Brokastis čempionei

Dīvainais sūtījums sasniedza īsto adresātu

Latvijas basketbola izlases kapteine, 24 gadu vecā
Anete Jēkabsone-Žogota nupat aizvadītajā Eiropas čempionātā bija otrā
rezultatīvākā spēlētāja, tika iekļauta čempionāta simboliskajā piecniekā.
Izcila basketboliste, lieliska komandas biedrene, kurai sacīkšu laikā it kā
otrajā plānā visu laiku ir Edgars. Abi pazīstami jau sešus gadus.„Ģimeni nodibinājām pērn
vasarā," stāsta 27 gadu vecais Edgars Žogots, kurš arī izlases vētrainajā
sagaidīšanas ceremonijā lidostā Rīga
palika ēnā, ļaujot Anetei pilniem malkiem izbaudīt savu līdzjutēju dāvāto
mīlestību un uzticību. „Šķiet, vismaz pagaidām man lielāko pārsteigumu izdevās
Anetei sagādāt pirms diviem gadiem Ziemassvētkos, kad viņu bildināju."

Pie visa vainīgs strītbols

„Pirms sešiem gadiem kopā ar
komandas biedriem braucām uz strītbola mačiem Rojā. Kaut kā sanāca, ka mūsu un
meiteņu mašīna ne īpaši ātri brauca līdzās. Uzrakstīju savu telefona numuru,
ieliku plastmasas dzeramajā pudelē, un tā veiksmīgi ielidoja blakus esošajā
mašīnā. Tā nebija bezkaunība. Pēc nostāstiem zinu, ka meitenes nolēmušas:
dīvainais sūtījums pienākas Anetei. Rojā fanojām viens par otra komandu.
Meitenēm bija Prāta vētras disks,
mums – ne. Palūdzām iedot paklausīties. Kā un kad lai atdodam? Anete iedeva
savu telefona numuru…"

Aiz savām durvīm kā cietoksnī

Edgars ir galdnieks, ar savu
kolēģi Ogrē nodibinājuši savu uzņēmumu. Zinām to stāstu par kurpnieku bez
kurpēm, par drēbnieku bez uzvalka.

„Pats savā, rokām esmu
uztaisījis durvis, aiz kurām jūtamies, neviena netraucēti. Taču jau sen bija
skaidrs, ka riktīga dzīve nesanāks, ja katrs būsim savā pilsētā. Kad Anete
četrus gadus spēlēja Francijā, es biju kopā ar viņu. Jā, varu teikt, ka savu
dzīvi patlaban pakārtoju savas sievas darba un dzīves režīmam, taču tas ir ļoti
loģiski. Kad pienāks laiks Anetei beigt spēlētājas karjeru, viņa varbūt
pielāgosies manam ritmam. Francijā nebiju liekēdis. Tā kā pats savulaik kopā ar
Jāņa Puzāta trenētās Ogres komandas biedriem esmu vairākkārt vinnējis Latvijas
jauniešu basketbola čempionātā, arī tur spēlēju."

Basketbols brokastīs, pusdienās un vakariņās

„Nav kur sprukt: basketbols
tiešām bieži vien ir galvenā sarunu tēma. Arī launagā. Kad rit sezona, par visu
pārējo jāaizmirst. Esmu pārtapis par pavāru, lai maksimāli atvieglotu Anetes
ikdienu. Cik nu ir tā laiciņa kā atvilkt laiku starp rīta un vakara treniņu.
Kafiju gultā nepienesu, jo Anete kafiju nedzer. Viņai iecienītākā ir zaļā tēja.
Un brokastīs, braucot mašīnā uz treniņu, pietiek ar jogurtu un kādu musli
batoniņu. Nogurušajai sievai pirms diendusas cenšos pagatavot viņas iecienītos
makaronus ar vistiņu un šampinjonie vai vēl kādu citu garšīgu mērci. Vēl cieņā
ir sportistu ēdienkartē sastopamie rīsi ar zivi, steiks, visdažādākie salāti. Francijā
Anetei komandas biedrene bija brazīliete, un viņa iemācīja gatavot fantastisku
lazanju. To tad arī regulāri cēlu galdā. Recepte aizņēma gandrīz veselu lapu.
Cepti kartupeļi un McDonald
produkcija tiek ēsta vien retumis. Anetei lielākais našķis ir piparkūkas: ziemu
vai vasaru. Visvienkāršākās, kuras pārdod nesafasētas. Tās vienmēr tiek vestas
līdzi lielos daudzumos. Arī konfektēm ir īpaša nozīme. Anetei ļoti garšo
saldumi."

Apkārt notiekošais paliek nemanīts

„Otro sezonu Anete pārstāvēs
Maskavas Dinamo. Atkal pārcelsimies
uz jaunu dzīvokli. Esmu strauji mainījis savu darbošanos. Kamēr sieva spēlēs
basketbolu, strādāšu sava austrāliešu drauga telekomunikāciju firmā. Vai
Maskava ir ilgam laikam? Vismaz pagaidām noteikti. Krievijas galvaspilsētā
sadzīviskās problēmas Anetei paliek nemanītas. Divi treniņi dienā. Jau astoņos
no rīta pie mājas gaida mašīna ar šoferi, kura pienākums latviešu basketbolisti
laikus nogādāt treniņā un pēc tā atpakaļ. Pēcpusdienā ir tas pats. Vakarā tik
vien atliek spēka kā paskatīties, kas jauns internetā, kaut ko iekost un doties
pie miera.

Ja nebūtu līguma ar Dinamo, Anete jaunas darba vietas
meklējumos raudzītos pēc komandas, kurai valsts čempionātā ir stipras
konkurentes. Visticamāk, tā būtu Francija. Esmu pārliecināts, ka Aneti arī līdz
trīsdesmit gadu vecumam tur sagaidīs atplestām rokām. Kad viņa gāja prom no
Buržē komandas, kluba prezidents daudzkārt atgādināja, ka jebkurā laikā tur var
atgriezties. Patīkami, ka Eiropas čempionātā Itālijā bija atbraukuši arī Buržē
komandas līdzjutēji. Četru gadu laikā Anete lieliski apguvusi franču sarunu
valodu, es saprotu nedaudz mazāk. Lai gan basketbolam ir sava valoda, kas bieži vien neprasa
tulkojumu."

Bezcerīgā sāncensība

„Anetes nepiepildīts sapnis
ir kļūt par tenisisti. Ja viņa nespēlētu basketbolu, noteikti izvēlētos šo
individuālo sporta veidu. Viens otram tenisu mācījuši neesam, es vienmēr
zaudēju. Mačojamies nežēlīgi. Anetei mani vinnēt ir ļoti svarīgi. Ar viņu man
cīnīties basketbolā ir bezjēdzīgi. Neesmu bijis izcils basketbolists, taču
nebiju arī tik tizls, lai netrāpītu bumbu grozā. Vienīgā cerība man ir metienos
no centra, kur, tautas valodā sakot, haļava
reizēm sanāk pat trīs reizes pēc kārtas. Anetei tā spēka mazāk. Par sodiem
vispār nerunāsim, ja no simta viņa iemet deviņdesmit astoņus. Man no
neskaitāmiem piegājieniem reti sanākt desmit no desmit. Par pustālajiem vai
trijniekiem vispār nerunāsim. Toties kopā mums lieliski sanāk spēlēt vienā pusē
tīklam pludmales volejbolā. Forši, ja līdzās ir sportisks cilvēks:tādam jau
viss sanāk un cīnās līdz pēdējam."

Par šampanieti, suņiem un mašīnām

„Gaumes mums ir atšķirīgas. Pirmo
mašīnu izvēlējās Anete. Priekšroka tika dota Crysler 300M – plašs, ērts, taču gigantisks autiņš. Un, braucot pa
veco Ogres šoseju, pilnībā jūties kā amerikāņu kalniņos. Rija benzīnu bez
žēlastības. Nākamo izvēlējos es. Mašīna nav jāizmanto kā grezns aksesuārs, bet
kā ērts pārvietošanās līdzeklis. Tagad mums ir Audi A6.

Anete mājās vienmēr gribējusi
kādu kustonīti. Žurkas, tai līdzīgos vai glumos rāpuļus gan necieš. Par suni
gan sapņo. Maskavā komandas biedrene piedāvāja mopsi, bet vienojāmies, ka
suņuks būs tad, kad pašiem būs sava māja. Un es gan labāk gribētu angļu
buldogu.

Sezonai sākoties vai
beidzoties neizbēgami ir kāda oficiāla tikšanās vai pieņemšana. Labais tonis ir
piedāvāt arī kādu dzērienu. Tie Anetē neizraisa nekādas emocijas. Sezonas laikā
viņa varbūt izdzer pāris šampanieša glāžu. Un tad arī vien tādēļ, ka to prasa konkrēta
situācija."

Pēc Eiropas čempionāta Anete
Jēkabsone-Žogota vien pāris dienu sabija mājās. Turpmākais ceļš ved uz Spāniju,
lai kopā ar Maskavas Dinamo gatavotos
jaunajai sezonai. Kad komanda atgriezīsies savā mājvietā, Edgars būs
parūpējies, lai jauniekārtotajā dzīvoklī Anete justos kā mājās.

Māra JURŠEVICA