kuriem teica, ka principā man ir par vēlu sākt
spēlēt futbolu, jo citi puiši jau ir daudz ko apguvuši. Tomēr mans tētis
nepiekāpās, atbildot, ka es ne ar ko neesmu sliktāks par citiem un ar laiku
viss būs kārtībā. Tā arī šī saruna beidzās, sāku nopietni trenēties, un vairs
pie šī jautājuma vairs neviens neatgriezās. Pēc pāris gadiem jau spēlēju
Latvijas jauniešu izlasē. Tas viss nedaudz atgādina pasaku. Tā ka arī citiem
jauniešiem nevajag pārāk ātri padoties un atmest ar roku saviem sapņiem. Varbūt
kāds talantīgāks puisis var sākt trenēties vēl vēlāk. Protams, tad ir grūtāk
izaugt par meistarīgu spēlētāju, bet tas ir iespējams. Taču pat
vistalantīgākajam jaunietim jārēķinās, ka būs ļoti daudz jāstrādā, lai kļūtu
par profesionāli," stāsta Aleksejs Višņakovs. "Ļoti ātri tiku Skonto
galvenajā komandā, bet tad sākās neliela lejupslīde. Nezinu, ar ko tas izskaidrojams,
varbūt bija kaut kādas psiholoģiskas problēmas. Mani izīrēja citai komandai
(2002. gada sezonu Višņakovs aizvadīja cita virslīgas kluba FK Auda
sastāvā – K.G.), spēlēju dublieros."

Labākais no jaunajiem

Pēc
atgriešanās Skonto rindās Višņakovs arvien drošāk sāka iekarot vietu
pamatsastāvā un divas sezonas pēc kārtas (2004. un 2005. g.) tika atzīts par
Latvijas čempionāta labāko jauno spēlētāju (līdz 21 gada vecumam). Pagājušajā
sezonā Aleksejs bija vienīgais Skonto futbolists, kurš piedalījies visās
28 Latvijas čempionāta spēlēs. Višņakovs ar septiņiem gūtajiem vārtiem bija arī
komandas labākais snaiperis. Tiesa, tikpat rezultatīvi bija vēl trīs skontieši
Kristaps Blanks, Vitālijs Astafjevs un Marians Dirnbahs. Pagājušais gads
gan nebija tas veiksmīgākais, jo Skonto pirmo reizi palika bez
čempionāta medaļām. Tam bija loģisks izskaidrojums, jo pirms sezonas Latvijas
titulētākais klubs veica nopietnu sastāva atjaunošanu, atvadoties no vairākiem
pieredzējušajiem futbolistiem. Līdz ar to lielāka atbildība gūlās uz jauno skontiešu
pleciem, kuri brīžiem izskatījās ļoti cienīgi. Vienīgi Skonto pietrūka
stabilitātes visas sezonas garumā.

"Pagājušā sezona man neizdevās, jo gribēju gūt vairāk
vārtu. Man ir mērķis ar katru gadu gūt arvien vairāk vārtu. Arī komandai sezona
nebija veiksmīga, jo neizcīnījām zelta medaļas. Man ir čempionu psiholoģija,
tāpēc ceturtā vieta nevar apmierināt. Tas ir negatīvs rezultāts. Esmu ļoti
neapmierināts. Pirmkārt, jau pats ar sevi, ka neesmu paveicis visu, lai mana
komanda būtu pirmajā vietā. Kad sāku spēlēt Skonto, varēja just, ka Skonto
ir īpašs uzvarētāju gars. Tagad vairs tā nav. Vairākiem futbolistiem ir spēcīgs
raksturs un cīņasspars, bet daži jaunie puiši ļoti mierīgi pret visu izturas.
Par sevi nevaru spriest, lai to vērtē citi," atzīst Višņakovs, kurš nezaudē
optimismu. "Esmu drošs, ka varam pārspēt Ventspils un Liepājas komandas. Ja
visi nopietni noskaņosies, nākamajā sezonā noteikti būs vēlamais rezultāts –
čempionu tituls. Ticu, ka ar šo komandu varam kļūt par uzvarētājiem. Tikai
katram vēl ir jāpilnveidojas treniņu darbā un domāšanā, jo tagad nez kāpēc kaut
kā pietrūkst."

Višņakovs arī izceļ mūsu čempionāta labākos futbolistus.

"Man
patīk ventspilnieku uzbrucēja Vita Rimkus spēle, kurš jau tik ilgus gadus ir
ļoti stabils un gūst daudz vārtu. Arī Skonto kapteinis Vitālijs
Astafjevs izceļas. Viņi ir paraugs jaunajiem," uzskata Skonto pussargs,
kuru pagājušajā sezonā dažreiz izmantoja arī uzbrucēja pozīcijā. Aleksejs
neslēpj, ka nākotnē vēlētos izmēģināt spēkus arī kādā spēcīgākā čempionātā.

"Pagaidām
nav bijuši nopietni piedāvājumi. Viss ir atkarīgs no kluba vadības, kas man dos
ziņu, ja būs kāds labs variants. Saprotu, ka ir pēdējais laiks pārcelties uz
ārzemēm, bet pagaidām neviens īpaši neaicina."

Cits līmenis

Jau
trīs gadus Višņakovs regulāri tiek aicināts uz Latvijas valstsvienību, kur
sākumā lielākoties spēlēja pārbaudes mačos vai gāja laukumā uz maiņu, bet
pēdējā laikā arvien biežāk sāk spēli sākuma sastāvā. Euro 2008 atlases
turnīrā Višņakovs piedalījās 9 no 12 mačiem, trīs reizes dodoties laukumā
starta vienpadsmitniekā. Višņakova rēķinā arī bija divi vārti mačos ar Īslandi
un Lihtenšteinu.

"Pērn
izlasē mani vairāk sāka laist laukumā, taču apzinos, ka man vēl krietni jāuzlabo
meistarība. Paveicās, ka izlases mačos guvu vārtus, kā arī iedevu rezultatīvas
piespēles. Salīdzinājumā ar Latvijas čempionātu izlašu sacīkstēs ir pavisam
citi ātrumi, meistarīgāki partneri un spēcīgāki pretinieki. Cik viegli
iesaistīties spēlē, ejot laukumā uz maiņu? Tas ir atkarīgs no daudziem
faktoriem – pretiniekiem, laika apstākļiem, noskaņojuma, fiziskās formas, arī
veiksmes. Svarīgi, lai pirmajā brīdī viss izdodas, tad viss būs kārtībā,"
atzīst Višņakovs, kurš visai paškritiski vērtē savas spējas.

"Mans
lielākais pluss ir ātrums, bet viss pārējais drīzāk jāpieskaita pie mīnusiem.
Jāpiestrādā pie sitieniem gan ar labo, gan ar kreiso kāju, jāuzlabo spēle
aizsardzībā, bumbas atņemšana, centrējumi. Ja man tas viss būtu, vairs
nespēlētu Latvijas čempionātā."

Cerību laiks

Pagājušā
gada pirmajā pusē daudz runāja, ka mūsu valstsvienībā sākusies krīze, taču
rudens mačos optimisms atgriezās, – viss nemaz nav tik bēdīgi. Cerības vieš arī
2010. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra izloze, kur mūsu
valstsvienība tikusi vienā grupā ar Grieķijas, Šveices, Izraēlas, Moldovas un
Luksemburgas izlasēm. Tie ir nopietni, bet ne neuzvarami pretinieki.

"Pērn varbūt izlasei bija neliels kritums, taču diez vai tas
būtu jāsauc par krīzi. Tas arī bija saprotami, jo nevar visu laiku spēlēt
vienlīdz labi. Izlasē joprojām turpinās paaudžu maiņa. Man ļoti patika pasaules
čempionāta izloze. Būs interesanti. Ja grupā trāpās Portugāle vai Spānija, ir
grūti uz kaut ko cerēt, bet tagad ir izredzes – ar visām komandām var cīnīties.
Otrā vieta nav neizpildāms sapnis. Mums būs daudz jāstrādā, lai uz šiem mačiem
sasniegtu maksimālo gatavību un parādītu visu, ko spējam, vai pat vairāk.
Svarīgi labi spēlēt pirmos mačus, tad būs redzams, kuri ir favorīti vai
pastarīši," uzskata Višņakovs, kurš atceras savas vēl ne pārāk ilgās karjeras
spilgtākos brīžus.

"Klubā
īpaši atmiņā 2006. gada spēle ar Liepājas metalurgu. Toreiz Skonto stadionā
iznācu laukumā uz maiņu, kad rezultāts bija 0:1, bet iedevu rezultatīvu
piespēli un vēlāk arī guvu uzvaras vārtus. Izlases sastāvā izdevās pēdējā spēle
ar Lihtenšteinu, kur arī izgāju laukumā uz maiņu un guvu vārtus. Laba spēle
bija arī Īslandē."

Sezonas
galvenie notikumi vēl būs, taču šobrīd Latvijas klubu futbolisti turpina
gatavoties sezonai, aizvadot treniņnometnes siltajās zemēs. Skonto
pamatus sezonai lika Turcijā.

"Tagad tiek ielikts fundaments. Tas ir smagi, bet ļoti
svarīgi. Cik labi sagatavošos, tāda arī būs sezona. Esmu pieradis pie šādas
dzīves. Treniņnometnes beigās gribas ātrāk uz mājām, bet saprotu, ka tas ir
vajadzīgs. Braucu uz nometnēm ar prieku, nevis kā uz mocībām."

Kristiāns
GIRVIČS

Vizītkarte

Aleksejs
Višņakovs

futbolists

Dzimis        1984. gada 3. februārī Rīgā

Augums,
svars     1,72 m, 69 kg

Futbolā       kopš 12 gadu vecuma

Pozīcija      pussargs

Pirmais
treneris   Vladimirs Beļajevs

Klubs          Skonto

Latvijas
virslīgā   140 spēles, 29 gūtie vārti

Debija
valstsvienībā      2004. gada 1. decembrī (Omāna 2:3,
pārbaudes spēle)

Latvijas
izlasē      26 spēles, 4 gūtie vārti

Ģimene       dzīvesbiedre
Marina, dēls Alans

Fotoparaksts

Skontietis. Aleksejs
Višņakovs jau 17 gadu vecumā debitēja Skonto
sastāvā, kur pērn bija vienīgais, kurš piedalījās visos Latvijas čempionāta
mačos. Attēlā: Višņakovs pret FK Rīga aizsargu Igoru Korabļovu