Bluķi, kas jāskalda

No 1. līdz 9. decembrim Prāgā risināsies pasaules čempionāts florbolā vīriešiem. 12. reizi meistarsacīkstēs startēs Latvijas izlase. Somu speciālistu Arto Rīhimeki un Pertu Kitehonkas vadītā Latvijas valstsvienība sola katrā spēlē iesaistīties cīņā par uzvaru, turklāt šoreiz tam ir gan pateicīga apakšgrupa, gan spēļu kalendārs, lai mēģinātu satricināt florbola pasauli.

Latvijas izlase cīnīsies A apakšgrupā kopā ar Šveici, mājiniecēm Čehiju un Vāciju. Tiesa, situācija ar spēlētāju sastāvu nav optimistiska.

Iepriekšējā pasaules čempionātā, kas pirms diviem gadiem notika Rīgā, latvieši piedzīvoja fiasko, tēmējot uz medaļām, bet galarezultātā ierindojoties 10. vietā, kas Latvijas izlasei ir visu laiku vājākais rezultāts. Runājot par valstsvienības mērķiem PČ Prāgā, Latvijas Florbola savienības prezidents Ilvis Pētersons vērtē: “5. vai 6. vieta — būtu ļoti labi, augstāk — izcili!”

Kam debija, kam atgriešanās

Galvenais treneris Rīhimeki jau 10. novembrī nosauca tos 20 florbolistus, kuri aizstāvēs Latvijas godu pasaules čempionātā. Vislielākā pārstāvniecība izlasē ir no Latvijas pašreizējās čempionvienības Betsafe Oxdog Ulbroka— pieci spēlētāji. Pa trim florbolistiem ir no Lielvārdes/Fat Pipe, Lekringa(Cēsis) un Talsu NSS/Krauzera, divi no Stalbes Pārgaujas, bet pa vienam no Ķekavasun no Liepājas kluba Kurši/Ekovalis. Vēl divi florbolisti spēlē ārzemēs — Morics Krūmiņš Somijā, bet Andris Rajeckis Šveicē.

Salīdzinot ar 2016. gada PČ Rīgā, Latvijas izlases kodols ir ievērojami mainījies un kļuvis jaunāks. Līdzīgi kā iepriekšējās meistarsacīkstēs sastāvā iekļauti seši potenciālie pasaules čempionātu debitanti — Jānis Ragovskis, Kārlis Jānis Petrovskis, Klāvs Jansons, Edžus Ceriņš, Gvido Lauga un Ivars Dišereits. Savukārt pēc sešiem gadiem pasaules čempionātā atkal spēlēs Mihails Kostusevs, kurš taisīja Latvijas izlases rezultātu 2012. gada PČ Šveicē, gūstot deviņus vārtus. Atgriešanās pasaules čempionātu apritē pēc debijas 2014. gada PČ Zviedrijā šī būs arī Jurim Gribustam.

Traumas un pārmaiņas

Īsi pirms čempionāta no traumām atkopies visu laiku talantīgākais Latvijas florbolists Ragovskis un Kārlis Jānis Petrovskis, radot neskaidrību par abu spēlētāju gatavību doties laukumā.

Spēlētāja karjeru noslēguši virkne pieredzējušu florbolistu — vārtsargs Andis Blinds, aizsargi Ingus Laiviņš un universālais Andris Malkavs. Mieru aktīvajam sportam metis uzbrucējs Kārlis Bulāns. Savukārt Aivis Kusiņš ir aizņemts militārajā dienestā, lai pilnvērtīgi cīnītos par vietu sastāvā.

Blinds pēc spēlētāja karjeras noslēguma kļuvis par valstsvienības vārtsargu treneri, bet viņa dvīņubrālis Atis laukumā joprojām būs labs vilcējspēks. Laiviņš, kuru pēdējās septiņas vai pat astoņas sezonas jau varēja raksturot kā spēlētāju ar trenera domāšanu un kurš lielā mērā stāv aiz pēdējiem trim Cēsu LekringaLatvijas čempionu tituliem, iesaistījies valstsvienības treneru asistenta darbā.

Svaigas vēsmas

Valstsvienības rindās nav neviena spēlētāja no Kocēnu Rubenes, kas vēsturiski bijusi viena no Latvijas florbola zelta āderēm, tostarp nav arī šīs sezonas Virslīgas čempionāta visrezultatīvākais uzbrucējs Reinis Mirkšs, kas ir lieliskā fiziskajā formā. Viņam vienīgajam izdevies sasniegt 20 gūto vārtu robežu (25+9). “Sastāvā ir iekļauti tie spēlētāji, kuri spēj izprast treneru piedāvāto spēles modeli, tam pielāgoties un parādīt vislabāko sniegumu,” pamato Laiviņš. Gatavojoties čempionātam, pārbaudīts plašs kandidātu loks. “Rubenē tiešām ir daudz labi spēlētāji, taču problēma ir tā, ka viņi nespēj iekļauties somu treneru piedāvātajās spēles sistēmās, lēmumu pieņemšanas ātrums kavē. Tas nav vienas sezonas jautājums, lai to labotu,” Laiviņš met akmeni florbola skolu dārziņā. Un pamatoti.

Līdzīgi kā Bobs Hārtlijs hokejā somu treneri pastiprinātu uzmanību pievērš spēles detaļām, kas Latvijas treneru darbā nav izplatīta vērtība. Īpašu uzmanību niansēm pievērš Rīhimeki palīgs Kitehonka, kurš daudz spēlētājiem ir mācījis, piemēram, par stāju laukumā — ar kādu stāju dažādās epizodēs jāpieņem bumbiņa, lai varētu ātri un efektīvi turpināt, kā arī citas specifiskas nianses, par ko pašmāju treneri bieži vien neaizdomājas.

Rezumējot Latvijas izlases sastāvu veido gandrīz visi tie paši spēlētāji, kuri šī gada sākumā valstsvienībai Valmierā palīdzēja izcīnīt ceļazīmi uz pasaules čempionātu, ko pastiprinājis talantīgais Ķekavas florbola skolas tīrradnis Jansons. Varbūt, ka tieši 18 gadus vecais ķekavietis Prāgā kļūst par latviešu melno zirdziņu? Trekše, Jurševskis, Kovaļevskis — mums netrūkst arī citu labu jaunās paaudzes spēlētāju. Savukārt Akmeņlauks, Raitums, Rajeckis, Kostusevs, Blinds ir līderi, uz kuriem var ilgtermiņā balstīt spēli.

Labākā aizsardzība — uzbrukums

Latvijas izlase A apakšgrupā cīnīsies ar Čehijas, Šveices un Vācijas izlasēm. Pretinieki ir gana nopietni, tomēr, ja salīdzina čehus un šveiciešus ar Somijas un Zviedrijas valstsvienībām, tad kāju ielikt durvīs var… Ja atceramies pieminēto  2012. gada PČ Cīrihē, latvieši Čehijas izlasi pieveica ar 5:4. Tiesa, izdevība pirmo reizi vēsturē iekļūt pusfinālā palika neizmantota, jo nākamajā mačā ar 2:4 tika piedzīvots zaudējums vāciešiem, kuri arī šajā pasaules čempionātā ir apakšgrupā kopā ar Latviju.

“Tolaik mēs spēlējām no aizsardzības — čehus izdevās pieveikt, realizējot pretuzbrukuma taktiku. Pret vāciešiem mums bija milzīgs pārsvars laukumā un neskaitāmi vārtu gūšanas momenti, taču izdevības nespējām izmantot — tāda līmeņa spēlēs vienkārši nebijām raduši spēlēt tik daudz ar bumbiņu. Tagad spēle ir balstīta uz lielāku bumbiņas kontroli, jo, kontrolējot pašiem to vairāk, pretiniekam paveras mazāk izdevību,” taktikas būtību skaidro Laiviņš. Pastiprināta uzmanība pievērsta spēlei laukuma viduszonā. Tāpat ir mazinājusies spēlētāju pozīciju nozīme laukumā — aizsargi spēlē aizvien nozīmīgāku lomu uzbrukumā un uzbrucēji aizsardzībā, kā jau modernajā florbolā, par ko vislabāk varējām pārliecināties kvalifikācijas turnīrā Valmierā.

Bez stresa

Turnīra galvenā halle būs 17 000 līdzjutēju ietilpīgā O2 Arena. Čempionāts notiks pēc pēdējos gados ierastās izspēles shēmas — 16 komandas, ņemot vērā Starptautiskās Florbola savienības (IFF) rangu, sadalītas divos ešelonos. Pirmajā no tiem ir astoņas spēcīgākās komandas, kas spēlē A un B apakšgrupās, bet ranga otrā astotnieka izlases veido C un D grupu. Divas A un B apakšgrupu labākās komandas uzreiz iekļūs ceturtdaļfinālā, bet pārējām izlasēm būs jāaizvada astotdaļfināla spēle attiecīgi ar D un C grupu pirmo divu vietu ieguvējām.

B apakšgrupā spēlēs Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas un Somijas izlases. C grupā ielozētas Taizemes, Polijas, Igaunijas, Austrālijas valstsvienības, bet D grupā — Japānas, Singapūras, Slovākijas un Kanādas izlases.

Secinājums — grupu turnīrā neko izšķirošu paspēlēt nevar, bet var spēlēt ar atraisītām rokām un tikai iegūt.  Tālredzīgāk raugoties, tādā gadījumā, ja Latvijas izlase grupu turnīrā ierindojas 3. vai 4. pozīcijā, prognozējams, ka cīņā par kāroto pusfinālu nāksies sastapties ar neuzvaramajiem zviedriem vai somiem.

Vai grūtības saliedēs?

Čempionāta pirmā spēle Latvijai ir sestdien, 1. decembrī, pulksten 12.00 pret Šveici, kas Rīgā izcīnīja bronzu. Kā norāda Laiviņš, tik agrā rīta spēlē jāmēģina izmantot cilvēcisko faktoru — spēlētāju organismi nav raduši pie slodzes tādā laikā. Savukārt 2. decembrī pulksten 17.00 čempionāta nagla — O2 Arena latvieši daudzu tūkstošu čehu skatītāju priekšā metīs izaicinājumu mājiniekiem. Pašiem čehiem būs jāiztur gana liels spiediens — Čehijā florbols ir populārs. Savukārt pirmdien, 3. decembrī, pulksten 12.45 no sportiskā viedokļa vissīvākā cīņa pret Vāciju. Vāciešiem vairs nav tikai izteikta viena jaudīga maiņa, bet viss sastāvs kļuvis monolītāks un stiprāks. Līdzīgi kā visām TOP10 valstsvienībām, kas seko aiz lielā četrinieka — Latvija, Norvēģija, Dānija, Slovākija, arī igauņi nestāv uz vietas.

 “Nav padomju laiki, kad deva uzdevumus — izroc grāvi, bet, rokot uzduroties bluķim, darbi apstājas,” valstsvienības uzdevumu Prāgā tēlaini komentē Pētersons. Federācijas prezidents norādīja, ka jau pirms čempionāta LFS valde varētu pagarināt līgumu ar somu treneriem. Iespējams, tas varētu sekmēt Šveices un Čehijas bluķu skaldīšanu — vai vismaz līdzēt iecirst tajos robus.

Jāpiebilst, gatavojoties čempionātam, no kalendāra nācās svītrot vairākas treniņnometnes, tāpat arī vairākos klubos — no trīs vai četriem treniņiem nācies pāriet uz diviem, jo finansējuma apjoms arī florbolā strauji sarucis. Nodokļu reformu uz savas ādas skarbi izjutusi arī Latvijas florbola saime.

“Zinot Latvijas sīkstumu, mēs esam gatavi cīnīties un parādīt lielvalstīm, ka esam cienījami pretinieki!” kareivīgi ir noskaņots Laiviņš. Grūtības īstu komandu saliedē. Viens par visiem un visi par vienu!

Spēļu kalendārs

1. decembris 12.00 Latvija—Šveice

2. decembris 17.00 Latvija—Čehija

3. decembris 12.45 Latvija—Vācija

Latvijas izlases sastāvs

Spēlētājs, pozīcija, klubs

Morics Krūmiņš, (A), Nokian KrP (Somija)

Edžus Ceriņš, (U), Betsafe Oxdog Ulbroka

Jānis Rajeckis, (A), Lekrings

Atis Blinds, (U), Betsafe Oxdog Ulbroka

Aleksandrs Abramovs, (U), Lekrings

Gvido Lauga, (U), SK Pārgauja

Toms Bitmanis, (U), Talsu NSS/Krauzers

Klāvs Jansons, (U), Ķekava

Juris Gribusts, (U), Lielvārde/Fat Pipe

Toms Akmeņlauks, (U), Lielvārde/Fat Pipe

Artis Raitums, (U), Talsu NSS/Krauzers

Pēteris Trekše, (U), Lekrings

Andris Rajeckis, (U), Floorball Thurgau(Šveice)

Artūrs Jurševskis, (A), SK Pārgauja

Jānis Salcevičs, (V), Lielvārde/Fat Pipe

Mihails Kostusevs, (U), Kurši/Ekovalis

Rolands Kovaļevskis, (U), Betsafe Oxdog Ulbroka

Ivars Dišereits, (V), Betsafe Oxdog Ulbroka

Jānis Ragovskis, (U), Talsu NSS/Krauzers

Kārlis Jānis Petrovskis, (A), Betsafe Oxdog Ulbroka