Ar killera instinktu
Latvijas čempionvienības Betsafe/Ulbroka līderis Kaspars Šķēls ir viens no spicākajiem vārtu guvējiem ELVI florbola virslīgā. Pērnajā pavasarī Šķēls atnesa Ulbrokai ilgi kārotās medaļas, taču patriotiskais uzbrucējs, kurš novembrī tika nosaukts par ELVI virslīgas čempionāta labāko uzbrucēju, nekad nav spēlējis pasaules čempionātos ne junioru, ne pieaugušo nacionālajā izlasē.
BIJA TĀDAS AIZDOMAS
Brīdī, kad tapa šīs rindas, Kaspars bija labākais latviešu vārtu guvējs Latvijas atklātajā florbola čempionātā — ELVI virslīgā. Trīs kārtas pirms regulārā turnīra noslēguma bombardieru sarakstā ar 29 vārtiem Kaspars ieņēma otro pozīciju, atpaliekot vienīgi no Igaunijas komandas EMU SK uzbrucēja Pāvela Semenova, kura kontā ir par trim precīziem metieniem vairāk. Kaspars šim faktam gan nepievērš uzmanību. „Ja izdosies kļūt par labāko vārtu guvēju, tas būs patīkami. Ja neizdosies — nepārdzīvošu,” sarunu iesāk 28 gadus vecais spēlētājs. „Florbols ir komandas sporta veids. Un es labāk izvēlos pacelt virs galvas čempiona kausu ar komandu, nevis iegūt labākā bombardiera titulu,” teic Šķēls.
Novembrī Kaspars otro reizi karjerā saņēma mēneša labākā spēlētāja balvu. „Man jau bija tādas aizdomas,” pārliecināts ir Kaspars. „Komanda spēlēja ļoti labi, un pašam izdevās gūt daudz punktu. Novembris laikam ir mans mēnesis — pirms diviem gadiem tieši novembrī saņēmu šo pašu titulu.”
Betsafe/Ulbrokaar Kasparu uzbrukuma smailē viņa laimīgajā mēnesī piedalījās četrās spēlēs, trijās uzvarot, bet vienā piedzīvojot zaudējumu. Ulbrocieši viesos ar 9:3 sakāva Stalbes Pārgauju (Šķēlam 4 (2+2) punkti), savā laukumā ar 7:3 uzvarēja Kocēnu Rubeni (Šķēla kontā pieci goli) un ar 12:6 — Ogres Vilkus (Šķēlam trīs goli), kā arī viesos tikai pēcspēles metienos ar 3:4 atzina Cēsu Lekringa pārākumu (Šķēlam viens gols). Ulbrocieši ELVI florbola līgas kopvērtējumā trīs kārtas pirms regulārā turnīra noslēguma ieņēma 2. vietu.
KAD SKOLAI UZCEĻ SPORTA ZĀLI
FS Mastersflorbola skolas audzēknis florbolu sāka spēlēt 5. klases vecumā Āgenskalna ģimnāzijā. „Es tur mācījos, skolai uzcēla jaunu sporta zāli un iegādājās florbola apmales. Klasesbiedri sāka apmeklēt florbola pulciņus. Nesen biju pametis basketbolu un izdomāju, ka jāpamēģina sava varēšana jaunajā sporta veidā. Pēc stundām teju visa klases devāmies uz florbola pulciņu,” atceras Kaspars.
Līdzīgi kā jau daudzviet Latvijā, arī Āgenskalnā florbols aizsākās ar bumbošanu. Sākumā organizēti treniņi izpalika. „Nevar salīdzināt, kā jauniešiem treniņu process tiek veidots mūsdienās. Mēs atnācām uz pulciņu, treneris uzmeta uz laukuma bumbiņu, un tā nu mēs to tur dzenājām — kā nu katrs māk,” stāsta Kaspars.
Skolas vadība, redzot jauniešu azartu un velmi spēlēt florbolu, piesaistīja treneri Mārtiņu Kvesku no florbola klubaSaulkalne. „Gada laikā viņš mums iemācīja tik daudz, ka jau pirmajā gadā, startējot bērnu un jaunatnes čempionātā, ieguvām bronzas medaļas,” spēlētājs novērtē pirmā trenera Kveskas pienesumu. Tiesa, par spīti veiksmīgajiem rezultātiem, florbola nodarbības skolā pajukušas, bet Kaspars jau bija uzsēdies uz florbola adatas.
Spēlēt gribošos, tostarp Kasparu, savā azotē paņēma treneri Ainārs Juškevičs un Andris Pīlups. Un karjera varēja uzņemt apgriezienus!
DAŽĀDIE ZELTI
Tie, kam patīk rotaslietas, zina, ka juvelieri piedāvā dažādu veidu zeltu — rozā, dzeltenu, baltu… Tēlaini pārfrāzējot, sportā princips ir līdzīgs. Arī Kaspars var lepoties ar trim dažādām medaļām, kas katra mirdz savā zelta tonī. Emocionāli.
Vispirms gan jābilst, ka pacietība atmaksājas — tā var raksturot Kaspara gaitas Ulbrokas florbola skolā. Titulu ar iemīļoto, sirdij daudz tuvāko Ulbrokas komandu Kaspars gaidījis ļoti ilgi. Spēlējis klubā 14 gadus, pēdējās septiņas sezonas komandas virslīgas kreklā, līdz ticis pie pirmās medaļas virslīgā tieši ar Ulbrokas komandu. Un uzreiz zelts!
„Visus savus jaunieša gadus pavadīju Ulbrokas kluba sistēmā. Lai pilnveidotos, nācās pamest Ulbrokas komandu, jo pirms gadiem desmit Ulbrokai vēl nebija komandas virslīgā. Ulbroka tad bija Latvijas Avīzes fārmklubs. Labākos jauniešus aicināja pievienoties avīžniekiem. Pēc vairāk pavadītām sezonām virslīgā ar Latvijas Avīzi un RTU atgriezos pie saknēm,” Kaspars nemaz nepiemin divus iegūtos Latvijas čempiona titulus abās elites vienībās.
Virslīgas gaisu Kaspars apostīja 2006. gada sezonā, kad par čempioniem kļuva avīžnieki.
Savukārt 2010. gadā studentu rindās viņš bija jau vērā ņemams komandas papildinājums, kurš spēja gūt vārtus arī finālsērijā.
„To pat tā īsti nevar salīdzināt ar Ulbrokas komandā pieredzēto. RTU zeltu sagādāja man, nevis es pats to nopelnīju. Domāju, arī bez manis RTU būtu čempioni. Pagājušogad cīņā par titulu ar Ulbroku mans pienesums un loma komandā bija pavisam citādāka,” salīdzina Kaspars. „Arī atmosfēra bija pavisam cita. RTU laikā fināls notika Valmierā pie pustukšām tribīnēm un bez līdzjutēju atbalsta. Ar Ulbroku spēlējām Arēnā Rīga 4000 skatītāju priekšā, no kuriem kāda puse bija mūsu atbalstītāji,” stāsta labās malas uzbrucējs.
VISINTERESANTĀKAIS FINĀLS?
2017. gada Latvijas čempionāta finālspēlē pret tā brīža čempioniem Lielvārdes florbolistiem Kaspars izcēlās ar hat-trick. Spēles sākumā uzbrucējs divas reizes izlīdzināja rezultātu, bet mača beigās ar metienu tukšos vārtos gluži simboliski pielika cīņai punktu — 7:4. „Pirms zelta spēles ne man, ne komandai nebija nekāda satraukuma. Tomēr, kad sākās cīņa, neviens vairs nebija savā ādā. Pirmo periodu aizvadījām vāji, un mums paveicās, ka pretinieks neizmantoja savas iespējas. Kad guvu pirmos vārtus, jutu atvieglojumu un spēle visiem aizgāja. Otro un trešo periodu jau spēlējām tā, kā to vajadzēja darīt no paša sākuma. Galotnē bijām spēcīgāki par pretinieku un vairāk gribējām izcīnīt zeltu,” neaizmirstamo finālspēli pārdomā Kaspars.
„Es pats sapratu, ka zelts ir mūsu, kad guvām sestos vārtus nepilnas divas minūtes pirms pamatlaika beigām. Manuprāt, šī bija viena no interesantākajām finālspēlēm Latvijas čempionāta vēsturē.”
BEZ IZLASES
Lai gan Betsafe/Ulbroka komandas septītais numurs ilggadēji ir viens no komandas līderiem un virslīgas čempionātā allaž bijis rezultatīvāko spēlētāju pulkā, uzbrucējs nav ticis pat Latvijas junioru izlases sastāvā. „Tas bija attieksmes jautājums,” Kaspars apjauš tīņu gados pieļautās kļūdas, taču neko nenožēlo. „Gatavojoties 2007. gada pasaules junioru čempionātam, sagatavošanās cikla spēlēs biju starp komandas trim rezultatīvākajiem spēlētājiem, taču savas paviršās attieksmes dēļ nekur netiku,” Kasparam paralēli sportam un mācībām parādījušās arī citas intereses, kas traucējušas izlases gaitām.
Šķēla uzvārds epizodiski locīts arī nacionālās valstsvienības sakarā, viņam nonākot kandidātu lokā. Vistuvāk iekļūšanai izlases pamatsastāvā startam pasaules čempionātā Kaspars bija 2016. gadā, kad meistarsacīkstes risinājās Rīgā, bet viņa plāniem pāri pārskrēja melns kaķis. „Mana pirmā un vienīgā trauma, ko esmu guvis līdz šim, pārvilka svītru cerībām spēlēt Latvijas izlasē savu līdzjutēju priekšā… Esmu pārliecināts, ka būtu ticis sastāvā, bet diemžēl muļķīgā epizodē treniņā izmežģīju potīti.”
Kaspars ir skeptisks par izredzēm nākotnē iekļūt Latvijas izlases sastāvā. „Domāju, oficiāli tā arī izlases sastāvā vairs nespēlēšu. Jauno somu treneru, kuri tagad vada Latvijas izlasi, spēles konceptā es neiederos. Varbūt tas pat ir labi,” nosaka Kaspars, norādot, ka tagad viņam jaunas prioritātes nosaka jaunā tēva statuss.
Runājot par motivāciju, ik pa laikam florbolists sev uzdod jautājumu: kāpēc es to daru? Tad tiek nospēlēta laba sezona vai spēle, pavadīts labs laiks ar komandas biedriem un par azarta zudumu var aizmirst. Līdzīgi kā komandas biedrs vienaudzis Kārlis Bulāns, ilgi spēlēt Kaspars vairs neplāno — vēl pāris sezonu.
Bet kurš tad rādīs piemēru jaunajai florbola paaudzei?
IZTEIKTS LABĀS MALAS UZBRUCĒJS
Betsafe/Ulbrokakomandas galvenais treneris Andris Pīlups:
„Augumā ražens izteikts labās malas uzbrucējs, ap kuru ir jāveido spēle un kurš ir apveltīts ar izteiktu vārtu guvēju instinktu — spēlētāji ar tādām killera īpašībām Latvijā ir tikai daži. Viņam ir nāvējošs metiens, ko Kaspars ir panācis, uztrenējot precizitāti — ne velti viņš šobrīd ir līgas otrais labākais vārtu guvējs. Kaspars ir patriotisks spēlētājs — viņš 14 gadus ir uzticīgs savam klubam. Agrāk viņš radījis par sevi ārēji vienaldzīga spēlētāja reputāciju, taču Kaspars ir mainījies — pirms četriem gadiem, kad atgriezos Ulbrokas klubā, viņš būtiski izmainīja savu attieksmi un strauji uzlaboja meistarību. Nedomāju, ka valstsvienības sakarā viņa laiks ir pagājis — pēc titula izcīnīšanas daudziem spēlētājiem vairs nav tādas uguntiņas acīs, taču, ja Kaspars būs motivēts un viņam — galvenais! — tiks dota iespēja, viņš var būt noderīgs izlasei. Lai cīnītos elites līmenī, jāuzlabo fiziskā sagatavotība. Ātruma īpašības Kaspars kompensē ar labu spēles izpratni.”
NEPATĪK ZAUDĒT
Betsafe/Ulbrokauzbrucējs Kārlis Bulāns:
„Kasparu pazīstu gandrīz 20 gadus, no kuriem lielāko daļu esam spēlējuši kopā — sākot no jauniešu čempionāta. Ārpus laukuma Kaspars ir labs draugs, izpalīdzīgs un solidārs. Tagad Kaspars ir kļuvis arī par gādīgu ģimenes cilvēku. Kā jau uzbrucējam pienākas, vairāk domā par uzbrukumu nekā aizsardzību, taču arī par aizsardzību pilnībā netiek aizmirsts. Katram laukumā ir savi uzdevumi, un savus uzdevumus Kaspars veic, kā pienākas. Kasparam nepatīk zaudēt, ar cīņassparu viss ir kārtībā — līderim tādam ir jābūt. Ja komanda nebūs noskaņojusies spēlei vai nerādīs savu labāko sniegumu laukumā, viņš pateiks arī kādus skarbākus vārdus. Ir reizes, kad uz laukuma aizsvilstas, taču tādi ir spēlētāji, kuriem svarīgi uzvarēt. Kaspars ar savu spēli laukumā spēj pavilkt citus komandas biedrus, lai komanda pēc spēles laukumu varētu atstāt ar paceltām galvām.”
Kaspars ŠĶĒLS
Florbolists
Dzimis: 1989. gada 4. maijā Rīgā
Augums, svars: 186 cm, 92 kg
Izglītība: augstākā
Pirmais treneris: Mārtiņš Kveska
Lielākie sasniegumi: trīskārtējs Latvijas čempions (2017. g., 2010. g., 2006. g.), Latvijas florbola 1. līgas čempions, Latvijas bērnu un jauniešu līgas čempions
Ģimenes stāvoklis: saderinājies, ir meita
Vaļasprieki: futbols, bokss, pludmales volejbols
Filmas, seriāli: The Shawshank Redemption, Sicario, Narcos
Grāmatas: Cilvēks uz ledus
