Divi kausi un vezums atziņu

Astoņas uzvaras 12 spēlēs, divi kausi no četriem un vērtīga starptautiskā pieredze četriem jaunajiem tiesnešiem — tāda īsumā ir bilance Baltijas jūras kausa izcīņai U-18 un U-16 vecuma grupās, kas jau 12. reizi janvāra pirmajās dienās Tallinā ievada basketbola jaunatnes izlašu starptautisko sacensību sezonu. Šogad tradicionālajiem ieguvumiem pievienojās arī plašs spektrs dažādu atziņu, ko mājās pārveda Latvijas Basketbola savienības Treneru komisijas un Jaunatnes komisijas dalībnieki, kas divas dienas vēroja turnīra norisi klātienē.

“FIBA rangu tabulā esam augstāk par kaimiņiem, priecājamies, ka mums visas sešas jauniešu izlases spēlē Eiropas virslīgā. Bet, redzot, cik mērķtiecīgi strādā un progresē kaimiņi arī tādās nebasketboliskās zemēs kā Zviedrija un Somija, kļūst skaidrs, ka nevaram justies superspēcīgi un neaizsniedzami. Mums vēl daudz darāmā, lai nostiprinātu pozīcijas,” Latvijas Universitātes galvenais treneris Guntis Endzels Latvijas jaunatnes basketbola sistēmas sakārtotību vērtē ar reālista skatu.

UZ KAIMIŅIEM NESKATĪSIMIES NO AUGŠAS

Baltijas jūras kausa izcīņas tradīciju 21. gadsimta sākumā aizsāka četru valstu vīriešu valstsvienības. Drīz gan izrādījās, ka Latvijas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas komandām ir pārāk atšķirīga jauda un vajadzības, tāpēc turnīri apsīka, nespējot vienoties par visiem izdevīgiem termiņiem un zaudējot sportisko intrigu. Toties iniciatīvu pārtvēra jaunatnes basketbola organizētāji, un kopš 2006. gada četru valstu kadetu un junioru izlases no 3. līdz 5. janvārim pulcējas Tallinā, lai ne tikai noskaidrotu labāko katrā grupā, bet arī sagādātu priekšstatu par attiecīgā gadugājuma varējumu.

Latviešiem šajā sabiedrībā tradicionāli bijusi līderu loma. Ieskaitot šāgada turnīru, abās meiteņu grupās mūsu komandas uzvarējušas astoņas reizes no 12, U-16 grupas puiši bijuši pirmie septiņas reizes, U-18 puiši — piecas. Tikai šogad tika ievilkta pirmā melnā strīpa latviešu CV — pirmo reizi mūsu komanda kādā grupā palika pēdējā, neizcīnot nevienu uzvaru.

Baltijas jūras reģiona basketbola flagmaņu lietuviešu nepiedalīšanās (ar viņiem tikpat tradicionāli tiek spēlēts vasarās notiekošajās Baltijas kausa izcīņās) neitrālam vērotājam dažkārt liek noniecināt Baltijas jūras kausa izcīņas sportisko līmeni. Nevērtēsim pretiniekus par zemu! Pirmkārt, pēdējos gados Eiropas jaunatnes čempionātos medaļas izcīnījušas ne tikai Latvijas, bet arī Zviedrijas meiteņu komandas. Otrkārt, šogad deviņas no 16 Tallinā spēlējošajām komandām — visas četras Latvijas pārstāves, divas Somijas un Zviedrijas vienības, kā arī Igaunijas kadeti — vasarā spēlēs Eiropas čempionāta virslīgā. U-16 puišu grupā vispār bija pulcējusies elitāra sabiedrība, jo visas četras vienības augustā Podgoricā cīnīsies par Eiropas medaļām un ceļazīmēm uz pasaules U-17 čempionātu. Skaidrs, ka šādā konkurencē ikviena uzvara jāizcīna vaigu sviedros, bet zaudējums nav jāuztver kā traģēdija. Tikvien kā diagnoze problēmām, kuras jārisina turpmākajā darbā.

MEITENES: PĒC REZULTĀTIEM — TEICAMNIECES

Pirms trim gadiem Latvijas delegācija Tallinā sasniedza absolūto rekordu — uzvaras visās 12 spēlēs un, protams, visus četrus kausus. Šogad maksimālo programmu izpildīja mūsu meiteņu komandas, aukstasinīgi atvairot tuvāko konkurenšu centienus sašķobīt pozīcijas. U-16 izlase Somijas komandas pretestību salauza pašā galotnē (70:60), U-18 vienībai pret Zviedrijas juniorēm neklājās viegli trešajā ceturtdaļā (76:63). Pārējie panākumi abām Latvijas komandām nāca relatīvi vieglāk, pasaudzējot treneru nervu šūniņas un liekot konstatēt, ka uzvarām nav stabilāka garanta par regulāru darbu.

Pēdējā frāze nav vis nekāds žurnālistikas štamps, kā varētu nodomāt, nezinot šo panākumu priekšvēsturi. Pašreizējās U-18 izlases (1999./2000. dzimšanas gads) stāsts aizsākās pirms diviem gadiem kadetu vecumā. Meitenes veselu sezonu rūdījās Latvijas—Igaunijas sieviešu līgas spēles, vasarā piedalījās Eiropas jaunatnes olimpiādē un ieņēma 5. vietu Eiropas čempionātā, bet pērn izmantoja pašu izcīnīto ceļazīmi uz pasaules U-17 čempionātu, un liela daļa jau spēlēja arī Eiropas junioru čempionātā gadu vecāko spēlētāju sabiedrībā, palīdzot izcīnīt 4. vietu un vēl vienu ceļazīmi uz pasaules čempionātu (šoreiz — U-19). Vārdu sakot iekrāta pamatīga pieredze, kas izpaudās arī Tallinā. Tikai pirmās spēles pašā sākumā varēja noprast, ka meitenes kopš vasaras nav bijušas kopā pilnā sastāvā.

“Individuālu pārsteigumu nebija. Apmēram zināju, ko var sagaidīt no katras basketbolistes, un visumā cerības attaisnojās. Toties neliels pārsteigums bija visas komandas ļoti mērķtiecīgais kopējais darbs. Visas strādāja viena mērķa vārdā, darbojoties enerģiski un saskaņoti. Jūtams, ka meitenes labi pazīst viena otru,” gandarījumu neslēpa treneris Matīss Graudiņš, kurš šajā turnīrā aizstāja īsu atvaļinājumu paņēmušo galveno treneri Aināru Čuksti.

Trīs gadus rūdītais komandas gars palīdzēja tikt galā ne tikai ar ierastā trenera prombūtni. Vismaz Tallinā nepietrūka pat vienas no šīs komandas līderēm Luīzes Šeptes, kuru decembrī no ierindas uz daudziem mēnešiem izsita Latvijas jaunatnes basketbola aktuālākā sērga — ceļgala krustenisko saišu plīsums. Cerams, kolektīvais entuziasms neapsīks, jo nākamā vasara daudzām juniorēm sola dubultiespējas un dubultpārbaudījumus, startējot gan Eiropas U-18, gan pasaules U-19 čempionātos. Būs, ko turēt.

Pirmos kilometrus junioru jau noietajā ceļā nupat veikušas arī U-16 izlases meitenes (2001. dzimšanas gads). Piecām Tallinā spēlējušajām dāmām jau bija pērnā Eiropas kadetu čempionāta pieredze (saspēles vadītājai Jetei Nullei — pat divu), bet, pats galvenais, jau kopš septembra beigām kandidātes periodiski tiek pulcētas uz koptreniņiem un Latvijas—Igaunijas līgas spēlēm.

“Man Tallinā bija vieglāk nekā kolēģiem citās izlasēs, jo mums ir neatsverama kopīga darba pieredze,” uzver U-16 meiteņu izlases galvenais treneris Kaspars Mājenieks. “Jā, spēlējot ar pieaugušo komandām, ir zaudējumi, pat sagrāves, bet tajās spēlēs nevis skatāmies uz rezultāta tablo, bet liekam uzsvaru uz konkrētu darbību ievirzi un kvalitāti. Spēlētājas zina, ko no viņām gaidu, un es zinu, ko viņas var izdarīt. Te, kur pretī nāca vienaudzes, uzreiz bija jūtama liela pārliecība katrā darbībā.”

Protams, izcīnītās uzvaras nenozīmē, ka meitenes jau kļuvušas par meistarēm. “Pietrūkst agresivitātes un individuālās tehnikas, bet šai ziņā jau retais treneris ir apmierināts,” Matīss Graudiņš izsakās samērā diplomātiski. Kaspars Mājenieks ir tiešāks, nosaucot konkrētus spēles elementus, kuros sniegums ir tālu no vēlamā: “Aizsardzība — jābūt agresīvām, taču vienlaikus arī gudrām, ņemot vērā pretinieču spēles īpatnības. Pretinieču atbloķēšana pie groza — pietrūkst ikdienā slīpētu iemaņu, prasmes nospēlēt pacietīgi un pareizi, bez liekas pārcenšanās, kas nedod efektu. Protams, arī individuālā tehnika, kas ir pamats visam. Ja redzi, ka basketboliste spēles laikā izmanto to, pie kā treniņos ilgi strādāts, un viņai tas sanāk — trenerim ir ļoti patīkami.”

Sezonas turpinājumā plāni ir gana skaidri — junioru izlases pamatkodols turpinās krāt pieredzi TTT Juniores sastāvā, bet kadetu izlase pulcēsies uz saviem darba cēlieniem, līdz klāt būs vasaras kopdarbs. Lielākais izaicinājums laikam gan būs spēku sabalansēšana, lai, tiecoties pēc vairākiem mērķiem, lieki nepārslogotu labākās un perspektīvākās. Pat ar prestižāko jaunatnes čempionātu īsta sportista dzīve tomēr nebeidzas.

KADETI: TE KARSTS, TE AUKSTS

Speciālbalvu par visintriģējošākajiem spēļu sižetiem Tallinā pelnījuši U-16 izlases puiši. Pirmajā dienā pret somiem trešajā ceturtdaļā plus 15, tad laikus neapslāpēta pretinieku ofensīva, pamatlaika pēdējās minūtēs neizmantotas iespējas izraut uzvaru, bet pagarinājumā tikai 2 punkti — 64:69… Nākamajā mačā pret Zviedrijas izlasi stīvēšanās līdz pašai galotnei, kad vairāk spēka bija palicis latviešu līderiem (75:69). Lai tomēr izcīnītu pirmo vietu, pēdējā mačā ar Igaunijas izlasi latviešiem bija vajadzīga uzvara ar 14 punktu starpību. Pēc 3. ceturtdaļas uz tablo dega 69:50 Latvijas labā, bet dažas minūtes pirms spēles beigām — jau 82:86… Uzvaru gan izdevās izcīnīt, bet kauss palika Igaunijā. Un varbūt labi, ka tā, — būs lielāks sportiskais niknums treniņos un nākamajās spēlēs.

“30, pat 35 minūtes kontrolējām notikumus laukumā, bet, kad jāpieliek punkts, dažās epizodēs nespējām loģiski noslēgt uzbrukumus, skatoties viens uz otru, laikus neatskrējām aizsardzībā…” U-16 izlases galvenais treneris Mārtiņš Gulbis iemeslu šādām svārstībām meklē spēlētāju galvās, nevis fiziskajā sagatavotībā. “Jāmācās arī izšķirošajos brīžos darboties ar pārliecību, tikt galā ar stresu. Pirmā turnīra pieredze būs ļoti noderīga. Pagaidām kopā esam aizvadījuši tikai dažus treniņus, bet, manuprāt, spēlētāji ir uztvēruši pamatlietas, kādu basketbolu gribam spēlēt. Iespējams, talantu ziņā ir bijušas arī bagātākas izlases, bet turnīrs parādīja, ka ar sirdi un raksturu viss ir kārtībā. Ticu katram spēlētājam, turpināsim strādāt.”

Starp citu, Tallinā Latvijas komandas sastāvā debitēja 206 cm garais Jēkabs Beks no Vācijas junioru līgas, kura māte latviete ļoti vēlas, lai dēls pārstāvētu viņas dzimteni. Puisis nerādīja zilus brīnumus, tomēr bija komandas labākais centra spēlētājs ar neapšaubāmām izaugsmes perspektīvām. Ja turpmākie soļi būs tikpat veiksmīgi, būs ne tikai interesants, bet arī noderīgs precedents, jo svešumā augošie latvieši tuvākajos gados sola vēl ne vienu vien sportisku pārsteigumu.

JUNIORI: PLIĶIS PĀRDOMĀM

Latvijas basketbola resursu pārzinātāji šāgada junioru sezonu gaidīja ar neslēptām bažām, jo pamata gadu gājums (1999. dzimšanas gads) mūspusē nav bijis dāsns uz basketbola talantiem, turklāt dažs no retajiem jau pamatīgi nomaldījies dzīves neceļos. Pirms pusotra gada kadetu čempionātā vietu virslīgā izdevās nosargāt, tikai ļoti racionāli sagatavojoties pašām izšķirošajām spēlēm (bilance 2-6 un 10. vieta; salīdzinājumam: šogad juniori ar 4-2 palika 13. pozīcijā…). Jā, var cerēt, ka talkā nāks talantīgākie 2000. gadā dzimušie spēlētāji. Taču Tallinā nebija Artūra Kuruca, kurš tikko bija jūtami palīdzējis iepriekšējā sasaukuma U-18 izlasei Eiropas čempionātā, Armanda Berķa (mācās ASV) un Artūra Žagara (veselības stāvokļa dēļ patlaban trenējas ar ierobežotu slodzi), un komandas spēle izskatījās stipri bāla. Pret Somiju bez variantiem (56:85), pret Zviedriju nevarība galotnē (61:62), pret Igauniju 0:8 sākumā, un neveiksmīga pakaļdzīšanās visu 40 minūšu garumā (68:83).

“Šajā vecumā jauniešiem paredzētās atlaides vairs nepienākas, tāpēc nepatīkami pārsteidza individuālās meistarības un basketbola pamatelementu izpildīšanas līmenis — prasme atbrīvoties no sedzēja, bumbas saņemšana un piespēlēšana, aizsardzība viens pret vienu. Pozitīvās iezīmes — puiši centās parādīt raksturu un cīnīties par spīti neveiksmēm. Turnīra beigās daža spēlētāja darbību negatīvi ietekmēja nogurums, bet tas nav attaisnojums, jo visām komandām bija vienādi apstākļi un Eiropas čempionātā grafiks būs vēl skarbāks,” U-18 izlases galvenais treneris Uvis Helmanis bija pamatot norūpējies.

Gan Helmanis, gan U-16 izlases vadītājs Mārtiņš Gulbis ikdienā strādā ar OlyBet LBL klubos, un tas izraisījis zināmas aktivitātes interneta anonīmo ekspertu aprindās: sak’, ja jaunatnes izlases vadītu kāds jauniešu treneris, kurš labāk pazīst spēlētājus, rezultāti būtu labāki. Nav jau izslēgts, ka junioriem būtu izdevies nosargāt uzvaru pār Zviedriju vai samazināt rezultāta starpību abos pārējos mačos, taču no basketbolistu ilgtermiņa perspektīvu viedokļa laikus uzstādīta diagnoze ir vērtīgāka par plikumu piesegšanu īstermiņa izdevīguma vārdā.

“Šajā vecumā starptautiskie meistarības standarti jau tuvojas pieaugušo basketbola prasībām, un mūsējiem šai ziņā nav, ar ko lepoties. Ar talantu vien nepietiek. Igaunijas un Somijas izlašu atrašanās turnīra tabulas pirmajās vietās bija likumsakarība. Igauņi jau divus gadus sezonas garumā trenējas kopā un spēlē Igaunijas virslīgā. Latvijā pirms dažiem gadiem tā strādāja LMT Basketbola akadēmija. Tās trūkums ļoti jūtams, jo ar Jaunatnes līgas un LBL 2. divīzijas spēlēm šajā vecumā vairs nepietiek, lai juniori varētu pietiekami ātri progresēt un iekļauties nopietnā basketbolā. Arī Somijā jau vairākus gadus darbojas mērķtiecīga programma un U-18 izlases kandidāti ilgi gatavojas kopā. Mēs četros treniņos nevarējām viņus noķert,” Helmanis aktualizē izlases centralizētās sagatavošanās aktualitāti.

Šī tēma ir un paliek Basketbola savienības tuvāko prioritāšu lokā — gan aktualizējot jautājumu par internātu perspektīvākajiem spēlētājiem, kādus jau sen valsts nodrošina volejbolistiem un handbolistiem, kā arī daudzu individuālo sporta veidu pārstāvjiem, gan meklējot privātos resursus izlašu programmu paplašināšanai. Bet pašreizējo U-18 izlasi gaida smags darba cēliens, lai izārstētu Tallinā uzstādīto nevarības diagnozi. Iespējas uzlabot individuālo meistarību un komandas spēles kvalitāti noteikti ir, bet, lai to izdarītu, būs smagi jāstrādā.

BALTIJAS JŪRAS KAUSA IZCĪŅA

U-16 meitenes: Latvija 3-0 (treneris K. Mājenieks), Somija 2-1, Igaunija 1-2, Zviedrija 0-3. Vērtīgākā spēlētāja Laura Meldere, labākā Latvijas izlasē Ketija Vihmane

U-18 meitenes: Latvija 3-0 (treneris M. Graudiņš), Zviedrija 2-1, Somija 1-2, Igaunija 0-3. Vērtīgākā spēlētāja Sabīne Lipe, labākā Latvijas izlasē Nikola Ozola

U-16 puiši: Igaunija 2-1 (+20), Latvija 2-1 (-3; treneris M. Gulbis), Somija 2-1 (-17), Zviedrija 0-3. Labākais Latvijas izlasē Ojārs Bērziņš

U-18 puiši: Igaunija 3-0, Somija 2-1, Zviedrija 1-2, Latvija 0-3 (treneris U. Helmanis). Labākais Latvijas izlasē Gustavs Kampuss

LATVIJAS JAUNATNES BASKETBOLA IZLAŠU STARTI 2017. GADA VASARĀ

8.—16. jūlijs Eiropas U-20 S čempionāts Matusinju

15.—23. jūlijs Eiropas U-20 V čempionāts, Herakliona

22.—30. jūlijs Pasaules U-19 S čempionāts, Udīne

29.—6. augusts Eiropas U-18 V čempionāts, Bratislava

4.—12. augusts Eiropas U-16 S čempionāts, Burža

5.—13. augusts Eiropas U-18 S čempionāts, Ungārija

11.—19. augusts Eiropas U-16 V čempionāts Podgorica