Florbols, florbols un 12. klase!

Latvijas florbola čempionāta aizvadītās sezonas pārliecinoši rezultatīvākais spēlētājs U-18 vecuma grupā Edžus Ceriņš vēl pirms oficiālās pārejas uz pieaugušo florbolu jau paspējis gūt pieredzi pat spēlēs ar pasaules labākajiem klubiem, 2012. gada rudenī pārstāvot RTU/Inspecta krāsas Čempionu kausā. Florbola pasaules ceļi ir aizraujoši un interesanti, taču tuvākajā laikā Edžum eksāmenus nāksies kārtot tiešā nozīmē — kā Natālijas Draudziņas vidusskolas 12. klases skolniekam.

Maija brīvdienās Ceriņa pārstāvētā FS Masters/Ulbroka ļoti dramatiskā finālspēlē zaudēja cīņā par U-18 čempionu titulu, papildlaikā piekāpjoties Talsu vienaudžiem. Bez jelkādas zelta medaļas Edžus gan nepalika, jo 11. maijā viņa pārstāvētā Stopiņu komanda triumfēja Pierīgas novadu sporta spēlēs. Latvijas Florbola savienības (LFS) apkopotā informācija liecina, ka Ceriņš šajā sezonā paspējis pārstāvēt arī divas pieaugušo vienības — Ulbroku/FS Masters virslīgas čempionātā un LU/FS Masters pirmās līgas čempionātā. Šajos startos gan godalgas nav gūtas.

— Šajā sezonā vairāk par 50 spēlēm. Ja pieskaita vēl treniņus, tad florbola tavā dzīvē ir ļoti daudz!

— Dažbrīd pieķeru sevi pie domas, ka sezonas izskaņā sakrājies nogurums un treniņos vairs ne visus vingrinājumus var izpildīt tikpat viegli kā iepriekš. Kaut kā jau tomēr izdodas tikt uz priekšu, atrast motivāciju kārtējai spēlei. Florbolā piedzīvots tik daudz, ka dažbrīd vienaudžu pulkā sajūtos vecāks. Vēl jau visam papildus arī pienākumi, kas saistīti ar mācībām 12. klasē.

— Karjeru jaunatnes florbolā neizdevās pabeigt ar zelta medaļām…

— Ir bijušas gan uzvaras, gan zaudējumi papildlaikā, taču nešaubīgi, ka šī neveiksme bija ļoti sāpīga. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudziem mūsu florbolistiem šis bija pēdējais gads jaunatnes florbolā. Iespējams, ka tieši pamatlaika pēdējās sekundēs veiksme nebija mūsu pusē. Sāncenšiem izdevās tikt pie bumbiņas pašā vārtu priekšā.

— Cik liela konkurence ir U-18 vecuma grupas turnīrā?

— Ļoti interesantas bija izslēgšanas turnīra spēles, jo pat pirmajā kārtā pret Pārgauju neizdevās tikt pie pārliecinošām uzvarām. Tikai papildlaikā nodrošinājām vietu pusfinālā. Arī citām favorītkomandām neklājās vieglāk. Ne mazums U-18 grupas spēlētāju regulāri spēlē virslīgas klubos. Dažreiz gan ir mači, kuros notikumu intensitāte ir nedaudz mazāka, ir pat brīži, kad pēc bumbiņas saņemšanas var novērtēt situāciju laukumā. Pieaugušo virslīgā šādas iespējas praktiski nav nekad. Tikai jaunatnes florbolā vēl ir iespējams salīdzinoši netraucēti izpildīt metienu, ilgi velkot nūju pa grīdu.

— Skaļākie ieraksti tavā florbolista vizītkartē saistās ar RTU/Inspecta, 16 gadu vecumā debitējot un gūstot vārtus Eiropas klubu turnīrā.

— Vaininieks bija mūsu FS Masters treneris Andris Pīlups, kurš vairākus labākos spēlētājus 2011. gada vasarā uzaicināja uz RTU/Inspecta, lai mēs laicīgi gūtu pieredzi pieaugušo florbolā. It īpaši smagi jaunajiem klājās treniņos, kad nācās spēlēt pret tādiem Latvijas izlases florbolistiem kā Atis Blinds vai Kristiāns Lisovskis. Spēlētājiem, kuri izturēja šos pārbaudījumus, treniņi citās komandās vairs nešķita tik smagi.

— Tikai nedaudziem ir bijusi iespēja spēlēt ar labākajiem klubiem. Cik briesmīgi ir pasaules elites florbolisti?

— Divu sezonu laikā bija iespēja izmēģināt spēkus arī pasaules labāko klubu turnīrā Čempionu kausā, pārbaudīt klātienē, piemēram, slavenā soma Mika Kohonena sniegumu zviedru kluba Storvreta rindās. Pasaules labākās komandas atšķiras ar to, ka florbolisti spēli daudz vairāk veido ar precīzām piespēlēm, nevis ar skriešanu pa laukumu. Lēmuma pieņemšanas un izpildīšanas ātrums ir fantastisks. Rodas pat iespaids, ka tas viss ir iepriekš iestudēts.

— Šajā sezonā jau atkal biji atpakaļ Ulbrokas komandā, regulārās sezonas izskaņā paliekot vienu vietu aiz izslēgšanas turnīra. It kā solis atpakaļ, salīdzinot ar bronzas godalgas guvušo RTU/Inspecta?

— Atsaucos uz Andra Pīlupa aicinājumu atgriezties Ulbrokas komandas rindās arī virslīgas čempionātā. Viegli viņam nenācās, taču beigu beigās piekritu pamest RTU/Inspecta. Viens no galvenajiem iemesliem šādam lēmumam bija nepieciešamība pēc liela spēles laika. Šādus apstākļus man varēja nodrošināt tieši Ulbroka/FS Masters. Izvēle attaisnojās, jo gan virslīgā sasniedzu personisko rezultativitātes rekordu (55 punkti 26 spēlēs, otrais labākais rezultāts komandā — R. B.), gan arī U-18 čempionātā kļuva par visa turnīra rezultatīvāko spēlētāju. Virslīgas sastāvā mums radusies lieliska sapratne ar vienu no pašiem pieredzējušākajiem spēlētājiem Pēteri Freimani un Kasparu Šķēlu.

— Loģisks solis būtu šovasar iesniegt dokumentus RTU?

— Pēc 12. klases absolvēšanas neesmu iecerējis izvēlēties nevienu no augstskolām, kur ir labas florbola tradīcijas, tādēļ nav iemesla uz nākamo sezonu meklēt citu komandu.

— Pagājušā gada septembrī trijās spēlēs paspēji pielaikot Latvijas izlases formastērpu!

— Skaidrs, ka vēl kādu laiciņu man būs ļoti grūti pretendēt uz vietu izlasē startam oficiālajos turnīros. Man kā kreisās malas uzbrucējam priekšā ir Jānis Jansons, Mihails Kostusevs, Kārlis Bulāns, tādēļ uzaicinājumu uz valstsvienību dalībai Četru nāciju turnīrā Valmierā saņēmu stipri vien avansā, jo izlases treneri toreiz sarīkoja plašu rezervju pārbaudi. Toreiz trijās spēlēs pat izdevās tikt pie diviem rezultativitātes punktiem.

— Kas ir jāizdara, lai tu varētu pretendēt uz vietu Latvijas izlasē startam Rīgā plānotajam 2016. gada pasaules čempionātam?

— Visdrīzāk nepieciešama lielāka augsta līmeņa spēļu pieredze, māka pieņemt pareizos lēmumus maksimāli īsā laikā. Līdzdalība Latvijas čempionāta izslēgšanas turnīra izšķirošajos mačos, piemēram, RTU/Inspecta rindās būtu ļoti noderīga, taču šāda līmeņa spēlēs vismaz pagaidām neesmu gatavs kļūt par galveno rezultāta veidotāju. Tādēļ izvēlos Ulbroku, kuras rindās no 3. klases gandrīz nemainīgi Andra Pīlupa vadībā esmu apguvis florbola meistarību. Savu roku pielicis arī Ainārs Juškēvičs. Skaidrs, ka nākamajā sezonā mūsu jaunie spēlētāji būs kļuvuši meistarīgāki, pieredzējušāki, lai ar saviem spēkiem mēs tomēr sasniegtu vietu izslēgšanas turnīra astoņu komandu pulkā.

Edžus CERIŅŠ

Florbolists, Natālijas Draudziņas vidusskolas abiturients

Dzimis: 1995. gada 3. jūlijā Liepājā

Augums, svars: 183 cm; 70 kg

Pirmais treneris: Andris Pīlups (Ulbroka)

Karjera florbolā: FS Masters/Ulbroka jauniešu komandas (2004.—2014.), RTU/Inspecta virslīgas vienība (2011.—2013.), Ulbroka/FS Masters virslīgas komanda (2013./2014.), LU/FS Masters pirmās līgas vienība(2013./2014)

Sasniegumi: 2013. gada Latvijas čempionāta virslīgas bronzas medaļa RTU/Inspecta sastāvā; astoņas medaļas Latvijas Bērnu un jauniešu čempionātos; Latvijas U-19 izlases sastāvā startējis 2013. gada pasaules čempionātā; RTU/Inspecta sastāvā startējis 2011. gada Eurofloorball kausā un 2012. gadā Eiropas Čempionu kausā

Izglītība: Natālijas Draudziņas vidusskolas 12. klases skolnieks

Citi sporta veidi: futbols, volejbols

LBJČ U-18 REZULTATĪVĀKIE SPĒLĒTĀJI

(spēlētājs, spēles, punkti, gūtie vārti, piespēles)

1. Edžus Ceriņš (FS Masters/Ulbroka)19 – 91 (61+30)

2. Klāvs Ozoliņš (Ķekavas Bulldogs)17 – 73 (58+15)

3. Kristers Puķītis (Lielvārde) 19 – 73 (44+29)

4. Olafs Zvīnis (Pārgauja/CPSS-95)16 – 72 (49+23)

5. Reino Ješēvics (FS Masters/Ulbroka)21 – 67 (38+29)

6. Mārtiņš Vējš (Kurši)19 – 61 (41+20)

7. Kristers Eglītis (FS Masters/Ulbroka)23 – 56 (26+30)

8. Rolands Kovaļevskis (Bauskas BJSS)21 – 53 (36+17)

9. Toms Bitmanis (FK Rīga/Fastum)9 – 53 (29+24)

10. Dinārs Vaitaitis (Bauskas BJSS)21 – 50 (17+33)

10. Rolands Peļņa (FS Masters/Ulbroka)22 – 50 (17+33)