Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Jelgavas futbols pie Eiropas durvīm

Nākamtrešdien Skonto
stadionā risināsies viens no gada galvenajiem mūsu futbola notikumiem –
Latvijas kausa fināls, kur tiksies Jūrmalas un Jelgavas komandas. LMT virslīgas
debitanti FK Jelgava jau kļuvuši par
šīs sezonas lielāko atklājumu, pa ceļam uz finālu tiekot galā ar Latvijas
futbola grandiem Liepājas metalurgu
un Rīgas Skonto. Zīmīgi, ka šie
panākumi gūti Latvijas virslīgas jaunākā trenera – 29 gadus vecā Daiņa
Kazakeviča – vadībā.

 

 

Pirmo reizi
pēdējo 15 gadu laikā Latvijas kausa izcīņā nespēlēs neviens no trim mūsu
lielākajiem futbola klubiem – Liepājas
metalurgs
, Skonto, FK Ventspils. Neatkarīgās Latvijas laikos
jelgavnieki reizi jau spēlējuši Latvijas kausa finālā, kad pirms 17 gadiem
Jelgavas RAF ar 1:0 pārspēja Rīgas Pārdaugavu, bet jūrmalnieki pirmo reizi
cīnīsies par prestižo trofeju.

 

Jelgavas varoņdarbi

 

Abu finālistu
ceļu uz finālu ir grūti salīdzināt. Jūrmalas komandai veicās ar izlozi, tai
nebija jātiekas ar valsts vadošajiem klubiem – ceturtdaļfinālā jūrmalnieki ar
4:0 sagrāva Rēzeknes Blāzmu, bet
pusfinālā ar 3:1 apspēlēja Rīgas Olimpu/RFS.

Toties
jelgavnieku iekļūšanu finālā droši var saukt par varoņdarbu, jo Daiņa
Kazakeviča vadītā komanda izsita no cīņas par kausu pagājušā gada Latvijas čempionvienību
Liepājas metalurgu un titulētāko
Latvijas klubu Skonto. Abi mači
aizritēja ļoti dramatiskā cīņā – jelgavnieki uzvarētāju laurus plūca pēcspēles
11 m sitienu sērijās. Ceturtdaļfinālā Liepājā jelgavnieki pirmajā puslaikā pēc
Oļega Malašenoka rezultatīva raidījuma izvirzījās vadībā, bet pamatlaiks tomēr
beidzās neizšķirti 1:1. Papildlaikā liepājnieki izvirzījās vadībā ar 3:1, turklāt
zemgalieši arī palika mazākumā, jo otro dzelteno kartīti nopelnīja Artis
Lazdiņš, taču jelgavnieki pēdējās 10 minūtēs prata izķepuroties no it kā
bezcerīgas situācijas – vārtus guva Aivars Ķeris un Jevgēņijs Kazura. Pēcspēles
vienpadsmitnieku sērijā par galveno
varoni kļuva Jelgavas komandas vārtsargs Marks Bogdanovs, kurš tika galā ar
trim pretinieku sitieniem. Savukārt pusfinālā Skonto stadionā FK Jelgava
jau spēles sākumā nonāca zaudētāju lomā, taču Malašenoks drīz pēc pārtraukuma
panāca izlīdzinājumu 1:1. Uzvarētāju noteikšanai atkal bija nepieciešama vienpadsmitnieku sērija, kurā
jelgavnieki realizēja visus piecus savus mēģinājumus, bet Bogdanovs atvairīja
vienu skontiešu sitienu – 5:3.
Jelgavnieku panākums bija pilnīgi pelnīts, jo Kazakeviča vadītā komanda ne ar
ko neatpalika no titulētajiem pretiniekiem.

„Mūsu uzvaru pamatā bija
psiholoģiskā noturība un veselīga nekaunība, jo parādījām atzīstama līmeņa
futbolu – nesēdējām tikai aizsardzībā un nesitām bumbu autā, bet meklējām arī veiksmi uzbrukumā. Mums arī palīdzēja tas,
ka nebija psiholoģiskā sloga un varējām spēlēt brīvi – nebaidījāmies zaudēt un
ticējām, ka varam uzvarēt. Iespējams, ka pretinieki mūs arī nenovērtēja, bet
diez vai mums par to ir jāsatraucas. Skaidrs, ka tagad tā vairs nebūs. Mačā ar Skonto mūsu labā varbūt strādāja arī
tas, ka neilgi pirms tam jau tikāmies Latvijas čempionātā, kur Skonto pārliecinoši uzvarēja (4:1).
Treneris jau var teikt jebko, bet spēlētāju galvās iesēdās, ka viņi ir labāki.
Čempionāta spēle gan notika zālē, kur mums tiešām galva griezās riņķī, bet ārā
no viņu pārsvara nekas nebija palicis pāri. Jāpiebilst, ka arī virslīgas pirmajā
spēlē bijām pelnījuši neizšķirtu pret FK Ventspils,
taču piedzīvojām minimālu zaudējumu (1:2). Tā ka ar visiem mūsu vadošajiem
klubiem esam spēlējuši kā līdzīgs ar līdzīgu," saka Dainis Kazakevičs.

„Finālā abu komandu izredzes
ir vienādas – 50 pret 50. Jūrmala ir
laba komanda. Jūrmalas priekšrocība
ir pieredze, bet mums ir labs kolektīvs, debitantu azarts. Sliktas komandas
finālā nemaz nevar būt. Uzvaras pār līderiem mums nekādus plusus nedod, jo
spēle sākas no rezultāta 0:0. Fināla cena ir ļoti augsta. Šis ir viens no
retajiem gadījumiem, kad abas komandas cīnās uzreiz par divām balvām – kausu un
iespēju spēlēt Eiropas līgā. Mēs ceram arī uz līdzjutēju atbalstu – rēķinām, ka
uz finālu no Jelgavas atbrauks vismaz 800 līdzjutēju. Organizēsim speciālus autobusus,
vedīsim uz maču arī Jelgavas jaunos futbolistus."

Jelgavas un
Jūrmalas komandas šogad jau ir tikušās Latvijas čempionātā, kur Ozolniekos
minimālu uzvaru svinēja jūrmalnieki – uz jūrmalnieku Gata Kalniņa un
Konstantīna Maciona gūtajiem vārtiem laukuma saimnieki atbildēja tikai ar
vienīgā FK Jelgava leģionāra
amerikāņa Nataniela Veisa rezultatīvu raidījumu.

 

Jaunais vilnis

 

Pēc FK Jelgava veiksmīgā starta uzmanības
centrā nonācis komandas treneris Dainis Kazakevičs – līdz šim vēl neviens
treneris tik jaunos gados nav guvis tik labus panākumus. Futbola aprindās
Kazakeviča vārds jau sen ir labi zināms, taču tagad šo jauno un perspektīvo futbola
speciālistu iepazīs arī plašāks sporta līdzjutēju loks.

„Futbola apritē esmu jau 15
gadus. Sāku trenēties futbolā Jelgavas sporta skolā pie trenera Gunāra Jansona.
Paralēli skolā sāku trenēt arī jauniešus, bet 2003. gadā ar klubu Viola debitēju Latvijas čempionāta
pirmajā līgā. Veselība neatļāva turpināt futbolista karjeru, jo guvu smagu
ceļgala traumu. Pārcietu četras operācijas. Ja nebūtu traumu, tad droši vien netrenētu.
Sākumā pret bērnu trenēšanu izturējos kā pret hobiju, bet pēc otrās traumas
sapratu, ka diez vai būšu izcils futbolists," stāsta Dainis Kazakevičs. Viņš
arī iepazīstina ar savu trenera kredo.

„Man patīk racionāls spāņu
stils. Priekšroku dodu tehniskam un skatāmam futbolam, dažreiz esmu gatavs
ziedot rezultātu, lai būtu skatāma spēle. Man patīk kārtība. Pamatā visam ir
disciplīna, taču tikai brīva personība var veidot un radoši strādāt, tāpēc personību
nedrīkst apspiest. Tas, ka daži futbolisti ir mani vienaudži vai pat vecāki,
nerada problēmas. Ja esi profesionālis, tad jebkurš spēlētājs tev uzticēsies.
Ja futbolists redz, ka treneris spēj panākt rezultātu, tad nebūs problēmu.
Trenera karjeras sākumā varbūt biju stingrāks, bet tagad daudz ko uztveru
vieglāk."

 

Futbola pilsēta

 

Savulaik Jelgava
bija viena no Latvijas futbola centriem – astoņdesmitajos gados Jelgavas RAF spēlēja PSRS čempionāta
otrajā līgā. Pēc neatkarības atgūšanas kļuva par vienu no Latvijas čempionāta
favorītiem, taču zelta medaļas tā arī neguva. Vistuvāk čempionu titulam
jelgavnieki bija 1992. gadā, kad vienīgo reizi mūsu atjaunotās republikas
futbola vēsturē čempionu noteikšanai bija nepieciešama papildspēle. Tomēr
izšķirošajā mačā jelgavnieki ar 2:3 piekāpās Skonto. Ne velti pēc FK Jelgava
uzvaras kausa pusfinālā daži jelgavnieku atbalstītāji atzīmēja, ka tas ir
revanšs par 1992. gadu. RAF ieguva Latvijas čempionāta sudraba medaļas arī
1994. gadā, bet 1993. un 1995. gadā tika pie bronzas godalgām. Tomēr 1996. gadā
RAF pārcēlās uz Rīgu, bet uz Jelgavas futbola atgriešanos Latvijas čempionāta
virslīgā bija jāgaida 15 gadu. Vēlāk gan RAF komanda tika atjaunota, bet 2003.
gadā Latvijas čempionāta pirmajā līgā Jelgavu pārstāvēja pat divas komandas –
RAF un Viola, kas vēlāk apvienojās
zem izkārtnes FK Jelgava. Pagaidām
gan FK Jelgava savas mājas spēles
aizvada Ozolniekos, bet iespējams, ka jau šajā sezonā FK Jelgava varēs iemēģināt jaunuzceltā Zemgales Olimpiskā centra
stadiona zālāju.

„Augustā stadions būs gatavs –
nauda tam ir atvēlēta. Jautājums: kas notiks ar zālāja laukumu? Vai tas būs
gatavs, lai varētu spēlēt. Tas atkarīgs gan no laukuma kopējiem, gan arī no
dabas," atklāj Kazakevičs.

Jāpiebilst, ka
jaunajā stadionā tiks uzstādīti arī Eiropas Futbola federāciju savienības
(UEFA) standartiem atbilstoši apgaismes stabi, lai tur varētu aizvadīt arī
Eiropas kausu mačus futbolā. Stadiona projektā paredzētas 1500 sēdvietas, taču
tiek meklēti risinājumi, lai vajadzības gadījumā tur varētu izvietot arī
saliekamās tribīnes, kas dubultotu sēdvietu skaitu, izpildot UEFA prasības.

FK Jelgava ir viens no retajiem Latvijas
klubiem, kas nopietni domā par līdzjutēju piesaisti un var palepoties ar visai
kuplu fanu pulku. FK Jelgava
atbalstītājiem ir iespēja iegādāties dažādu komandas atribūtiku, bet pirms
spēlēm Ozolniekos notiek pat nelieli rokkoncerti.

 

Kolektīva spēks

 

Pagājušajā gadā
FK Jelgava uzvarēja Latvijas
čempionāta pirmajā līgā, bet pirms šīs sezonas komanda krietni pastiprināja
savas rindas, uzaicinot 14 jaunus spēlētājus. Viņu vidū ir arī vairāki
virslīgas cīņās rūdīti futbolisti – pussargs Artis Lazdiņš vairākas sezonas
aizstāvēja FK Ventspils krāsas, Jevgēņijs Kazura ir Latvijas U-21 izlases
pamatsastāva aizsargs, uzbrucējs Oļegs Malašenoks pirms divām sezonām FK Jūrmala rindās kļuva par LMT virslīgas
trešo rezultatīvāko spēlētāju, pērn Jūrmalā spēlēja vārtsargs Marks Bogdanovs
un aizsargs Aleksandrs Gubins, klubā parādījās amerikāņu leģionārs Nataniels
Veiss, bet pēc pāris gadu pārtraukuma Jelgavā atgriezās Gints Freimanis, kurš
pērn spēlēja Īrijā. Diemžēl Freimanis gan pirms sezonas sākuma guva smagu
traumu, izejot no ierindas vismaz uz pusgadu. Šosezon Jelgavā karjeru turpina
arī perspektīvi jaunieši no pirmās līgas kluba Metta/LU – brāļi Māris un Mārcis Savinovi, kā arī Vladislavs
Kozlovs. Nevar gan teikt, ka malā būtu pastumti pagājušās sezonas pirmās līgas
čempioni – Valērijs Redjko joprojām ir komandas kapteinis, svarīgu lomu
komandas mehānismā spēlē Pāvels Bormakovs, Aivars Ķeris, Vitālijs un Igors
Lapkovski. Sezonas starts liecina, ka arī pēc tik lielām pārmaiņām Kazakevičam
izdevies izveidot kaujasspējīgu kolektīvu, kas var sacensties arī ar mūsu
vadošajiem klubiem.

„Jaunu spēlētāju uzaicināšanu
diktēja vairāki apstākļi. Iekļūšana virslīgā nozīmēja, ka mēs pārejam jaunā
līmenī. Ne tikai meistarības ziņā, bet arī attieksmes ziņā. Pirmajā līgā ir
amatieri, bet tagad darbojamies pusprofesionālā līmenī, kad darbs ir jāapvieno
ar treniņu procesu. Ne visiem tas ir pa spēkam. Neviens no tiem cilvēkiem, kas
izgāja šo septiņus gadus ilgo ceļu uz virslīgu, no komandas netika atstumts.
Mums ir pirmās līgas komanda, kur var spēlēt tie, kuri dažādu iemeslu dēļ nav
virslīgas komandā. Ļoti skrupulozi izturējāmies arī pret jauno spēlētāju atlasi.
Pirms sezonas pārbaudījām 40 spēlētājus, no kuriem atstājām 14. Tā bija
kompleksa vērtēšana. Ne tikai skatījāmies, ko var izdarīt laukumā, bet vērtējām
arī cilvēciskās īpašības, tāpēc mums ir izveidojies labs kolektīvs," uzskata FK
Jelgava galvenais treneris.

Pēc uzvaras pār Skonto Kazakevičs veltīja īpaši labus
vārdus pussargam Lazdiņam, kurš tur komandas spēles grožus laukuma vidū, un
vārtsargam Bogdanovam, kurš sevi pierādīja kā īstu vienpadsmitnieku speciālistu. Kuri ir FK Jelgava līderi?

„Katrā kolektīvā ir līderi,
bet negribu izcelt kādu atsevišķi. Jāizceļ kolektīva darbība, arī rezervisti,
kuri rada konkurenci, lai visi varētu progresēt. Visi ir pelnījuši uzslavu, jo
sezonas sākums mums nepārprotami ir veiksmīgs. Sezonas vērtējumu gan nevar
izteikt pēc pirmā mēneša, par to varēsim spriest pēc sezonas beigām. Neesam
eiforijā," saka Kazakevičs.

 

Latvijas modelis

 

LMT virslīgā FK Jelgava pēc piecām kārtām ar četriem
punktiem atrodas septītajā vietā, taču ceturtā vieta ir tikai divu aču attālumā.

„Mūsu uzdevums ir tikt pirmajā
sešniekā. Šogad virslīgā ir daudz līdzvērtīgu komandu, katrā kārtā ir pa kādam
pārsteigumam. Minimālais uzdevums ir saglabāt vietu virslīgā, lai ar katru
sezonu soli pa solim virzītos uz augšu. Pagaidām viss rit pēc plāna. Ar laiku Jelgavai jākļūst par ceturto piekto spēcīgāko
komandu Latvijā, uzreiz aiz lielā trijnieka. Pāris spēles nevar ne pacelt
mākoņos, ne izsist no līdzsvara," uzskata Kazakevičs.

Lai gan FK Jelgava pirms sezonas krietni
pastiprināja savu sastāvu, finansiālajā ziņā jelgavnieki nevar sacensties ar
mūsu vadošajiem klubiem.

„Šie spēlētāji mums neko daudz
nemaksāja. Mums nekad nav bijusi liela nauda, tāpēc mūsu futbolisti nav
izlutināti. Naudas ziņā noteikti esam virslīgas otrajā galā, bet mūsu
priekšrocība ir stabilitāte un godīga attieksme – nesolām to, ko nevaram
izpildīt. Tāpēc mums ir laba reputācija. Visi spēlētāji strādā vai mācās. Kādi
četri pieci spēlētāji tikai spēlē, jo nav nemaz tik viegli atrast darbu. Šāds
modelis ir piemērots Latvijas realitātei. Mums var būt trīs profesionāli klubi,
bet pārējiem jāmeklē citi varianti. Tas ir lieliski, ja futbolistiem ir normāls
darbs un viņi vēl var nodarboties ar savu iemīļoto lietu. Saprotams, ka viņi
nevar strādāt smagu fizisku darbu, jo tad neatliks spēka treniņiem. Svarīgi arī,
no kādas vides nāk šie futbolisti – ko darīt, ja spēlētājam ir iepotēts, ka
viņam maksās tūkstošus, lai gan blakus skolotājs saņem 200 latu. Mums arī ļoti palīdz pilsētas dome, kas
uzņēmusies smagāko finansiālo nastu. Jūtam simtprocentīgu atbalstu no pilsētas
un darām visu, lai futbols Jelgavā būtu sporta veids nr. 1," skaidro FK Jelgava galvenais treneris.

Kristiāns
GIRVIČS

 

Ceļš uz Latvijas kausa izcīņas finālu

2. kārta

FK Ozolnieki – FK Jelgava 0:6 (0:2)

Astotdaļfināls

FK JelgavaTranzīts 2:1 (1:1, 1:1, 1:0)

FK Valka – FK Jūrmala/VV 0:13 (0:6)

Ceturtdaļfināls

Liepājas metalurgs – FK Jelgava
3:3 (0:1, 1:1, pēcspēles 11 m sitienu sērijā – 4:5)

FK Jūrmala-VVBlāzma 4:0 (1:0)

Pusfināls                                          

Skonto – FK Jelgava
1:1 (1:0, 1:1, pēcspēles 11 m sitienu sērijā – 3:5)

Olimps/RFS – FK Jūrmala/VV
1:3 (1:0)

 

Visi Latvijas kausa fināli

(neskaitot PSRS
okupācijas periodu)

1937.  Rīgas
Futbola klubs
Universitātes Sports
(Rīga)       2:0

1938.  Rīgas
Vilki
Armijas Sporta klubs
(Rīga)          3:1

1939.  Rīgas
Futbola klubs
Olimpija
(Liepāja)           5:1

1991.  Celtnieks
(Daugavpils) – Forums/Skonto (Rīga)            0:0 (11 m s. s. – 3:1)

1992.  Skonto
(Rīga) – Kompar-Daugava (Rīga)           1:0 (pagarinājumā)

1993.  RAF
(Jelgava) – Pārdaugava (Rīga)        1:0

1994.  Olimpija
(Rīga) – DAG (Rīga)       2:0

1995.  Skonto
DAG-Liepāja      3:0

1996.  RAF
(Rīga) – Skonto          2:1 (pagarinājumā)

1997.  Skonto
Dinaburga (Daugavpils)            2:1

1998.  Skonto
Liepājas metalurgs        1:0

1999.  FK Rīga
Skonto   1:1 (11 m s. s. – 6:5)

2000.  Skonto
Liepājas metalurgs        4:1

2001.  Skonto
Dinaburga           2:0

2002.  Skonto
Liepājas metalurgs        3:0

2003.  FK Ventspils
Skonto       4:0

2004.  FK Ventspils
Skonto       2:1

2005.  FK Ventspils
Liepājas metalurgs         2:1 (pagarinājumā)

2006.  Liepājas
metalurgs
Skonto        2:1

2007.  FK Ventspils
– JFK Olimps (Rīga)           3:0

2008.  Daugava
(Daugavpils) – FK Ventspils    1:1 (11 m s. s. – 3:0)

2009.  nenotika