Laiki mainās, Vanags paliek

Latvijas basketbola jaunāko laiku vēsture nav
iedomāja ne tikai bez Brocēnu un Bonus cīņas deviņdesmito gadu vidū, bet
arī bez ģenerālmenedžera Andra Vanaga, kura nepiekāpība gan laukuma malā, gan
basketbola funkcionāru kabinetos nereti novedušas līdz pat konfliktiem, kuri
vairāk gan bija raksturīgi LainERS laikiem.Tā jau tiešām ir
vēsture, jo diez vai pat lielākie statistiķi ir saskaitījuši Vanaga sapelnītās
tehniskās piezīmes, bet šajās dienās visu basketbola līdzjutēji skatieni
pievērsti Arēnai Rīga, kur sērijā
līdz četrām uzvarām par Latvijas Basketbola līgas zelta medaļām sacentīsies
pašmāju divi lielākie grandi – Barons/LMT
un ASK Rīga. Vanags gan sola šajā
finālsērijā nesēdēt uz Baronu rezervistu
soliņa, lai darbā ar tiesnešiem netiktu piešķirtas tehniskās piezīmes un
neciestu komandas intereses. Soli pa solim – Šosezon Barons/LMT
izcīnījis FIBA kausu, Baltijas līgā ieņēmis ceturto vietu, bet Latvijas
Basketbola līgās pēc uzvaras regulārajā čempionātā pārliecinoši iekļuvis
finālā. – Līdz šim esam
izdarījuši maksimālo atbilstoši ieguldītajiem līdzekļiem, – intervijā Sportam uzsver Andris Vanags. – Jau sezonas laikā esam uzlabojuši savu sniegumu,
no decembra visu darot pareizi. Esam ņēmuši vērā pagājušajā sezonā pieļautās
kļūdas, no kurām šoreiz izdevies izvairīties. Pirms gada mums neizdevās sasniegt
izvirzīto mērķi un kļūt par Latvijas čempioniem, toties šosezon uzdevumu esam
gatavi izpildīt. Pērn plaisa starp čempionu titulu ieguvēju budžetu un mūsējo
bija pārāk liela, lai sastāva komplektācija būtu pārāka par sāncenšiem.
Iespējams, pietrūka tieši šosezon piesaistīto pieredzējušo basketbolistu.
Starpsezonu laikā budžetu izdevās palielināt par apmēram 40 procentiem. Pašlaik
tāmei vēl nav pavilkta svītra, taču varu paust pārliecību, ka izdevumi būs
samērojami ar ieņēmumiem. Atgādināšu, ka mūsu kluba devīze ir Basketbols ar draugiem.

– Barons/LMT
šosezon tiek uzskatīts par favorītu Latvijas Basketbola līgas finālsērijā.
Kādā attīstības stadijā klubs ir pašlaik?

– To nevarētu nosaukt
par strauju, bet gan par ceļu augšup soli pa solim. Pirms sezonas, piesakoties
līdzdalībai FIBA kausa izcīņai, nedomājām par trofejas izcīnīšanu, par
svarīgākiem uzskatot mērķu sasniegšanu Latvijā un Baltijā. Protams, apetīte aug
ēdot, un, tuvojoties FIBA Četru finālam, arvien
vairāk apzinājāmies, ka iespēju tikt pie trofejas būtu muļķīgi laist garām. Tad
arī mainījās prioritātes, jo lieliski apzinājāmies, ka visos trijos turnīros
nevar sasniegt maksimumu. Spēlējot tik saspringtā režīmā, neizdevās arī
izvairīties no savainojumiem. Nedēļu pēc triumfa Kiprā traumas dēļ mums
nevarēja palīdzēt Ģiedrus Gusts. Uz vietu Baltijas līgas finālā mēs vēl
nevarējām reāli pretendēt, taču mačā par trešo vietu ar ASK Rīgu tomēr vēlējāmies nedaudz labāku sniegumu. Tajā pašā laikā
arī neaizmirsām, ka sezonas galvenā cīņa vēl ir tikai priekšā – Latvijas
čempionu tituls ir daudz svarīgāks par bronzas medaļām Baltijā. Priecēja tas,
ka paši basketbolisti vēlējās tikt pie medaļām arī Baltijā. Agrāk mums nebija
tik daudz pieredzējušu un ambiciozu spēlētāju, kuri pat nepieļauj domu katrā
mačā necīnīties par uzvaru.

Basketbols kā prece

– Preses publikācijās Barons/LMT, BK Ventspils un ASK
Rīga tiek saukti par Latvijas superklubiem. Cik daudz šādam titulam atbilst
baroni?

– Protams, Latvijas
mērogā Baronu/LMT var saukt par
superklubu. Savukārt Baltijā mēs pamazām tuvojamies Žalgiris un Lietuvos rytas. Tajā
pašā laikā ir patīkami, ka Barons kļūst
par stabilu vērtību ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā, jo FIBA kausa izcīnīšana ievērojami
palielināja mūsu vārda atpazīstamību. Lai kļūtu par superklubu, nepieciešams
vēl pilnveidoties visās tā darbības jomā. Vēlos uzsvērt, ka noteikti nevajag
noniecināt Baltijas līgas sportisko līmeni, jo FIBA kausa izcīņā baltieši no
turpmākās cīņas izsita Krievijas superlīgas komandas – Ural great un Lokomotiv. Eiropā
nav daudz nacionālo čempionātu, kur būtu tik daudz augstas raudzes klubu. Tāpat
arī neizprotu nievājošos komentārus par FIBA kausa sportisko pusi. Turnīrā
piedalījās daudzu basketbola lielvalstu vadošā sešnieka klubi, kuriem nācās
atzīt Beļģijas, Igaunijas, Kipras un Latvijas komandu pārākumu. Par vienu gan
esmu simtprocentīgi pārliecināts – šis ieraksts paliks Eiropas klubu basketbola
vēsturē. Pēc tik ilgiem gadiem basketbolā tas ir milzīgs gandarījums.

– Vai pēc šīs sezonas panākumiem Baronu/LMT var nosaukt par pieprasītu
preci sporta jomā?

– Šādu nosaukumu mēs pagaidām
nez vai varam piedēvēt mūsu klubam. Par to liecina dažas dienas pirms fināla
radušās problēmas ar Latvijas Basketbola līgas spēļu translāciju Latvijas
Televīzijā. Tikai pēc Latvijas Basketbola savienības iejaukšanās izdevās panākt
kompromisu, lai basketbola līdzjutēji ne tikai klātienē varētu vērot Barona/LMT un ASK Rīgas cīņu par čempionu titulu. Skaidrs gan, ka vismaz
televīzijai Latvijas augstākā līmeņa basketbolu kā preci vēl nevaram pārdot. Cerams,
šāds pieprasījums radīsies nākotnē. Tajā pašā laikā varu minēt mūsu ziemeļu
kaimiņu pieredzi. FIBA Četru fināla spēles
uz Igauniju ne tikai translētas par televīzijas naudu, bet arī tika apmaksāts
komentētāju ceļš un uzturēšanās Kiprā. To tiešām ir grūti izprast, jo Igaunijas
basketbolam vēl mazāk var piedēvēt pieprasītas preces nosaukumu. Savukārt
finālspēles translāciju uz Latviju apmaksāja mūsu kluba sponsori…

– Labi, ka vismaz skatītāji un līdzjutēji
novērtējuši komandas panākumus, piepildot Arēnas
Rīgas tribīnes.

– Latvijā pašlaik ir
radīts daudz nosacījumu, lai līdzjutējiem basketbolu varētu pasniegt kā preci
skaistā iepakojumā. Ar to es domāju spēļu aizvadīšanu Arēnā Rīga, kur skatītājiem nav iemesla sūdzēties par kaut kādām
neērtībām. Līdzjutēji labprāt dodas uz basketbolu sacensībām. Par tribīņu
piepildīšanas metodēm varam strīdēties, taču arī darbs ar skatītājiem ir jādara
soli pa solim. Basketbola klubi pagaidām nevar rēķināties ar lieliem ienākumiem
no biļešu tirdzniecības uz mājas spēlēm. Tieši tādēļ pārsteidz Rīgas Dinamo hokeja veidotāju ieceres no
biļešu tirdzniecības sezonā iegūt divus miljonus. Šajā lauciņā strādāju jau 15
gadus un esmu pārliecinājies, ka dārgas biļetes vienmēr atbaidījušas daudzus
potenciālos skatītājus. Savu iespaidu noteikti atstāj arī ekonomiskā krīze.
Kluba vadībai atliek vien cerēt, ka finansiālās problēmas neietekmēs sponsoru
atbalstu un mēs visi piezemēsimies
mīksti. Novēlu basketbola atbalstītājiem neciest zaudējumus, lai arī
turpmāk varētu domāt par šā sporta veida uzplaukuma turpinājumu.

Klubs kā spogulis

– Piecpadsmit gadu laikā Latvijas basketbolā
esi piedzīvojis ļoti daudz dažādu brīžu!

– No LainERS un Barona piemēra tiešām var mācīties Latvijas basketbola jaunāko
laiku vēsturi – sākot no basketbola buma, turpinot ar banku krīzes radītajām
sekām, kā arī pašlaik beidzot ar pašreizējo klubu basketbola uzplaukumu valstī.
Prieks, ka par spīti dažādajām problēmām izdevās saglabāt komandu, kura pirmo
reizi piecpadsmit gadu vēsturē ir tik tuvu Latvijas čempionu titulam. LainBankas atbalsta gados mums tā arī
neizdevās iekļūt finālā, bet turpmāk tieši finansiālās iespējas neļāva reāli
pretendēt uz zelta medaļām. Lielāko atzinību pelnījuši atbalstītāji, kuri ar
komandu bija arī grūtos laikos, kad nereti bija jautājums par kluba eksistenci.
Arī sportiskajā ziņā bijām noslīdējuši līdz Latvijas basketbola elites
apakšgalam. Tobrīd vienīgi balstījāmies uz personiskajiem kontaktiem, uz ceļu
būves firmu palīdzību. Prieks, ka pat tik spiedīgos finansiālajos apstākļos
izdevās piesaistīt ne mazums labu basketbolistu. Piemēram, Igora Miglinieka kā spēlējošā trenera
iesaistīšanos klubā, Elšada Gadaševa gatavību atlabšanas procesu pēc traumas
aizvadīt tieši mūsu komandā. Tieši šāda nesavtīga rīcība ļāva LainERS palikt basketbola apritē.

– Cik reāla bija iespēja aizklapēt ciet LainERS?

– Laikā, kad menedžera
darbs deva arvien mazāku gandarījumu, tomēr izdevās atrast izeju no grūtās
situācijas. Jau iepriekš sarunās ar pašreizējo kluba prezidentu Ivo Zonni bijām
apsprieduši sadarbības iespēju. LainBankas
laikos par kluba saimnieku droši varējām saukt bankas prezidentu Vili
Dambiņu, bet pēc tam komandas vadībā pietrūka spēcīgas personas. Arī turpmāk
profesionālo darbu biju iecerējis saistīt ar ceļu būvi, tādēļ ļoti nozīmīgs
brīdis bija sadarbības uzsākšana ar Zonni. Viņš ienāca komandā ar savu
redzējumu par basketbolu, pamazām arī izvirzot mērķus. Sākumā Zonne klubam
sniedza stabila pleca sajūtu, ar gadiem kļūstot par pilnvērtīgu komandas
saimnieku. Gadu gaitā izveidojusies laba sadarbība un sapratne, jo katrs
nākamais solis nopietni izvērtēts. Ar Zonnes palīdzību pieņemts ne mazums drošu
soļu, jo tieši viņa pārliecība par izdošanos ir bijusi svarīga. Kluba darbība
attīstījusies tiktāl, ka finansiālu atbalstu mums sniedz ne tikai draugi un
paziņas, bet arī daudzas valsts vadošās firmas un uzņēmumi.

– Ar ko varētu izskaidrot, ka LainERS un Barons bieži vien nonācis opozīcijā Latvijas basketbola dzīves
vadībai?

– Iespējams, ka šādā
situācijā vainojama mana vēlme cīnīties par taisnību jebkurā situācijā. Šajos piecpadsmit
gados arī Basketbola savienība ne vienmēr pieņēmusi lēmumus, kas atbilstu klubu
interesēm, tādēļ arī radās konfliktsituācijas. Visspilgtāk palikuši atmiņā
notikumi 1995. gadā, kad LainERS draudēja
ar izslēgšanu no Latvijas Basketbola līgas, taču pēc pamatīga skandāla tomēr
palikām čempionāta dalībnieku pulkā. Līdz šim tika ņemtas vērā tikai Latvijas
valstsvienību intereses, bet ne vienmēr uzklausīts klubu pārstāvju viedoklis. Pašlaik
ar cerībām raugos uz sadarbību ar jauno Latvijas Basketbola savienības
ģenerālsekretāru Edgaru Jaunupu. Viņš agrāk darbojies klubu basketbolā,
iepazīstot komandu darbības īpatnības.

Vanaga lielā peļņa

– Padsmit gadi pagājuši, basketbola menedžera
darbu pildot. Kāpēc tas viss tiek darīts?

– Basketbolā neesmu vien
padsmit gadus, bet gan kopš 3. klases, kad uzsāku treniņus Rīgas 2. BJSS. Sekmes
arī neizpalika, jo tiku iekļauts Latvijas PSR skolēnu izlasē, pēc tam arī VEF
dublieros. Basketbols nodrošinājis daudz emociju, iespēju iepazīt cilvēkus,
iegūt draugus. Kad apsvēru aktīvo basketbola gaitu beigšanu, sākās darbs pie
Latvijas Basketbola līgas izveides. Pamazām tapa arī jauni basketbola klubi.
Šis process ļoti ieinteresēja, un tā 1992. gadā radās Princips. Darbošanās jau sākotnēji nebija naudas, bet gan saistošā
procesa dēļ. Iespējams, tieši tāpēc LainERS
rindās debitēja pirmais amerikāņu leģionārs, izveidojām karsējmeiteņu
grupu, tika radīts talismans, rīkojām konkursus. Ja cilvēkiem tas radīja
interesi un pozitīvas emocijas, mērķis tika sasniegts. Katru gadu radās arvien
jauni izaicinājumi, kas veicināja progresu un kluba attīstību.

– Esi diplomēts ceļu būves speciālists, bet
kur smēlies menedžmenta gudrības?

– Tās tika apgūtas
pašmācības ceļā, konsultējoties ar draugiem un paziņām basketbola sabiedrībā. Sazinājos
arī ar latviešu basketbolistiem ārzemēs, kuri stāstīja par citu valstu komandu
pieredzi.

– Cik daudz šajos gados esi nopelnījis ar
basketbolu?

– Esmu nopelnījis ne
mazums pārmetumu no ģimenes par pārāk daudz laika veltīšanu basketbolam…
Tomēr varu ar prieku konstatēt, ka mani ģimenes locekļi ar izpratni izturas pret
maniem pienākumiem šajā jomā. Gan LainERS,
gan Barona kluba uzbūve ir īpaša
ar to, ka ļoti maz līdzekļu tiek tērēts administratīvajiem izdevumiem. Tikai
pēdējos gados, iesaistoties ne vien Baltijas līgā, bet arī FIBA kausa izcīņā,
esam paplašinājuši štatu sarakstu, jo nepieciešams regulārs un profesionāls
darbs, kuru lieliski veic biroja administratore Baiba Zuševica. Līdz ar budžeta
palielināšanos esam piesaistījuši arī grāmatvedi Ivetu Vanagu, jo šajā jomā
visam jābūt kārtībā. Kopā ar klubu aug arī tās darbinieki. Šos vārdus noteikti
varu veltīt arī menedžerim Emīlam Tomam. Protams, īpašu pateicību pelnījusi
mūsu kluba pozitīvo emociju radītāja Linda Kaņepe! Ģenerālmenedžera darbā galvenais
ir gandarījums par sasniegtajiem mirkļiem. Triumfa mirkļi Kiprā pēc FIBA kausa
izcīnīšanas ir neaizmirstami! Šādu brīžu dēļ ir vērts veltīt brīvo laiku
basketbola kluba veidošanai!

Renārs BUIVIDS

Latvijas Basketbola līgas visi fināli

1992. Brocēni/Parair
– Bonus 2:0

1993. BK
Brocēni – Bonus 3:0

1994. SWH/Brocēni
– Bonus 3:0

1995. SWH/Brocēni
– Bonus 4:3

1996. ASK
Brocēni – Metropole 4:2

1997. Brocēni/LMT
– Baltika 4:0

1998. ASK
Brocēni/LMT – BK Ventspils 4:1

1999. ASK
Brocēni/LMT – BK Ventspils 4:2

2000. BK
Ventspils – Brocēni/LMT 4:3

2001. BK
Ventspils – BK LMT 4:1

2002. BK
Ventspils – Skonto 4:0

2003. BK
Ventspils – Skonto 4:1

2004. BK
Ventspils – Skonto 4:0

2005. BK
Ventspils – Barons 4:0

2006. BK
Ventspils – Barons/LU 4:0

2007. ASK Rīga
– BK Ventspils 4:2

Latvijas Basketbola līgas visi laureāti

Gads 1. vieta 2.
vieta 3. vieta

1992. Brocēni/Parair Bonus Princips

1993. BK
Brocēni Bonus Ādaži/Interlatvija

1994. SWH/Brocēni Bonus LainERS

1995. SWH/Brocēni Bonus Metropole/Ādaži

1996. ASK
Brocēni Metropole BK Ventspils

1997. Brocēni/LMT Baltika Metropole/I.O.S.

1998. ASK
Brocēni/LMT BK Ventspils Metropole/I.O.S.

1999. ASK
Brocēni/LMT BK Ventspils Buki

2000. BK
Ventspils Brocēni/LMT BK Liepāja

2001. BK
Ventspils BK LMT ASK/Buki

2002. BK
Ventspils Skonto ASK/Buki

2003. BK
Ventspils Skonto Valmiera/Rūjiena

2004. BK
Ventspils Skonto Barons

2005. BK
Ventspils Barons Valmieras piens

2006. BK
Ventspils Barons/LU ASK Rīga

2007. ASK Rīga BK Ventspils Barons/LMT