Bez atelpas ar jaunu elpu
Starptautiskās Basketbola federācijas Eiropas nodaļas (FIBA Europe) pārstāvji devuši savu ieguldījumu dzimumu līdztiesības teorijā un praksē. Pārgurušajiem vīriem tiek dota atelpa pēc garās un dažāda līmeņa spēlēm pārbagātās klubu sezonas, uz valstsvienību turnīriem viņus saucot kopā tikai vasaras otrajā pusē. Tikmēr dāmas, kurām sezona bijusi tikpat grūta un gara, jaunās starptautiskās cīņās tiek sūtītas bez pauzes, ne mirkli nešauboties par daiļā dzimuma spēju izturēt arī šo pārbaudi.
Kopš 19. maija arī Latvijas sieviešu valstsvienībai griežas pārbaudes spēļu dzirnas, bet sezonas kulminācija būs starp 12. jūniju un 11. jūliju. Šajā laikā astoņās spēlēs noskaidrosies, vai Latvijas komanda 2013. gada vasarā piekto reizi pēc kārtas piedalīsies Eiropas čempionāta finālturnīrā vai arī nākamgad medaļas tiks dalītas bez mūsējo līdzdalības. Sarežģīts jautājums, uz kuru būs jāatbild krasi atjauninātai un spēka ziņā neprognozējamai komandai. Jo interesantāk.
PRIEKS PAR SĪKUMIEM
Latvijas sieviešu basketbola jaunāko laiku vēsture jau sen apgāzusi tradicionālo formulu — spēcīgi klubi = spēcīga izlase. Patiesībā par klubiem šajā groza bumbas saimniecības sadaļā var runāt tikai nosacīti. Ir TTT Rīga, kura finansiālā varēšana un sportiskās ambīcijas pēdējos gados svārstās ļoti plašā amplitūdā. Ir SK Cēsis, kas teorētiski turas uz anonīmiem vietējiem uzņēmējiem, bet patiesībā laikam gan uz vienas personas subjektīvo vēlmju nestabilajiem pamatiem. Ir virkne komandu, kurām drīzāk piestāvētu nosaukums draugu kopas — augstskolu un/vai dažu mecenātu simboliski atbalstītas spēlētāju grupas, kas treniņu režīma ziņā pieskaitāmas amatierēm. Un ir jauniešu komandas, kurās spēlē 15—19 gadus vecas meitenes.
Tik raiba sabiedrība šosezon izspēlēja Latvijas Sieviešu basketbola līgas 17. čempionātu, kas beidzās ar SK Cēsis uzvaru finālsērijā pār TTT Rīga. Izšķirīgo cīņu laikā tribīnes bija patīkami pilnas ne tikai Cēsīs, bet arī olimpiskajā sporta centrā Rīgā, un tā nebija vienīgā pozitīvā sezonas iezīme. Patika tas, ka pēc īsa stagnācijas posma atdzīvojusies Liepājas komanda, kam līdz bronzas medaļām pietrūka tikai solis (vīriešu basketbolā norūdītā trenera Armanda Misus ietekme). Patika, ka sezonas lielākajā daļā cīņā par vietu izslēgšanas turnīrā aktīvi piedalījās Daugavpils Universitātes studentes. Patika RTU/Merks trenera Aivara Vīnberga stabilā spēja mūžam mainīgo sastāvu sakārtot tā, lai tabulā apsteigtu visas konkurentes, izņemot, protams, finansiāli daudz turīgākās komandas. Patika atsevišķu jauno spēlētāju progress TTT Juniores un U-16 izlases sastāvos. Galu galā patīk pat sezonas neveiksminieču Latvijas Universitātes apņēmība nenolaist rokas un jau nākamajā sezonā izlabot pieļautās kļūdas.
Tiesa, lielākā daļa minēto plusu būtībā ir lauku ziediņi, kas priecē acis ceļmalā, bet nekādi nav sakombinējami ar grezniem balles tērpiem, pie kādiem pēdējos gados publiku pieradinājušas mūsu starptautiski atzītās zvaigznes. Taču apstākļi iegrozījušies tā, ka šogad uz ārzemnieču palīdzību nevaram paļauties tikpat droši, cik iepriekš, un valstsvienības kandidātēs ierakstīti sešu LSBL spēlētāju vārdi. Uz Latvijas fona viņas neapšaubāmi bija labākās. Vai ar to pietiks?
TTT RĪGAUNCĒSIS — PA PARALĒLĀM SLIEDĒM
„Kā izlases treneris es būtu bijis priecīgāks, ja LSBL finālsērijā mana komanda TTT Rīga zaudētu Cēsīm ar 20—30 punktu starpību. Pretinieces tomēr bija krietni pieredzējušākas un it kā arī individuāli meistarīgākas par manām jaunietēm. Diemžēl pusprofesionāļu statuss dara savu, un laukumā izskatījās, ka cēsnieces ir tuvāk junioru līmenim nekā starptautiskajiem standartiem. Tas nenozīmē, ka viņas nevarētu būt noderīgas izlasei, bet vēl būs jāatrod gan kopējais izlases modelis, gan katrai sava vieta tajā,” valstsvienības un TTT Rīga galvenais treneris Aigars Nerips raksturo situāciju Latvijas sieviešu basketbolā.
Lai arī valsts čempioņu titula zaudēšana sāpina sirdi, TTT Rīga vadītājiem izdevies saglabāt vēsu prātu, necenšoties pēdējā brīdī krasi izdaiļot sastāvu ar svešām spalvām. Kluba budžets šosezon bijis krietni plānāks nekā pēdējos gados, piespiežot atteikties no starta Eirolīgā, tāpēc visa enerģija vērsta uz darbu ar jaunajām basketbolistēm — gan nesenajām junioru izlašu dalībniecēm, gan TTT Junioru sistēmas audzēknēm. Sezonas laikā spēlētājas progresējušas un brīžiem demonstrējušas itin cienījamu basketbolu Baltijas līgā. Tiesa, LSBL finālā ne jaunās līderes, ne daža otrā plāna spēlētāja acīm redzami netika galā ar spriedzi un izslēgšanas mačiem raksturīgo agresīvo aizsardzību, krietni atvieglojot pretiniecēm tikšanu pie zelta medaļām.
Zaudēta kauja gan nenozīmē zaudētu karu. „Komandas kodolu saglabāsim un vēl papildināsim ar jaunajām spēlētājām. Nākamgad varam vēl progresēt,” Nerips sola, ka Rīgas galvenā komanda saglabās uzņemto kursu uz pašmāju spēlētāju attīstīšanu. Ilgtermiņā tāda pieeja nenoliedzami izskatās daudzsološāka par SK Cēsis tradicionālo taktiku, kuras stūrakmens ir kluba ģenerālmenedžera Krišjāņa Kļaviņa prasme pavasarī komandai piesaistīt dažāda kalibra zvaigznes.
Taču Cēsu klubā ir vienkārši: par savu naudu katrs var darīt, kā grib. Šosezon komandu cementēja jaunās galvenās treneres Ilzes Oses-Hlebovickas profesionālās ambīcijas, no ārzemēm izdevās atvilināt vairākas itin meistarīgas pusprofesionālo klubu pieredzi ieguvušas spēlētājas. Lai tiktu pie kārotā otrā Latvijas čempioņu titula, spēka pietika. Tiesa, treneres sapnis nākamajā sezonā turpināt darbu no šogad iekarotā placdarma laikam gan paliks nepiepildīts — nāks jauns gads, jaunas cerības un jauni risinājumi.
VIETAS ATBRĪVOTAS. KUR JAUNĀ MAIŅA?
Citgad, sieviešu valstsvienības startu gaidot, LSBL kaislību sakarā varētu aprobežoties ar vienu teikumu, taču nu situācija ir krasi mainījusies. Jau pērn pēdējās spēles nacionālajā izlasē oficiāli aizvadīja Gunta Baško un Ieva Kubliņa. Smags savainojums līdz rudenim no ierindas izsita Anitu Jēkabsoni-Žogotu. Pēc traumas saudzējošs režīms ieteikts Elīnai Babkinai, savukārt uz sieviešu NBA uzaicināta Zane Tamane. Minētās basketbolistes bijušas valstsvienības līderes četros veiksmīgi aizvadītajos Eiropas čempionātos, kuros Latvija allaž tikusi vismaz līdz ceturtdaļfinālam. Nu jāiztiek bez viņām, ierindā palikušajām pamatsastāva spēlētājām Lienei Jansonei un Kristīnei Kārkliņai talkā ņemot gan iepriekš vairāk palīgu statusā spēlējušās Aiju Brumermani, Sabīni Niedolu un Aiju Putniņu, gan pavisam jaunus spēkus. Tikai — kur tos ņemt?
Dzīves īstenība aizvien vairāk pārliecina, ka Latvijas sieviešu komandas starptautiskais uzplaiksnījums vairāk sakņojies unikālās sakritībās, nevis stabili strādājošā sistēmā. Veiksmes formulas sastāvdaļas — meistarīgs jaunatnes treneru darbs, aktīva rūdīšanās gan LSBL pieaugušo basketbolā, gan jaunatnes izlasēs, mācības un spēlēšana ASV augstskolās, atgriešanās Eiropā — palikušas tādas pašas, kādas bija pirms 15 gadiem. Taču iznākums ir cits. Jaunās latvietes vairs nežilbina ar spožu statistiku savās augstskolu komandās. Dažas attīsta veiksmīgu karjeru Amerikā, bet tā nav saistīta ar basketbola spēlēšanu. Eiropā pārbraukušās labākajā gadījumā nostabilizējas sieviešu basketbola lielvalstu otrās līgas klubos.
„Lai Amerikā progresētu, priekšā jābūt ļoti labam trenerim, bet tādu pat tur nav daudz. Turklāt lielā dzīve nes līdzi savus vilinājumus, un daudzām meitenēm nepietiek sportiskās motivācijas, lai saglabātu mērķtiecību,” riska faktorus uzskaita treneris Ainārs Čukste, kura vadībā Latvijas U-20 izlase 2005. un 2009. gadā izcīnīja bronzas medaļas Eiropas čempionātos. „Savi mīnusi ir arī Eiropas ceļam. Klubos gaida spēlēt gatavas profesionāles, tur neviens nenodarbosies ar talantu attīstīšanu. Tas būtu jādara mums pašiem Latvijā, bet — kādus apstākļus meitenēm varam piedāvāt pēc skolas beigšanas? Veidojas apburtais loks.”
ATŠĶIRAM JAUNU LAPPUSI
Pēdējos divus gadus Latvijas valstsvienību trenēja grieķu speciālists Georgs Dikeoulaks, kurš darba gaitā itin labi iepazina mūsu spēlētāju plusus un mīnusus. Pie mīnusiem viņš parasti pieskaitīja uzņēmības un pašpaļāvības trūkumu — sak’, latvietes pašas nesaprot, cik labas viņas patiesībā ir. Sava daļa taisnības šādā secinājumā noteikti bija — tāpat kā Latvijas treneru tradicionāli skeptiskajā vērtējumā par atsevišķu meiteņu meistarības arsenālu. Divas mentalitātes, divas pieejas.
Būtu komandas iepriekšējais kodols mazliet jaunāks, būtu bijis interesanti komandas likteni uzticēt vēl kādam ārzemniekam. Taču paaudžu maiņas process ir neizbēgams, un šādā situācijā loģiskāk ir paļauties uz vietējo speciālistu, kurš labāk pazīst drēbi. Ainars Zvirgzdiņš atteicās aizņemtības dēļ, jo strādāja par Krievijas olimpiskās izlases konsultantu, Gundars Vētra un Kārlis Muižnieks nebija runājami klubos uzņemto saistību dēļ, Ainārs Čukste vēlas vēl kādu gadu pastrādāt ar junioru izlasēm, Mārtiņam Zībartam uzņemties šo darbu šogad neļauj privāti iemesli, savukārt iespēju aicināt kādu vīriešu komandu treneri noraidīja sieviešu treneru neoficiālā arodbiedrība. Galu galā Aigars Nerips kandidātu sarakstā palika bez reālas alternatīvas, par spīti daļā basketbola sabiedrības valdošajai skepsei par viņa piemērotību šim amatam. Taču plusos ir ilgais darbs TTT Rīga sistēmā un jaunatnes izlasēs, kā arī piecu sezonu pieredze valstsvienības treneru kolektīvā, strādājot triju galveno treneru vadībā.
Neripa apstiprināšanas brīdī valstsvienības tuvākais orientieris bija skaidrs — jākvalificējas finālturnīram! Bet nebija skaidrs, ka trenera rīcībā nebūs divu 2011. gada cīņu galveno varoņu — Zanes Tamanes un Elīnas Babkinas. Tagad, kad sastāva kontūras iezīmējušās skaidrākas, trenera un arī spēlētāju komentāru teksts nemainās, taču zemteksts ir jūtams.
„Iepriekšējos gados mūsu labākās spēlētājas uz izlasi nāca no spēcīgiem klubiem — ar lielu pārliecību un motivāciju. Līderes aizrāva pārējās. Tā veidojās aura: pašapziņa, laba spēlētprasme un labi rezultāti, kas piesedza arī dažu nebūšanu. Tagad patiešām ir neziņa pašiem un arī sabiedrībā — kas būs, vai kaut ko varēsim izdarīt? Tā ir mūsu lielā rezerve. Meistarību dažās nedēļās strauji pacelt nevaram, bet varam nodrošināt labu mikroklimatu, un daudz uzvaru izcīnīt ar cīņassparu, saliedētību. Par to gādāsim — treniņos, sadzīvē, pārbaudes mačos,” Nerips uzsver, ka šajā situācijā komandas vienotība ir vēl svarīgāka nekā iepriekš. Lai kolektīvā saliedētu meitenes ar visdažādāko basketbola un dzīves pieredzi, treneru rīcībā ir tieši mēnesis un astoņas pārbaudes spēles.
KOMANDA AR VISMAZ 16 JAUTĀJUMA ZĪMĒM
16 uzvārdu garo kandidātu sarakstu var sadalīt piecās daļās.
Liene Jansone, Kristīne Kārkliņa, Aija Brumermane, Anda Eibele — visas izspēlējušās Eiropā, trijām ir olimpiskā turnīra pieredze. Visas bijušas starp valstsvienības vilcējām, tiesa, ne gluži pašu galveno lomu tēlotājām. Kopējo noskaņu raksturo komandas kapteines Lienes Jansones vārdi: „Mums ir ļoti jauns sastāvs, grupa ir stipra, taču nevaru iedomāties, ka Latvijas komanda varētu nebūt Eiropas čempionāta finālturnīrā. Jūtams, ka jaunajām spēlētājām ir liela vēlēšanās sevi parādīt no labākās puses, tāpēc domāju, ka šī vasara nesīs daudzus patīkamus pārsteigumus.”
Sabīne Niedola, Aija Putniņa — jaunatnes izlašu zvaigznes, abām bijušas ļoti labas spēles arī valstsvienības sastāvā, taču pagaidām tikai epizodiski. Aigars Nerips viņu lomu iezīmē skaidri un gaiši: „Katrā spēlē būs jāiet un jādara. Vairs nebūs atkāpšanās ceļa — rezervistu soliņa, uz kura nosēsties, ja neveiksies.”
Santa Dreimane, Zane Jākobsone, Anete Horelika, Agnija Reke — junioru vecums jau pagātnē, bet dažādu iemeslu dēļ valstsvienībā līdz šim nav izdevies nostiprināties vai pat iekļūt starp kandidātēm (šis ir pirmais uzaicinājums LSBL finālsēriju lieliski aizvadījušajai Rekei). Diezin vai varēs uzņemties līderu lomu, taču komandas labā var izdarīt daudz. Ja noticēs pašas sev, trenerim, komandai.
Ieva Krastiņa, Līga Šurkusa — valstsvienības debitantes TTT Rīga sastāvā šosezon progresējušas, bet tikai uz starptautiskā fona pa īstam varēs novērtēt — cik ļoti. Pluss: treneris zina, ko no viņām gaidīt.
Anete Šteinberga, Liene Priede, Baiba Eglīte, Kristīne Vītola — amerikānietes ar labu jaunatnes izlašu pieredzi, taču bez tādas uzlecošo zvaigžņu auras, kas raksturoja iepriekšējās līderes. Lielais nezināmais, kam varētu būtu ļoti liela nozīme komandas veikumā. Aigars Nerips: „Liene Priede jau pērn sevi pieteica daudzsološi, skatīsimies, ko varēs palīdzēt citas. Piesardzību gan rosina viņu nelielais spēles laiks un pieticīgā statistika augstskolu komandās, bet iespēja tiks dota. No pašām būs atkarīgs, vai izdosies kādu izkonkurēt un tikt sastāvā. Eiropas U-20 čempionāta bronzas laureātēm ir laiks pieteikt sevi pieaugušo basketbolā — vienaudzes citu valstu izlasēs to jau izdarījušas.”
DIVAS BIĻETES UZ FRANCIJU
Gatavošanās posmā sieviešu valstsvienība no astoņām spēlēm Latvijā aizvadīs tikai vienu — 27. maijā ar Lietuvas izlasi —, kas notiks krūts vēža profilakses akcijas Es iešu! laikā. Varbūt labi, ka tā, jo jaunas komandas dzimšanas process ne vienmēr ir estētiski skaists, tāpēc — lai tas notiek tālāk no savējo acīm. Kas būs iznācis, to novērtēsim 12. jūnijā, kad, kvalifikācijas turnīram sākoties, Arēnā Rīga viesosies Itālijas izlase.
Aigars Nerips: „Itālijas izlases vadītāji septembrī solīja veidot gados jaunu komandu, bet nav izslēgts, ka tomēr aicinās talkā pieredzējušās līderes. Atšķirībā no mums viņām ir tādas kā manevra iespējas. Grieķijas izlasei ir jauns treneris, bet ilggadējās līderes solījušas palīdzēt. Somijas izlasi pirms diviem gadiem pieveicām pārbaudes mačos. Precīzāka informācija būs, kad sāksies pārbaudes spēles. Bet uz pretinieču dāvanām neceram, ceļazīme uz finālturnīru būs jāizcīna pašām.”
Latvijas komandas pretinieces grupā būs Itālijas, Grieķijas, Somijas un Luksemburgas izlases. Divu apļu turnīrā līdz 11. jūlijam noskaidrosies divas komandas, kuras 2013. gada jūnijā spēlēs finālturnīrā Francijā.
JAUNATNE: TRĪS TURNĪRI DIVARPUS SASTĀVIEM
Vai 11. jūlijā Latvija smaidīs un sieviešu valstsvienības īpašais atbalstītājs Māris Noviks Arēnas centrā atkal varēs sveikt komandu ar efektīgu hula-hoop griešanu — to redzēsim. Bet pilnīgi skaidri zināms, ka jau nākamajā dienā starptautiskā sieviešu basketbola sezona turpināsies — 12. jūlijā Tallinā sāksies Eiropas U-16 čempionāta B līgas turnīrs. Jaunatnes sacensību seriālu turpinās U-18 B līgas turnīrs (no 26. jūlija līdz 5. augustam Maķedonijā) un Eiropas U-20 čempionāts (no 16. līdz 26. augustam Ungārijā).
Kadetu turnīrā Latvijas komandu (1996. dzimšanas gads un jaunākas) vadīs trenere Mudīte Zandere, bet abos pārējos turnīros — Ainārs Čukste. Šāda amatu savienošana diezgan precīzi raksturo situāciju Latvijas meiteņu basketbolā. Neba treneru pavisam trūkst — pārāk maz ir starptautiskajiem standartiem atbilstošu spēlētāju. Tāpēc abu vecumu izlašu kandidātu saraksts lielā mērā dublējas, treniņi notiks kopā un krietna daļa meiteņu dabūs uzspēlēt abos turnīros.
Abu jaunāko komandu mērķis, protams, ir izlauzties no B grupas (tas nozīmē — jāiekļūst pirmajā trijniekā), tomēr šovasar sasniegtais rezultāts nebūs pašmērķis. Galvenais, lai no katra gadagājuma viena vai divas spēlētājas pēc kāda laika varētu papildināt valstsvienību. Tādas perspektīvas var saskatīt, piemēram, U-16 izlases līderēm Kitijai Laksai un Katei Krēsliņai, kuras savā vecumā ir labi pamanāmas gluži kā savulaik… Nē — paralēles labāk nevilksim… Katrai jaunkundzei basketbolā un dzīvē tomēr savs ceļš ejams.
EIROPAS SIEVIEŠU ČEMPIONĀTA KVALIFIKĀCIJAS TURNĪRS, 2012. GADA 12. JŪNIJS — 11. JŪLIJS
A grupa Baltkrievija Izraēla, Ungārija, Ukraina, Portugāle
B grupa Melnkalne, Polija, Serbija, Igaunija, Šveice
C grupa Lietuva, Slovākija, Nīderlande, Beļģija, Slovēnija
D grupa Spānija, Vācija, Bulgārija, Rumānija, Zviedrija
E grupa Latvija, Grieķija, Itālija, Somija, Luksemburga
Finālturnīram no katras grupas kvalificēsies divas labākās komandas.
2013. gadā Eiropas sieviešu čempionāts no 15. līdz 30. jūnijam risināsies Francijā, tajā piedalīsies 16 komandas. Vieta jau garantēta sešām izlasēm, kas nākamvasar pārstāvēs Eiropu Londonas olimpiskajās spēlēs un/vai kvalifikācijas turnīrā — Krievijai, Lielbritānijai, Turcijai, Francijai, Čehijai un Horvātijai.
LATVIJAS SIEVIEŠU VALSTSVIENĪBAS KANDIDĀTES
(Klubs 2012. gada sezonā; spēles; vārds, uzvārds; dzim.; augums; punkti)
Seu d'Urgel, Spānija; 50; Kristīne Kārkliņa; 20.09.1983.; 175; 268
SK Cēsis; 62; Anda Eibele; 30.07.1984.; 170; 77
Univ. of Texas El Paso, ASV (NCAA); 1; Baiba Eglīte; 09.01.1989.; 175; 0
TTTRīga; ; Ieva Krastiņa; 22.07.1990.; 172;
SK Cēsis; 61; Santa Dreimane; 27.07.1985.; 174; 242
SK Cēsis; Agnija Reke; 06.07.1986.; 172;
Univ. of Missouri, ASV (NJCAA); 12; Liene Priede; 23.04.1990; 176; 19
CB Arxil, Spānija; 13; Zane Jākobsone; 30.11.1985; 180; 14
SK Cēsis; 3; Anete Horelika; 23.07.1987.; 177; 2
Caja Rural, Spānija; 41; Sabīne Niedola; 29.04.1991.; 182; 199
Viči-Aistes, Lietuva; 59; Aija Putniņa; 15.01.1988.; 192; 217
Univ. of Texas El Paso, ASV (NCAA); Anete Šteinberga; 29.01.1990.; 191;
Univ. of Texas El Paso, ASV (NCAA); 8; Kristīne Vītola; 02.06.1991.; 196; 14
Pays d'Aix, Francija; 106; Liene Jansone; 22.05.1981.; 190; 945
Beretta Familia, Itālija; 80; Aija Brumermane; 17.10.1986.; 191; 264
TTTRīga; ; Līga Šurkusa; 16.07.1991.; 194;
Fenerbahce, Turcija; 116; Zane Tamane; 24.09.1983.; 196; 959
Treniņos piedalās arī U-20 izlases kandidātes Dita Rozenberga un Sabīne Dukāte, kā arī U-16 izlases līderes Kitija Laksa un Kate Krēsliņa.
Galvenajam trenerim Aigaram Neripam palīdzēs Vents Kārkliņš, Ainārs Čukste un fiziskās sagatavotības treneris Viktors Lācis.
