Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Baibas Jurušas rekordu grāmata

Latvijas izlases florboliste Baiba Juruša 4. decembrī, izejot laukumā Šveices pilsētā Sanktgallenē, kļūs par vienīgo spēlētāju pasaulē, kura piedalījusies visos astoņos planētas čempionātos. Jurušas rēķinā ir arī Latvijas čempionātu 12 zelta un piecas sudraba medaļas, viņa spēlējusi visos valsts meistarsacīkšu finālos. Ārpus rekordu grāmatas pēdējā laikā arvien vairāk ierakstu ir ģimenes dzīves lappusēs, audzinot meitu Martu.

 

Jurušas pienākumos pasaules čempionātā būs ne tikai valstsvienības pārstāvēšana laukumā, bet arī līdzdalība Starptautiskās Florbola federācijas (IFF) darbā, jo viņa atkārtoti izvirzīta dalībai IFF Atlētu komisijā.

„Pagaidām IFF Atlētu komisija tā pa īstam vēl nebija uzsākusi darbu. Ja Šveicē kongresā tikšu pārvēlēta šajā komisijā, tad būšu aktīvāka. Komisijas sastāva noteikšanā lielu lomu spēlēs tas, ka Šveicē kļūšu par vienīgo visu astoņu čempionātu dalībnieci, taču vērā tiek ņemti arī citi aspekti, piemēram, izglītība. Atlētu komisijas darbs iecerēts kā domu apmaiņa starp spēlētājiem un federācijas vadību, kā ar starp citām komisijām, piemēram, diskusijas ar tiesnešu pārstāvjiem. Sākotnēji tika apzināts spēlētāju vērtējums par notiekošo katrā konkrētā valstī,” sarunā ar žurnālu Sports atklāj Baiba Juruša.

 

NO ĀLANDU SALĀM LĪDZ ŠVEICEI

 

— Pirmais pasaules čempionāts notika 1997. gadā Somijai piederošajās Ālandu salās. Latvijas izlase 10 komandu konkurencē ieņēma septīto vietu, sešos mačos gūstot divas uzvaras un nākamajām medaļniecēm somietēm un norvēģietēm nezaudējot ar vairāk kā sešu vārtu starpību.

— Pirmais, kas nāk atmiņā, ir graujošie rezultāti spēlēs ar pasaules florbola grandiem, kā arī Latvijas izlases vēsturē pirmā uzvara pār Japānu.Toreiz valstsvienība tika izveidota no Rojas un Lauku Avīzes spēlētājām. Bijām tikai iesācējas, taču kolektīvs bija vienots un draudzīgs, un tas palīdzēja cīnīties pirmajā pasaules čempionātā.

— Kā šo 14 gadu laikā mainījies spēku samērs pasaules florbolā?

— Lielais trijnieks — Zviedrija, Somija un Šveice —joprojām ir vadošajās vietās pasaulē. Arvien pārliecinošāk pietuvojas Čehija. Sevi vērtējot, jāsaka, ka toreiz likām lietā tikai kājas, bet tagad arvien vairāk spēlējam arī ar galvu. Gadu laikā izlases kodols ir mainījies visai maz, jo jaunajiem talantiem tā īsti nesekmējas ar vietu izcīnīšanu valstsvienībā. Daudzas florbolistes jau kļuvušas kā māsas viena otrai.

— Tad jau reizi divos gados pēc ierastā plāna?

— Iespējams, ka tā konkurence nav kļuvusi lielāka, taču šogad pirmo reizi Latvijas izlases treneriem izdevās daudz ilgāk saglabāt intrigu par komandas galīgo sastāvu čempionātam Šveicē. Izlases nodarbībās valdīja sasprindzinājums, ieskaitot fiziskos testus, kuros nekādas atlaides nebija arī pieredzējušākajām. Iepriekšējie nopelni nebija galvenais treneru izvēles kritērijs. Līdz ar to pretēji prognozēm kāda spēlētāja arī palika ārpus sastāva.

— Četras no 20 izlases spēlētājām spēlē florbola Mekā Zviedrijā.

— Spēlēšanai Zviedrijas klubos tiešām ir kvalitātes zīme, jo no šī kvarteta tikai Indra Beķere nav elites klubā. Nav nekādu šaubu, ka pamatvārtsardze Lauma Višņevska būs garantēts ieguvums mūsu valstsvienībai. Savukārt Anete Šeina pēdējo reizi izlasē spēlēja pirms četriem gadiem pasaules čempionātā Dānijā. Tādēļ grūti prognozēt, cik ātri mums izdosies ar viņu saspēlēties. Šaubu pamatā ir tas, ka pasaules florbola attīstība virzīta uz klasisku uzbrucēju un aizsargu izskaušanu — visi var būt visur. Noteikti tā tiek spēlēts arī Šeinas pārstāvētajā zviedru klubā.

 

VAIRĀK STATISTU, FAVORĪTI NEMAINĀS

 

— Pirmo reizi Šveicē A divīzijas čempionāts notiks pēc jaunās sistēmas.

— Komandu skaits pasaules čempionāta elitē ir palielināts no 10 līdz 16 izlasēm, taču kopējais spēļu skaits nepalielinās. Vienīgi intriga varētu tikt saglabāta nedaudz ilgāk, jo iepriekš izslēgšanas turnīrā iekļuva tikai četras labākās izlases, bet Šveicē teorētiski arī ceturtdaļfinālos iespējami dažādi pārsteigumi. Tā kā Latvijas izlase uz pasaules čempionātu dosies ar autobusu, tad kopumā mums turnīrs ilgs divas nedēļas. Ne mazums spēlētāju nebija viegli atrast tik lielu laika logu pamatdarbā. Man pašai visdrīzāk nāksies izmantot lidmašīnu, jo mazo meitiņu nevaru atstāt uz tik ilgu laiku. Turklāt arī darbā tuvojas gada beigas, atskaišu laiks.

— Komandas joprojām ir tajos pašos plauktiņos, kur iepriekšējos gados?

— Čehijai izdevies ievērojami pietuvoties Zviedrijai, Somijai un Šveicei. Ja vēl 2005. gada pasaules čempionātā apspēlējām čehietes, bet pēc diviem gadiem ieņēmām augstāku vietu, iekļūstot pusfinālā, tad pēdējos gados viņas ir mūs apsteigušas. Čehijas panākumu pamatā ir sekmīgs darbs ar jaunajiem talantiem, jo izlasē un arī vadošajos klubos ir daudz jaunu seju, konkurence arvien palielinās. Protams, arī mūsu izlases mērķis Šveicē ir vieta pusfinālā, taču tad ir jāuzvar Somija apakšgrupā vai arī Šveice ceturtdaļfinālā. Nav šaubu, ka arī par piekto līdz astoto vietu gaidāmas sīvas cīņas, bet pārējās izlases vairāk ir statistu lomā. Spēlēs Somija—Austrālija, Zviedrija—ASV noteikti gaidāms milzīgs vārtu birums.

— Pasaules čempionātā no 4. līdz 11. decembrim nāksies aizvadīt sešas spēles.

— Lai arī pirmo reizi pirms šīs sezonas par fiziskās formas bāzes veidošanu bija atbildīgi paši spēlētāji, nav šaubu, ka Šveicē varēsim sekmīgi aizvadīt sešus mačus neilgā laika intervālā. Sieviešu florbolā jau parasti lielākās problēmas un neveiksmes saistītas ar psiholoģisko aspektu. Ne reizi vien bijis, ka mēs tā pa īstam sākam cīnīties tikai otrā perioda sākumā, kad jau esam nonākušas zaudētāju lomā. Šīs problēmas bieži saistītas ar to, ka starptautisku augsta līmeņa maču ir ļoti maz, sekmējot pārdegšanu pirms tik atbildīgām spēlēm.

— Tikai otro reizi pasaules čempionāts notiks sezonas vidū decembrī, bet ne maijā jau pēc valsts čempionātu beigām.

— Mans un citu spēlētāju viedoklis ir tāds, ka līdzdalība pasaules čempionātā Latvijas izlases rindās ir lielākais dzinulis turpināt spēlēt florbolu un doties uz treniņiem. Pēc atgriešanās no Šveices, kad mūsu valstī ziema vēl tikai pa īstam sāksies, noteikti būs liels atslābums. Būs grūti turpināt apzinīgi ievērot treniņu grafiku, gaidot pavasarī izšķirošās spēles Latvijas čempionātā. Virslīgā ir tikai piecas komandas, tādēļ arī spēles notiek ļoti reti. Turklāt intriga ir tikai mačos ar RSU/Runway un Ķekavu. Iespējams, ka nāksies pat organizēt vēl kādus fiziskus, piemēram, basketbola, treniņus Rīgā.

 

VOLAJA FLORBOLA ATKLĀŠANA ROJĀ

 

— Florbola pionieru vidū bija daudz hokejistu, kuriem neizdevās īstenot profesionālos plānus, bet kā veidojās dāmu florbols?

— Trenera Jāņa Volaja vadībā Rojas vidusskolā bija izveidota meiteņu komanda, kas startēja daudzos sporta veidos, piemēram, tautasbumbā un futbolā. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē viens Rojas uzņēmējs no Zviedrijas atveda pašas vienkāršākās florbola nūjas. Pēc neilga laika tika sametināti vārti, atrasti florbola noteikumi, sarīkots eksperimentāls turnīrs. Tad Volajs ierosināja veidot komandas, piesaistot arī atbalstītājus ekipējuma un formu iegādei. Sākotnēji jaunās nūjas izmantojām tikai spēlēs, bet treniņos darbojāmies ar hokeja nūjām. Tas noteikti ielika lielu fizisko bāzi. 1996. gadā jau kļuvām par Latvijas čempionēm, tiekot pie iespējas gan startēt Eiropas klubu kausu izcīņā, gan iekļauties izlasē.

— Savulaik Roja ieņēma ievērojamu vietu Latvijas florbolā, jo sieviešu komandas rēķinā četri čempionu tituli.

— Prieks, ka Rojā ir atjaunota vīriešu komanda, kas startē Latvijas čempionāta otrajā līgā. Rojas vidusskolas zālē atkal ir daudz atbalstītāju, florbols ir atgriezies. Savulaik mēs visu brīvo laiku aizvadījām sporta zālē, neredzot iespēju kādreiz ar florbolu apbraukāt pasauli. Jo treneri uzlika lielākas fiziskās slodzes, jo pēc tam bija lielāks gandarījums. Šāda attieksme pret sportu ir saglabājusies joprojām, bet jaunās maiņas nav, jo nav ieaudzināta māka pārvarēt grūtības. Ja kaut kas neiekrīt rokās, tad tas arī nav vajadzīgs.

 

FLORBOLS KĀ PASĀKUMS

 

— Ar ģimeni dzīvo Rīgā, bet pārstāvi komandu Kocēnos, kas ir100 kilometru attālumā?

— Iepriekš bija plāns pēc meitiņas piedzimšanas neatgriezties lielajā florbolā, taču Rubenē izveidojusies tik lieliska komanda un kolektīvs, ka mainīju savas ieceres. Ģimene un darbs gan ir ietekmējis manu treniņu grafiku, taču esmu atgriezusies draudzīgajā vienībā un regulāri mēroju ceļu Rīga—Kocēni—Rīga. Rubenē viss ir kārtībā, jo arī komandas vadība, treneri ir lieliski, rūpējas un dažreiz arī palutina spēlētājas. Līdz ar to arī izbraucieni uz mājas spēlēm vai izbraukuma mačiem pārvēršas par pozitīvu pasākumu. Nav jau liela izvēles iespēja, Rīgā ir tikai viena komanda — RSU/Runway. Konkurence jāsaglabā, tādēļ arī nevaram atstāt Rubeni.

Rubenes rēķinā ir astoņi čempionu tituli, no kuriem seši ir dāmu komandas aktīvā.

— Žēl, ka Rubenes puišiem pēdējos gados vairs nav izdevies izcīnīt čempionu titulu, jo savulaik bija tik forši kopīgi doties uz Eiropas klubu turnīriem. Tad vienmēr tribīnēs bija nodrošināts atbalsts no kluba biedriem. Tagad Rubenes vīriešu komandā ievērojami atjaunojies sastāvs, maz palicis veco krabju.

Baiba JURUŠA

Latvijas izlases un Rubenes florboliste

Dzimusi: 1980. gada 28. aprīlī Talsos

Augums, svars: 170 cm, 62 kg

Pirmais treneris: Jānis Volajs

Karjera: Roja, VV-Line/LSPA, Rīgas lauvas, Talsi, Rubene

Panākumi: piedalījusies visos 17 (!) Latvijas čempionāta finālos, izcīnot 12 zelta un piecas sudraba medaļas

Statistika: septiņos pasaules čempionātos (1997.—2009.) piedalījusies 31 spēlē, guvusi deviņus vārtus, izpildījusi 18 rezultatīvas piespēles; Latvijas čempionātā šīs sezonas piecās spēlēs divi vārti un divas rezultatīvas piespēles

Izglītība: maģistra grāds ekonomikā, vadības zinātnēs

Darbs: jaunu automašīnu tirdzniecības nozare

Ģimene: vīrs Juris, meita Marta

Vaļasprieki: meitiņas audzināšana, teniss, basketbols