Artūram Puravam 90!

Latvijas
jaunatnes basketbola ilggadējais treneris Artūrs Puravs, kurš ir kļuvis par
vienu no Rīgas 3. BJSS simboliem, 20. septembrī svinēs 90. dzimšanas dienu!
Puravs kā fizkultūras skolotājs un zēnu komandu treneris ir izaudzinājis
daudzas basketbola slavenības, kuras tuvākajās dienās steigs sveikt pedagogu
apaļajā jubilejā.

Laikā, kad Latvijas basketbolisti 1935. gadā izcīnīja
pirmo Eiropas čempionu titulu, Puravs jau aizrāvās ar sportu, spēlējot gan
basketbolu, gan hokeju. Darba gaitas Puravs aizsāka pēc kara, 1947. gadā
kļūstot par Rīgas 5. vidusskolas (pašreiz Āgenskalna ģimnāzija) fizkultūras
skolotāju, nostrādājot šajā amatā līdz pat pagājušajā gadsimta
septiņdesmitajiem gadiem. Piecdesmitajos gados 5. vidusskolas sporta slavu
kaldināja arī izcilā basketboliste Dzidra Karamiševa-Uztupe.

1958. gadā nesen dibinātajā 3. BJSS sāka veidot
basketbola grupas, bet pēc diviem gadiem Puravs uzsāka darbu ar vienu no zēnu
grupām. Drīz vien trenera vadītās komandas jau guva panākumus Latvijas PSR
jaunatnes sacensībās, gandrīz katrā vecuma grupā izauga kāds patiesi labs
basketbolists. Purava vadītā A vecuma grupas komanda 1961. gadā sasniedza
nebijušus augstumus PSRS mērogā, kļūstot par sporta skolu sacensību bronzas
laureātiem.

Purava audzēkņi Kārlis Jansons un Juris Visockis sekmēja VEF atgriešanos PSRS augstākajā līgā,
meistarkomandu līmeni sasniedza arī Edvīns Dreibergs. Arī Zelta rokas Ainara Bagatska izveidošanā par izslavēto snaiperi
izšķiroša loma bija Puravam, kurš 3. BJSS puišus trenēja līdz pat 1999. gadam,
kad tika svinēta 80 gadu jubileja. Viens no pēdējiem Purava stingro roku izjuta
Uģis Viļums, kā arī FIBA kategorijas tiesnesis Arnis Ozols.

Par
Artūru Puravu

Ainars
Bagatskis, Artūra Purava audzēknis, bijušais Latvijas izlases
basketbolists, Krievijas Jenisej treneris:

– Artūrs Puravs man atmiņā palicis ne tikai kā treneris,
bet arī kā audzinātājs, dažbrīd pat tētis un mamma. Piezīmes no trenera
izpelnījos pat par to, ka nevēlējos pietiekami bieži iet pie friziera. Purava norādījumi
bija jāpilda bez ierunām. Savulaik atļāvos ignorēt prasību tiesāt citu grupu
spēles. Sods nebija ilgi jāgaida – uz nākamo turnīru Krievijā komanda aizbrauca
bez manis. Tajā pašā laikā tieši Puravs manī saskatīja snaipera dotības – gados
sešpadsmit viņš aizliedza man pastiprināti darboties ar hantelēm. Treneris
ieteica papildus trenēt metienus. Puravs izcīnīja man vietu republikas skolēnu
izlasē. Bija ierasts, ka izlasē tiek VEF un 2. BJSS audzēkņi, taču Puravs
panāca, lai komandas treneri paskatītos arī mani. Purava uzticību attaisnoju un
drīz vien kļuvu par vienu no labākajiem sava vecuma spēlētājiem.

Jānis Rimbenieks, VEF BS ilggadējs
treneris:

– Artūra Purava vadītās 3. BJSS komandas vienmēr ir bijušas labi
nokomplektētas, fiziski labi sagatavotas, ar cīnītāja raksturu. Cīņas ar viņiem
nekad nebija vieglas. Treneris Puravs spēles vadīja ļoti emocionāli, ātri
iekarsa, viņš bija maksimālists, ko viņš prasīja arī no audzēkņiem. Zinu,
Puravs bija prasīgs arī attiecībā uz audzēkņu sekmēm un regulāri tās
kontrolēja. Manuprāt, tas ir ļoti pareizi. Laikā, kad spēru pirmos soļus
trenera amatā pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu pirmajā pusē, Puravs bija
viens no tiem, no kura varēja mācīties. Trenera darbs, atdodot tam visu, ir
ļoti smags. Sevišķi cieš veselība. Apbrīnoju savu kolēģi, kurš, spītējot
veselības likstām, sagaida savu apaļo jubileju. Visu cieņu, kolēģi!

Uģis Viļums, Artūra Purava audzēknis, Barona/LMT basketbolists:

– Vasarā katrai komandai biju treniņu nometnes, arī 3. BJSS komandām.
Parasti tās notika augusta sākumā, kad pēc divu mēnešu neredzēšanās džekiem
bija sakrājies daudz stāstāmā. Pļāpāšana notika pa naktīm un, protams, ar lielu
smiešanos. Reiz treneris Puravs izdzirdēja mūsu zirgošanos un staigāšanu pa
istabiņām un atnāca pārbaudīt. Koridorā treneris satika vienu mūsu biedru un
prasīja: „Ko tu te blandies pa
nakti apkārt?". Uz to pieķertais atbildēja, ka iet nomierināt pārējos, jo
nevar aizmigt. Tas Puravu neapmierināja, viņš atvilka savu smago roku un
gribēja cirst pļauku, bet neaprēķināja attālumu un trāpīja pa sienu. Otrreiz
viņš nekļūdījās un, paspēris soli uz priekšu, trāpīja nevainojami. No viņa pa ausīm ir dabūjuši visi!

Vija Muižniece, bijusī Rīgas 3. BJSS
trenere:

– Artūru Puravu varētu salīdzināt ar deviņdesmitgadīgu dižkoku ozolu birzes
– savu audzēkņu – vidū. Daudzus gadus esam kopā strādājuši vasaras basketbola
nometnēs – Lubānā, Jaunpilī, Mālpilī, Neretā. Puravs neatlaidīgi organizēja un
vadīja vasaras nometnes. Artūrs audzināja ne tikai savus audzēkņus, bet arī
viņu vecākus. Lai arī reizēm likās, ka viņš bija pārāk kategorisks, jāatzīst,
ka beigu beigās mēs mērķtiecību, kārtību un darba mīlestību, prieku kopā būt,
dziesmas dziedāt, prasmi sagatavot priekšnesumus nometņu noslēgumos varam
saistīt tieši ar Puravu. Viņš mācīja ne tikai basketbolu spēlēt, bet mācīja būt
par vīrieti.

Edvīns Dreibergs, Artūra Purava audzēknis,
ASK un VEF meistarkomandu dalībnieks:

– Artūrs Puravs ir mans pirmais un nozīmīgākais treneris. Bez viņa
ieguldītā darba nebūtu kļuvis par sporta meistaru. Viņa enerģija, darba spējas,
stingrās pedagoģiskās metodes, kārtība treniņos un rūpīgi saplānotajās sporta
nometnēs ļāva daudziem audzēkņiem gūt panākumus ne tikai sporta laukumos, bet
arī personiskajā dzīvē, darbā. Ar smaidu atceros, kā stāvējām miera stājā
naktīs nometnes telpu koridoros, kā mums atņēma kārtis un lika sakopt
labierīcības par neapēstām pusdienām. Esmu pateicīgs arī par mājas vizīti, kura
palīdzēja tikt man pāri pusaudžu krīzei. Sametīsim pretiniekiem vismaz 100 punktus!

Arvo Kallaste, Artūra Purava
audzēknis, basketbola treneris:

– Sava trenera Artūra Purava iespaidā pats kļuvu par basketbola treneri un
joprojām esmu viņam pateicīgs par to. Trenera Purava baušļi par audzēkņu
kārtību, centību, izskatu un disciplīnu laukumā un ārpus tā bija aktuāli tad,
kad audzēkņi bijām mēs, ir aktuāli šobrīd, kad mēs esam tēvi un būs aktuāli
vienmēr. Puravu var raksturot vienkārši un precīzi – viņš ir vecis! Vienmēr
esmu apbrīnojis, ka, arī gadiem ritot, mans treneris vienmēr ir sekojis līdzi
laikam un basketbola tendencēm un viņa audzinātās komandas vienmēr ir
spēlējušas fiziski spēcīgu basketbolu ar uzsvaru uz labi organizētu komandas
darbību aizsardzībā. Ir šāds basketbola speciālistu atzinums: Ar ko atšķiras
augsta līmeņa treneris no vienkārši laba trenera? Ar to, ka augsta līmeņa
treneris ļoti daudz uzmanības pievērš spēlei tieši aizsardzībā.

Ēvalds Tukišs, Artūra Purava audzēknis,
bijušais VEF junioru komandas dalībnieks, basketbola treneris:

– Artūru Puravu cienīja arī tie, kas pie viņa netrenējās. Treneris saprata,
ka ne katrs izaugs par augstas klases basketbolistu, tāpēc mūs audzināja tā,
lai mēs izaugtu par kārtīgiem cilvēkiem. Treniņos bija stingrs, prasīgs. Bija
arī tādi audzēkņi, kam tas likās par grūtu un pameta sportu. Arī pašam 8. klasē
paslīdēja kāja un gribēju pamest basketbolu, bet laikam pa šiem gadiem treneris
bija iegrozījis domāšanu pareizās sliedēs un pēc divu nedēļu prombūtnes
atgriezos komandā. Treneris vienmēr uzsvēra, ka lai kļūtu par labu sportistu ir
daudz jāstrādā individuāli. Nometnēs bija individuālie uzdevumi, kas bija
jāpilda katru dienu, no treniņiem brīvajā laikā. Uz treniņiem nācām ar treniņu
dienasgrāmatām, kurās ne tikai rakstījām par padarīto, bet arī analizējām, kas
izdevās, kas ne, kāpēc. Izbraukumos vakara sapulcēs katram spēlētājam bija
jāanalizē savs un komandas sniegums katrā spēlē. Tas lika uz spēli skatīties citādāk,
sākt domāt. Spēles prata vadīt tā, lai katrs izliktos par visiem 100 % vai
tuvu tam, tāpēc viņa trenētās komandas vienmēr cīnījās par pirmajām vietām ne
tikai Latvijā, bet arī PSRS mačos.

Informāciju apkopoja

Renārs BUIVIDS