Ar visiem labākajiem

Latvijas vīriešu
florbola izlase galvenā trenera Normunda Gruncka vadībā turpina gatavošanos
pasaules čempionātam, kas pirmo reizi notiks nevis maijā, bet gan decembrī.
Valstsvienības vadītājs uzsver, ka panākumu galvenā atslēga slēpjas visu labāko
florbolistu pulcēšanā, lai varētu īstenot mērķi – iekļūt labāko četriniekā.

Latvijas izlases florbolisti piedalījušies visos sešos
pasaules čempionātos, augstāko vietu sasniedzot pirms nepilniem diviem gadiem.
Zviedrijā Latvijas valstsvienībai izdevās izcīnīt piekto vietu, paliekot tikai
viena panākuma attālumā no pusfināla. Septītajam pasaules čempionātam latvieši
izvirzījuši lielāku mērķi – iekļūt četru labāko izlašu vidū. „Starptautiskā Florbola federācija nesen veica kardinālas
izmaiņas pasaules čempionātu rīkošanas kārtībā, spēles pārceļot no maija uz
decembra," sarunā ar Sportu stāsta
Latvijas izlases galvenais treneris Normunds Grunckis. „Šajā laikā esot mazāka konkurence par sacensību publicitāti, jo
maijā lielākais traucēklis bijis hokejs. Par ieguvējiem sportiskajā ziņā ir
grūti spriest. Skaidrs, ka vairs nebūs nepieciešama speciāla sagatavošanās šim
turnīram, jo decembris ir sezonas viduspunkts." Grunckis neslēpj, ka valstsvienības sagatavošanās plāni
vienmēr bijuši atkarīgi no pieejamā finansējuma.

„Ar IFF noteiktajiem starptautisko spēļu logiem vien nepietiks, lai īstenotu
iecerēto plānu," spriež Grunckis. „Latvijas federāciju esmu informējis par iecerēto,
tādēļ valsts čempionāta kalendārs tiks pieskaņots izlases vajadzībām. Protams,
neviens mums nepiešķirs mēnesi, lai netraucēti gatavotos, taču arī ar vienu
brīvu nedēļas nogali būs pietiekami. Turklāt nākamajā sezonā reizi nedēļā
izlases kandidāti pulcēsies kopīgiem treniņiem."

Par gatavošanos pasaules čempionātam tiks domāts ne tikai
rudenī, bet jau vasarā, kad Rojā valstsvienības fiziskās sagatavotības trenera
Jāņa Volaja vadībā tiks domāts par spēku un izturību.

„Lai arī man nav šaubu par vadošo klubu vasarā ieguldītā
darba kvalitāti, tomēr tiks rīkota īpaša treniņnometne izlases kandidātiem,"
akcentē Grunckis. „Talsenieki jau šosezon pārliecināja, ka vasarā ir krietni
svīsts fiziskās sagatavotības treniņos. To pašu varu teikt arī par Latvijas Avīzes, Rubenes un CelTik/Lekringa puišiem."

Gruncka blociņā pašlaik ir 36 florbolistu vārdi. Rudens
sagatavošanās ciklu uzsāks ne vairāk kā 30 spēlētāju.

„Pasaules čempionātā pirmo reizi nevarēsim pieteikt 23, bet
gan tikai 20 florbolistus," atklāj Latvijas valstsvienības treneris. „Tādēļ
izlasē esam plānojuši iekļaut 18 laukuma spēlētājus un divus vārtsargus.
Septembrī Igaunijā piedalīsimies Četru nāciju kausa izcīņā, kur mērosimies
spēkiem ar mājiniekiem, kā arī somiem un zviedriem. Pēc tam ieplānots brauciens
uz Somiju vai Zviedriju, lai mērotos spēkiem ar šo valstu elites klubiem."

Pirms dažām nedēļām Rubenē notika divas pārbaudes spēles,
kurās Latvijas florbolisti sacentās ar ziemeļu kaimiņiem. Pirmajā spēlē igauņi
tika uzveikt ar 13:1, bet otrais mačs beidzās neizšķirti – 3:3.

„Pārbaudes spēles ir eksperimentu laiks," uzsver Grunckis. „Pirmajā
sacīkstē izmantojām klubos iespēlētos uzbrucēju trijniekus, kuri apliecināja
savu rezultativitāti. Otrajā mačā laukumā laidu eksperimentālus virknējumus, jo
vēlējos izzināt vairāku florbolistu iespējas – gatavību spēlēt arī citā ampluā
nekā klubā."

Latvijas izlases treneris piebilst, ka šoreiz tiešām
galvenais nav bijis rezultāts, jo pašlaik nav šaubu par mūsu valstsvienības
pārākumu pār igauņiem. Pašlaik kaimiņi izvēlējušies atšķirīgu florbola
attīstības virzienu. Latvijas spēcīgākie spēlētāji pārstāv valsts labākos
klubus, bet talantīgākie igauņi steidz meklēt darba piedāvājumus Zviedrijas,
Somijas un pat Šveices komandās. Igaunijas sportisti decembrī spēlēs pasaules
čempionāta A divīzijā, solot sastāvā iekļaut arī divus meistarīgus zviedru
florbolistu ar igauņu saknēm.

Arī Latvijas izlasē tiks pulcēti visi labākie spēki,
nevērtējot spēlētāju personas kodu. Līdz ar to lielas izredzes atgriezties
valstsvienības sastāvā ir arī 1974. gadā dzimušajam Kristiānam Lisovskim, kurš
nepiedalījās 2004. un 2006. gada pasaules čempionātos. Latvijas meistarsacīkšu
rezultatīvākais spēlētājs apliecinājis gatavību atgriezties šādos mačos.

„Salīdzinot ar 2006. gada pasaules čempionātu, izlases
kodols paliks gandrīz nemainīgs," uzsver Grunckis. „Vairums valstsvienības
kandidātu ir spēku pilnbriedā – 25 un 26 gadu veci. Tādēļ nav iemesla mākslīgi
veikt paaudžu maiņu. Jo vairāk tāpēc, kā arī pieredzējuši florbolisti joprojām
ir lieliskā sportiskajā forma. Īpaši varu pieminēt Kristiānu Lisovski. Līdz ar
to no 2005. gada Eiropas U-19 čempionāta dalībniekiem kandidātu pulkā ir tikai
Artis Raitums un Jānis Bramanis, kuri varētu būt jaunākie izlases dalībnieki."

Aprīlī iecerētas Latvijas izlases pārbaudes spēles ar
norvēģiem, taču par šiem mačiem vēl galīgā vienošanās nav panākta.

Renārs BUIVIDS

Pārbaudes spēles
Kocēnos

Latvija – Igaunija
13:1 (5:0, 3:0, 5:1)

4:56 (1:0) Juškēvičs (At. Blinds); 10:15 (2:0) Peičs
(Preiss); 12:10 (3:0) At. Blinds (Freimanis); 12:22 (4:0) Jansons (Rajeckis);
12:51 (5:0) Alps (Laiviņš); 22:25 (6:0) Peičs (Juškēvičs); 25:55 (7:0)
Freimanis (At. Blinds); 38:57 (8:0) Lisovskis (Grunšteins); 41:22 (9:0) Jansons
(Raitums); 48:21 (9:1) Ra. Kivi (Re. Kivi); 49:11 (10:1) Lisovskis (Jansons);
51:25 (11:1) Jansons (Raitums); 52:15 (12:1) Juškēvičs (Freimanis); 58:46
(13:1) A. Belasovs (Laiviņš). Metieni: 43:18
(18:6, 12:5, 13:7). Skatītāji: 456
(Kocēnu SN).

Latvija – Igaunija
3:3 (0:2, 2:1, 1:0)

6:19 (0:1) Pūnbergs; 11:20 (0:2) Re. Kivi (Ra. Kivi); 26:39
(0:3) Re. Kivi (Ra. Kivi); 32:07 (1:3) Freimanis (A. Belasovs); 36:28 (2:3)
Alps (Lisovskis); 42:18 (3:3) Freimanis. Metieni:
27:19 (8:6, 13:4, 6:9). Skatītāji: 240
(Kocēnu SN).

Pasaules čempionāts

A divīzija

I grupa. Zviedrija
(1.), Čehija (4.), Latvija (5.), Itālija (8.), Krievija (9.)

II grupa. Somija
(2.), Šveice (3.), Dānija (6.), Norvēģija (7.), Igaunija (11.)

B divīzija

I grupa. Vācija
(10.), Slovēnija (14.), Austrija (15.), Singapūra (18.), Lielbritānija (19.)

II grupa. Ungārija
(12.), Nīderlande (13.), Japāna (16.), ASV (17.), Polija (21.)

Pasaules čempionātu
laureāti

Gads    1. vieta 2. vieta 3.
vieta Latvija

1996.   Zviedrija           Somija  Norvēģija         9.

1998.   Zviedrija           Šveice  Somija  9.

2000.   Zviedrija           Somija  Šveice  7.

2002.   Zviedrija           Somija  Šveice  6.

2004.   Zviedrija           Čehija  Somija  6.

2006.   Zviedrija           Somija  Šveice  5.