Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Basketbola trešajā pusē

Latvijas izlases saspēles vadītājs trijos
Eiropas čempionātos Raimonds Miglinieks uz Spāniju dosies kopā ar 10 gadus veco
dēlu Leonardu, lai parādītu fantastisko basketbola forumos valdošo atmosfēru.
Pirms diviem gadiem Serbijā Miglinieks bija valstsvienības direktors, šoreiz
viņš būs Latvijas izlases līdzjutēju pulkā.

Miglinieks pēc
profesionālās karjeras beigām basketbola aprindās netika aizmirsts – viņam tika
piedāvāti dažādi amati. 2005. gada vasarā Miglinieks ieņēma valstsvienības
direktora un galvenā trenera Kārļa Muižnieka asistenta amatu, bet tā paša gada
rudenī Raimondam neizdevās atrast kopīgu valodu ar BK Rīga'05 vadību, lai parakstītu galvenā trenera līgumu.

– Nekādas oficiālas
saistības man pašlaik nav ne ar vienu basketbola komandu vai izlasi, –
intervijā Sportam uzsver Raimonds Miglinieks. – Ja vairāk nekā
25 gadus manu dzīvi ir noteicis basketbola spēļu kalendārs, tad noteikti ir
nepieciešama pauze. Pašlaik no basketbola atpūšos, taču gandrīz nešaubīgi varu
apgalvot, ka atgriezīšos.

– Pēc aktīvo sportisko gaitu beigām esi bijis
gan Latvijas izlases direktors, gan BK Rīga'05
galvenais treneris.

– Valstsvienības
direktora vietas izpildītāja lomā biju tikai trīs mēnešus, ieņemot Edgara Šnepa
vietu. Tas bija interesants laiks, bija iespēja uz laukumā notiekošo
paskatīties no malas. Toreiz vienlaikus strādāju arī par galvenā trenera Kārļa
Muižnieka asistentu. Ātri pārliecinājos, ka esmu uzņēmies pārāk daudz
pienākumu. Nav iespējams reizē kārtot organizatoriskās lietas un iedziļināties
komandas treniņu procesā. Par sadarbību ar BK Rīga'05 mēs varētu runāt atsevišķi, taču īsumā varu sacīt, ka tā
bija vērtīga pieredze, veidojot darba attiecības ar iepriekš neiepazītiem
cilvēkiem. Gūtās atziņas noteikti noderēs arī manos privātā biznesa projektos.

– Speciālistu nevar būt par daudz. Vai to var
attiecināt arī uz pašreizējo Latvijas valstsvienības vadības komandu?

– Ja galvenais
treneris iepriekš katram no saviem palīgiem nosaka viņa funkcijas un
pienākumus, tad kopumā var sasniegt daudz labāku rezultātu. Pašreizējais
izlases direktors Visvaldis Klintsons izveidojis pilnvērtīgu komandu, kurā
darbojas treneri, menedžeri, ārsti, masieri. Kurš gan vēl pavisam nesen ticēja
tam, ka Andris Biedriņš pārstāvēs izlasi Eiropas čempionātā Spānijā, bet Kārļa
Muižnieka palīgu pulkā būs arī treneri no ASV? Protams, nebūsim naivi –
Goldensteitas Warriors treneru
interesi par sadarbību ar mūsu valstsvienību noteica viņu vēlme pieskaitīt
Biedriņu, taču no šādas situācijas izlase ir ieguvēja.

Katram savs basketbols

– Analizējot Latvijas izlases spēli, nereti
tiek apgalvots, ka pēdējais klasiskais saspēles vadītājs bijis Raimonds
Miglinieks.

– Ir nomainījusies
spēlētāju paaudze, kam ir atšķirīga izpratne par basketbolu. Ar to nevēlos
apgalvot, ka gados jaunāko spēlētāju izvēlētais ceļš ir nepareizs. Basketbols
ir tik daudzveidīgs, ka var izvēlēties savu taktiku gan uzbrukumā, gan
aizsardzībā. Jaunā paaudze ir tendēta uz ātru basketbolu, kam raksturīga
strauja pāreja no aizsardzības uzbrukumā, pirmās metiena iespējas izmantošana.
Par rezultātiem varēsim spriest vienīgi pēc spēlēm Spānijā.

– Lai arī pārbaudes spēlēs netiek atklāti visi
trumpji, tomēr kāds iespaids radies par šā gada Latvijas izlasi?

– Komandā iekļautie
basketbolisti divu gadu laikā kopš čempionāta Serbijā kļuvuši nosvērtāki,
skaidrāk apzinās ceļus mērķa sasniegšanai. Ja iepriekš spēlētāji savā priekšā
redzēja tikai grozu, tad pašlaik tiek spēlēts gudrāks basketbols, ar piespēlēm,
ar caurgājieniem, pēc kuriem pie bumbas tiek brīvais spēlētājs uz
trīspunktnieku līnijas. Iespējams, vairums basketbolistiem tieši nākamais
čempionāts varētu kļūt par karjeras augstāko punktu.

– Ja kādreiz latvieši izcēlās ar labiem
trīspunktnieku izpildītājiem un augstas klases saspēles vadītājiem, tad pašlaik
šie trumpji vairs nav tik spēcīgi.

– Katrai situācijai
ir objektīvi iemesli. Iespējams, par saspēles vadītāju trūkumu pat
neaizdomātos, ja ierindā būtu Kristaps Valters. Ne vienmēr ir pamatoti
skatīties uz kaimiņu dārziņu, taču arī lietuviešiem ir tikai Šarūns Jasikevičs.
Katram laikam ir savi akcenti, jo tagad mēs varētu sevi saukt par izlasi, kuras
lielākais spēks ir cīņa grozu tuvumā. Ja ierindā būtu ne tikai Andris Biedriņš,
bet arī Kaspars Kambala, tad tas jau būtu ievērojams spēks. Turklāt šie spēlētāji
ir tik atšķirīgi, ka izlases treneriem atliktu vien izvēlēties taktiku, jo gan
Biedriņu, gan Kambalu sāncenšu centriem ir ļoti grūti apstādināt.

– Ja vēl Kambalam būtu kāds saspēles vadītājs,
kurš nodrošinātu ar laicīgām un precīzām piespēlēm.

– Protams, Eiropas
čempionāts Turcijā daudziem ataust atmiņā ar manu produktīvo sadarbību ar
Kambalu. Nenoliegšu, ka arī ārpus laukuma ar Kasparu bieži apspriedām iespējas,
kā apspēlēt sāncenšu aizsardzību. Prieks, ka Kambis ieklausījās manos padomos un mainīja savu spēles stilu. Mūsu
izlases basketbolisti bija tiktāl saspēlējušies, ka visas viņu kustības man kā
saspēles vadītājam jau iepriekš bija prognozējamas. Pēc pick 'n roll  sadarbības
izpildīšanas droši uz aklo varēju izpildīt piespēles komandas biedriem.

Sērija jāpārtrauc

– Pēdējo reizi Latvija Eurobasket finālturnīrā uzvarēja pirms sešiem gadiem, atstājot
Lietuvu ārpus labāko astoņnieka.

– Lietuviešiem
vienmēr ir bijušas lielas bailes no zaudējuma basketbolā – viņiem tas ir sporta
veids numur viens. Latvijā ir pārāk maz resursu, lai izveidotu spēcīgu
basketbola izlasi. Par panākumu varam uzskatīt to, ka izlase regulāri iekļūst
finālturnīra dalībnieku pulkā. Ar līdzjutējiem ir tā kā ar bērniem, kuri pēc
pirmās konfektītes uzreiz vēlas tikt pie otras. Ja nevēlamies izlutināt bērnus,
tad trešo konfekti varētu piešķirt apmaiņā par kādu labu darbiņu. Pašlaik fani
vairs nevēlas samierināties ar ceļazīmēm uz Eurobasket
un pieprasa augstas vietas.

– Kādas ir Latvijas izlases izredzes šajā
turnīrā?

– Horvātijas izlases
basketbolisti ir pieredzējuši un regulāri spēlē gan otrpus okeānam, gan
Eirolīgā. Horvātiem pašlaik ir briedumi gadi, kad var sasniegt lielus mērķus.
To pašu var attiecināt arī uz spāņiem, kuru pašreizējie līderi Pau Gasols un
Huans Karloss Navaro valstsvienībā savu meistarību pirmo reizi apliecināja
pirms sešiem gadiem Turcijā. Pašreiz viņu rēķinā ir arī 2006. gada pasaules
čempionu nosaukums.

– Pirmo reizi Eiropas čempionātā tiks
izmantota jaunā sistēma, kad otrajā posmā labākās 12 komandas dalās divos
sešniekos.

– Ja izdodas tikt ārā
no grupas, tad ir nodrošinātas vēl trīs spēles. No tā noteikti ieguvēji ir
līdzjutēji; palielinās iespējas iekļūt ceturtdaļfinālā. Ja pirms sešiem gadiem
zaudētu Lietuvai, tad varētu braukt mājās ar izcīnītu devīto vietu. Šobrīd mūsu
komandai kalendārs nav pats pateicīgākais. Daudz labāk būtu atklāšanas mačā
tikties ar mājiniekiem spāņiem, jo viņiem parādīt labāko sniegumu traucētu
milzīgā atbildība līdzjutēju priekšā. Pirms sešiem gadiem mums tikai nedaudz
pietrūka, lai pirmajā spēlē uzveiktu čempionāta saimniekus turkus. Favorīta
slogs ne vienmēr ir paceļams.

– Divas reizes pēc kārtas jau esam uzkāpuši uz
Izraēlas grābekļa.

– Pirms diviem gadiem
Serbijā nebijām izdevīgākajā situācijā, jo Izraēlas komanda papildu kvalifikācijas
turnīrā jau bija labi iesildījusies, izvairoties no pirmā mača sarežģījumiem.
Savukārt mūsu basketbolistiem rokas sapina atbildības sajūta, jo pēc neveiksmes
2003. gadā Zviedrijā līdzjutēji un žurnālisti gaidīja vienīgi revanšu. Šajā
čempionātā nevajadzētu atkārtoties šādām neveiksmēm, jo trešajā spēļu dienā
Latvijas komandai noteikti jābūt gatavai pārspēt portugāļus. Skaidrs ir viens,
– mūsu basketbolistiem jābūt saliedētiem, lai snieguma kvalitāti neietekmētu
nekādi blakus apstākļi. Ja vienā komandā laukumā dodas piecas zvaigznes, kuras
viena otru neieredz, tad panākumu nebūs. Spilgtākais piemērs ir Serbijas un
Melnkalnes izgāšanās pašu mājās pirms diviem gadiem. Ja spēlētāju ģērbtuvē var
izcelties kautiņš, tad šāda komanda nevar iegūt zelta medaļas.

Gan pats, gan dēls

– Gūžas savainojuma dēļ diez vai izdodas
uzspēlēt basketbolu?

– Dažreiz ar bērniem
pludmalē uzspēlēju futbolu, taču pēc tam vakaros sāp kāja. Jautājums par
operāciju ir izlemts, taču pagaidām vēl neesmu izlēmis konkrētu laiku. Protams,
bez basketbola ir grūti iztikt. Apzinos, ka vairs nespēlēšu kā agrāk, taču
skriešana bez sāpēm ir to vērta, lai taisītu operāciju. Tieši apziņa, ka neesi
gatavs maksimāli labākajam sniegumam, mani atturēja no pretendēšanas uz vietu
Latvijas izlasē startam 2003. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā.

– Vai Miglinieks jaunākais arī varētu būt
basketbolists?

– Mans dēls ir
izmēģinājis vairākus sporta veidus – gan tenisu, gan hokeju, taču pamazām viņa
izvēle arvien vairāk sliecas uz basketbolu. Šovasar dēls pat pirmo reizi devās
ar BS Rīga/Pols komandas biedriem uz
nometni. Tieši tāpēc vēlos viņu aizvest uz Eiropas čempionātu Spānijā, lai
klātienē parādītu lielākajos turnīros valdošo atmosfēru.

Renārs BUIVIDS

Raimonds Miglinieks

Dzimis           1970. gada 16. jūlijā Rīgā

Augums        1,90 m

Pozīcija         saspēles vadītājs

Karjera          Rīgas VEF, Irvainas universitāte ASV
(1994.-1996.), ASK Brocēni (1997.), Polijas Slask
(1997.-1999.), Nobiles (1999./2000.),
Zepter Slask (2000./2001.), Krievijas
CSKA (2001./2002.), Idea Slask (2002.-2004.).

Sasniegumi  1997. gadā Latvijas čempions ASK Brocēnu
sastāvā, 1998., 1999. un 2001. gadā Polijas čempions Slask sastāvā, pārstāvējis Latvijas izlasi 1993., 1997., 2001. gada
Eiropas čempionātu finālturnīros