Baltiešu vēsturiskais futbols

Vasaras ievadā Latvijas valstsvienība sacentīsies tradicionālajā Baltijas kausa izcīņā, pirmajā jūnijā pie mums Liepājā viesosies Lietuvas valstsvienība, bet pēc trim dienām Latvijas futbolisti jau ciemosies Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Baltijas kauss ir Eiropas vecākais starptautiskais futbola izlašu turnīrs — šogad tam aprit jau 88 gadi. Latvijas izlasei jāaizstāv čempionu kauss, ko tā izcīnījusi iepriekšējos divos turnīros — 2012. un 2014. gadā.

Pirmo reizi Baltijas kauss tika sarīkots 1928. gadā Tallinā, kur pārliecinoši triumfēja mūsu futbolisti. Pirms Baltijas kausa izcīņas Eiropā notika vien Lielbritānijas čempionāts (British Home Championship — angļu val.), bet tas jau sen beidzis eksistēt, turklāt juridiski Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija ir Lielbritānijas sastāvdaļas, nevis neatkarīgas valstis.

Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Baltijas kausa izcīņa bija vienas no populārākajām reģiona sacensībām, kas tribīnēs pulcēja tūkstošiem līdzjutēju. Par tā laika futbola gaisotni vislabāk liecina sporta izdevumā Fiziskā Kultūra un Sports1938. gadā rakstītais: “Četrās valstu sacīkstēs, kas šogad notikušas Rīgā, skatītāju skaits pārsniedzis 50 000, kas spilgti raksturo futbola popularitāti mūsu zemē. Nav sporta veida, kas spētu kaut aptuveni pulcināt tik lielu skatītāju pulku.”

Ja vien pēc dažiem gadiem mūsu futbola idilli nebūtu pārtraukuši krievu tanki, tad gan jau arī šodien mēs būtu klasiska Eiropas valsts, kur futbols ir goda vietā, taču padomju gados notikusī futbola pārkrievošana ļoti mainīja Latvijas sporta dzīvi.

FUTBOLA KARŠ

Pirmās republikas laikos Baltijas kausa izcīņa risinājās katru gadu, taču lielā ažiotāža un bezkompromisa konkurence arī izraisīja lielus strīdus, tāpēc 12 gadu laikā divreiz turnīrs tika atcelts, bet vēl vienu reizi nenospēlēts līdz galam. Turnīrs netika pabeigts 1933. gadā Kauņā, kad izcēlās milzīgs skandāls. Latvijas izlase uzvarēja Igauniju, bet abi pārējie mači beidzās neizšķirti, tā ka par latviešu pirmo vietu it kā nevarēja būt šaubu, taču pēc mūsu pašu ierosinājuma pirms dažiem gadiem nolikumā tika ierakstīts, ka neizšķirts nevar būt, tāpēc bija jānotiek pārspēlēm. Tomēr Latvijas izlase devās mājās, aizbildinoties, ka spēlētāji nevar tik ilgi uzturēties Kauņā. Latvieši steidzās sevi pasludināt par uzvarētājiem, bet igauņi un lietuvieši bija citās domās. Igauņi pat iesniedza sūdzību Starptautiskajā Futbola federācijā (FIFA), bet Lietuvas laikraksts Lietuvos Aidas par attiecībām ar latviešiem izteicās loti daiļrunīgi (Sporta Pasaules atstāstā): “Visi pazīstot igauņu solīdumu, ko nevarot teikt par latviešiem. Kauņā latvieši izcēlušies ar lielu nekaunību, bet sacīkšu laikā uzvedušies ārkārtīgi mežonīgi. Pārlauztas kājas, sadauzītas galvas — tikai pēc sacīkstēm ar latviešiem. Bet kā viņi rīkojas savās mājās Rīgā? Rīgā latviešu futbolistu brutālumam neesot robežu. Rīgas futbola sacīkšu publika — par zvēriem palicis pūlis. Reizēm liekoties, ka citas valsts futbolistus dzīvus Rīgas publika vairs neizlaidīs.”

Gadu pēc šā skandāla mūsu populārais izdevums Sporta pasaule rakstīja ne mazāk kvēli: “Par draudzību ar igauņiem pašreiz pat nevar būt runa, jo visu nesaskaņu cēlāji bija tieši viņi. Nu, mīļie kaimiņi, latvim nav vajadzīga igauņa draudzība, un latvis tādēļ tik zemu nekad neklanīsies — par to esiet droši, iedomīgie ziemeļu kaimiņi.”

Šo konfliktu iesauca par Latvijas un Igaunijas futbola karu, tāpēc nav brīnums, ka šādā atmosfērā tika atcelts 1934. gada turnīrs. Par laimi, vēl pēc gada tomēr atkal tika panākts izlīgums. No Latvijā notikušajiem pirmskara Baltijas kausa turnīriem vislielāko ažiotāžu izraisīja 1936. gada turnīrs, kad Rīgā uz izšķirošo spēli Latvija — Igaunija sanāca 10 tūkstoši skatītāju, kļūstot par lieciniekiem mūsējo uzvarai ar 2:1.

Vissvarīgākā Baltijas kausa spēle notika 1937. gadā, kad Latvijas un Lietuvas izlašu mačam bija dubulta nozīme, jo tā rezultāts tika ieskaitīts arī pasaules čempionāta atlases turnīrā. Pirms tam pirmajā atlases spēlē ar lietuviešiem Rīgā mūsējie bija pārāki ar 4:2, bet jau Baltijas kausa ietvaros Kauņā latvieši uzvarēja vēl pārliecinošāk ar 5:1, nonākot vienas uzvaras attālumā no Pasaules kausa finālturnīra (izšķirošajā kvalifikācijas turnīra spēlē Latvijas izlase Vīnē tikai ar 1:2 zaudēja vieniem no tā laika Eiropas futbola modes noteicējiem — Austrijai).

Pēdējā pirmskara Baltijas kausa izcīņa notika 1938. gadā Tallinā, kur triumfēja igauņi, bet par turnīra nozīmi vislabāk liecina fakts, ka uz Tallinu devušies ap tūkstoš latviešu līdzjutēju (pavisam šo Igaunijas un Latvijas spēli vērojuši 12 tūkstoši skatītāju, kas ir Baltijas kausu rekords).

Diemžēl kaimiņu draudzība nebija uz ilgu laiku, jo 1939. gadā Baltijas kausa izcīņa atkal tika atcelta, tikai šoreiz latvieši jau tik ļoti sanaidojās ar lietuviešiem pēc Kauņā notikušā Eiropas čempionāta basketbolā, ka kontakti tika pārrauti ne tikai basketbolā vien, bet līdz pat padomju okupācijai starp abām kaimiņvalstīm vairs nenotika sacensības nevienā sporta veidā (šo konfliktu iesauca par basketbola karu). Toreiz neviens nevarēja iedomāties, ka līdz nākamajai pilnvērtīgajai Baltijas kausa izcīņai būs jāgaida vairāk nekā pusgadsimts.

Domāju — nebūtu pārspīlēti teikt, ka tolaik visās Baltijas valstīs valdīja īsta derbiju attieksme, ka var zaudēt jebkam, bet kaimiņi ir jāuzvar. Turklāt tajos laikos tie bija gada galvenie mači, bet tagad tomēr prioritāte ir pasaules vai Eiropas čempionātu kvalifikācijas mači. Pirms Otrā pasaules kara Latvijas valstsvienība triumfēja četros Baltijas kausa turnīros, igauņi bija pirmie trīsreiz, bet Lietuva izcīnīja divus Baltijas meistaru titulus. Nevienai no komandām tā arī neizdevās iegūt kausu savā īpašumā, jo tad bija jāuzvar trijos turnīros pēc kārtas vai kopā piecas reizes.

JAUNIE LAIKI

Baltijas kausa izcīņu rīkoja arī padomju okupācijas laikā, taču to vairs nekādā gadījumā nevar uzskatīt par valstssacīkstēm. Turklāt jau piecdesmitajos gados tika pieņemts lēmums, ka šajā turnīrā padomju republikas vairs nevar pārstāvēt PSRS čempionāta meistarkomandu spēlētāji, tāpēc līdzjutējiem lēnā garā izgaisa interese par Baltijas kausu. Šajā laikā dažreiz Baltijas turnīros piedalījās arī Baltkrievijas komanda.

Baltijas valstu atjaunotās neatkarības laikos turnīru atsāka rīkot jau 1991. gadā, taču tos vēl nevarēja saukt par oficiāliem mačiem, jo Baltijas valstis vēl nebija atjaunotas Starptautiskajā Futbola federācijā (FIFA), kur tās atgriezās 1992. gadā. Neaizmirsīsim, ka vēl 1991. gadā Latvijas komandas Rīgas Pārdaugava un Jelgavas RAF turpināja spēlēt PSRS čempionātā (lietuvieši no PSRS čempionāta izstājās jau 1990. gada sākumā).

1992. gadā Baltijas kausa jaunā dzīve oficiāli atsākās ar turnīru Liepājā, kur mūsējie ar 2:1 apspēlēja igauņus (abus vārtus guva atjaunotās izlases pirmo gadu uzbrukuma līderis liepājnieks Ainārs Linards), bet izšķirošajā mačā ar 2:3 zaudēja lietuviešiem. Kad deviņdesmitajos gados atsākās Baltijas kausa izcīņas tradīcija, turnīrs bija zaudējis agrāko laiku spožumu, jo komandas nereti nespēlēja labākajos sastāvos, arī skatītāju skaits tribīnēs bija krietni sarucis — deviņdesmitajos gados Baltijas kausa spēles bieži vien noritēja dažu simtu skatītāju klātbūtnē. Tiesa, šajā ziņā vismazāk var pārmest Latvijas valstsvienībai, jo mūsējie pret Baltijas kausu vienmēr izturējušies visnotaļ nopietni. Turklāt 2000. un 2005. gadā igauņu atteikuma dēļ nenotika pat pilnvērtīgs turnīrs, bet tikai viena spēle starp Latvijas un Lietuvas valstsvienībām.

Atjaunotās neatkarības laikos Latvijas izlase Baltijas kausu ieguva jau ar otro piegājienu 1993. gadā Pērnavā, bet vēl pēc diviem gadiem Jāņa Giļa trenētā komanda triumfēja arī Rīgā. Pēc tam Baltijas kausā iestājās lietuviešu hegemonija (četri tituli pēc kārtas), bet Latvijas izlase atkal triumfēja 2001. gadā jau Aleksandra Starkova vadībā. Pēc diviem gadiem Starkova vadītā komanda izcīnīja kausu otro reizi pēc kārtas jau Tallinā. Starkovs ir panākumiem bagātākais Baltijas kausa treneris, jo viņš aizveda mūsu valstsvienību līdz kausam četras reizes — arī 2008. un 2012. gadā.

Šajā gadsimtā Baltijas futbola federācijas arī atteicās no pirmskara tradīcijas rīkot kausa izcīņu katru gadu, tagad sacensības notiek ik pēc diviem gadiem. Iepriekšējos divos turnīros — 2012. un 2014. gadā — Baltijas kausā piedalījās arī Somijas izlase. Iespējams, ka tieši 2012. gada Latvijas izlases spēle ar somiem ir dramatiskākās Baltijas kausa izcīņas sacīkstes, jo vienīgo reizi kausa īpašnieki tika noskaidroti pēcspēles 11 m sitienu sērijā, kur par galveno varoni kļuva mūsu vārtsargs Andris Vaņins, kurš tika galā ar diviem pretinieku sitieniem (6:5). Savukārt pagājušajā turnīrā Liepājā finālmačā ar Lietuvu visu izšķīra latviešu aizsarga Naura Bulvīša gūtie vārti (arī šajā turnīrā mūsējie veiksmīgi izpildīja pēcspēles 11 m sitienus, šādā veidā pusfinālā pēc bezvārtu neizšķirta pamatlaikā ar 4:2 uzvarot igauņus).

Šogad atkal ir mainīts turnīra formāts — vairs nespēlēs Somija, bet komandas nesabrauks uz mačiem vienā valstī, bet katra izlase aizvadīs vienu mājas un viesu spēli. Šāda sistēma gan vienreiz jau bijusi — 1998. gadā. Līdz šim Baltijas kausa izcīņā vislabāk veicies Latvijas valstsvienībai, kas oficiālajos turnīros uzvarējusi 11 reizes, lietuviešiem ir par vienu titulu mazāk, bet igauņi pie kausa tikuši tikai trīs reizes. Turklāt pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas čempionu godā bijušas tikai Latvijas un Lietuvas izlases — pagaidām lietuvieši vēl ir priekšā ar 8:7. Igauņi Baltijas kausu nav ieguvuši jau 78 gadus. FIFA izlašu rangā no Baltijas valstīm šobrīd visaugstāk — 93. vietā — atrodas Igaunija, Latvijas valstsvienība ieņem 107. pozīciju, bet Lietuva ir 138.

Latvijas valstsvienības labākie vārtu guvēji Baltijas kausā ir vēl pirmskara laika spēlētāji Ēriks Pētersons un Iļja Vestermans, kuri guvuši pa sešiem vārtiem, bet par vienu vārtu guvumu mazāk ir vēl viena trīsdesmito gadu meistara Alberta Šeibeļa rēķinā. Interesanti, ka no jauno laiku Latvijas izlases futbolistiem rezultatīvākais Baltijas kausā bijis tagadējais valstsvienības galvenais treneris Marians Pahars, kurš guvis četrus vārtus.

PRETINIEKU SPĒKS

Šogad Baltijas kausa izcīņā abi mūsu pretinieki būs visnotaļ spēcīgā sastāvā. Lietuvas valstsvienību kopš pagājušā rudens trenē agrāk pazīstamais uzbrucējs Edgars Jankausks, kurš spēlētāja karjeras beigās vienu sezonu aizvadīja arī Rīgas Skonto, bet lielākos panākumus guva 2004. gadā, kad palīdzēja portugāļu Porto uzvarēt Eiropas Čempionu līgā. Lietuvas izlases kodolu Baltijas kausā veidos Lietuvas čempionāta pārstāvji — 16 no 26 spēlētājiem. Ierindā būs gan labi pazīstamie veterāni aizsargs Deivids Česnauskis un pussargs Sauļus Mikaļuns, gan jaunie un perspektīvie uzbrucēji Fjodors Černihs un Luks Spalvis, kurš nākamsezon pārcelsies uz slaveno Portugāles klubu Lisabonas Sporting. Lietuviešu sastāvā iekļauts arī viens Latvijas virslīgas pārstāvis — FK Ventspils pussargs Simons Pauļus. Tiesa, no Lietuvas izlases vadošajiem futbolistiem Liepājā nespēlēs pirmais vārtsargs Giedrs Arlausks, aizsargs Vitauts Andruškevičs, pussargs Mindaugs Panka, uzbrucējs Deivids Matulevičs.

Lietuviešiem vēl trūkst dažu pamatsastāva spēlētāju, bet igauņiem ierindā būs visi labākie spēki. Igaunijas valstsvienību jau trešo gadu trenē zviedru speciālists Magnuss Pērsons, bet igauņu līderi laukumā ir pieredzējušie aizsargi Enars Jāgers un Vācijas bundeslīgā spēlējošais Ragnars Klavans, pussargi Joels Lindpere, Karols Mets, Konstantīns Vasiļjevs un uzbrucējs Sergejs Zeņjovs. Jāpiebilst gan, ka igauņiem ir ieplānots ļoti saspringts jūnija sākums, jo pusotras nedēļas laikā igauņi aizvadīs četras spēles — pa vidu starp Baltijas kausa spēlēm ar Lietuvu un Latviju igauņi vēl nospēlēs pārbaudes maču ar Andoru, bet jau četras dienas pēc Baltijas kausa izcīņas beigām mūsu ziemeļu kaimiņus gaida prestiža spēle Lisabonā ar Portugāli, kam tā būs pēdējā pārbaude pirms Euro 2016. Starp citu, arī lietuviešiem Baltijas kauss nebūs vienīgie jūnija mači, jo jau 6. jūnijā mūsu dienvidu kaimiņi Krakovā pavadīs uz Euro 2016 Polijas izlasi. Tādējādi sanāk, ka šovasar starp Baltijas izlasēm mums ir vispieticīgākie spēļu plāni.

Jāpiebilst, ka vienlaikus ar valstsvienību mačiem notiks arī Baltijas kausa izcīņa U-21 izlasēm. Daiņa Kazakeviča trenētā Latvijas U-21 izlase 31. maijā Jelgavā tiksies ar Lietuvas vienaudžiem, bet 3. jūnijā ciemosies Igaunijas pilsētā Vendrā. Tāpat jūnija sākumā Ozolniekos un Jūrmalā norisināsies Baltijas kausa izcīņa U-19 jauniešu izlasēm, kur piedalīsies arī Somijas komanda, bet Baltijas kauss U-17 jauniešiem arī notiks Latvijā jūnija beigās.

BALTIJAS KAUSA SPĒĻU KALENDĀRS

Svētdien, 29. maijā, plkst. 16 Klaipēdā

Lietuva — Igaunija

Trešdien, 1. jūnijā, plkst. 19.30 Liepājā

Latvija — Lietuva

Sestdien, 4. jūnijā, plkst. 19 Tallinā

Igaunija — Latvija

BALTIJAS KAUSA IEGUVĒJI

1928. Latvija

1929. Igaunija

1930. Lietuva

1931. Igaunija

1932. Latvija

1933. turnīrs netika pabeigts

1935. Lietuva

1936. Latvija

1937. Latvija

1938. Igaunija

1992. Lietuva

1993. Latvija

1994. Lietuva

1995. Latvija

1996. Lietuva

1997. Lietuva

1998. Lietuva

2000. Lietuva

2001. Latvija

2003. Latvija

2005. Lietuva

2008. Latvija

2010. Lietuva

2012. Latvija

2014. Latvija