Bez mums arī šoreiz
Latvijas vīriešu handbola izlasei neizdevās
iekļūt Eiropas 2008. gada čempionāta finālturnīrā – Čehijas izlase tomēr bija
objektīvi spēcīgāka. Mūsējie šīs izslēgšanas spēles aizvadīja labāk nekā
iepriekšējās pret Spāniju, tomēr laikam jau īstas ticības nebija, ka varam
sagādāt pārsteigumu.
Kaķis, ne pele
Homutovā mūsu handbolisti zaudēja ar 24:33, un jau
pēc pirmā puslaika čehi biju visu salikuši savās vietās – 20:10 laukuma
saimnieku labā. Šķiet, ka ne mazāk par meistarību pietrūka pārliecības un
ticības, ka ar čehiem var paspēkoties, likt viņiem nervozēt, kā to izdarījām
pirmajā mačā Rīgā.
Izvirzījušies vadībā, čehi mūs bīstamā tuvumā nemaz
nepielaida. Pēc pārtraukuma izdevās samazināt vārtu starpību uz pusi, taču
reāli apdraudēt Čehijas izlases uzvaru gan šajā mačā, gan divu spēļu summā
nespējām. Šoreiz izdevās nosegt čehu līderi Jihu, un viens no labākajiem
Vācijas 1. bundeslīgas spēlētājiem guva tikai 5 vārtus (pirmajā spēlē – 12),
taču krietni labāk nekā Rīgā nospēlēja Jihas partneri, arī vārtsargi brāļi
Štohli šoreiz bija uzdevumu augstumos, ko šoreiz nevar teikt par mūsu izlases
vārtsargiem.
Atklājumi un citām reizēm
Latvijas izlasē var izcelt Ivaru Serafimoviču, kurš
guva 6 vārtus, turklāt ar simtprocentīgu rezultativitātes procentu. Ne velti
sezonas beigās viņš bija no labākajiem labās malas spēlētājiem Vācijas 2.
bundeslīgā un viens no Aues komandas līderiem.
Jāuzteic Raimonds Trifanovs, kurš guva dažus
efektīgus vārtus, un turpmāk ar viņu acīmredzot varēs rēķināties vairāk nekā
līdz šim. Vēl varētu izcelt Edgaru Vadzīti, turpretī mūsu pieredzējušākie un
meistarīgākie spēlētāji (izņemot Serafimoviču) šoreiz nospēlēja sliktāk par
savām spējām. Vērojot maču TV ekrānā, radās pat iespaids, ka dažiem mūsu
līderiem visvairāk pietrūka ticības, ka ar Čehijas izlasi var paspēkoties par
uzvaru arī tās laukumā.
Čehi pelnīti iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā,
kur viņi pēdējo reizi spēlēja 2004. gadā. Latvijas izlasei tagad jāsāk domāt
par nākamo ciklu – 2009. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīru, kas
risināsies nākamā gada janvārī. Savukārt 2010. gada Eiropas čempionātam
kvalifikācijas turnīrs notiks citādāk – spēles būs visas sezonas garumā, nevis
viena mēneša laikā, grupās būs pa sešām komandām, un divas labākās iekļūs
finālturnīrā. Nekādu izslēgšanas spēļu vairs nebūs.
Viens mūsējais finālā!
Viens Latvijas handbolists 2008. gada Eiropas
čempionāta finālturnīrā Norvēģijā tomēr spēlēs – Aleksandrs Pētersons Īslandes
izlases rindās. Salinieki pirmajā mačā Serbijā zaudēja ar 29:30, bet savā
laukumā uzvarēja ar 42:40 un guva minimālu uzvaru divu spēļu summā. Pētersons
nākamgad spēlēs Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet nākamajā sezonā debitēs
arī EHF Eirolīgā, jo kopš nākamās sezonas sportists spēlēs trešajā spēcīgākajā
Vācijas 1. bundeslīgas klubā SG Flensburg-Handewitt.
Arī pārējās izslēgšanas spēlēs pārsteigumu nebija.
Poļi arī otrajā mačā sagrāva Nīderlandi (41:27), lietuvieši tikai ar 30:31
zaudēja Ungārijā (pirmais mačs – 23:28), Slovākija ar 35:19 sagrāva Ukrainu, un
tas ir negaidīti, jo Ukrainai ir laba komanda, bet laikam jau slovākiem
patiešām ir spēcīgākā izlase tās pastāvēšanas vēsturē. Slovēnija uzvarēja
Maķedoniju (33:32) arī tās laukumā, Baltkrievija zaudēja Šveicē tikai ar 28:30,
bet mājās bija uzvara ar 33:24. Melnkalne pārliecinoši pieveica Portugāli –
33:27, rumāņi guva minimālu uzvaru pār Zviedriju – 34:33, taču tas bijušajiem
Latvijas izlases pretiniekiem pēdējos divos kvalifikācijas turnīros bija vājš
mierinājums, jo Zviedrijā tika zaudēts ar 25:36.
Līdz ar to ir zināmas visas 16 finālturnīra komandas,
un tās jau saliktas grozos: pirmajā – Francija, Spānija, Dānija un Horvātija,
otrajā – Vācija, Krievija, Īslande un Slovēnija, trešajā – Polija, Norvēģija,
Slovākija un Ungārija, ceturtajā – Baltkrievija, Melnkalne, Zviedrija un
Čehija. Grupu izloze notiks 22. jūnija vakarā Oslo.
Eiropas 2008. gada čempionāta spēles risināsies no
17. līdz 27. janvārim. Grupu spēles notiks Bergenā, Drammenā, Stavangerā un
Tronheimā, nākamā posma spēles – Stavangerā un Tronheimā, bet izšķirošās spēles
par vietām, medaļām un titulu notiks Lillehammerē.
Raimonds JŪRMALNIEKS
