Jelgavas fanu mīlulis no Limbažiem
Ilgus gadus Latvijas futbolā toni noteica četri futbola centri — Rīga, Liepāja, Ventspils un Daugavpils. Tomēr pērn ierasto kārtību beidzot izjauca FK Jelgava, kas ne tikai tika pie valsts čempionāta medaļām, bet arī izcīnīja Latvijas kausu. Viena no redzamākajām figūrām Jelgavas komandā ir augumā raženais aizsargs Mārcis Ošs, kura firmas zīme ir tālie metieni no sānu līnijas, kas regulāri sagādā galvassāpes pretiniekiem. Turklāt limbažnieks Ošs jau divus gadus pēc kārtas FK Jelgava līdzjutēju balsojumā atzīts par komandas populārāko spēlētāju.
JAUNI MĒRĶI
Pagājušajā sezonā FK Jelgava pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva Latvijas čempionāta pirmajā trijniekā, pēc 19 gadu pārtraukuma atvedot valsts meistarsacīkšu medaļas uz Zemgales lielāko pilsētu (deviņdesmito gadu pirmajā pusē otra stiprākā valsts komanda aiz Rīgas Skonto bija Jelgavas RAF). Turklāt jelgavnieki otro reizi piecu gadu laikā izcīnīja arī Latvijas kausu, finālā apspēlējot mūsu titulētāko klubu Rīgas Skonto. Pērn Jelgavas kluba panākumi daudziem bija liels pārsteigums, bet šogad jelgavnieki jau pirms sezonas tika minēti starp galvenajiem pretendentiem uz visaugstākā kaluma godalgām. Bijušā Latvijas valstsvienības kapteiņa Vitālija Astafjeva trenētajai komandai ir labas izredzes arī atkārtot savu panākumu Latvijas kausa izcīņā, kur šosestdien pusfinālā jelgavnieki savā laukumā uzņems FK Liepāja (otrajā pusfinālā tiksies Jūrmalas Spartaks un FK Ventspils).
„Pirms sezonas tika izvirzīts mērķis Latvijas čempionātā tikt trijniekā, bet Astafjevs ir ambiciozs treneris, tāpēc gribam tikai visaugstākās vietas. Pirms sezonas līdzjutēji gaidīja, ka cīnīsimies par pirmo vietu. Jau pirmās spēles parādīja, ka būs ļoti grūti. Pirmajā spēlē Daugavpilī mums paveicās (FK Jelgava uzvarēja ar 1:0 — K. G.), otrajā mačā ar Skonto liela nozīme bija sliktajiem laikapstākļiem, kam mēs labāk pielāgojāmies (0:0), nākamajā spēlē ar FK Liepāja centāmies vairāk uzbrukt, pamainījām shēmu, bet zaudējām divus vārtus (1:2). Kad satraumējās Artis Jaudzems (divcīņā ar liepājnieku Pāvelu Mihadjuku viņš salauza degunu — K. G.), spēle izvērtās ļoti emocionāla un asa. Tagad kausa spēlē ar Liepāju noskaņojamies cīnīties par katru laukuma metru, būs interesanti,” atklāj Mārcis Ošs.
„Šogad čempionātā visas komandas ir spēlējošas. Daugavpils komanda rāda labu futbolu, arī ar Mettu nebūs nevienas vieglas spēles, kad komandas pāries uz zaļajiem laukumiem, un ar Skonto arī viss būs kārtībā. Uz pirmo trijnieku ir divreiz vairāk pretendentu. Domāju, ka trijniekā noteikti būs Ventspils, bet par pārējām divām vietām būs liela cīņa.”
LIMBAŽU SKOLA
Mārcis Ošs ir dzimis un audzis Limbažos. Interesanti, ka FK Jelgava sastāvā jau ir izveidojusies neliela limbažnieku diaspora — sen Jelgavā spēlē arī Latvijas valstsvienības pussargs Artis Lazdiņš, bet šogad viņiem pievienojies arī jaunais uzbrucējs Edgars Kārkliņš.
„Ar futbolu sāku nodarboties astoņu gadu vecumā pie trenera Valda Matīsa. Uz pirmo treniņu aizgāju kopā ar Arti Lazdiņu, ar kuru dzīvojām vienā pagalmā. Klasē bija arī Edgars Kārkliņš un Elvijs Putniņš, kurš vienubrīd bija rezervē Anglijas premjerlīgas klubā Queen’s Park Rangers. Tā ka arī no Limbažiem var izsisties futbolā. Treneris Valdis Matīss mūs psiholoģiski sagatavoja, lai nepadodamies, turpinām cīnīties, nepārstājam ticēt saviem spēkiem. Vēlāk apvienojāmies ar trenera Jura Docenko bērnu komandu Rīgas Vanagi, tad trīs no mums piesaistīja Valmieras jauniešu komandai, līdz nonācu pirmās līgas klubā Auda pie treneriem Andra Riherta un Ģirta Mihelsona,” stāsta 23 gadus vecais Ošs.
„Kad atkal spēlējām Limbažos, tad mani kopā ar Kārkliņu un Putniņu uzaicināja uz pārbaudi Ventspilī. Kārkliņš viņiem derēja, Putniņu neņēma, mani uzaicināja uz vēl vienu pārbaudi, bet beigās tomēr neņēma, jo mans ātrums esot par mazu.
Tomēr pēc kāda laika man atkal zvanīja no Ventspils. Devos trešo reizi uz pārbaudi, tad viņi gribēja mani ņemt komandā, taču vēlējos pabeigt vidusskolu, jo statistika rāda, ka, spēlējot Ventspilī, vidusskolu nebeidz, tāpēc paliku Limbažos. Uzņēmos iniciatīvu un izveidojām Limbažos otrās līgas komandu.
Pēc tam mani uzaicināja uz pārbaudi pie Daiņa Kazakeviča Jelgavā. Viņš bija ar mieru mani ņemt komandā, bet nekādu spēles laiku nesolīja, būtībā ņēma kā otrās komandas spēlētāju. Ilgi biju rezervists, bet beigās savu izdevību sagaidīju. No treneriem vislielākais paldies jāsaka Valdim Matīsam, kurš visvairāk laika ar mani pavadījis un joprojām nekur nav pazudis. Kad kādreiz bērnībā pēc treniņa gāju mājās asarās un gribēju beigt spēlēt, viņš nāca mani pierunāt, lai turpinu trenēties. Riherts ar Mihelsonu savu roku arī ir pielikuši, bet Kazakevičs deva iespēju pierādīt sevi Jelgavā.”
TĀLMETIENU SPECIĀLISTS
Latvijas virslīgā Ošs sāka spēlēt 2011. gadā, kad uzreiz pievērsa sev uzmanību ar aizsargam neierastu rezultativitāti, gūstot piecus vārtus. Arī pagājušajā čempionātā Mārcis guva četrus vārtus, kas komandā bija trešais labākais rādītājs. Šajos gados klasiskais centra aizsargs Ošs ir progresējis arī savu tiešo pienākumu izpildīšanā — pērn FK Jelgava izcēlās ar stingro spēli aizsardzībā, jo mazāk par jelgavniekiem čempionātā vārtus zaudēja tikai čempioni FK Ventspils. Šo četru sezonu laikā Jelgavas klubā ir strādājuši jau trīs galvenie treneri — jelgavniekus virslīgā ieveda Kazakevičs, pērn sezonu sāka un Latvijas kausu komanda izcīnīja Vladimira Beškareva vadībā, bet uzreiz pēc kausa triumfa FK Jelgava vadības stūri pārņēma Astafjevs.
„Pie Kazakeviča mums bija savi kāpumi un kritumi, ar Daini varēja droši izrunāties, ja bija kādi jautājumi. Beškarevam svarīgs bija vienots komandas kodols un kolektīvs, tāpēc ārzemniekus īpaši neņēma, bet spēlē uzsvaru vairāk lika uz piespēlēm, domāšanu. Astafjevs ir stingrāks disciplīnas lietās, no ēšanas līdz laukumam. Viņš ir prasīgāks, arī klubs profesionālā ziņā ir audzis. Visus trīs trenerus varu vērtēt tikai pozitīvi,” saka Ošs.
Vienā ziņā gan Mārcis virslīgā ir ārpus konkurences — neviens cits futbolists Latvijas virslīgā nemet bumbu tik tālu no sānu iemetieniem. Jau iepriekšējās sezonās tas kļuva par vienu no FK Jelgava trumpjiem, jo Ošs autu var aizmest līdz soda laukuma vidum, dodot iespēju komandas biedriem apdraudēt pretinieku vārtus. Vai tas ir apzināti trenēts?
„Vienubrīd mani vajāja traumas, tāpēc sanāca, ka pusotra gada laikā nācās daudz staigāt ar kruķiem. Tā kā esmu aktīvs cilvēks, tad arī daudz staigāju, trenējot rokas. Vienā pārbaudes spēlē biju malējais aizsargs, bija jāmet auts, un aizmetu bumbu līdz tālajam stabam. Tad to sākām izmantot. Tagad esmu dzirdējis, kā pretinieki viens otram saka, lai nesit bumbu autā. Dažreiz palīgā nāk arī laikapstākļi, kad vārtsargam traucē saule vai vējš. Treniņos šos metienus patrenējam, bet baigo akcentu uz to neliekam,” atklāj FK Jelgava aizsargs.
KURVĪTIS SKONTO
Kad pagājušajā sezonā vienā no spēlēm FK Jelgava jau kompensācijas laikā pēc Mārča sānu tālmetiena izrāva neizšķirtu pret Skonto, rīdzinieku treneris Tamazs Pertija atzina, ka vēlētos redzēt Ošu savā komandā. Izrādās, ka pirms pagājušās sezonas Pertija aicinājis Ošu uz Skonto, taču saņēmis atteikumu.
„Pertija man piezvanīja Ziemassvētku vakarā, kad kopā ar vecākiem sēdēju pie svētku galda. Viņš prasīja, ko daru, kāpēc netrenējos. Teica, lai nāku uz Skonto, kur būs kārtīgi treniņi. Man tā krievu valoda nav tik laba, tāpēc tieši prasīju, cik viņi maksās. Zinu, ka tur treniņi labā līmenī, Skonto spēlē citu futbolu, bet jāsaprot, ka man vairs nav 20 gadu, tāpēc nevaru atļauties, kad vienu mēnesi maksā, bet otru — ne. Prasīju padomu arī Kazakevičam, viņš teica, ka no treniņu viedokļa šāda pāreja būtu laba, bet finansiālajā ziņā tur bija problēmas. Tagad nenožēloju, ka atteicu, jo Jelgavā mana karjera gājusi uz augšu. Jācer, ka būs izredzes arī uzspēlēt izlasē,” atzīst Ošs.
Latvijas valstsvienības galvenais treneris Marians Pahars uz izlasi ir aicinājis trīs FK Jelgava spēlētājus — pussargu Lazdiņu, aizsargu Gintu Freimani un vārtsargu Kasparu Ikstenu, bet Ošs pagaidām vēl nav sagaidījis savu iespēju. Pagājušajā sezonā Mārcis gan guva savu pirmo Eiropas futbola pieredzi, kad FK Jelgava Eiropas līgas priekšsacīkstēs tikās ar slavenāko Norvēģijas klubu Rosenborg. Lai gan norvēģu pārākums šaubas neradīja (0:4 un 0:2), tā bija nenovērtējama skola. Šogad jelgavnieki atkal piedalīsies Eiropas līgas kvalifikācijas mačos.
„Rosenborgman bija pirmā lielā futbola pieredze. Vēl pirms izlozes cerēju, ka mums pretī trāpīsies Rosenborg, jo gribēju uzspēlēt pret tik stipru pretinieku. Uzreiz sapratu, ka tas ir cits līmenis, taču atsevišķi mēs varam tur spēlēt. Norvēģijā mēs varbūt mazliet nobijāmies, sākām spēlēt ar pieciem aizsargiem, kas viņiem deva lielu teritoriālo pārsvaru,” atceras FK Jelgava aizsargs.
TĀLĀS ĀRZEMES
Katrs latviešu futbolists sapņo tikt spēlēt uz kādu spēcīgāku ārzemju klubu. Ošs šajā ziņā nav izņēmums, viņš arī ir bijis uz pārbaudēm futbola lielvalstu klubos, taču pagaidām bez rezultāta.
„Pirms trim gadiem kopā ar vārtsargu Niku Rubezi biju uz pārbaudi Spānijas otrās līgas klubā Hercules. Mani aicināja kā aizsargu, kurš guvis čempionātā piecus vārtus, taču tobrīd to līmeni nepavilku. Spānijas tehniskais futbols nav radīts man. Pēc tam kopā ar Nauri Bulvīti devos uz Anglijas klubu Burnley, kas nu jau spēlē premjerlīgā. Viņi pēc pārbaudes teica, ka gribētu mani paturēt, taču, kad atlidoju uz Latviju, saņēmu īsziņu, ka tomēr likšot uzsvaru uz vietējo spēlētāju. Agrāk vai vēlāk tikšu spēlēt Anglijā. Aģenti piedāvā Bulgāriju, bet nedomāju, ka tas ir labs variants. Tad jau labāk palikt Jelgavā,” atklāj Ošs.
Viņš arī pastāsta kādu kuriozu stāstu no saviem ārzemju piedzīvojumiem:
„Kad pēc Audas laika devos laimi meklēt uz Angliju, mēnesi tur dzīvoju pie Elvija Putniņa. Kamēr viņš bija treniņā, es parkā individuāli trenējos. Pēc viņa treniņiem sēdējām mājās un zvanījām visiem angļu klubiem un aģentiem, tādā veidā mēģinot atrast man pārbaudes, bet no visiem zvaniem atsaucās tikai viens aģents, kurš teica, lai braucot uz West Ham rajonu, kur būšot vairāki spēlētāji uz pārbaudi. Aizbraucu uz turieni un ieraudzīju laukumu parka vidū, kur nebija ģērbtuves un uz kuru bija jānokļūst, lienot pāri sētai. Domāju, ka jādodas prom, bet intereses pēc paliku paskatīties, kas tur notiks. Pirms treniņa pateica, ka iemetīs bumbu pa vidu un jāspēlē, bet apkārt spēli vēros vairāki aģenti un skauti. Taču pēc spēles neviens ar mums runāties nenāca. Tad sapratu, ka nebūs tik viegli, kā pirms tam domāju, un atgriezos atpakaļ Latvijā.”
Tomēr pirms šīs sezonas Ošs parakstīja līgumu ar FK Jelgava uz diviem gadiem.
„Gribējās noslēgt līgumu, lai būtu stabilitāte un varētu koncentrēties tikai futbolam. Viņi man ir daudz palīdzējuši, es cenšos atbildēt ar to pašu. Ja būs labi piedāvājumi no ārzemēm, tad klubs palīdzēs man aizbraukt. Man būtu jātiek izlasē, lai varētu vieglāk kaut kur aizbraukt,” uzskata Ošs.
Latvijas čempionātā šī sezona aizrit ar devīzi: „Par tīru spēli!” Vai Mārcis savā karjerā ir sastapies ar nesmukām lietām mūsu futbola laukumos?
„Ir gadījies, ka gūsti vārtus, bet pretinieki gandrīz vai priecājas, tad arī pašam vairs nav gandarījuma par to uzvaru. Virslīgā tādas vairākas spēles ir bijušas. Tagad vairs to komandu virslīgā nav, tāpēc šogad viss izskatās pozitīvās krāsās.”
Mārcis OŠS
Futbolists
Dzimis: 1991. g. 25. jūlijā Limbažos
Izglītība: Limbažu 2. vidusskola
Augums, svars: 191 cm, 92 kg
Pozīcija: aizsargs
Klubs: FK Jelgava
Pārstāvētie klubi: FK Auda, FK Limbaži
Pirmais treneris: Valdis Matīss
