Attīstības turpinājums

Handbola sezona strauji tuvojas noslēgumam, mudinot
paskatīties uz sporta veida nākotnes aprisēm. Latvijas Handbola federācijas
prezidents Anrijs Brencāns stāsta par izmaiņām nākamajā sezonā, kas
vistiešākajā mērā skars handbola cienītājus.Izmaiņas nākamsezon skars Latvijas virslīgas, 1. līgas
un, iespējams, sieviešu čempionātu. Pārveidošanas stadijā ir Baltijas handbola
līga, pozitīvas pārmaiņas piedzīvojis 2010. gada Eiropas čempionāta
kvalifikācijas turnīrs vīriešu izlasēm, kas, iespējams, handbola līdzjutējiem
gada beigās liks pulcēties Latvijas sporta centrā Arēnā Rīga.
Latvijas desmitnieks
Martā federācijas valde nolēma, ka 2009. gada Latvijas
virslīgas čempionātā astoņu komandu vietā startēs 10 – šīs sezonas čempionāta pirmais
sešinieks, kā arī četras labākās vienības pēc pārejas turnīra noslēguma.
"Vairāki klubi izteicās par nepieciešamību paplašināt komandu skaitu
virslīgā," iesāk Anrijs Brencāns. "Citi savukārt uzskatīja, ka
izmaiņas čempionātu nepadarīs interesantāku. Starp vadošajiem un zemākajiem
klubiem spēļu rezultātu starpības būs lielākas, pieaugs izmaksas. Manā
skatījumā ieguvums būs lielāks. Palielināsies virslīgas komandu reģions,
vietās, kur handbols attīstās, būs iespējams redzēt labākās vienības. Citādi šie
klubi darbojas savā līmenī un posms starp nacionālo izlasi un spēlēšanu ne tajā
augstākajā līmenī paliek plīvurā tīts.Iepriekšējās trīs sezonas bijušas veiksmīgas AB.LV
Latvijas kausa izcīņai, kurā piedalās pirmās līgas un virslīgas komandas. Kausa
izcīņā jāspēlē divi mači, padarot tos dinamiskus un interesantus skatītājiem.
Pievienojoties virslīgas komandu pulkam, jaunajiem spēlētājiem un treneriem
palielināsies motivācija trenēties un pārspēt virslīgas klubus jau regulārās
sezonas mačos, ne tikai kausa izcīņā. Spilgts piemērs ir Ogres SC, kas,
spēlējot virslīgā, krietni uzlabojis sniegumu.

Nākamgad izmaiņas skars arī pirmo līgu, kas tiks
apvienota ar jauniešu vecāko grupu sacensībām. Tas tiek darīts, lai puiši, kas
grib spēlēt handbolu arī turpmāk, laikus sāk rūdīties spēlēs ar pieaugušajiem.
Tiks nodrošinātas regulāras spēles ar pilnu laiku visas sezonas garumā, nevis
tikai epizodiski.

Izspēles kārtība tiks izstrādāta tuvākajā laikā un,
iespējams, izmaiņas skars arī sieviešu čempionātu, kura sacensību rezultāti
šogad ir ļoti spraigi un dinamiski. Domāju, ka šie jauninājumi nākamajām divām
sezonām sevi attaisnos."

Pēc pašvaldību iniciatīvas īpaša vērība tiek piešķirta
Latgales attīstībai. Tiek domāts par Latgales reģionālā handbola centra
izveidi, izmantojot jauno sporta zāli Ludzā. Neliels solis uz priekšu sperts
arī Rīgas handbola skolas izveidošanā, par pamatu ņemot ASK komandu.
Prezidentam bijusi saruna ar Rēzeknes augstskolas lektoru par pirmās līgas
komandas izveidi, lai jaunieši, kas beidz vidusskolu, varētu turpināt studijas
dzimtajā pusē un nepamest handbolu. "Sporta veida attīstības līkne sliecas
uz augšu," apmierināts ir Brencāns.

Izmaiņas Baltijā

Nedēļas nogalē Igaunijas pilsētā Pilvē notika Baltijas
līgas finālturnīrs, kurā trešo vietu izcīnīja mūsu spēcīgākā komanda ASK/AB.LV.
Par čempioniem kļuva mājinieki, Pilves Serviti handbolisti, kuriem
pusfinālā kapitulēja mūsu puiši. Turnīra laikā notika Latvijas, Igaunijas un
Lietuvas handbola federāciju vadības tikšanās ar komandām, lai rastu ieteikumus
veiksmīgai līgas attīstībai.

"Baltijas līga ir interesants un rezultatīvs
turnīrs," uzskata Latvijas Handbola federācijas prezidents. "Bet kopā
ar Igaunijas un Lietuvas federācijām atzinām, ka neesam gandarīti, kā turnīrs
tiek atspoguļots medijos. Uz spēlēm nāk maz skatītāju, tām nav vēlamās
ažiotāžas, kāda ir, piemēram, basketbolam (BBL) un volejbolam (Schenker
līga).

Pērn
izteicu savas idejas līgas attīstībai, bet tās 
diemžēl netika realizētas. Šogad Igaunijā startējām visas trīs
federācijas kopā, lai uzklausītu klubu vēlmes un uzzinātu, ko klubi gribētu
saņemt no mums, lai turnīru padarītu nozīmīgāku.

Tika nolemts veidot juridisku vienību, kas organizētu
Baltijas handbola līgu, īpašu vērību pievēršot mārketingam. Par to sīkāk tiks
runāts pēc divām nedēļām, kad ar klubu vadībām tiksimies otrreiz. Līdz šim
līgas organizācija bija klubu rokās, taču šobrīd izskatās, ka līgas vadība tiks
nodota Baltijas valstu federācijām. Šajā tikšanās reizē vienojāmies, ka 2009.
gada turnīrā katrai Baltijas valstij tiks atvēlētas trīs komandu kvotas, ne
vairāk kā trīs komandas tiks uzaicinātas. Starp tām acīmredzot būs
Baltkrievijas komandas un, iespējams, viena no Somijas vadošajām komandām, kas
izteikusi vēlmi piedalīties turnīrā. Noteikti nepiedalīsies Sanktpēterburgas
klubs, kas šogad neatbrauca uz vairākām spēlēm. Pati izspēles kārtība
nemainīsies.

Ar ASK/AB.LV komandu man bija atsevišķa saruna,
lai viņi savas mājas spēles aizvadītu Olimpiskajā sporta centrā Rīgā, tādējādi
piesaistot lielāku sabiedrības uzmanību."

Handbols Arēnā Rīga?

Piektdien Vīnē notiks 2010. gada Eiropas čempionāta
kvalifikācijas turnīra izloze vīriešu izlasēm. "Atšķirībā no iepriekšējā
Eiropas čempionāta uz nākamo kvalificēsies tikai uzvarētāji un mājinieki,"
ar kontinentāliem jaunumiem iepazīstina Brencāns. "Pārējās valstu komandas
piedalīsies kvalifikācijas turnīrā, kas, manuprāt, būs vēl interesantāks, jo
spēles notiks visas sezonas garumā, saglabājot ilgāku skatītāju interesi.
Pretinieki būs nopietnāki, jo pirmajos divos grozos (Latvija ir ceturtajā –
red.) vāju komandu nav. Pieļauju, ka Rīgā varēsim ieraudzīt tādas Eiropas top
komandas kā, piemēram, Francijas, Ungārijas vai Vācijas izlases. Katras
apakšgrupas divas labākās komandas kvalificēsies finālturnīram.

Latvijas izlases izredzes beidzot aizbraukt uz
finālturnīru, manuprāt, nemainās. Komanda nevarēs ilgāku laiku gatavoties, taču
ar valstsvienības galvenā trenera Andra Gulbja pieredzi un zināšanām mēs varam
izveidot konkurētspējīgu izlasi. Visas komandas būs vienādā situācijā.

Par Latvijas izlases spēļu rīkošanu uzsāktas sarunas ar Arēnu
Rīga, kura iegādājusies handbola mačiem piemērotu segumu. Tā kā arēnas
grafiks ir ļoti noslogots, konkrētība radīsies pēc izlozes, kad zināsim spēļu
datumus."

Pārējā virtuve

Mainoties kvalifikācijas sistēmai, varētu šķist, ka
pērnā Rīgas domes kausa izcīņa, kas tradicionāli notiek decembrī, varētu būt
pēdējā, tomēr prezidents apgalvo pretējo. "Kausa izcīņa būs laba iespēja
potenciālajiem izlases spēlētājiem parādīt galvenajam trenerim savus spēkus.
Mēs to ticamāk vairs nedefinēsim kā sagatavošanās posmu, bet gan kā pārbaudes
turnīru, kurā treneris varēs novērtēt tuvākos rezervistus."

Pagājušā septembrī notika pirmā Čempionu kausa izcīņa,
kurā piedalījās katras Baltijas valsts labākā komanda un pieaicinātā komanda,
kas pērn bija Zviedrijas čempione. "Šogad kausa izcīņu organizēs igauņi,
visdrīzāk spēles tiks izspēlētas augustā, turnīra Kalev Chocolate Cup
laikā," domā mūsu prezidents. "Komandu kopumā būs vairāk, taču
čempioni tiks vērtēti atsevišķi. Sporta veids no tā tikai iegūs, jo spēlēm būs
dubulta vērtība un tām tiks piesaistīta lielāka skatītāju interese."

Hokeja aprindās pašreiz viena no galvenajām tēmām ir
Rīgas Dinamo atjaunošana un tā piedalīšanās Kontinentālajā hokeja līgā.
Izrādās krievi šajā virzienā rok arī handbola lauciņā. "Man bija saruna ar
Krievijas handbola federācijas prezidentu, kurā viņš mani informēja, ka tiek
plānots organizēt līdzīgu līgu kā hokejā," stāsta Brencāns. "Krievu
prezidents jautāja, vai tas mani interesē. Atbildēju apstiprinoši, jo muļķīgi
būtu pateikt, ka ne. Tas būtu neatsverami sporta veida popularizācijai, tomēr
idejas attīstīšanai trūkst vairāku priekšnosacījumu. Nemaz nerunājot par to,
kas šajā komandā spēlētu, mums nebūtu arī, kur spēlēt, jo Arēnas Rīga kalendārā
grūti atrast kādu brīvdienu. Turklāt tuvāko triju četru gadu laikā jaunas zāles
mums nebūs."

Līdz 2008. gada handbola sezonas noslēgumam atlicis
nedaudz. Sestdien Rīgas Olimpiskajā sporta centrā sāksies AB.LV Latvijas
kausa izcīņas finālturnīrs, bet vēl pēc nedēļas – izslēgšanas turnīrs Latvijas
virslīgas čempionātā vīriešiem.

Raitis PURIŅŠ

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports