Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Fiasko Skopjē

Zaudēt vienmēr ir sāpīgi, it īpaši līdzīgiem vai pat relatīvi ne īpaši
stipriem pretiniekiem. Šoreiz Deivisa kausa izcīņā tenisā notika tieši tā, jo
Latvijas izlase Skopjē ar 1:4 zaudēja Maķedonijas valstsvienībai. Debija
pirmajā līgā neizdevās, lai arī neveiksme šoreiz nav jāuzskata par pārsteigumu.
Maķedoniešiem bija krietni vairāk trumpju nekā mūsējiem.

Latvijas labāko tenisistu veselības likstas, spēļu prakses trūkums, netīkams
segums, maķedoniešu līdzjutēji. Neveiksmei var atrast daudz izskaidrojumu, bet
īpaši taisnoties nav jēgas. Mūsu valsts tenisisti zaudēja, jo konkrētajā mačā
maķedonieši bija labāki. Labā fiziskā kondīcijā, motivēti un morāli stipri.
Gatavi cīnīties līdz galam un pacietīgi gaidīt īsto brīdi. Visu iepriekš minēto ļoti labi raksturo Ernesta Gulbja zaudējums Lazaram
Magdinčevam piecos setos. Spēles pirmajā setā Ernests izskatījās un bija klasi
pārāks, pat neraugoties uz nesenajām veselības likstām. Otrajā setā Gulbis arī
varēja uzvarēt, bet galotnē dažas reizes strīdīgās situācijās tiesneši tiesāja
par labu mājiniekiem. "Tas mani nedaudz izsita no līdzsvara. Vajadzēja visu pēc
iespējas ātrāk  aizmirst un spēlēt tālāk.
Tas  arī izdevās, taču beigās nelielās
traumas dēļ vairs nevarēju tik labi skriet, kājas neturēja,"  teica Ernests. Magdinčevs nogaidīja. Gulbis
sāka pagurt, kājās iemetās krampji, un tad jau mājinieks bija noteicējs
laukumā.

Līdzīgi bija otrajā spēlē. Andis Juška aktīvāk uzbruka pret Predragu
Rusevski, bet vairāk kļūdījās, un punktus guva pretinieks. Uz tik lēna
tenisita seguma gandrīz visas bumbas pretinieki spēja atsist atpakaļ un gaidīja
mūsējo kļūdas. "Sāpīgi. Ļoti negaidīts rezultāts komandai un arī man," tā pēc
otrās dienas dubultspēles teica izlases kapteinis Ģirts Dzelde. Viss jau bija
beidzies, un Latvijas izlase zaudējusi, dubultspēlēs iegūstot vien četrus geimus
trijos setos! Juškam tā bija ļoti neveiksmīga spēle, un arī Deniss Pavlovs pēc
gandrīz pusgada (rokas savainojums) nespēlēšanas sacīkstēs nespēja veikt
brīnumus.

Svētdien  tieši Pavlovs guva goda
punktu Latvijas labā, uzvarot maķedoniešu ceturto numuru. Denisa spēles stilam
šie laukumi šķita piemērotāki, lai arī pats atzina, ka vēl neesot fiziski
atguvies un arī šis pretinieks nav bijis tik meistarīgs kā pārējie. Kārlis
Lejnieks ar Iļju Martinovski spēlēja līdzīgi, labi kombinēja, tomēr setu
galotnēs zaudēja. Pārāk daudz kļūdu izšķirošajos brīžos.

Panākuma tehnoloģija

No maķedoniešiem var pamācīties, kā sasniegt labāko rezultātu. Tribīnēs
skaļš un pretiniekus provocējošs atbalsts. Nebija viegli izturēt šādu spiedienu.
Minūtes pārtraukumos, mainoties laukuma pusēm, tika atskaņota uzmundrinoša mūzika,
tāda kā valsts neformālā himna. "Makedonija, Makedonija, milijons serdca,
jedna molitva…."
* Mājiniekus šī melodija ļoti iedvesmoja.

Skopjē izmantotas arī vecās Balkānu viltības. Konkurentu ģērbtuvēs nezin
kāpēc pirmajās divās spēļu dienās nedarbojās apsildīšana. Gaisma pie griestiem
dega, bet kontaktos elektrības nebija, un līdz ar to sildītāji nestrādāja. Pēc
mājinieku uzvaras dubultspēlē ģērbtuves atkal siltas, turklāt arī daudz
bagātīgāks augļu un atspirdzinošo dzērienu klāsts. Sakritība? Pārāk daudz
nejaušību, pareizāk sakot, likumsakarību.

Rīkotāji nebija žēlojuši visai bargu naudu, lai zālē izveidotu tenisita
laukumu. Smiltīm un paklājam nebija būtiskas vainas, bet zem šī klājuma – veca
un ļodzīga dēļu grīda. Tā parocīgāka bija mājiniekiem, jo vairāk izšķīra
raksturs, pacietība un fiziskā sagatavotība, nevis tehnika un spēks. Bumbas
atlēcieni bieži bija neprognozējami, bet maķedonieši tik sita tās atpakaļ.
Vairāk kļūdījās mūsējie, un mājinieku plāns attaisnojās.

Māka nepievērst uzmanību sīkumiem un domāt par pašu galveno ir ļoti
noderīga. Šajā ziņā no maķedoniešiem ir jāmācās, jo pie grūtībām tie pieraduši.
Pat viņu labākie spēlētāji brauc uz dažādiem turnīriem Balkānos, Āfrikā un
Āzijā, kur ne vienmēr labi sadzīves apstākļi un kvalitatīvi laukumi. Par
izvēlēto oficiālo viesnīcu Aleksandar Palace gan grēks sūdzēties,
labākas par to Maķedonijā neesot. Viss pārējais pieder pie lietas jeb uzvaras
stratēģijas.

 

Teksts un foto

Māris Rīmenis, LTV Sports

 

 * Maķedonija, Maķedonija, miljons
siržu, viena ticība (lūgšana) – maķed.val.