Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Kaspara Dubras zelta spēles

Šosezon Latvijas futbola virslīgā cīņa par čempionu titulu izvērtusies starp divām komandām — Rīgas Skonto un FK Ventspils, kas šajā nedēļas nogalē tiekas savstarpējā mačā galvaspilsētā. Šogad ventspilnieki pie vienas trofejas jau tikuši, triumfējot Latvijas kausa izcīņā, kur uzvaras vārtus guva 22 gadus vecais aizsargs Kaspars Dubra. Interesanti, ka pirms trim gadiem Kaspars palīdzēja izšķirt valsts čempionu titula likteni par labu Skonto, gūstot vārtus zelta mačā ar FK Ventspils, bet tagad viņš cīnās frontes otrajā pusē.

SKONTO AUDZĒKNIS

Jaunatnes futbola centra Skonto audzēknis Kaspars Dubra jau 17 gadu vecumā debitēja Latvijas čempionāta virslīgā, kad viņš sāka spēlēt Skonto fārmklubā Rīgas Olimpā. Pēc divām sezonām Kaspars izcīnīja vietu Skonto pamatsastāvā, kļūstot par vienu no 2010. gada sezonas galvenajiem atklājumiem un palīdzot Aleksandra Starkova trenētajai komandai kļūt par Latvijas čempioniem. Turklāt Dubra Latvijas Futbola federācijas speciālistu vērtējumā arī tika iekļauts starp 22 čempionāta labākajiem spēlētājiem, bet mūsu žurnāla versijā viņš tika turnīra simboliskajā izlasē.

„Ar futbolu sāku nodarboties sešu gadu vecumā, pirms tam vecāki mani bija veduši arī uz hokeju un vingrošanu. Sākumā spēlēju futbolu skolā, bet no septiņiem gadiem sāku trenēties JFC Skonto, kur mans pirmais treneris bija Sergejs Podoļako. Pēc tam Skonto esmu strādājis ar ļoti daudziem treneriem, tostarp Polu Ešvortu, Aleksandru Starkovu, Marianu Paharu,” stāsta FK Ventspils aizsargs Kaspars Dubra, kurš savam pirmajam klubam velta tikai labus vārdus.

Skontoman deva iespēju spēlēt augstākajā līmenī, tad arī izjutu izlases atmosfēru. Tagad esmu FK Ventspils rindās, bet Skonto pavadītais laiks man bija liels pluss. Laukumā nav draugu, bet ārpus tā Skonto noteikti nav mani ienaidnieki. Kad ar Skonto kļuvām par čempioniem, sezonas sākumā biju guvis traumu, tāpēc vairākas nedēļas nespēlēju, bet Starkovs man ticēja, un vēlāk jau aizvadīju visus mačus. Tad arī sapratu, ka kaut ko varu. Tituls ar Skonto joprojām ir viens no manas karjeras spilgtākajiem brīžiem. Arī toreiz par zeltu cīnījās Skonto un FK Ventspils, bet titulu nodrošinājām čempionāta priekšpēdējā kārtā savstarpējā mačā, kur mums pietika ar neizšķirtu 2:2, bet man izdevās gūt vārtus. Šogad klāt nākusi vēl viena īpaša spēle, kad FK Ventspils Latvijas kausa izcīņas finālā uzvarēja Liepājas metalurgu (2:1), bet es papildlaikā guvu uzvaras vārtus.”

EIROPAS REKORDS

Šosezon FK Ventspils ne tikai ieguva Latvijas kausu, bet arī pārvarēja divas kārtas Eiropas līgas priekšsacīkstēs — vispirms divu spēļu summā tika uzveikta Velsas vienība Airbus UK (viesos — 1:1, bet mājās — 0:0), tad kārta nāca Luksemburgas klubam Jeunesse (Ventspilī — 1:0, viesos — 4:1). Trešajā kvalifikācijas kārtā ventspilnieku Eiropas sapni izgaisināja Izraēlas Maccabi no Haifas (pēc bezvārtu neizšķirta Rīgā sekoja zaudējums 0:3 izbraukumā). Starp citu, pieskaitot pagājušās sezonas neizšķirtu 1:1 Eiropas līgā ar norvēģu Molde, ventspilnieki uzstādīja jaunu Latvijas rekordu Eirokausos, cīnoties sešas spēles bez zaudējumiem.

„Sākumā ne bez piedzīvojumiem pārspējām velsiešus. Ar tādām komandām ir grūti, jo tās neļauj spēlēt, futbolisti ir fiziski spēcīgi, varbūt taktiski un tehniski esam labāk sagatavoti, bet viņi to kompensē ar cīņassparu. Luksemburgas komanda bija vājāka par mums, jau Ventspilī bija jābūt lielākam rezultātam. Toties Maccabi bija ļoti spēcīga komanda, pirms tam viņi divu spēļu summā ar 10:0 sagrāva azerbaidžāņu Khazar. Spēlējām no aizsardzības, jo labi sapratām, ja spēlēsim atklātu futbolu, tad būs ļoti grūti. Mājās izcīnītais neizšķirts bija labs rezultāts. Izraēlā bija pavisam cita atmosfēra, pilnas tribīnes, viss piecreiz augstākā līmenī nekā pie mums. Viņi paņēma ar klasi. Ja mēs noturētos līdz pārtraukumam, tad vēl varbūt būtu izredzes (FK Ventspils ielaida divus vārtus pirmā puslaika pēdējās 10 minūtēs — K. G.). Taču tā bija ļoti vērtīga pieredze, jo pirmo reizi spēlēju 13 tūkstošu skatītāju klātbūtnē, bija īsta futbola noskaņa, kuras Latvijā ļoti pietrūkst,” atklāj Dubra.

ĀRZEMJU PIEREDZE

Savā vēl jaunajā vecumā Dubram ir arī ārzemju futbola pieredze — pagājušā gada februārī viņš parakstīja līgumu ar Polijas pirmās līgas klubu Polonia no Bitomas, taču jau pēc pusgada atgriezās mājās, pievienojoties FK Ventspils.

„Polijā gribēju izjust citu futbola atmosfēru, kā ir dzīvot ārzemēs. Devos uz turieni bez pārbaudes, aizbraucu uz treniņnometni Turcijā, bet, kad sākās čempionāts, man nedeva iespēju spēlēt. Izlaida laukumā tikai sezonas pēdējās piecās spēlēs. Nospēlēju labi, viņi arī paši brīnījās, kāpēc nebija devuši iespēju agrāk, bet tur bija problēmas arī ar naudu, samaksāja tikai par vienu no četriem mēnešiem, tāpēc devos prom. Kad atgriezos Rīgā, sāku trenēties kopā ar Mettu, bet tad FK Ventspils direktors Andrejs Butriks uzaicināja pievienoties viņiem. No Skonto piedāvājuma nebija,” skaidro Dubra.

Jāpiebilst, ka Dubra arī divreiz devies uz pārbaudi futbola Mekā — tā laika Anglijas premjerlīgas klubos Blackpool (2010. gada novembrī) un Wolverhampton Wanderers (2012. gada janvārī).

„Jaunam spēlētājam būtu grūti spēlēt Anglijas premjerlīgā, viņi aicināja ar skatu uz perspektīvu. Blackpool bijām kopā ar Artūru Zjuzinu, tad ārā bija ļoti auksts, tāpēc pat netrenējāmies kopā ar pirmo komandu. Pabijām tur trīs dienas, bet tad Blackpool bija spēle ar Manchester United. Pirms spēles viņi mums neļāva trenēties ar pirmo komandu, būtu jāgaida vēl četras dienas, lai varētu trenēties, tāpēc nolēmām braukt prom. Wolves divas dienas trenējos kopā ar pirmo komandu, tad rezerves komandā nospēlēju vienu pārbaudes spēli. Pēc tās Wolves treneris Miks Makkartijs (bijušais Īrijas valstsvienības galvenais treneris — K. G.) pienāca un teica, ka esmu nospēlējis diezgan labi, tāpēc runāšot ar aģentu un klubu. Vēlāk teica, ka nav sarunājuši, bet Makkartijs solīja, ka sekos līdzi manai karjerai. Anglijā varēja sajust lielā futbola auru, infrastruktūra bija augstā līmenī, pēc treniņiem katru dienu cilvēki gaidīja pie vārtiem, lai saņemtu autogrāfus. Man patīk skatīties Anglijas premjerlīgu, mīļākais klubs ir Londonas Arsenal, bet, ja varētu izvēlēties, tad vislabprātāk spēlētu Vācijas čempionātā — tur ir mierīgāks un tehniskāks futbols,” klāsta FK Ventspils aizsargs.

LABĀ VASARA

Pagaidām gan vēl Kaspars neraujas uz ārzemēm — nesen viņš pagarinājis līgumu ar FK Ventspils uz nākamo sezonu. „Vēlos vēl sezonu palikt Ventspilī. Atkal gribas uzspēlēt Eirokausos. Vispirms ir jāsasniedz maksimums Latvijā, tad varēs atkal doties uz ārzemēm. Ventspilī nav nekādu problēmu, viss vajadzīgais ir nodrošināts,” uzskata Dubra.

Šosezon FK Ventspils Latvijas čempionātā visu vasaru aizvadījis bez zaudējumiem — pirms šīs sestdienas spēles ar Skonto ventspilniekiem čempionātā izdevusies 16 spēļu bezzaudējumu sērija. Iepriekšējo reizi dzeltenzilie neveiksmi Latvijā piedzīvoja aprīlī mačā ar to pašu Skonto.

„Labi pastrādājām pirms sezonas. Čempionāta sākums gan bija neveiksmīgs, jo piedzīvojām divus zaudējumus Liepājā un Rīgā pret Skonto, bet analizējām savas kļūdas, izdarījām secinājumus. Savā komandā nevienu individuāli negribētu izcelt, jo esam kā viens vesels, spēlējam kā komanda. Mūsu trumpis ir kolektīvs. Galvenais, lai treneri ir kopā ar spēlētājiem. Citās komandās varu izcelt Ruslanu Mingazovu no Skonto, kurš aizvada savu labāko sezonu Latvijā, aizsargiem grūtības rada arī Stenlijs Ibe no Daugavpils, kurš ir stiprs, atlētisks uzbrucējs,” saka Dubra. Viņš arī izvērtē Latvijas čempionāta izmaiņas šajos gados.

„Agrāk, kad vēl spēlēju Olimpā, trīs komandas bija galvastiesu pārākas par citām, bet tagad visas ir spēkos līdzvērtīgākas. Stiprākās komandas palikušas apmēram tādā pašā līmenī, bet pārējās tagad var sagādāt vairāk problēmu. Vairs nav tāda Olimpa, kur spēlēja astoņpadsmitgadīgi puiši.”

TRENERU IZVĒLE

Dubra regulāri spēlējis Latvijas jauniešu izlasēs, bet jaunā valstsvienības galvenā trenera Mariana Pahara pirmajos mačos neizpelnījās uzaicinājumu uz valsts galveno komandu. Kaspars lielajā izlasē debitēja vēl Starkova laikā, pirms trim gadiem izejot laukumā uz maiņu pārbaudes mačā ar Ķīnu (0:1), bet pēc tam viņš uz valstsvienību vairs nav saukts. Lai gan Latvijas čempionātā Skonto un FK Ventspils cīnās punkts punktā, par izlases bāzes komandu kļuvusi Skonto — Pahara pirmajos mačos izlases rindās laukumā devušies deviņi skontieši un tikai viens ventspilnieks (Jurijs Žigajevs).

„Ar mani neviens no izlases nav runājis. Spēlēju, cenšos un pierādīšu, ka varu spēlēt izlasē. Daru savu darbu un cienu treneru izvēli,” saka Kaspars.

 

Kaspars DUBRA

Futbolists

Dzimis: 1990. gada 20. decembrī Rīgā

Augums, svars: 190 cm, 88 kg

Pozīcija: aizsargs

Pirmais treneris: Sergejs Podoļako

Klubs: FK Ventspils

Pārstāvētie klubi: Olimps, Skonto, Bitomas Polonia (Polija)

Spēles Latvijas izlasē:  (2010. gada 17. novembrī pārbaudes spēle Ķīna—Latvija 1:0)

Lielākie panākumi: 2010. gada Latvijas čempions, 2013. gada Latvijas kausa ieguvējs