Gaidām Karabatiču, Žilus, Narsisu, Jihu…

2010. gadā
Austrijas pilsētā Vīnē, Insbrukā, Lincā, Grācā un Vīnes Noištatē risināsies
Eiropas 9. čempionāts handbolā vīriešiem un pirmo reizi ceļš uz šo turnīru
komandām būs tik garš. Tas ilgs nevis nepilnu mēnesi, bet gandrīz gadu. Turklāt
šis mums būs arī ļoti interesants ceļš.
Vieta
finālturnīrā nodrošināta tikai tā saimniecei Austrijai, kā arī pašreizējai
Eiropas čempionei Dānijai, pārējās 38 komandas, kas pieteicās kvalifikācijas
turnīram, spēlēs 7 grupās, no kurām divas labākās turpinās cīņu par medaļām.
Kompānija
un intereses
Latvija
iekļuvusi interesantā grupā. Mūsu handbolistiem būs iespēja spēlēt pret lieliem
meistariem, un mūsu līdzjutējiem būs ko redzēt.Latvijas
izlase ielozēta 6. grupā kopā ar Franciju, Čehiju, Portugāli un Luksemburgu. Uz
papīra neapstrīdamas favorītes braucienam uz Austriju ir Francija un Čehija,
bet pastarīte ir Luksemburga. Portugāle un Latvija ir komandas, kas var pabojāt
nervus un noskaņojumu abām favorītēm, taču tikai lielas veiksmes un apstākļu
sakritības gadījumā pašas var cerēt ieņemt kaut vai otro vietu grupā.Tas gan
nenozīmē, ka trūks sportiskās intrigas (ja nu varbūt pašās turnīra beigās, kad
savā starpā tiksies komandas, kurām vairs neko nevajag). Interesi par spēlēm
vairos arī jaunā kvalifikācijas turnīra norises kārtība – mēnesī katra komanda
aizvadīs ne vairāk par divām spēlēm, un tām varēs pievērst lielāku uzmanību. Un
mums būs, kam pievērst uzmanību!
Pārsteigums
ar turpinājumu
Francijas
vīriešu handbola izlase elitē ir tikai kopš 90. gadu sākuma. Francijas
handbolistu bronzas medaļas 1992. gada olimpiskajās spēlēs Barselonā kļuva par
pārsteigumu, handbols Francijā ieguva milzīgu popularitāti un pašreiz jau šajā
ziņā apsteidz pat basketbolu, atpaliekot tikai no futbola un dažos reģionos no
regbija.1993. gadā
Francija spēlēja pasaules čempionāta finālā, kurā zaudēja Krievijai, bet pēc
diviem gadiem Francijas izlase kļuva par pasaules čempioni. Tieši vīriešu
handbola izlase kļuva par pirmo Francijas sporta spēļu komandu, kas ieguva
pasaules čempiones titulu. Otro reizi pasaules čempionātā Francija uzvarēja
2001. gadā, bet 2006. gadā trīskrāsainie pirmo reizi kļuva par Eiropas
čempioniem. Šogad Francijas izlase kontinenta meistarsacīkstēs ieņēma trešo
vietu (pusfinālā zaudējums Horvātijai, spēlē par 3. vietu pārspēta pasaules
čempione Vācija), bet francūžu līderis Nikola Karabatičs tika atzīts par
finālturnīra vērtīgāko spēlētāju, kā arī kļuva par vienu no trim spēlētājiem,
kas guva 44 vārtus. Turnīra simboliskajā izlasē tika iekļauts Daniels Narsiss.

Bez šiem
diviem spēlētājiem pie pazīstamākajiem Francijas izlases handbolistiem
jāpieskaita brāļi Žiloms un Bertrāns Žili, Žoels Abati, Žeroms Fernandess un
vārtsargs Tjerī Omeijers. Interesanti, ka Karabatičs un Omeijers šosezon spēlē
vienā klubā ar Čehijas izlases līderi Filipu Jihu – vienā no spēcīgākajiem
Vācijas klubiem THW Kiel (spēlēs EHF čempionu līgas finālā!).

Atgriešanās
vēsturē

Atšķirībā
no Francijas – Čehijas (toreiz Čehoslovākijas) izlases lielākie panākumi
meklējami senākā vēsturē. Šīs valsts izlase 1967. gadā kļuva par pasaules
čempioni, bet pirms tam divreiz bija otrā un divreiz trešā, 1972. gadā tika
iegūtas sudraba medaļas olimpiskajās spēlēs. Pēdējais lielākais panākums jau kā
Čehijai 6. vieta 1996. gada Eiropas čempionātā.

Pērnajā
aprīlī Čehijas izlase ar savu līderi Filipu Jihu priekšgalā spēlēja Rīgā, šī
komanda mums ir labi zināma. Šāgada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra
izslēgšanas spēlēs zaudējām Čehijai savā laukumā tikai ar 30:31, bet viesos ar
26:33. Jiha ir pašreiz populārākais čehu handbolists, taču izlasē ir vēl
vairāki spēlētāji no labiem Vācijas, Francijas, Šveices klubiem. Čehija ir
spēcīga, bet savā laukumā mēs to varbūt arī varētu pieveikt. Starp citu, pirmā
spēle kvalifikācijas turnīrā šāgada oktobrī Latvijas izlasei būs savā laukumā
tieši pret Čehiju.

Tumšais
zirdziņš un pastarītis

Portugāles
izlase līdz šim panākumus nav guvusi ne pasaules, ne Eiropas čempionātos
(augstākie sasniegumi – 12. vieta 2003. gadā un 7. vieta 2000. gadā), taču tā
ir komanda, kas liek ar sevi rēķināties jebkuram (īpaši savā laukumā). Šajā
ziņā Portugāle ir līdzīga Latvijas izlasei, un spēku samēra ziņā abas komandas
ir apmēram līdzvērtīgas.

Latvija un
Portugāle divreiz jau spēlēja vienā Eiropas čempionāta kvalifikācijas grupā –
1995. gadā Rīgā uzvarējām ar 20:19, bet Portugālē zaudējām ar 15:22, arī četrus
gadus vēlāk Rīgā atkal uzvarējām minimāli 22:21, bet izbraukumā zaudējām
krietni vairāk – 18:26.

Portugāles
izlasē gandrīz visi spēlētāji pārstāv pašmāju labākos klubus un tikai divi
spēlē Spānijas virslīgas jeb ASOBAL komandās – Rikardu Košta Ademar
Leon un Dāvids Tavarešs Almeria.

Luksemburgas
izlase ir izteikta 6. grupas pastarīte, taču tā var sagādāt nepatīkamus
pārsteigumus, ja pret to izturēsies pārāk vieglprātīgi. Latvijas izlase par to
pārliecinājās 2007. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā (2006. gada
janvārī) – zaudējām Luksemburgā ar 30:31 (Rīgā uzvarējām ar 35:24).
Luksemburgas izlase nav rets ciemiņš Rīgas domes kausa izcīņā, un ir mums labi
zināma komanda. Divi tās spēlētāji pārstāv ārzemju klubus – Mihaēls Gulbickis
spēlē Šveices RTV Basel, bet Dens Leijs – Francijas Nancy.
Četrus punktus spēlēs ar Luksemburgu sev rēķina visas mūsu grupas komandas.

Intrigu
magnēti

Katrā no
septiņām kvalifikācijas grupām ir favorīti un pastarīši, katrā var saskatīt
komandas, kurām vajadzētu būt pirmajās divās vietās, taču vienā grupā
spēkošanās par iekļūšanu finālturnīrā būs pat ļoti spraiga. Runa ir par 1. grupu,
kurā spēlēs pasaules vicečempione Polija, Zviedrija, Rumānija, Melnkalne,
Turcija un Gruzija. Uz pirmajām divām vietām pretendē četras pirmās komandas!

2. grupa:
Krievija, Serbija, Šveice, Bosnija, Itālija un Farēru salas. Arī četri, kaut
gan ne tik izteikti pretendenti uz divām ceļazīmēm. Favorīti ir Krievija un
Serbija.

3. grupa:
Īslande, Norvēģija, Maķedonija, Igaunija, Beļģija un Moldova. Trīs pretendenti
plus Igaunija, kas vismaz savā laukumā var atņemt svarīgus punktus favorītiem.

4. grupa:
Horvātija, Ungārija, Slovākija, Grieķija un Somija. Interesanta grupa – divi
izteikti favorīti, bet nav izteikta pastarīša.

5. grupa:
Vācija, Slovēnija, Baltkrievija, Izraēla un Bulgārija. Vai Baltkrievija spēs
iespraukties starp pasaules čempioni Vāciju un Slovēniju? Neiespējami tas nav.

7. grupa:
Spānija, Ukraina, Lietuva, Nīderlande un Kipra. Neapstrīdama favorīte ir
Spānija. Ja lietuviešiem izdosies savākt visus savus labākos ārzemniekus,
tad var paspēkoties par otro vietu, ja ne, tad var palikt arī aiz Nīderlandes.

Raimonds
JŪRMALNIEKS