Eiropas pārdalīšana

Eiropas Basketbola
līgu apvienība (ULEB) un Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) turpina
pirms vairākiem gadiem aizsākto cīņu par ietekmi Eiropas klubu basketbolā.
Šovasar kārtējo iespaidīgo triecienu veica ULEB, kausa izcīņas dalībnieču
skaitu palielinot no 24 uz 54 komandām. Eiropā piecos turnīros startē 116
vīriešu klubi un 77 sieviešu komandas.

Protams, attiecības
starp ULEB un FIBA vairs nevar nosaukt par karu, taču arī ne par sadarbību, jo šo
divu organizāciju sapratnes trūkuma dēļ Eiropā pašreiz pastāvošo klubu turnīru
sistēma nav loģiska. To var attiecināt tikai uz vīriešu komandu turnīru, jo
sieviešu basketbolā ULEB vēl savu kāju nav spēris. Galvenā problēma saistās ar
faktu, ka ULEB rīkotajos turnīros – Eirolīgā un ULEB kausā – nav iespējams
iekļūt vienīgi pēc sportiskā principa. Tikai pēc uzaicinājuma no ULEB vadības
klubiem iespējams iesaistīties šajās sacensībās.

ULEB kausā – arī ģeogrāfija

Ja nav daudz šaubu
par to, ka gadu gaitā ULEB Eirolīgā palikušas tikai spēcīgākās 24 komandas, tad
ULEB kauss ne tik viennozīmīgi ir saucams par rangā otro spēcīgāko turnīru. Neapšaubāmi,
ka ULEB kausa 54 klubu pulkā ir maz viduvēja sportiskā līmeņa klubu, taču
neiztiek arī bez pastarīšiem, jo ULEB prestiža labab nedaudz mākslīgi
palielināja arī pārstāvēto valstu skaitu. Kā vienu no piemēriem var minēt ne
tikai britu, bet arī igauņu piepulcināšanu ULEB saimei. Pateicoties kausa izcīņas
paplašināšanai, pašlaik šīs organizācijas divos turnīros spēlē 26 valstu
komandas. Aizvadītas tikai pirmās kārtas spēles, tādēļ vēl pāragri spriest par
klubu spēku samēriem – par izteiktiem favorītiem vai bezcerīgiem pastarīšiem. Skaidrs
ir viens, ka kausa ieguvējs vismaz teorētiski nākamajā sezonā var kļūt par
Eirolīgas dalībnieku. Protams, nepieciešams vēl izpildīt arī daudzos papildu
nosacījumus, lai atbilstu Eirolīgas prasībām.

Sapņi par Eirolīgu

Par ieinteresētības
trūkumu no ULEB vadības puses Baltijas valstu pārstāvjiem it kā nebūtu iemesla
sūdzēties, jo Eirolīgā ir divi Lietuvas klubi – Žalgiris un Lietuvos rytas, bet
ULEB kausā pārstāvētas visas trīs Baltijas valstis – Šiauliai no Lietuvas, BK Ventspils
un ASK Rīga no Latvijas, kā arī Kalev/Cramo
no Igaunijas. ULEB atbalstu mūsu reģiona basketbolam izsaka ne tikai vārdos
un darbos, jo kausa atklāšanas spēle 5. novembrī notika tieši Rīgā. Taču nekādus
solījumus nav izteicis arī šīs organizācijas šefs Žordi Bertomeu. Pirms
atklāšanas mača preses konferencē Bertomeu atteicās nosaukt konkrētus plānus
par Eirolīgas ceļazīmes iespējamo izspēlēšanu Baltijas Basketbola līgā.
Latvijas klubiem vismaz tuvākajā laikā vienīgā iespēja nokļūt Eirolīgā ir
uzvarēt ULEB kausā. Ja to paveiktu kāda no Rīgas komandām, visdrīzāk šo vietu
tad arī Latvija saņemtu, jo Ventspils kandidatūra, iespējams, neatbilstu vairākiem
nosacījumiem.

FIBA un sievietes

ULEB ekspansijas
rezultātā FIBA palicis tikai viens trumpis – Eiropas spēcīgāko sieviešu klubu
turnīrs Eirolīga, kurā sacenšas 13 valstu 24 spēcīgākās komandas. Šonedēļ
Eiropas basketbola elitē atgriezās arī Latvijas čempionvienība TTT-Rīga. Sieviešu basketbola kārti FIBA
funkcionāri izmanto pilnībā, jo ranga ziņā otrajā nozīmīgākajā sieviešu komandu
turnīrā – FIBA kausā – piedalās 27 valstu 53 klubi. Tas ir ļoti iespaidīgs
skaitlis, jo tikai, pateicoties šim turnīram, Eiropas klubu sacensību apritē ir
Albānija un Luksemburga.

Ar sieviešu
basketbolu vismaz pagaidām lielu biznesu nav iespējams attīstīt, jo līdzjutēju
interese pat par vislabāko klubu un komandu spēlēm ir vērojama tikai dažās
valstīs. Cik populārs ir sieviešu basketbols Latvijā? Par to būs iespējams
pārliecināties 13. novembrī, kad TTT-Rīgas
basketbolistes Arēnā Rīga uzņems
Francijas klubu ESB Lille.

Nav šaubu, ka
Latvijas čempionvienība būs konkurētspējīga Eiropas klubu turnīrā, taču milzīgs
skatītāju pieplūdums nav gaidāms, jo pašmāju līdzjutējiem noteikti pietrūkst
latviešu zvaigžņu. TTT-Rīgas sastāvā
gan ir četras Latvijas izlases spēlētājas Ieva Tāre, Zane Eglīte, Santa
Dreimane un Aija Brumermane, taču šo basketbolistu sēdēšanu uz rezervistu
soliņa nav diez ko aizraujošs pasākums. Daudzajām leģionārēm vēl tikai priekšā
ilgais ceļš uz vietējo līdzjutēju atzinību.

FIBA finansiālie piedāvājumi

Lai arī šajā sezonā
ULEB turnīros spēlē 78 klubi, tomēr FIBA nav atmetusi cerības par vīriešu
komandu turnīru saglabāšanu arī savā paspārnē. Turklāt FIBA funkcionāri pat ir
gatavi investēt līdzekļus, lai FIBA kauss klubiem būtu pietiekami vilinošs. Par
dalību kvalifikācijas kārtā komandas saņems 5000 eiro, bet par iekļūšanu grupu
turnīrā un vēl sešu maču aizvadīšanu – vēl 30 000 eiro. Šādu finansiālo
noteikumu vilināti, FIBA kausam šosezon pieteicās 22 valstu 38 klubi.

Lai arī dalībvalstu
pulkā nav nevienas Itālijas, Spānijas un Vācijas komandas, tomēr netrūkst arī daudz
meistarīgu klubu, jo plaši pārstāvēta Krievija, Grieķija, arī Ukraina. No Baltiju
šajā turnīrā piedalīsies tikai Latvijas bronzas klubs Barons/LMT un Igaunijas komanda Tartu Rock. Spēļu sistēma vismaz šajā sezonā nav īpaši veiksmīga, jo
visiem klubiem vienā vai divās kvalifikācijas kārtās nāksies apliecināt savas
tiesības uz vietu grupu turnīrā. Līdz ar to puse no dalībnieču pulka šajā
turnīrā aizvadīs tikai pa divām spēlēm. Ja vēl ņem vērā, ka pāru sadalījumu
noteica izloze, ir iespējami daudz un dažādi pārsteigumi.

Dažu pēdējo gadu
laikā FIBA atteikusies no daudziem saviem nosacījumiem, taču joprojām nav
atcēlusi kvotas neeiropiešu spēlēšanai klubos, tā apgrūtinot dzīvi Eiropas
komandu menedžeriem. Klubu pieteikumā FIBA kausam joprojām nedrīkst būt vairāk
par diviem basketbolistiem no ārpus Eiropas valstīm. Līdz ar to Baronam/LMT un Rock, veidojot sastāvu, nākas īpašu uzmanību pievērst eiropiešiem. Baronu rindās ir lietuvieši Giedrus
Gusts, Daiņus Adomaitis, polis Mihals Hlebovickis, bet igauņiem – lietuvietis
Ķestutis Šeštoks un gruzīns Georgs Cincadze. Vismaz pagaidām abi minētie klubi
nav pārkāpuši noteikto leģionāru kvotu, jo Barona/LMT
rindās ir divi amerikāņiem, bet Rock sastāvā
– viens.

Eiropa, Baltija vai Latvija?

Eiropas kausu
turnīros Latviju pārstāv četri klubi, taču tikai vienam no tiem – TTT-Rīgai – galvenie mērķi saistās ar startu
Eirolīgā. Tas ir vienkārši izskaidrojams, jo sieviešu basketbolā ne Baltijas
līgai, ne Latvijas čempionātam nav izdevies iekarot vērā ņemamu vietu. Arī tuvākajā
nākotnē nekas nevarētu mainīties, jo, piemēram, TTT-Rīga līdz gadu mijai nespēlēs Latvijas čempionātā, bet Baltijas
līgā kopā ar Lietuvas spēcīgāko klubu TEO
iesaistīsies tikai pavasarī, kad būs pienācis pusfināla turnīru laiks.

Latvijas vīriešu klubiem
prioritātes ir atšķirīgas, jo vispirms tiek nosaukti izvirzītie mērķi Baltijā
un Latvijā, bet pēc tam tikai tiek spriests par iespējamajiem rezultātiem
Eiropā. Baltijas iekarošana Latvijas komandām ir ļoti aktuāls jautājums, jo
līdzšinējās trijās Baltijas līgas sezonās tikai viens medaļu komplekts ir
nonācis Latvijā – pavasarī bronzas godalgas ieguva ventspilnieki. Arī šosezon
Eirolīgā spēlējošie Lietuvas klubi – Žalgiris
un Lietuvos rytas – nav
atļāvušies zaudēt Baltijas arēnā, tādēļ Latvijas komandām vēl ir jāaudzē
muskuļi, lai ar ceturto mēģinājumu varētu iespraukties Baltijas līgas finālā.

Nav jāšaubās, ka
Latvijas trīs vadošo klubu savstarpējās spēles noteikti izraisīs lielāku
interesi nekā armijnieku vai baronu spēkošanās
ar viesiem no tālajām ārzemēm. Šos vārdus apliecina skaitļi, jo 5. oktobra LBL
spēlē Barons/LMT – ASK Rīga klātienē
noraudzījās 8500 līdzjutēju, bet mēnesi vēlāk uz ULEB kausa atklāšanas maču ASK
Rīga – Bulgārijas Lukoil Academic tās
pašas Arēna Rīga tribīnēs pulcējās
6500 skatītāju.

Skaidrs ir viens, ka
faniem nenāksies izjust basketbola badu, jo papildus Baltijas un Latvijas līgu
sacensībām ASK Rīga, BK Ventspils, TTT-Rīga aizvadīs vismaz desmit mačus, bet Barons/LMT – vismaz divas spēles Eiropas
kausos. Turklāt puse no šīm spēlēm notiks savā laukumā.

Renārs BUIVIDS