Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Latvijas futbola eksporta prece

Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku no Latvijas
dodas darba meklējumos uz ārzemēm. Futbolisti nav izņēmums. Pirms pārissezonām
runājām par tendenci, ka Latvijas futbolisti no ārzemju klubiem atgriežas
dzimtenē, tagad viss ir mainījies – šajā ziemā svešumā devušies jau vairāk nekā
desmit Latvijas futbolistu.Logs uz Eiropu
Pirmais Latvijas
futbolistu emigrācijas vilnis sākās deviņdesmito gadu sākumā, kad beidzot krita
padomju dzelzs priekškars un Rīgas Daugavas
meistarkomandas spēlētāji ieguva iespēju karjeras izskaņā iepazīt pasauli.
Diemžēl leģendārās astoņdesmito gadu Daugavas
meistaru labākie gadi bija jau aiz muguras, tāpēc daugaviešiem neradās iespēja parādīt sevi vadošajās Eiropas futbola
zemēs, bet viņi pārsvarā spēlēja Skandināvijas vai Polijas zemākajās līgās.
Šādu iespēju izmantoja daudzi daugavieši
Genādijs Šitiks, Jurijs Ševļakovs, Aivars Drupass, Oļegs Karavajevs, Jānis
Intenbergs, Jurijs Popkovs u. c.Tomēr deviņdesmitajos
gados lielākā daļa valsts labāko futbolistu spēlēja pašu mājās, izteikta
valstsvienības bāzes komanda bija Rīgas Skonto.
Laiku pa laikam kāds izmēģināja laimi arī ārzemēs – Vīts Rimkus vairākas
sezonas aizvadīja Vācijas zemākajās līgās, Vitālijs Astafjevs devās uz
pazīstamo Vīnes Austria, Andrejs
Štolcers nonāca spēcīgajā Ukrainas vienībā Doņeckas Šahtar (vēlāk arī populārajā Krievijas klubā Maskavas Spartak), arvien biežāk mūsu futbolisti
devās iekarot Krievijas pirmo līgu (Aleksandrs Jeļisejevs, Dzintars Sproģis,
Igors Troickis, Valentīns Lobaņovs u. c.), Latvijas pārstāvji nonāca arī
Izraēlā (Armands Zeiberliņš, Mihails Zemļinskis), Ungārijā (Rolands Bulders,
Zemļinskis), pat Korejā (Ēriks Pelcis). Tomēr tā nebija sistēma, bet – atsevišķi
gadījumi.

 

Futbola dzimtenē

Liels pavērsiens Latvijas
futbolā bija angļu trenera Gerija Džonsona stāšanās valstsvienības galvenā
trenera amatā. Viņš palīdzēja mūsu futbolistiem atvērt durvis uz futbola
dzimteni Angliju, kur, sākot ar 1999. gadu, īsā laikā izsēdās īsts Latvijas
futbolistu desants – Marians Pahars Southampton
rindās skaļi pieteica sevi Anglijas premjerlīgā, Igors Stepanovs slavenā
Londonas Arsenal rindās spēlēja
Čempionu līgā, Štolcers bija premjerlīgas kluba Fulham sastāvā, Imants Bleidelis līdz mielēm izbaudīja Southampton rezervista maizi, Aleksandrs
Koļinko un Andrejs Rubins ieguva vērtīgu pieredzi pēc skaita otrajā Anglijas
līgā, bet Astafjevs pelnīja iztiku ceturtajā līgā.

Citu ceļu gāja Juris
Laizāns, kurš 2005. gadā Maskavas CSKA
sastāvā izcīnīja UEFA kausu. Savukārt Māris Verpakovskis pēc saviem
varoņdarbiem Euro 2004 atlases
turnīrā nonāca slavenākajā Ukrainas klubā Kijevas Dinamo.

Pēc Latvijas
valstsvienības dalības Euro 2004
finālturnīrā par mūsu futbolu uzzināja visa Eiropa, taču izrādījās, ka vecā kontinenta vadošajās līgās mūsu
futbolistus nepavisam negaida ar atplestām rokām. Tā sauktā Eiropas lielā
piecinieka čempionātos (Anglijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā un Francijā) pie
vārda uz īsu brīdi tika tikai Verpakovskis (spāņu Getafe). Tiesa, vēl vairāki mūsu Euro 2004 varoņi turpināja karjeru ne gluži elites, bet tomēr visai
spēcīgu futbola valstu augstākajās līgās – Krievijā (Laizāns, Koļinko,
Astafjevs, Rubins, Prohorenkovs), Šveicē (Stepanovs), Austrijā (Bleidelis).

Futbola birža

Pāris pēdējos gadus
gan aizvien skaidrāk iezīmējās tendence mūsu leģionāriem pamazām atgriezties
dzimtenē, bet jaunās paaudzes futbolistus ne pārāk lutināja ar vadošo Eiropas
futbola valstu piedāvājumiem. Latvijas futbolistiem arī vairs nebija par katru
cenu jāraujas uz ārzemēm, jo mūsu virslīgā parādījās arvien jaunas komandas, kas
varēja piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu. Ar ekonomiskās krīzes sākumu
situācija atkal ir krasi mainījusies. Vairāki agrāk ambiciozi klubi bankrotējuši
(FK Jūrmala, FK Rīga, Daugavpils Daugava),
arī gandrīz visos palikušajos virslīgas klubos pasliktinājusies finansiālā situācija.
Tāpēc mūsu futbolisti arvien aktīvāk meklē iespējas turpināt karjeru ārzemēs,
taču viņiem joprojām ir grūti iekārtoties lielajās futbola zemēs.

Visveiksmīgākā
karjera pagaidām veidojas aizsargam Kasparam Gorkšam, kurš kluba Queen's Park Rangers sastāvā regulāri
spēlē pēc skaita otrajā Anglijas līgā. Šoziem šajā līgā Kasparam pievienojies
arī pussargs Aleksandrs Cauņa, kuru Skonto
uz pusgadu izīrēja citai pazīstamai vienībai Watford. Lielā piecnieka valstī iztiku pelna arī uzbrucējs Māris
Verpakovskis, kurš gan vairāk deldē rezervistu soliņu, nevis spēlē Spānijas otrās
līgas klubā Vigo Celta. No Latvijas
izlases pamatsastāva spēlētājiem līgumi ar ārzemju klubiem vēl ir pussargiem
Jurim Laizānam (Krievijas pirmās līgas klubs Jaroslavļas Šiņņik) un Andrejam Rubinam, kā arī Vladimiram Koļesničenko (abi Azerbaidžānas
Inter). Jau zināms, ka Laizāns Šiņņik rindās noteikti nepaliks, šonedēļ
viņš iziet pārbaudi Krievijas premjerlīgas klubā Tomj. Labā Eiropas klubā iekārtojies Latvijas valstsvienības
trešais vārtsargs Deniss Romanovs, kurš pēc pāris sezonām Bukarestes Dinamo sastāvā pārgājis uz Čehijas čempionvienību
Prāgas Slavia. Paredzams gan, ka
Romanovam Prāgā, tāpat kā Bukarestē, būs jāuzņemas otrā vārtsarga loma. Spēcīgā
Čehijas kluba Liberecas Slovan rindās
ir arī 22 gadus vecais vārtsargs Maksims Uvarenko, kurš pagājušajā maijā
debitēja Čehijas augstākajā līgā, bet šosezon nosūtīts uz otro komandu. Jaunais
daugavpiliešu uzbrucējs Artjoms Rudņevs turpinās karjeru vidusmēra Ungārijas
klubā Zalaegerszeg.

Vairākiem Latvijas
izlases kandidātiem gan nekādi neveicas ar jaunu klubu meklēšanu –
pieredzējušie spēlētāji vārtsargs Aleksandrs Koļinko un aizsargs Igors
Stepanovs jau mēnešiem ilgi ir palikuši bez spēļu prakses, joprojām bez ārzemju
līguma ir uzbrucējs Ģirts Karlsons, kurš nevēlējās palikt Liepājas metalurga rindās. Vēl vairāki valstsvienības pārstāvji
ziemā devās uz pārbaudi ārzemju klubos (Deniss Ivanovs, Aleksejs Višņakovs,
Andrejs Perepļotkins), taču sezonu sāks Latvijā.

Jauni apvāršņi

Uz ārzemēm
pārcēlušies arī vairāki futbolisti, kuri pagaidām vēl netiek pie vārda Latvijas
izlasē. Pilno lozi izvilka 28 gadus vecais aizsargs Pāvels Mihadjuks, kurš
nonācis Skotijas premjerlīgā. Lai gan viņa pārstāvētais klubs Inverness turnīra tabulā pagaidām ieņem
pēdējo vietu, Pāvels kļuvis par stabilu komandas pamatsastāva spēlētāju,
iegūstot vērtīgu laba līmeņa maču pieredzi (viena spēle ar slaveno Glāzgovas Celtic vien ir ko vērta). Ne velti
Latvijas valstsvienības galvenais treneris Aleksandrs Starkovs jau izteicies,
ka tagad uzmanīgāk sekos līdzi Mihadjuka gaitām. Uz Britu salām devušies vēl
trīs latviešu futbolisti, kuri pelnīs iztiku Īrijā – aizsargs Roberts Mežeckis
un uzbrucējs Guntars Silagailis spēlēs klubā Cork City, bet pussargs Gints Freimanis – St Patrick's Athletic,
kas pērn UEFA kausa izcīņā apspēlēja mūsu Olimpu.

Labā līmenī karjeru
turpinās 21 gadu vecais aizsargs Artūrs Silagailis, kurš parakstījis līgumu ar
Ukrainas premjerlīgas klubu Krivbas. Par
gadu jaunākais aizsargs Staņislavs Pihockis panācis vienošanos ar Bulgārijas
klubu Varnas Černo More. Bulgārijā
jau pusgadu spēlē arī pussargs Viktors Morozs, kura pārstāvētā vienība Sofijas CSKA cīnās par valsts čempionu titulu.
Savukārt vārtsargs Pāvels Doroševs papildinājis Latvijas futbolistu rindas
Azerbaidžānā (klubā Qabala).

Pēdējā laikā arvien
biežāk uz ārzemēm laimi meklēt dodas arī pavisam jauni futbolisti – 17 gadus
vecie Elvijs Putniņš un Nikolajs Zaicevs nonākuši Anglijas zemāko līgu klubu jauniešu
komandās (attiecīgi Queen's Park Rangers
un Oldham Athletic), vārtsargs Artūrs
Vaičulis spēlē slavenā Skotijas kluba Glāzgovas Rangers U-19 komandā, bet viņa vienaudži rēzeknieši Krišjānis
Vallers un Antons Kurakins devās uz otru Skotijas superklubu Celtic. Latvijas U-21 izlases uzbrucējs Edgars
Gauračs jau trešo sezonu aizvada Itālijā, kur viņam ir līgums ar otrās līgas klubu
Ascoli, taču pagaidām viņš vēl nav
spēlējis tā pirmās komandas sastāvā.

Kristiāns GIRVIČS

Latvijas futbolisti ārzemēs*

Anglija

Kaspars Gorkšs (Londonas
Queens Pars Rangers)

Aleksandrs Cauņa (Watford)

Spānija

Māris Verpakovskis (Vigo
Celta)

Krievija

Juris Laizāns (Jaroslavļas
Šiņņik)

Skotija

Pāvels Mihadjuks (Inverness Caledonian Thistle)

Čehija

Deniss Romanovs (Prāgas
Slavia)

Maksims Uvarenko (Liberecas
Slovan)

Ukraina

Artūrs Silagailis
(Krivijrigas Krivbas)

Polija

Māris Smirnovs
(Zabržes Gornik)

Bulgārija

Viktors Morozs
(Sofijas CSKA)

Staņislavs Pihockis
(Varnas Černo More)

Ungārija

Artjoms Rudņevs (Zalaegerszegi)

Īrija

Roberts Mežeckis (Cork City)

Guntars Silagailis (Cork City)

Gints Freimanis
(Dublinas St Patrick's Athletic)

Azerbaidžāna

Andrejs Rubins (Baku Inter)

Vladimirs Koļesničenko
(Baku Inter)

Pāvels Doroševs (Qabala)

*(neskaitot zemākās
līgās spēlējošos)

Fotoparaksts

Labs variants. Labu karjeras iespēju ārzemēs atradis
Aleksandrs Cauņa, kurš līdz vasarai nonācis Anglijas kluba Watford rīcībā