Sezonas starts svētku noskaņā

Ar regbija kluba Miesnieki
komandas STATS/ASK spēlēm Lietuvas
atklātajā čempionātā sākusies Latvijas regbija sezona. Tā startējusi svētku
noskaņā, jo šonedēļ apritējuši 15 gadi kopš mūsu izlase piedalījās pirmajā Pasaules
kausa finālturnīrā regbijā 7. Šos vēsturiskos mačus Latvijas sportisti
aizvadīja slavenajā Skotijas galvaspilsētas Edinburgas stadionā Murrayfield. Tas ir lielākais panākums
mūsu regbija vēsturē, ko būs ļoti grūti atkārtot.
Latvijas regbisti tiesības piedalīties
Pasaules kausā izcīnīja kvalifikācijas turnīrā Maskavā, kur negaidīti apspēlēja
rangā augstākstāvošās Gruzijas (20:5) un Krievijas (12:10) komandas. Turklāt
izšķirošā cīņa ar krieviem izvērtās īpaši dramatiska – Latvijas vienība tikai
mača pēdējās sekundēs ar piezemējumu panāca izlīdzinājumu, bet komandas
kapteinis Vladimirs Ņikonovs ar precīzu realizācijas sitienu pielika spēlei
uzvarošu punktu.Edinburgā Latvijas regbisti pie
uzvarām netika, taču ieguva vienreizēju iespēju tikties laukumā ar konkurentiem
no regbija lielvalstīm. Pirmajā čempionāta dienā bija spēles ar Fidži (0:42),
Rumāniju (5:22) un Dienvidāfriku (5:47), bet nākamajā dienā pretī stājās Japāna
(14:21) un Velsa (7:36). Lai gan turnīru sākām ar ranga pēdējo 24. numuru,
noslēguma tabulā apsteidzām Nīderlandes un Taivānas komandas. Jāpiebilst, ka tā
bija pirmā Pasaules kausa izcīņa regbijā 7, kas tagad notiek ik pēc četriem
gadiem. Par pirmajiem pasaules čempioniem Edinburgā kļuva angļi, kas finālā ar
21:17 uzvarēja austrāliešus.
Pirms 15 gadiem
Skotijā mūsu regbistus cīņā
sūtīja galvenais treneris Uldis Bautris, kurš līdz 2000. gadam bija Latvijas
lielā regbija izlases treneris, bet tagad joprojām vada regbija 7 izlasi. Pirms
15 gadiem viņš arī izveidoja klubu Miesnieki.„Toreiz neviens negaidīja, ka
izcīnīsim ceļazīmi uz Pasaules kausu. Atceros, mūsu federācijas prezidents
Andris Ozols teica, ka nav ko braukt uz Maskavu, jo tāpat paliksim pēdējie.
Taču tajā laikā mums bija ļoti labs kolektīvs, spēlētājiem bija pacēlums, jo nesen
bijām iekļuvuši PSRS čempionāta augstākajā līgā. Tad vēl bija meistarkomanda
Jelgavas RAF, kur spēlētājiem maksāja
arī algu. Maksāja maz, bet tā tomēr bija nauda. Daļai regbistu gan radās
bizness braukt uz Poliju tirgoties. Pēc atgriešanās no Edinburgas RAF komandas spēlētāji kļuva par
amatieriem. Mums bija ielikts labs fiziskais pamats, bet galvenais mīnuss bija
tas, ka gandrīz nemaz nebijām spēlējuši regbiju 7, bet tikai lielo regbiju.
Šajā ziņā par mums tiešām varēja teikt, ka tikko bijām iznākuši no meža. Regbijs
7 ļoti atšķiras no lielā regbija, tur ir cita garša, specifika. Pirms turnīra
Maskavā mums palīdzēja Ukrainas speciālists Igors Bobkovs, kurš pirms tam bija
PSRS regbija 7 izlases treneris. Viņš vadīja pāris treniņus un teorētiski
izstāstīja, kas tas tāds ir regbijs 7," stāsta Uldis Bautris, atzīstot, ka tuvākajā laikā mums par šādiem
panākumiem nav ko sapņot.

„Latvijas izlasei bija labas
izredzes aizbraukt arī uz otro Pasaules kausu regbijā 7. Pēc četriem gadiem,
kad gatavojāmies nākamā Pasaules kausa atlases turnīram, sportiskajā ziņā bijām
pat labāki. Gatavojoties mačiem, braucām spēlēt uz Angliju, kur uzvarējām
Anglijas augstākās līgas klubus. Tad jau zinājām, kas ir regbijs 7. Diemžēl kvalifikācijas
izšķirošajā spēlē sīvā cīņā zaudējām Korejai, kas vēlāk Pasaules kausā ieņēma
devīto vietu. Pēc tam sākās lejupslīde. Tagad Eiropā regbija 7 rangā esam otrā
desmita viducī. Šogad maija beigās būs jauns Eiropas čempionāta atlases
turnīrs. Ja mēs tagad gatavotos kā toreiz deviņdesmitajos gados, varu garantēt,
ka noteikti tiktu Eiropas finālturnīrā, kur spēlē 12 komandas. Zināšanas un
pieredze mums ir, bet esam pilnībā pārgājuši amatieru līmenī. Ja spēlētājs nāk uz
treniņiem pēc darba, viņu vairs nevar izspiest kā citronu un likt trenēties
piecas reizes nedēļā. Mēs esam amatieri, bet mums pretī nāk vismaz
pusprofesionālas komandas," skaidro Bautris. Viņš ir priecīgs, ka pagājušajā
rudenī Latvijas sporta draugiem ar mūsu televīzijas starpniecību beidzot bija
iespēja redzēt augstākā kaluma regbiju no Pasaules kausa lielajā regbijā.

„Zinu, ka pēc tam daudziem
mainījās priekšstats par šo spēli – agrāk domāja, ka regbijā viens otram sit un
kož, bet izrādījās, ka tā ir īsta veču spēle."

Desmitnieks

Ulda Bautra vadībā Edinburgā
spēlēja desmit regbisti. Treneris atceras katru no viņiem, dažos vārdos
pastāstot par mūsu veiksmīgākās regbija komandas spēlētāju gaitām pēc
vēsturiskā čempionāta.

Vladimirs Ņikonovs

Pēdējo gadu lielākā Latvijas
regbija personība. Tagad Latvijas lielā regbija izlases galvenais treneris.
Toreiz palīdzēja gatavot komandu čempionātam, bija komandas kapteinis. Ļoti
pašaizliedzīgs spēlētājs, bieži vien gājis laukumā, neatkarīgi no
savainojumiem.

Armands Višņevskis

Pēc ieguldījuma Latvijas regbija
attīstībā liekams uzreiz pēc Ņikonova. Ilgus gadus bija miesnieku kapteinis. Šobrīd viens no labākajiem Latvijas regbija
tiesnešiem. Tagad palīdz man trenera darbā, bet šad tad arī iziet laukumā.

Aleksandrs Karaulovs

Komandas garākais spēlētājs.
Ilgus gadus bija viens no galvenajiem vienības balstiem. No kluba pirmās dienas
spēlēja Rīgas miesniekos. Nopietni beidza spēlēt tikai aizpagājušajā gadā, kad
vienā no spēlēm guva potītes traumu.

Vjačeslavs Sņetkovs

Komandas ātrākais spēlētājs,
Edinburgā turnīra otrajā mačā ar Rumāniju izdarīja mūsu pirmo piezemējumu
Pasaules kausā. Pēc Pasaules kausa kādu laiku spēlēja RAF Rīga, bet pēc tā likvidēšanās 1995. gadā pārgāja uz regbija
kluba Ovāls, kur vēl diezgan ilgi
spēlēja. Pēdējos piecus gadus vairs aktīvi nespēlē, bet tagad sācis nopietni
nodarboties ar regbija attīstīšanu Jelgavā.

Nikolajs Petjuņins

Veltījis visu dzīvi regbijam.
Ļoti talantīgs, ātrs spēlētājs. Spēlēja RAF,
tad miesniekos, vēlāk Jelgavas aļņos. Joprojām spēlē Ādažu čipšos un Latvijas izlasē.

Lauris Ērenpreiss

Arī devis lielu ieguldījumu
Latvijas regbija attīstībā. Nāk no Rīgas Vagonu rūpnīcas kluba, bet pēc tam
spēlēja Rīgas miesniekos. Tagad
beidzis spēlēt, jo bija problēmas ar elkoni. Cilvēks ar zelta rokām.

Kaspars Vekša

Interesanta personība.
Jelgavnieks. Iespējams, talantīgākais komandas spēlētājs, varēja jebkurā brīdī
uzsist sveci vai izdarīt piespēli ar abām rokām. Izdarīja piezemējumu mačā ar
Dienvidāfriku. Pirmais no šī sastāva beidza spēlēt, jo vienu brīdi radās
dažādas ārpus laukuma problēmas.

Demjans Zavadskis

Joprojām spēlē Latvijas
izlasē. No šīs komandas ar to vēl var palepoties tikai Petjuņins.
Pašaizliedzīgs un regbiju mīlošs cilvēks.

Vadims Stepanovs

Varbūt ne pārāk piemērots
regbijam 7, jo bija ne pārāk ātrs, taču ļoti viltīgs un pašaizliedzīgs. Arī
ļoti ilgi turpināja spēlēt, izmēģinot spēkus dažādos klubos.

Pāvels Ivanovs

Abi ar Stepanovu bija lieli
draugi. Kur viens spēlēja, tur arī otrs. Abi gandrīz vienlaicīgi beidza
spēlētāja karjeru.

Noteikti jāpiemin arī Vjačeslavs Trifanovs un Romāns Seredziņš, kuri Edinburgā
nespēlēja, bet deva lielu ieguldījumu mūsu uzvarā Maskavā. Diemžēl Romāns jau
vairākus gadus nav mūsu vidū. Par komandas aizbraukšanu Edinburgā rūpējās arī
toreizējais Latvijas Regbija federācijas vadītājs Andris Ozols. Viņa nopelns
bija mūsu patriotiskais noskaņojums, pirms mačiem gājām uz baznīcu, uz katru
spēli ņēmām līdzi Latvijas karogu. Savukārt federācijas viceprezidents Māris
Šmits veica organizatorisko darbu, atrada naudu, lai sagatavotu komandu. Par
spēlētāju veselību rūpējās ārsts Agris Stuklis.

Šosvētdien daudzus no 1993.
gada Latvijas regbija 7 izlases modeļa spēlētājiem varēs atkal redzēt darbībā,
jo Jelgavā 6. vidusskolas laukumā notiks Vjačeslava Sņetkova jaunizveidotā
kluba rīkotais turnīrs, kur plāno spēlēt arī Latvijas 1993. gada izlase.

Atgriežoties tagadnē

Atceroties mūsu regbija
slavas dienas, atgriezīsimies mūsdienās. Sestdien pl. 14 Carnikavā notiks šī
gada pirmā oficiālā spēle Latvijā – regbija kluba Miesnieki komanda STATS/ASK Lietuvas
atklātā čempionāta ietvaros uzņems Šauļu vienību Salda. Pagājušajā nedēļas nogalē čempionāta atklāšanas mačā Kauņā miesnieki ar 29:10 (19:0) pārspēja
vietējo Ažuolas. Uzvarētājiem trīs
piezemējumus izdarīja Valters Raņķis, pa reizei tas izdevās Gunāram Andersonam
un Gatim Grozam, bet Andrejs Aleksandrovs mērķī raidīja divus realizācijas
sitienus.

„Lai gan rezultāts it kā ir
pārliecinošs, spēle nemaz nebija tik viegla. Būtu mums kādā pozīcijā radies
caurums, lietuvieši to uzreiz būtu izmantojuši," saka miesnieku treneris Bautris. Viņš arī pamato, kāpēc Latvijas klubam
jāspēlē kaimiņvalsts čempionātā.

„Latvijā ir tikai trīs
nopietni regbija klubi, tā kā valsts meistarsacīkstēs sanāk četras sakarīgas
spēles, plus vēl pāris spēles Latvijas kausā. Tāpēc rodas jautājums, kāda jēga
ir ziemā četrus mēnešus trenēties, lai sezonas laikā aizvadītu knapi desmit
nopietnas spēles. Lietuviešiem mēs esam interesanti ar to, ka spēlējam citādākā
stilā. Mums ir laba uzbrucēju tehnika, bet viņiem tā ir vājā vieta. Lietuvieši
dažreiz saka, ka mēs ar vēderiem iestumjam bumbu ieskaites zonā, bet tas ir
regbijs. Lietuvieši vairāk spēlē ar rokām pa visu laukumu, kā rokasbumbu, bet
mēs spēlējam klasiskāku regbiju."

Kristiāns GIRVIČS

Fotoparaksti

Komanda.
Latvijas regbija 7 izlase pirms starta Pasaules kausā: (no kreisās) Aleksandrs
Karaulovs, Vjačeslavs Sņetkovs, Nikolajs Petjuņins, Lauris Ērenpreiss,
Vladimirs Ņikonovs, galvenais treneris Uldis Bautris, Vadims Stepanovs, Pāvels
Ivanovs, Armands Višņevskis, Kaspars Vekša, Demjans Zavadskis

Edinburgā. Latvijas
regbisti Pāvels Ivanovs un Aleksandrs Karaulovs Pasaules kausa mačā ar Japānu

Līderi.
Latvijas regbija 7 izlases līderi Armands Višņevskis un Vladimirs Ņikonovs