Lielo pārvērtību laiks
Eiropas futbola čempionāta finālturnīra
izslēgšanas stadija izrādījās bagāta ar pārsteigumiem – jau ceturtdaļfinālā no
cīņas par čempionu titulu izstājās trīs no četrām grupu turnīra pirmo vietu
ieguvējām – Nīderlande, Portugāle un Horvātija, bet
tālāk tika Krievija un Turcija, kas pirms čempionāta tika uzskatītas par
pastarītēm. Bez Eiropas titula paliks arī pasaules čempioni itālieši.
Oranžo
nolaišanās
Pēc grupu turnīra
spēlēm visvairāk komplimentu saņēma Nīderlandes izlase, kas lieliskā stilā
apspēlēja abas pagājušā pasaules čempionāta finālistes Itāliju un Franciju.
Leģendārā uzbrucēja Marko van Bastena trenētā vienība demonstrēja tik
pārliecinošu spēli, ka daudzi jau sāka salīdzināt šo komandu ar 70. gadu
Nīderlandes izlasi, kas iepazīstināja pasauli ar tā saucamo totālo futbolu. Citi
atkal atcerējās Euro 1988, kad oranžie izcīnīja savu vienīgo titulu,
bet van Bastens finālmačā ar PSRS izlasi (2:0) guva fantastiskus vārtus ar
sitienu no gaisa gandrīz no nulles leņķa.Tomēr Euro 2008 ceturtdaļfināla mačā ar
Krieviju holandieši nospēlēja krietni zem savu spēju robežas, piedzīvojot
zaudējumu papildlaikā – 1:3. Šajā mačā vairs nebija ne miņas no oranžo atraktīvās un, galvenais,
rezultatīvās spēles – sacīkstes lielāko daļu noteikumus diktēja Krievijas
futbolisti, bet holandieši tā arī pa īstam nepārbaudīja krievu vārtsarga Igora
Akinfejeva meistarību. Pārsteidzoši, ka krievu pārsvars īpaši izpaudās
papildlaikā, lai gan Nīderlandes izlase grupu turnīra pēdējā mačā ar Rumāniju
(2:0) spēlēja ar otro sastāvu, dodot galvenajiem spēkiem vairākas atpūtas
dienas. Iespējams, ka tā bija van Bastena kļūda, jo uz tāda paša grābekļa
uzkāpa Portugāles un Horvātijas izlases, kas arī pirmā posma pēdējā spēlē laida
laukumā rezervistus, bet ceturtdaļfinālā vairs nespēja atgūt turnīra sākumā
uzņemto ritmu.Zīmīgi, ka Nīderlandes
futbolistu cerības pārsvītroja viņu tautietis – Krievijas valstsvienību trenē
holandietis Gūss Hidinks. Viņš strādājis kopā ar daudziem oranžo futbolistiem, kā arī savulaik vadījis Nīderlandes izlasi,
aizvedot to līdz 1998. gada pasaules čempionāta pusfinālam. Hidinka lomu
Nīderlandes izlases neveiksmē visai precīzi novērtēja oranžo aizsargs Mario Melhiots, norādot, ka „iespējams viņš mūs pazina labāk nekā mēs paši".
Jāpiebilst, ka uz šo maču Šveices pilsētā Bāzelē bija ieradušies vairāk nekā
simts tūkstoši holandiešu fanu, kā arī aprēķināts, ka TV oranžo fiasko vērojuši 7,5 no 16 miljoniem Nīderlandes iedzīvotāju.
Grupu turnīra oranžo uzvaru eiforijā visi aizmirsa, ka
pēdējā laikā van Bastens tika daudz kritizēts – Euro 2008 atlases turnīrā Nīderlandes izlase nebūt neizcēlās ar
pārliecinošu spēli, bet treneris nespēja atrast kopīgu valodu ar vairākiem
pazīstamiem holandiešu futbolistiem (van Bastena vadībā Euro 2008 atteicās spēlēt pieredzējušie pussargi Klārens Zēdorfs un
Marko van Bommels, savulaik par šādu soli paziņoja arī uzbrucējs Rūds van
Nistelrojs, kurš gan vēlāk salīga mieru ar treneri). Tagad Nīderlandes izlasē
notiks lielas izmaiņas, jo jau pirms čempionāta bija zināms, ka van Bastens
turpinās karjeru, vadot slavenāko Nīderlandes klubu Amsterdamas Ajax, bet viņa vietu ieņems Berts van
Marvijks, kurš pagājušo sezonu trenēja Roterdamas Feyenoord. Nīderlandes izlasē vairs nespēlēs arī ilggadējais
pirmais vārtsargs 37 gadus vecais Edvīns van der Sārs, kuram pēc zaudējuma
Krievijas izlasei neko nevarēja pārmest, jo viņš vairākas reizes glāba komandu
no vēl lielākām nepatikšanām.
Portugāļu tirgus
Ceturtdaļfinālā
vilšanos līdzjutējiem sagādāja Portugāles valstsvienība, kas turnīru sāka ar
iespaidīgām uzvarām pār Turciju un Čehiju, bet izšķirošajā brīdī nespēja parādīt
visu potenciālu mačā ar Vāciju, zaudējot ar 2:3. Pēc zaudējuma portugāļi gan
varēja sūdzēties par zviedru tiesnesi Peteru Frojdfeldts, kurš nepamanīja, ka
uzvaras vārtus vāciešu kapteinis Mihaels Ballaks guva ar noteikumu pārkāpumu,
pirms sitiena pagrūžot portugāļu aizsargu Paulu Fereiru. Portugāļiem gan diez
vai šo neveiksmi būtu jānoraksta uz arbitru kļūdu – galvenais, ka pati
Portugāles izlase ne tuvu neparādīja visu, uz ko ir spējīga. Lai gan Portugāles
valstsvienības galvenais treneris Luišs Felipe Skolari pazīstams ar pragmatisku
attieksmi pret futbolu, ceturtdaļfinālā Eiropas brazīliešu vājais punkts
izrādījās aizsardzība – ja divi vārti tiek zaudēti pēc standartsituāciju
izspēles, kad pretinieks brīvi sit ar galvu, tad grūti cerēt uz pozitīvu mača
iznākumu. Te var tikai piebilst, ka Portugāles izlases aizsardzības līnijas
kopējā vērtība pārsniedza simts miljonus eiro (savulaik Chelsea par Rikardu Karvalju samaksāja 30 miljonus, Paulu Fereiru –
20, Žozē Bosingvu – 20,5, bet Madrides Real
par Pepi iztērēja 30,5 miljonus). Iespējams, ka Skolari kļūdījās ar
vārtsarga izvēli, jo pieredzējušais Rikardu pagājušajā sezonā Spānijas klubā Betis vairāk sēdēja uz rezervistu soliņa
nekā spēlēja.
Tomēr diez vai tikai
ar individuālām kļūdām var izskaidrot portugāļu zaudējumu, ļoti ticama
izklausās cita versija – Portugāles izlases morālo garu iedragāja dažādas ārpus
laukuma problēmas. Čempionāta laikā tika oficiāli paziņots, ka Skolari
parakstījis līgumu uz trim gadiem ar Anglijas superklubu Londonas Chelsea (viņa alga būs seši miljoni eiro
gadā). Lai gan Skolari uzsvēra, ka Euro
2008 laikā ar sirdi un dvēseli strādā Portugāles izlases labā, nevar
noliegt, ka Skolari pāreja izraisīja lielu rezonansi. Tāpat visa turnīra laikā
tika daudz spriests par Portugāles izlases līdera Krištianu Ronaldu nākotni – Manchester United futbolists izteicis
vēlmi turpināt karjeru Madrides Real,
taču mančestrieši nevēlas viņu pārdot. Pirms Euro 2008 Čempionu līgas un Anglijas premjerlīgas labākais
snaiperis tika saukts par galveno kandidātu uz Starptautiskās Futbola
federācijas (FIFA) Gada futbolista
balvu, taču Šveicē Ronaldu ne ar ko īpašu neizcēlās. Pēc zaudējuma vāciešiem
Ronaldu skaidroja, ka jau trīs mēnešus spēlējis ar nelielu labās kājas
savainojumu, tāpēc tagad viņam esot nepieciešama operācija.
Neatkarīgi no
neveiksmes portugāļu līdzjutējiem gan nevajag zaudēt optimismu, jo šai komandai
neapšaubāmi ir liels potenciāls. Turklāt tikai pieci no Portugāles izlases
laukuma spēlētāji jau sasnieguši 30 gadu vecumu, bet vairākiem pamatsastāva futbolistiem
(Pepem, Bosingvam, Žoa Moutinjo, Nani, rikardo Kuarešmam) šis bija tikai
pirmais lielais turnīrs. Viss vēl priekšā ir arī Ronaldu, kuram ir tikai 23
gadi.
Prognozējama loterija
Ar lielām cerībām
izslēgšanas mačus gaidīja Horvātijas izlase, kas grupu turnīrā sasniedza
simtprocentīgu rezultātu, uzvarot arī spēcīgo Vācijas valstsvienību (2:1).
Atceroties, ka Euro 2008
kvalifikācijā horvāti divas reizes apspēlēja Anglijas izlasi, kas tāpēc nemaz
netika uz finālturnīru, Slavena Biliča trenētās komandas ambīcijas šķita visai
pamatotas. Ceturtdaļfināla mačā ar Turciju horvāti nespēlēja slikti, izveidojot
daudz vairāk momentu nekā pretinieki, taču šajā čempionātā veiksme bija turku
sabiedrotā – jau grupu turnīrā turki pēdējā minūtē izrāva uzvaru pār Šveici,
tad pēdējā ceturtdaļstundā guva trīs vārtus mačā ar Čehiju, bet ceturtdaļfinālā
Fatiha Terima vadītā komanda izglābās no zaudējuma papildlaika kompensācijas
laikā. Ņemot vērā, ka horvāti atklāja rezultātu tikai papildlaika priekšpēdējā
minūtē, šāds pavērsiens psiholoģiski sagrāva Horvātijas izlases futbolistus,
kuri jau redzēja sevi pusfinālā. Pirms 11 m sitienu sērijas pietika tikai
paskatīties uz horvātu futbolistiem, kuri šokēti staigāja pa laukumu, lai būtu
skaidrs, kura komanda šajā loterijā izvilks laimīgo lozi. Daļa vainas par to, ka
horvāti nerealizēja trīs no četriem vienpadsmitniekiem,
jāuzņemas arī Biličam, kurš pirms pendeļu
sērijas skrēja strīdēties ar tiesnešiem par pārāk dāsni pielikto kompensācijas
laiku, nevis mēģināja sapurināt komandu un atgriezt spēlētājiem ticību saviem spēkiem.
Cita lieta, ka Horvātijas izlasei vajadzēja pietikt ar 120 minūtēm, lai
atrisinātu savas problēmas.
Pēc neveiksmes Biličs
atzina, ka viņa vadītajai komandai ļoti pietrūcis naturalizētā brazīlieša Eduardu
da Silvas, kurš Euro 2008 atlases
turnīrā ar 10 gūtajiem vārtiem bija otrs rezultatīvākais visu grupu spēlētājs.
Bez viņa horvātiem radās problēmas uzbrukuma nobeiguma fāzē. Ar aizsardzību
horvātiem viss bija labākajā kārtībā, taču uzbrukumā viņi izšķērdēja pārāk
daudz vārtu gūšanas iespēju. Tagad var teikt, ka Biličs uz maču ar Turciju
neizvēlējās pareizo taktiku, spēlējot tikai ar vienu izteiktu uzbrucēju (Ivicu
Oliču), bet atzīti Ivans Klasničs un Mladens Petričs laukumā devās tikai uz
maiņu.
Imperatora veiksme
Turcijas izlases
vairākkārtējās fantastiskās izglābšanās diez vai pareizi saukt tikai par
milzīgu veiksmi – ja paši futbolisti neticētu savām spējām, tad nekas tāds nenotiktu.
Turklāt turkiem visu turnīru jāpārvar dažādas likstas – jau pēc pirmā mača
traumas dēļ no ierindas izgāja vidējās līnijas vadošais spēlētājs Emre
Belizoglu, bet pēc dramatiskās uzvaras pār Horvātiju čempionāts beidzies uzbrukuma
līderim Nihatam Kaveči (cirkšņa trauma). Mačā ar Horvātiju nepiedalījās arī
savainotie aizsargi Servets Četins un Emre Gungors, pussargs Tumers Metins. Ceturtdaļfināla
un pusfināla mačus bija jāizlaiž arī turku pirmajam vārtsargam Volkanam
Demirelam, kurš grupas turnīra pēdējā mačā jau kompensācijas laikā iesita
pretinieku uzbrucējam.
Šajā situācijā var
tikai apbrīnot turku treneri Fatihu Terimu, kuram izdevies komandu aizvest tikt
tālu. Terimam Turcijas futbolā ir īpaša vieta – 2000. gadā Stambulas klubs Galatasaray izcīnīja UEFA kausu, kas
turkiem bija pirmā un pagaidām vienīgā Eiropas futbola trofeja. Pēc tam Imperators (tā Terimu iesaukuši Turcijā)
īsu laiku strādāja ar pazīstamiem Itālijas klubiem Fiorentina un Milan, taču
abos nenoturējās pat pilnu sezonu. Turcijas izlase gan jau pirms tam
apliecinājusi savu potenciālu, 2002. gadā trenera Šenola Guneša vadībā izcīnot
pasaules čempionāta bronzas medaļas.
Hidinka rokraksts
Ar trenera izcilo
darbu tiek skaidrota arī Krievijas valstsvienības negaidīti veiksmīgā spēle. Lasot
šīs rindas, jau zināsit, kā krieviem veicies pusfināla spēlē ar Spāniju, bet
neatkarīgi no rezultāta Krievijas izlasei šis turnīrs bijis ļoti veiksmīgs –
līdz šim Krievija ne reizi nebija pārvarējusi pasaules vai Eiropas čempionāta
finālturnīru pirmā posma barjeru. Arī Euro
2008 pirmā spēle ar Spāniju (1:4) nesolīja neko labu, taču Krievijas
izlases galvenais treneris Gūss Hidinks vēlreiz pierādīja, ka ne velti tiek
uzskatīts par vienu no labākajiem pasaules treneriem. Pirms 10 gadiem viņš
aizveda Nīderlandes izlasi līdz pasaules čempionāta pusfinālam, bet 2002. gadā
to pašu sensacionāli atkārtoja ar Dienvidkorejas izlasi. Pēc tam Hidinks
apliecināja savu prasmi arī kluba trenera darbā, četru gadu laikā izcīnot trīs
Nīderlandes čempionu titulus ar PSV
Eindhoven. Pirms 2006. gada pasaules čempionāta Hidinks uzņēmās Austrālijas
izlases vadību, kas atlases turnīra play-off
spēlēs pārspēja tradicionāli spēcīgo Urugvajas izlasi, pirmo reizi 32 gadu
laikā tiekot uz finālturnīru, kur austrālieši negaidīti tika ārā no grupas, bet
astotdaļfinālā ar 0:1 piekāpās nākamajiem čempionāta uzvarētājiem itāliešiem
(turklāt Itālijas izlase vienīgos vārtus guva mača kompensācijas laikā pēc ļoti
strīdīga 11 m soda sitiena).
Tagad Hidinks gūst
vēsturiskus panākumus ar Krievijas izlasi. Krieviem gan ir visai talantīga
komanda, bet uzbrucējs Andrejs Aršavins pēc uzvaras pār Nīderlandi jau tika
saukts par vienu no pretendentiem uz čempionāta labākā spēlētāja godu. Aršavins
diskvalifikācijas dēļ bija spiests izlaist pirmās divas spēles ar Spāniju un
Grieķiju, taču nākamajos mačos Andrejs kļuva par krievu galveno zvaigzni, gan
gūstot vārtus, gan arī rezultatīvi asistējot partneriem. Nevar gan teikt, ka
Aršavina spēle ir liels atklājums, jo šogad viņš jau parādīja sevi no labākās
puses UEFA kausa izcīņā, kur viņš arī kļuva par finālmača (2:0 pret skotu Rangers) pirmo zvaigzni. Aršavins jau
paziņojis, ka vēlētos pamest dzimto klubu un pamēģināt spēkus kādā Eiropas
superklubā. Nav šaubu, ka piedāvājumu viņam netrūks, bet Andreja sapnis esot
spēlēt Katalonijas klubā Barcelona.
Kristiāns GIRVIČS
